• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

29.1 nodaļa. LIETAS, KAS IZRIET NO AIZGĀDĪBAS UN SASKARSMES TIESĪBĀM (244.1–244.14 pants)

2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[A]/2023

Lejupielādēt

2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[C]/2023

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[E]/2022

1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem noteic speciālu pārstāvja iecelšanas (pilnvarošanas) kārtību, un nacionālās tiesību normas par pilnvarojumu nevar sašaurināt tās tvērumu, tostarp attiecībā uz advokāta pilnvarojumu. Nav pieļaujams tāds Advokātu lietvedības noteikumu tulkojums, kas liedz pārstāvamajam tiesības uz tiesas aizsardzību pārsūdzības kārtībā situācijā, kad advokāta orderī nav norādīta institūcija, kurā zvērināts advokāts pilda uzdevumu, ja lietā iesniegta speciālajam ārējam normatīvajam aktam – Hāgas konvencijai – atbilstoša pieteicēja pārstāvja pilnvara.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[G]/2022

Lejupielādēt

2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[H]/2021

1. Saskarsmes tiesību ierobežojuma apjoms izvērtējams, ievērojot katra konkrētā gadījuma apstākļus un aktuālo situāciju, t.i., tiesai jāizsver, vai pastāv objektīvi apstākļi, kas var kaitēt bērna tiesībām un interesēm, un kāds ierobežojuma veids (pilnīgs vai daļējs) ir vispiemērotākais bērnam. 2. Pilnīgas saskarsmes ierobežojums, proti, aizliedzot jebkādu saskarsmi, pieļaujams, izvērtējot, vai saskarsmes tiesību atņemšana uz laiku atbilst bērna vislabākajām interesēm un vai nav iespējams rast saudzīgāku risinājumu.

Lejupielādēt

2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[C]/2020

Lejupielādēt

2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2020

Tiesai, izskatot lietas par bērna saskarsmes tiesībām ar vienu no vecākiem, kurš atrodas ieslodzījumā, ir pienākums atrast taisnīgu līdzsvaru starp bērna interesēm no vienas puses un vecāka tiesībām, kuras ietilpst Cilvēktiesību konvencijas 8.panta tvērumā, no otras puses.

Lejupielādēt

2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[A]/2017

Lejupielādēt

2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[E]/2017

Izskatot jautājumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesai spriedumā ir konkrēti jānorāda, kuras saskarsmes personas (psihologa) klātbūtnē, kurā vietā un cik ilgi īstenojama vecāka tikšanās ar bērnu.

Lejupielādēt

2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[J]/2017

Bioloģiskajam tēvam, apstrīdot paternitātes atzīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 156.panta trešo daļu, ir jāpierāda, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs, taču nav jāpierāda, ka persona, kas labprātīgi atzinusi paternitāti, to darījusi maldības, viltus vai spaidu ietekmē.

Lejupielādēt

2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2015

1. Atbilstoši Padomes 2003.gada 27.novembra Regulai (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (Regula Nr.2201/2003) tiesai (tiesnesim), lemjot jautājumus par vecāku atbildību, jāpārliecinās par savas tiesas starptautisko jurisdikciju un nacionālo piekritību, ja lietā tiek konstatēts pārrobežu strīda elements. Ja uz prasības celšanas brīdi ierosinātajā strīdā Latvijas tiesai nav jurisdikcijas, tiesas pienākums ir apsvērt jautājumu, vai nav pamats atteikties no piekritības pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 17.pantu. Starptautiskās jurisdikcijas jautājums var nebūt atklāts prasības pieteikuma saņemšanas brīdī, tāpēc nepieciešamība izlemt jautājumu par starptautiskās jurisdikcijas esamību vai neesamību var rasties lietas sagatavošanas vai izskatīšanas laikā. Bērna dzīves vieta ārzemēs un pārrobežu sadarbība ir pietiekama pazīme, kas norāda uz jurisdikcijas pārbaudes nepieciešamību. Pastāvot pārrobežu strīda pazīmēm, pirms izšķirt strīdu pēc būtības, tajā skaitā pieņemtu lēmumu par pagaidu noregulējumu, piekritības pamatojumam Latvijas jurisdikcijai jāatspoguļojas tiesas spriedumā. 2. Civilprocesa likuma 197.panta pirmā daļa nosaka, ka spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda. Vietas un laika noteikšana spriedumā ir būtisks priekšnoteikums vecāku pienākumu sadalē pie saskarsmes tiesību realizēšanas. Ja spriedumā noteikts tikai saskarsmes biežums un ilgums, netiek izpildītas Civilprocesa likuma 197.panta prasības, kas nozīmē, ka strīds pēc būtības nav izšķirts. 3. Tiesas noteiktās saskarsmes realizācijas kārtības nosacījums, ka pirms tam psihologam jākonstatē bērna vēlme saskarsmei ar tēvu nozīmē, ka tiesa tās kompetencē ietilpstošo tiesas spriešanas funkciju ir deleģējusi kādai trešai personai, kas nav pieļaujams. Tiesai strīds jāizšķir, nosakot konkrētu prasītāja saskarsmes tiesību ar bērnu izmantošanas kārtību, vadoties pēc apstākļiem, kādi pastāv uz lietas izskatīšanas brīdi. Tiesai nav jāmeklē universāla saskarsmes tiesību realizācijas formula. Mainoties apstākļiem, katrai no pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 244.7 pantam rodas tiesība celt prasību nolūkā mainīt tiesas noteikto saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

Lejupielādēt

2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2014

Vienlaikus izšķirot strīdu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu bērnam un strīdu par laulāto kopīgas mantas sadali, kas saistās ar ģimenes kopīgā mājokļa pārdošanu, tiesai ir jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktās bērna tiesības uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem un pajumti.

Lejupielādēt