28.04.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-368/2022
Pēc 2022.gada 1.janvāra par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2021.gada 31.decembrim, papildsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot tikai kopā ar pamatsodu – brīvības atņemšanu –, jo Krimināllikuma 38.1panta trešā daļa, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī un noteic papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas kārtību, salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, kas bija ietverts Krimināllikuma 45.1pantā un paredzēja iespēju probācijas uzraudzību kā papildsodu noteikt kopā ar jebkuru pamatsodu, ir personai labvēlīgāka.
13.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-170/2022
Tiesai, nosakot naudas soda apmēru, atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai jāizvērtē vainīgā iespēja nekavējoties samaksāt uzlikto naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Minētos apstākļus raksturo personas ienākumi, naudas uzkrājumi, personai īpašumā vai kopīpašumā esošais nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, kapitāla daļas, izglītības līmenis, profesionālā pieredze u.tml.
01.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-43/2022
Izskatot lietu no jauna pēc nolēmuma atcelšanas un nosakot naudas sodu, tas nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma, izskatot lietu no jauna, taisīšanas dienā. Nepastāvot Kriminālprocesa likuma 591.panta otrajā daļā paredzētajiem apstākļiem, lai nepieļautu soda pastiprināšanu, tiesai jāsamēro gan nosakāmo minimālo mēnešalgu daudzums, gan piespriežamā naudas soda summa.
14.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-583/2021
Izskatot krimināllietu, kurā pirmstiesas kriminālprocesā noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, tiesa nevar izmantot Krimināllikuma 44.panta trešajā daļā paredzētās tiesības un piespriest apsūdzētajam Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā neparedzētu papildsodu – tiesību ierobežošanu –, ja par to nav noslēgta vienošanās.
15.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-153/2021
Nosakot naudas soda apmēru, bez vispārīgajiem nosacījumiem par soda mērķi un atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu viņam iespēju likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.
08.06.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-88/2021
Tiesas pienākums ir pamatot jebkura soda, arī mantas konfiskācijas kā papildsoda, piemērošanu, tādējādi nodrošinot soda samērīgumu un individualizāciju.
Ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir būtiski grozīts mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums, tai skaitā tiesām paredzot plašāku rīcības brīvību mantas konfiskācijas piemērošanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu un Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzētajām sankcijām mantas konfiskācija vairs nav obligāta, t.i., nosakot sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, mantas konfiskāciju var nepiemērot. Krimināllikuma 42.panta trešā daļa tiesai uzliek par pienākumu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norādīt, kāda manta konfiscējama, kas nozīmē, ka mantas konfiskācija piemērojama samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un citiem likumā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem. Kopsakarā ar minēto jāņem vērā arī likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikuma „Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošām personām nav konfiscējama” prasības, kas nosaka tiesai pienākumu vērtēt notiesātai personai un tās ģimenei nepieciešamo mantas minimumu.
19.06.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018
Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.
20.01.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-44/2017
Ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu par pirmās grupas invalīdu atzīta persona ir darbnespējīga persona, kurai piespiedu darbs, kā tas noteikts Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā, nav piemērojams.
19.02.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-163/2016
Nosakot sodu – mantas konfiskāciju –, nav konfiscējama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu.
27.02.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-48/2015
Lai gan Krimināllikumā nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteiktajam, darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c.
20.01.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-64/2014
Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijas (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) ir konstruētas tādā veidā, ka tajās nav ietverti tiesību ierobežošanas sodi kā papildsodi. Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijās tiesību ierobežošanas sods norādīts tikai tajā gadījumā, kad tas paredzēts kā obligāts.
14.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-22/2014
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas soda veidiem un šo tiesību ierobežošanas soda veidu nedrīkst tulkot šauri. Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas izpratnē jēdziens „tiesības” nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kuru personai fiziski var atņemt, bet gan vispārējas tiesības personai vadīt jebkuru Krimināllikuma 261.pantā paredzēto transportlīdzekli.
23.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2013
Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta nosacījumiem mantas konfiskācija ir vainīgās personas īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kas kā kriminālsods jānorobežo no speciālās konfiskācijas, kas nav uzskatāma par sodu. Šāda konfiskācija norādīta Kriminālprocesa likuma 240.pantā. Speciālo konfiskāciju var piemērot jebkurā krimināllietā, ja vien ir Kriminālprocesa likumā norādītais pamats.
18.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-314/2012
Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to palielināt, ja par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegts apelācijas protests, pat ja tajā norādīts uz pirmās instances tiesas noteiktā soda neatbilstību likuma prasībām un vienlaikus lūgts noteikt piespiedu darbu.
19.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-234/2012
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija ir nošķirama no mantas konfiskācijas kā soda. Katram no šiem institūtiem ir savs saturs, piemērošanas mērķis un priekšnoteikumi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, ko var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Savukārt noziedzīgi iegūtas mantas konfiscēšana reglamentēta Kriminālprocesa likuma 27.nodaļā. Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmajā daļā noteikts, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
26.01.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-50/2012
Atbilstoši Krimināllikuma 41.panta otrajai daļai naudas sodu nosaka Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šī naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.
23.08.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-414/2011
Krimināllikumā paredzētā konkrēta soda noteikšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav saistāma ar Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikto kriminālprocesa pamatprincipu – cilvēktiesību garantēšanu, pārkāpšanu.
24.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-111/2011
Krimināllikuma 45.panta ceturtā daļa nosaka, ja notiesātais papildsoda (policijas kontroles) izciešanas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem, līdz ar to, ja papildsoda – policijas kontroles, laikā izdarīts kriminālpārkāpums, Krimināllikuma 45.panta ceturtā daļa nav piemērojama.
28.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-20/2011
1. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā kā obligāts papildsods, kas jāpiemēro personai par minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
2. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku.
21.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-597/2010
Interpretējot Krimināllikuma 44.panta ceturto daļu, jāņem vērā, ka personai ierobežojumi jau tiek uzlikti ar sprieduma, tajā skaitā arī ar priekšraksta par sodu, stāšanos likumīgā spēkā. Līdz ar to nav nekāda pamata saistīt pamatsoda - piespiedu darba - reālas uzsākšanas dienu ar papildsoda – tiesību atņemšanas vadīt transportlīdzekļus – izciešanas uzsākšanas brīdi.
05.11.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-508/2010
Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija, neatkarīgi no tā apmēra, nav uzskatāma par sodu vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē. Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav sods vai papildsods arī Krimināllikuma 36.panta izpratnē. Tā ir mantisko jautājumu risināšana Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
05.10.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-428/2010
Ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu netiek pārtraukta ar iepriekšējo spriedumu noteiktā papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešana, ja vien persona nav apcietināta, vai nav pieņemts jauns tiesas spriedums, pievienojot neizciesto papildsodu.
06.07.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-334/2010
Personas atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana ir divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Ja procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesā uzskatījis, ka, neskatoties uz to, ka persona izcieš brīvības atņemšanas sodu citā lietā, viņai jāpiemēro arī Kriminālprocesa likumā paredzētais ar brīvības atņemšanu saistītais piespiedu līdzeklis – apcietinājums, tad apcietinājumā pavadītais laiks jāieskaita soda termiņā atbilstoši Krimināllikuma 52.pantā noteiktajam.
27.04.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-214/2010
1. No Krimināllikuma 45.panta pirmās daļas izriet, ka policijas kontroli notiesātais izcieš laikā, kad viņš neatrodas brīvības atņemšanas vietā.
2. Izlemjot jautājumu par Krimināllikuma 51., 52.panta piemērošanu saistībā ar tiesas noteiktā papildsoda – policijas kontroles – neizciestās soda daļas pievienošanu noteiktajam sodam par jauniem noziegumiem, izšķirošais ir fakts, vai apsūdzētajam bija iespējams izciest papildsodu, t.i., vai viņš nav atradies brīvības atņemšanas vietās neatkarīgi no kriminālprocesiem, kuros viņš aizturēts vai apcietināts, jo, izskatot konkrēto lietu, tiesa izlemj jautājumu par papildsoda – policijas kontroles – pievienošanu vai nepievienošanu noteiktajam sodam. Atkārtota šī jautājuma izlemšana iespējamos citos kriminālprocesos nav pieļaujama, jo tas pasliktinātu apsūdzētā stāvokli.
18.01.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-45/2010
Saskaņā ar Grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti ar 2009.gada 16.jūnija likumu un kas stājās spēkā no 1.jūlija, Krimināllikuma 45.panta piektā daļa paredz, ka, aizstājot neizciesto papildsoda laiku, divas policijas kontroles dienas ir rēķināmas kā viena brīvības atņemšanas diena, kā arī, atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 3.punktam saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst divām policijas kontroles dienām.
Krimināllikuma 5.panta otrā daļa paredz, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks.
27.11.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-637/2008
Likumdevējs ir paredzējis tiesības kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājam uzlikt arestu īpašumā esošai mantai, arī tādai, uz kuru ir reģistrēta komercķīla, lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju. Līdz ar to šāda manta var tikt konfiscēta.
08.11.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-571/2007
1. Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta 2.daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un karavīriem, taču Krimināllikumā nav skaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām.
2. Noteikts vecums, slimība, invaliditāte, maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt, tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli.
17.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-507/2007
1. Naudas sods atbilstoši Krimināllikuma 36. un 41.panta nosacījumiem var būt piespriests gan kā pamatsods, tā arī kā papildsods.
2. Tiesa naudas sodu kā papildsodu var noteikt arī tad, ja šāds papildsoda veids nav paredzēts Krimināllikuma konkrēta panta sankcijā.
27.03.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-130/2006
Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.
