2023.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-[G]/2023
Gadījumos, kad bērni ir šķirti no ģimenes tā iemesla dēļ, ka vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, jautājums par saskarsmes tiesību ierobežošanu (tostarp par pilnīgu saskarsmes ierobežošanu, kas atbilst saskarsmes tiesību atņemšanai) ir bāriņtiesu kompetencē. Šāda lēmuma kontroli veic tiesa administratīvajā procesā.
2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[E]/2023
Vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu, ir jānodrošina iespēja īstenot saskarsmi ar bērnu apjomā, kas kvantitatīvā un kvalitatīvā ziņā ir samērojams ar otra vecāka iespējām šajā jomā, izņemot, ja ir nodibināts Civillikuma 182. panta trešajā daļā minētais pamats saskarsmes tiesības ierobežošanai.
2022.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[E]/2022
1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem noteic speciālu pārstāvja iecelšanas (pilnvarošanas) kārtību, un nacionālās tiesību normas par pilnvarojumu nevar sašaurināt tās tvērumu, tostarp attiecībā uz advokāta pilnvarojumu. Nav pieļaujams tāds Advokātu lietvedības noteikumu tulkojums, kas liedz pārstāvamajam tiesības uz tiesas aizsardzību pārsūdzības kārtībā situācijā, kad advokāta orderī nav norādīta institūcija, kurā zvērināts advokāts pilda uzdevumu, ja lietā iesniegta speciālajam ārējam normatīvajam aktam – Hāgas konvencijai – atbilstoša pieteicēja pārstāvja pilnvara.
2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[H]/2021
1. Saskarsmes tiesību ierobežojuma apjoms izvērtējams, ievērojot katra konkrētā gadījuma apstākļus un aktuālo situāciju, t.i., tiesai jāizsver, vai pastāv objektīvi apstākļi, kas var kaitēt bērna tiesībām un interesēm, un kāds ierobežojuma veids (pilnīgs vai daļējs) ir vispiemērotākais bērnam.
2. Pilnīgas saskarsmes ierobežojums, proti, aizliedzot jebkādu saskarsmi, pieļaujams, izvērtējot, vai saskarsmes tiesību atņemšana uz laiku atbilst bērna vislabākajām interesēm un vai nav iespējams rast saudzīgāku risinājumu.
2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2020
Tiesai, izskatot lietas par bērna saskarsmes tiesībām ar vienu no vecākiem, kurš atrodas ieslodzījumā, ir pienākums atrast taisnīgu līdzsvaru starp bērna interesēm no vienas puses un vecāka tiesībām, kuras ietilpst Cilvēktiesību konvencijas 8.panta tvērumā, no otras puses.
2017.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[J]/2017
Bioloģiskajam tēvam, apstrīdot paternitātes atzīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 156.panta trešo daļu, ir jāpierāda, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs, taču nav jāpierāda, ka persona, kas labprātīgi atzinusi paternitāti, to darījusi maldības, viltus vai spaidu ietekmē.
2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[E]/2017
Izskatot jautājumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesai spriedumā ir konkrēti jānorāda, kuras saskarsmes personas (psihologa) klātbūtnē, kurā vietā un cik ilgi īstenojama vecāka tikšanās ar bērnu.
2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2015
1. Atbilstoši Padomes 2003.gada 27.novembra Regulai (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu (Regula Nr.2201/2003) tiesai (tiesnesim), lemjot jautājumus par vecāku atbildību, jāpārliecinās par savas tiesas starptautisko jurisdikciju un nacionālo piekritību, ja lietā tiek konstatēts pārrobežu strīda elements.
Ja uz prasības celšanas brīdi ierosinātajā strīdā Latvijas tiesai nav jurisdikcijas, tiesas pienākums ir apsvērt jautājumu, vai nav pamats atteikties no piekritības pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Regulas Nr.2201/2003 17.pantu.
Starptautiskās jurisdikcijas jautājums var nebūt atklāts prasības pieteikuma saņemšanas brīdī, tāpēc nepieciešamība izlemt jautājumu par starptautiskās jurisdikcijas esamību vai neesamību var rasties lietas sagatavošanas vai izskatīšanas laikā.
Bērna dzīves vieta ārzemēs un pārrobežu sadarbība ir pietiekama pazīme, kas norāda uz jurisdikcijas pārbaudes nepieciešamību. Pastāvot pārrobežu strīda pazīmēm, pirms izšķirt strīdu pēc būtības, tajā skaitā pieņemtu lēmumu par pagaidu noregulējumu, piekritības pamatojumam Latvijas jurisdikcijai jāatspoguļojas tiesas spriedumā.
2. Civilprocesa likuma 197.panta pirmā daļa nosaka, ka spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda.
Vietas un laika noteikšana spriedumā ir būtisks priekšnoteikums vecāku pienākumu sadalē pie saskarsmes tiesību realizēšanas.
Ja spriedumā noteikts tikai saskarsmes biežums un ilgums, netiek izpildītas Civilprocesa likuma 197.panta prasības, kas nozīmē, ka strīds pēc būtības nav izšķirts.
3. Tiesas noteiktās saskarsmes realizācijas kārtības nosacījums, ka pirms tam psihologam jākonstatē bērna vēlme saskarsmei ar tēvu nozīmē, ka tiesa tās kompetencē ietilpstošo tiesas spriešanas funkciju ir deleģējusi kādai trešai personai, kas nav pieļaujams.
Tiesai strīds jāizšķir, nosakot konkrētu prasītāja saskarsmes tiesību ar bērnu izmantošanas kārtību, vadoties pēc apstākļiem, kādi pastāv uz lietas izskatīšanas brīdi. Tiesai nav jāmeklē universāla saskarsmes tiesību realizācijas formula. Mainoties apstākļiem, katrai no pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 244.7 pantam rodas tiesība celt prasību nolūkā mainīt tiesas noteikto saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.
2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2014
Vienlaikus izšķirot strīdu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu bērnam un strīdu par laulāto kopīgas mantas sadali, kas saistās ar ģimenes kopīgā mājokļa pārdošanu, tiesai ir jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktās bērna tiesības uz labvēlīgiem dzīves apstākļiem un pajumti.
