Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
15.05.2025.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2025
Fiduciārus darījumus atbilstoši līgumu formas brīvības principam ir iespējams noslēgt jebkādā formā, arī mutvārdos. Pienākums pierādīt darījuma noslēgšanas faktu un tā saturu ir tai pusei, kura to apgalvo.
Lai nodibinātu fiduciāras attiecības t. s. „salmu vīra” darījuma izpratnē – uzticības persona savā vārdā, bet uzticētāja interesēs un uz viņa rēķina iegūst īpašumu tāpēc, ka pats uzticētājs negrib vai nevar atklāti savā vārdā iegūt šo tiesību –, nav nepieciešama īpašuma vai prasījuma tiesības pārnese no fiducianta fiduciāram.
Par fiduciāra darījuma priekšmetu var būt visi atļauti darījumi, un no tā izriet katra līdzēja prasījuma tiesība par pienākuma izpildīšanu, kuru otrais līdzējs ar fiduciāru darījumu ir uzņēmies, vai par zaudējumu atlīdzības piedziņu tā neizpildīšanas gadījumā. Turklāt fiduciāram tāpat kā pilnvarniekam (Civillikuma 2304. pants) nav tiesību fiducianta interesēs un labā iegūto mantu paturēt sev.
29.11.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-393/2023
Pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību ar likumiskā pārstāvja tiesībām, proti, tā pārstāvības tiesību iegūšanai nevajag vēl kādu īpašu kopības pilnvarojumu, tostarp nav nepieciešams īpašs pilnvarojums pārstāvēt kopību konkrētā tiesvedībā.
Ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tad kopības pārstāvību civilprocesā tas īsteno ar savu amatpersonu vai citu savu pilnvaroto pārstāvju starpniecību. Šādā gadījumā tiesai jāpārliecinās gan par pārvaldnieka kā kopības pārstāvja pārstāvības tiesībām, gan par tā amatpersonu vai citu pilnvaroto pārstāvju pārstāvības tiesībām.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad dzīvokļu īpašniekiem nav vēl speciāli jāpilnvaro kopīgs pārstāvis lietas vešanai tiesā.
29.11.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2023
1. Pārvaldnieka pienākumam dot norēķinu dzīvokļu īpašnieku kopībai, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir divējāds mērķis: 1) nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nepārtrauktību; 2) nodrošināt iespēju dzīvojamās mājas īpašniekam pārliecināties, vai pārvaldnieks, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu, ir rīkojies kā krietns un kārtīgs pārvaldnieks, tostarp attiecībā uz dzīvojamās mājas īpašnieka mantisko interešu aizsardzību.
Pārvaldnieka norēķina došanas pienākuma tvērums nosakāms, piemērojot ne vien Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantu, bet kopsakarā ar iepriekšminētajiem mērķiem – arī Civillikuma vispārīgo regulējumu par pilnvarnieka norēķina došanas pienākumu.
2. Iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart dzīvokļu īpašnieku kopības mantiskās intereses, un tas jādara tādā apjomā un veidā, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību, tostarp iespēju turpināt uzsāktās darbības parādu piedziņai, un nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) iespēju pārbaudīt iepriekšējā pārvaldnieka darbību, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu.
Šāda informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, informāciju par parāda lielumu (attiecībā pret katru kreditoru), parāda rašanās laika posmu, parāda pamatu (maksa par pārvaldīšanas darbību veikšanu, maksa par komunālo pakalpojumu saņemšanu, iemaksas uzkrājuma fondā), informāciju par to, vai un kad parādniekam ir nosūtīti atgādinājumi par parādu, informāciju par darbībām, kas veiktas parāda atgūšanai, tostarp informāciju par mēģinājumiem izpildīt saistību brīdinājuma kārtībā un par uzsāktajām tiesvedībām parādu atgūšanai no konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem.
3. Attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai ne vien par laiku līdz nodošanas-pieņemšanas aktā norādītajai dienai (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešo daļu), bet arī par laika posmu pēc akta parakstīšanas, ja dzīvokļu īpašnieki ir devuši savu saistību izpildījumu iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.
22.04.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas
Dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļu īpašnieku kopībai vai atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem sniegto komunālo pakalpojumu maksas parādiem jāatbild ar savu mantu tikai tādā gadījumā, ja tas ir tieši uzņēmies atbildēt par šādiem parādiem.
22.04.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtās daļas norma nav piemērojama attiecībā uz dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Noskaidrojot zemes īpašnieka un privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieku tiesisko attiecību ietvaru, jāņem vērā tas, ka pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību apjoma noteikšana ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.
Civillikuma 2318.pants nav attiecināms uz gadījumiem, kad persona vēršas pie zvērināta advokāta kā lietpratēja tiesību jautājumos, kurš atlīdzības pilnvarojuma līguma ietvaros sniedz personai juridiskos pakalpojumus. Šādā gadījumā zvērināts advokāts kā pilnvarnieks nav atbrīvots no atbildības par padoma došanu.
Ja advokāts kā personas pilnvarnieks veicis konkrētas darbības juridiskās palīdzības sniegšanas ietvarā, tad viņam šo darbību apjoms un kvalitāte ir jāpierāda un saskaņā ar Civillikuma 2305.pantu jāsniedz pilnvarotājam norēķins par uzdevuma izpildīšanu.
12.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas
Ikvienam pārvaldniekam kā krietnam un kārtīgam pārvaldniekam nekavējoši jāuzsāk nepieciešamās darbības pārvaldīšanas izdevumu parāda atgūšanai, nepieļaujot tā nesamērīgu uzkrāšanos un tādējādi kaitējuma nodarīšanu dzīvokļa īpašnieku kopības likumīgajām interesēm. Minētā pienākuma neizpilde ir pamats pārvaldnieka atbildībai pret kopību.
Rīkojoties ar krietna un kārtīga pārvaldnieka rūpību, pārvaldniekam katras dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļi ir jāglabā nošķirti, piemēram, atsevišķā kopības noguldījumu kontā kredītiestādē, turklāt tādā veidā, kas pēc iespējas samazina to zaudēšanas risku, piemēram, pārvaldnieka vai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā
13.06.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-22/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko nevis paši kopīpašnieki, bet gan trešā persona bez pārvaldīšanas līguma noslēgšanas, starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem un pārvaldītāju pastāv tiesiskās attiecības, kas apspriežamas pēc neuzdoto lietvedību regulējošām Civillikuma tiesību normām.
05.07.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-124/2018
Komisijas līguma izpildes ietvaros, slēdzot transportlīdzekļa pirkuma līgumu, komisionārs rīkojas kā klusais vietnieks (Civillikuma 1516.pants). Tāpēc šāds pirkuma līgums nenodibina saistības starp pircēju un komitentu, kamēr tas nav uz pēdējo sevišķi pārvests.
20.04.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2016
1. Ja atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktam pārvaldniekam deleģētā uzdevumā ir piešķirtas tiesības nomas līgumu slēgt savā vārdā (īpašnieka vietā, interesēs un uz viņa rēķina), tad, pastāvot strīdam par zemes nomas tiesiskajām attiecībām, prasība dzīvokļu īpašnieku kopības vietā var tikt vērsta pret pārvaldnieku kā pašu nomnieku. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju zemes īpašniekam par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir nomas tiesisko attiecību subjekti.
26.11.2015.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2391/2015
Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis (Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa).
Apelācijas kārtībā ir pārsūdzami tikai tiesu spriedumi, un šādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas prasībām pārstāvja pilnvarā obligāti nepieciešams norādīt tiesības pārsūdzēt nolēmumu.
Savukārt uz tiesas lēmumu pārsūdzību attiecināma Civilprocesa likuma C daļas Devītās sadaļas 55. nodaļa „Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana”, kurā uz speciāla pilnvarojuma nepieciešamību Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas izpratnē nav norādīts, tādēļ šādā gadījumā pārsūdzības tiesības pilnvarā īpaši nav jānorāda.
27.02.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-326/2015
Saskaņā ar Civillikuma 2304.panta otro daļu pilnvarniekam ir pienākums atdot pilnvarotājam visu, ko pilnvarnieks, pildot uzdevumu, ir ieguvis. Tomēr šajā norēķināšanās kārtībā no pilnvarnieka nevar prasīt vairāk, nekā tas ir ieguvis, pildot uzdevumu. Tādēļ, ja pilnvarnieks, kurš pilnvarojuma ietvaros pārdevis pilnvarotāja lietu, nav saņēmis pirkuma maksu no trešās personas, viņam nevar rasties pienākums atdot pirkuma maksu pilnvarotājam uz Civillikuma 2304.panta pamata.
Līdz ar to arīprocenti šādā gadījumā maksājami nevis par jebkuru pilnvarotāja nesaņemtu summu, bet par pilnvarnieka pieļautā norēķināšanās kavējuma rezultātā nesaņemto summu (sk. arī Civillikuma 1753.pantu un 1759.panta 1.punktu).
29.06.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2015
Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanaslīgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, tad konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389.panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu.
Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304.pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris.
23.09.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2376/2014
Darba likums nesatur noteikumus par pamatiem darba līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tādēļ šajā jautājumā tiesību normu kolīzija starp Darba likumu un Civillikumu nepastāv un nav formālu šķēršļu Civillikuma 1415.panta noteikumu piemērošanai.
Par neatļautu darbību Civillikuma 1415.panta izpratnē var tikt uzskatīta algas palielināšana pašam sev, ja tiek konstatēts prettiesisks darījuma motīvs jeb darījuma subjektīvais mērķis, vai ja tā notikusi, pārkāpjot likumu, piemēram, pārkāpjot pilnvarnieka likumisko pienākumu izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību (Civillikuma 2295.pants); turklāt šādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka algas palielināšana pati par sevi nav prettiesiska vai formāli ietilpst pilnvarojumā.
Ne vien par likuma, bet arī par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē uzskatāma svešas mantas pārvaldnieka rīcība ar viņam uzticēto mantu tikai savās interesēs pretēji mantas īpašnieka interesēm.
Paškontrahēšanās gadījumā līdzējs vienā savā tiesiskajā statusā (kā darbinieks) nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus viņš zināja vai kurus viņam vajadzēja zināt savā otrajā statusā (kā otra līdzēja pilnvarnieks).
Fiziskā persona, kura darījumā ar savu pilnvarotāju ir paškontrahējusies savās interesēs un par sliktu savam pilnvarotājam, nevar tikt uzskatīta par labticīgu trešo personu attiecībā pret savu pilnvarotāju konkrētā darījuma ietvaros un tādēļ nebauda likuma aizsardzību šajās tiesiskajās attiecībās ne kā trešā persona, ne arī kā darbinieks.
26.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-139/2014
1. Izpildījumam, kas dots pilnvarniekam, ir tiesīgs spēks, tādēļ tam, vai pats kreditors bijis klāt izpildījuma saņemšanas brīdī, nav izšķirošas nozīmes.
2. Ja pilnvarojuma līgumā dots uzdevums atgūt naudas līdzekļus, taču pilnvarnieka pārstāvis parāda daļējai segšanai no parādnieka pieņēmis automašīnu, tad ir pamats konstatēt, ka ir pārkāptas pilnvarojuma robežas un tādēļ izpildījuma saņemšana pilnvarotājam nav saistoša, ja nav pierādījumu, ka pilnvarotājs šādu rīcību akceptējis.
26.11.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-30/2014
Lai personu kā komercpilnvarnieku atzītu par ieinteresēto personu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu, ar vienpusēji izdotas komercpilnvaras faktu nepietiek - ir nepieciešams konstatēt, ka starp pusēm noslēgts pilnvarojuma līgums.
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-16/2011
1.Ja atbilstoši Civillikuma 2289.pantam pušu starpā pastāv pilnvarojuma līguma tiesiskās attiecības, pilnvarniekam, ja viņš pilnvarots rīkoties ar pilnvarotāja banku kontiem, jādod norēķins par izņemtajām naudas summām un naudas izlietošanas mērķiem, tādējādi dodot pilnvarotājam iespēju izvērtēt gan jautājumu par pilnvarojuma robežu ievērošanu, gan to, kuras no izlietotajām naudas summām atbilst viņa vajadzībām un mērķiem, bet kuras atrodas ārpus viņa interešu loka.
2. Civillikuma 2343. un 2344.pants konkretizē un papildina Civillikuma 2305.pantu, nosakot pilnvarnieka pienākumu dot norēķinu par uzdevuma izpildīšanu un sevišķi par visiem pie tam bijušajiem ieņēmumiem un izdevumiem.
19.03.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-337/2008
Pilnvaras devēja nāve nevar būt par pamatu nostiprinājuma lūguma atstāšanai bez ievērības, ja pilnvarnieka darbības līguma noslēgšanai un īpašuma tiesību pārejas nostiprināšanai līdzēja vārdā ir pilnībā pabeigtas līdz pilnvaras devēja nāves brīdim (Civillikuma 2316.pants).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-500/2006
Neuzdotās lietvedības apstiprināšanas gadījumā attiecībā uz lietas vešanas apstiprinātāju piemērojami pilnvarojuma līguma noteikumi. Uzsākto vai pabeigto lietvedību var apstiprināt tikai kopumā (Civillikuma 2289., 2329.pants).
