Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti četrpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

Tēze:
Lai būves ekspertīzes atzinumu atzītu par pamatotu, tam ir jābūt sagatavotam tā, lai sniegu pārliecību par būves atbilstību nepieciešamajām prasībām un būtu saprotams, kā eksperts ir nonācis pie konkrētā slēdziena. Tieši ekspertīzes veicējs ir atbildīgs par šo prasību izpildi. Tomēr ne katra neprecizitāte un kļūda būves ekspertīzes atzinumā liecina, ka tas nav pamatots. Kļūdu un neprecizitāšu gadījumā ir nepieciešams novērtēt, vai un kā tās liedz pārbaudīt eksperta veiktā slēdziena pamatotību kopumā.

Būvniecības valsts kontroles biroja lēmums par būveksperta būvprakses sertifikāta apturēšanu ir nelabvēlīgs administratīvs akts, un iestādei savs izdotais administratīvais akts ir atbilstoši jāpamato. Proti, kompetentajai iestādei ir pienākums paskaidrot, kāpēc būveksperta sniegtā informācija nav pietiekama, lai izdarītu secinājumus par būvkonstrukciju drošumu, stiprumu un stabilitāti. Iestāde, kurā ir nodarbināti speciālisti būvniecības jomā, nevar tikai vispārīgi norādīt, ka būveksperta sniegtā informācija ir nepietiekama un uz šāda vispārīga pamata apturēt viņam izdotā būvprakses sertifikāta darbību

Tēzes:
1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kurā konstatēts Latvijas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības prettiesiskums, kvalificējams kā nolēmums, kas konstatē prettiesisku rīcību Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6.panta pirmās daļas izpratnē.

2. Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa nav pēc būtības izskatījusi prasījumu par tāda mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas varētu būt nodarīts ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas pārkāpumu, personai saglabājas tiesības ar šādu prasījumu vērsties nacionālajā tiesā.

Tēzes:
Zemesgabala īpašnieka pienākums uzņemties atbildību par atkritumiem tā teritorijā

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu par zemes īpašumā prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu var būt atbildīgs gan zemes īpašnieks, gan attiecīgo atkritumu radītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams vērsties pret faktisko piesārņotāju, atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas zemesgabala īpašniekam. Piemēram, ja faktiskā atkritumu radītāja (kapitālsabiedrība) ir likvidēta un izslēgta no komercreģistra, šādai kapitālsabiedrībai nepiemīt spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem, tostarp tādiem, kas izriet no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta ceturtās daļas. Tātad, lai arī atkritumu faktiskais radītājs ir identificēts, tas vairs nepastāv, tādēļ tam nevar uzlikt publiski tiesisku pienākumu nodot atkritumus apsaimniekotājam.

Atkritumu radītāja statuss kā personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība

Atkritumu radītāja statuss un no tā izrietošais pienākums nodot atkritumus apsaimniekotājam ir personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība, kas izbeidzas līdz ar šīs kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Valsts, pārņemot likvidētas kapitālsabiedrības mantu, neiegūst atkritumu radītāja statusu un no tā izrietošos pienākumus, tostarp pienākumu segt apsaimniekošanas izmaksas par atkritumiem, kas tikuši radīti likvidētas kapitālsabiedrības darbības laikā citai personai piederošā nekustamajā īpašumā.

Tēze:

Izvērtējot personas prasījumu atlīdzināt negūto peļņu, nozīme ir tam, kāda situācija būtu pastāvējusi, ja iestāde nebūtu rīkojusies prettiesiski, jeb, citiem vārdiem, kāda būtu iespējamā notikumu attīstības gaita, ja iestāde nebūtu pieļāvusi konkrēto kļūdu un izdevusi prettiesisko administratīvo aktu. Šajā vērtējumā ir nozīme visiem pierādījumiem, kas pamato pietiekami drošu peļņas negūšanu sakarā ar konkrēto aizskārumu, tostarp pašas personas iesniegtajam neiegūtās peļņas aprēķinam.

Ar to vien, ka iestāde ir pieļāvusi kādu prettiesisku rīcību, nav pietiekami, lai apmierinātu personas prasījumu par jebkuru mantisko zaudējumu atlīdzinājumu, jo ir nepieciešams konstatēt, ka personai tiešām nodarīti zaudējumi tajā apmērā, kādu persona prasa. Zaudējumu noteikšana, balstoties tikai uz pieņēmumiem, nav pieļaujama.    

Tēzes:

Pašvaldības pienākums lēmumā iekļaut pienācīgu piketa rīkošanas aizlieguma pamatojumu

Atbilstoši likumam „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” tieši pašvaldībai ir noteikts pienākums izvērtēt visus ar pieteikto pulcēšanās pasākumu saistītos apstākļus un attiecīgi pieņemt lēmumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu vai aizliegt pieteiktā pasākuma norisi. Nosakot ierobežojumus pulcēšanās brīvības īstenošanai vai aizliedzot konkrētu pulcēšanās brīvības pasākumu, pašvaldībai konstatētie apstākļi, kas ierobežo vai liedz netraucētu pulcēšanās brīvības īstenošanu, ir jānorāda lēmumā, sniedzot pamatojumu, ka tās noteiktais pulcēšanās brīvības ierobežojums konkrētajos apstākļos ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.

Īstā pamatojuma uzrādīšanai, norādot tos būtiskos apstākļus, kas ir par pamatu lēmuma pieņemšanai, ir būtiska nozīme pulcēšanās pasākuma aizlieguma gadījumā. Gadījumā, kad tiesas kontrole ir iespējama tikai par pulcēšanās aizlieguma tiesiskumu, proti, tiesa skata lietu tikai pēc iecerētā pulcēšanās pasākuma dienas, jo īpaši ir pievēršama uzmanība iestādes sniegtā pamatojuma kvalitātei, proti, vai aizliegums patiešām ir pamatots ar tādiem būtiskiem apstākļiem, kas var būt par pamatu pieteiktā pasākuma aizliegumam, un vai aizlieguma pamatojums ir pietiekams.

Piketa saukļu miermīlīguma pārbaude

Vērtējot, vai ir pamats aizliegt pieteiktu piketu, miermīlīgas pulcēšanās brīvības kontekstā var būt pamats pievērsties piketa organizētāju izmantotu vai atbalstītu saukļu analīzei. Saukļa saturs vienmēr ir vērtējams konkrētās lietas specifisko apstākļu kontekstā. Jāņem vērā pasākuma organizētāju attieksme un izpratne par saukli, kā arī šā saukļa izpratne un vērtējums Latvijas sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot to sabiedrības grupu attieksmei, pret kurām attiecīgais sauklis varētu būt vērsts. Attiecīgi nozīme piešķirama konkrētās situācijas sabiedriskajam, politiskajam un ģeopolitiskajam kontekstam, kas pienācīgi novērtējams un pamatojams.

Tēzes:

Noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku kā būtiski līguma noteikumi sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos

Sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumos noteikumi par sagatavošanās laiku un pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku parasti ir būtiski līguma noteikumi, jo šo laiku pretendentiem ir iespēja izmantot, lai tehniski un finansiāli sagatavotos pakalpojuma sniegšanai – jo īpaši sagādāt nepieciešamo transportu atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Tas savukārt var ietekmēt to, vai un kādu piedāvājumu pretendenti ir gatavi iesniegt iepirkumā.

Publiskā iepirkuma nolikuma interpretācija

1. Katrs iepirkuma nolikums ir interpretējams kā patstāvīgs dokuments. Cita iepirkuma nolikuma vai tajā sniegto skaidrojumu izmantošana interpretācijā pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Izņēmuma gadījums var būt, ja pašā strīdus nolikumā ir atsauces uz citu nolikumu vai to acīmredzami pamato konkrētā iepirkuma apstākļi.

2. Publiskā iepirkuma nolikuma noteikumu interpretācijas mērķis ir noskaidrot pasūtītāja gribu konkrētā iepirkuma kontekstā, primāri balstoties uz to, kā šo gribu objektīvi varēja uztvert pretendenti.

3. Vērtējot nolikuma prasību saturu, nolikuma prasības uzlūkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu praktisko iedarbību, un tā, lai interpretācijas rezultāts atbilstu prasības jēgai. Proti, iepirkuma nolikuma prasību nevar interpretēt, izdalot un izolēti aplūkojot tikai konkrētu tā punktu; nolikums un visas tā daļas ir vienots regulējums, kurā viena punkta interpretācija nedrīkst padarīt citu par neefektīvu.

Tēzes:

1. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr. 96 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 129.15punktu attiecībā uz kases aparātu ražotājiem var uzskatīt par tādu normu, kas paredz labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē.

2. Kases aparātu un to lietošanas kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt pareizu nodokļu iekasēšanu. Līdz ar to arī kases aparātu modeļu atbilstības pārbaudes mērķis ir nodrošināt pareizu nodokļu maksāšanu, nevis sniegt kases aparātu ražotājam un apkalpotājam tiesisko paļāvību uz to, ka kases aparāti ir atbilstoši. Primāri tieši ražotāju un apkalpotāju atbildība ir ražot un izplatīt tikai prasībām atbilstošus kases aparātus un nodrošināt to pareizu lietošanu, neatkarīgi no tā, vai atbilstības pārbaudes institūcija ir izsniegusi atbilstības apliecinājumu kases aparātiem. Tādēļ valstij nav pienākuma nepamatoti izsniegta atbilstības apliecinājuma gadījumā uzņemties visus zaudējumus, kas kases aparātu reģistrācijas atcelšanas dēļ varētu rasties kases aparātu ražotājiem.

Tēzes:

  1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei likumdevējs ir piešķīris plašu kompetenci rīkoties neatkarīgi un autonomi ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes un citu normatīvo aktu ievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā. Padomes kompetencē ir gan konkrētu programmu veidošanas, izplatīšanas un retranslācijas kontrole, gan programmu satura kontrole. Lēmumu pieņemšanā liela nozīme ir arī valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu izvērtējumam, tostarp sakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu, arī retranslētāju, patiesajiem labuma guvējiem.
  2. Tā kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja būtiski ar ģeopolitisko situāciju saistīti riski (Krievijas agresija Ukrainā), tas pastiprināja nepieciešamību aizsargāt informatīvo telpu un var attaisnot operatīvu un efektīvu iestādes rīcību. Ja vispārīgi iestādei ir kompetence pieņemt noteikta veida lēmumu, tad ģeopolitiskie riski var prasīt nekavējošu rīcību, balstoties uz vairāku tiesību normu kopumu, arī pirms detalizēta normatīvā regulējuma pieņemšanas,.
  3. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ievērojot sabiedrības intereses tieši elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, var ar savā kompetencē esošajiem instrumentiem patstāvīgi izvērtēt, vai tai ir jārīkojas, lai veicinātu to mērķu sasniegšanu, kuru labad Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas ir noteiktas, un lai mazinātu riskus, kurus varētu radīt sankciju ignorēšana, arī ja konkrētā tiesību normā tas attiecīgajā brīdī nav precīzi paredzēts. 
  4. Gadījumos, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izmanto savu kompetenci ierobežot programmu izplatīšanu – gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā precīzi noteiktajos gadījumos, gan gadījumos, kad ierobežojuma tiesiskais pamats izriet no citām tiesību normām –, tai ir rūpīgi jāpārbauda, vai ierobežojums ir samērīgs iepretim iespējami aizskartajām tiesībām un interesēm. Ja ģeopolitiskās situācijas būtisku izmaiņu dēļ padomei jārīkojas nekavējoties un pirms precīzāka tiesiskā regulējuma pieņemšanas, tai jo īpaši ir jāapsver, kā – cik precīzi, efektīvi un samērīgi – tā izmanto tai piešķirto kompetenci. Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai padomes lēmums atbilst šīm prasībām.

Tēze:

Tiesību normas neparedz, ka aizsargājami var būt tikai augtspējīgi koki. Ja aizsargājamais koks ir ticis nozāģēts, tad, lemjot par šā koka stumbra novākšanu, ir jāizvērtē, vai tam joprojām piemīt zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

No Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 46.2.apakšpunkta izriet, ka arī pretlikumīgi nozāģēta aizsargājamā koka stumbru atļauts novākt tikai tad, ja šis koks nav dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai.

Tēzes:

Advokāts kā pieteicējs lietā, kurā informācija pieprasīta pierādījumu vākšanas nolūkā

Prasījumā par pienākuma uzlikšanu iestādei izsniegt advokāta tādā pieprasījumā lūgto informāciju, kas iesniegts, atsaucoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu, pierādījumu vākšanas nolūkā pieteicējs ir advokāts.

Advokāta informācijas pieprasījums

Lietas, kuras vajadzībām advokāts vāc informāciju, kategorija (krimināllieta, civillieta, administratīvā pārkāpuma lieta vai administratīvā lieta) nenoteic informācijas pieprasīšanas juridisko dabu. Informācijas pieprasīšana ir patstāvīga darbība, kas informācijas izsniegšanas jautājumā veido patstāvīgas publiski tiesiskās attiecības ar iestādi. Šādu attiecību tiesiskuma kontrole ir pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

 

Tēzes:

Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums par iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītu privātpersonas īpašuma tiesību aizskārumu

Īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ir pamattiesības, kas šo tiesību nepamatota aizskāruma gadījumā var veidot atsevišķu pamatu prasījumam arī par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Nepamatots ierobežojums valdīt, lietot un gūt labumu no īpašuma, pat ja nav pierādāmi zaudējumi, pats par sevi ir īpašuma tiesību aizskārums, kas var radīt pamatu prasībai par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu atkarībā no aizskāruma rakstura un sekām. Tādējādi tiesības prasīt nemantisko kaitējumu ir arī gadījumā, ja iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarīts privātpersonas īpašuma tiesību aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.

Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums par administratīvā pārkāpuma lietvedībā nepamatoti noteiktu transportlīdzekļa lietošanas ierobežojumu

Transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu par administratīvā pārkāpuma lietvedībā nepamatoti noteiktu transportlīdzekļa lietošanas tiesību ierobežojumu – transportlīdzekļa izņemšanu un konfiskāciju.

Tēzes:

Personas tiesības pieprasīt informāciju, kas nav iekļauta administratīvās lietas materiālos, kuras dalībnieks ir persona

Gadījumā, ja persona vēlas no iestādes iegūt tādu informāciju, kas nav iekļauta administratīvās lietas materiālos, kuras procesa dalībnieks informācijas pieprasītājs ir, šādas informācijas iegūšana var notikt Informācijas atklātības likumā paredzētajā kārtībā.

Personas pienākums ievērot lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ja iestādes atbildē uz iesniegumu nav norādīta tās apstrīdēšanas kārtība

Tas, ka iestādes atbildē uz iesniegumu nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai rada personai tiesības atbildi apstrīdēt ilgākā termiņā – proti, gada laikā no atbildes paziņošanas personai, bet tas neatceļ prasību personai ievērot ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Lietas iepriekšējā ārpustiesas izskatīšana Administratīvā procesa likumā paredzēta kā obligāta pirmstiesas procedūra.

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)