Latvijas tiesnešu konferencē, kuras tēma tiesu darba efektivitāte, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja senatore Diāna Makarova  uzsvēra: tiesu efektivitāti ietekmē arī tiesnešu profesionālā ētika.

Savā uzrunā senatore pievērsās trim aspektiem, kas izriet no Tiesnešu ētikas komisijas aktualitātēm: par tiesnešu drošību, procesuālajām garantijām un ētikas principiem, izmantojot sociālos tīklus.  

Saistībā ar tiesnešu drošības jautājumiem Tiesnešu ētikas komisija konstatējusi gadījumus, kad tiesneši, saņemot draudus no lietas dalībniekiem, atturas par to ziņot tiesībsargājošām iestādēm. Šāda rīcība tiek skaidrota ar to, ka, ziņojot par lietas dalībnieka izteiktiem draudiem, tiesnesim būs jāatstatās no konkrētās lietas izskatīšanas, jo var rasties šaubas par tiesas objektivitāti, jo īpaši, ja tiesnesim tiek noteikts, piemēram, cietušā vai liecinieka statuss. Tiesneša atstatīšanās no lietas izskatīšanas ietekmē tiesu darba efektivitāti. Bet vai ir pareizi un pieļaujami, ka tiesu darba efektivitātei tiek piešķirts lielāks svars par paša tiesneša drošību?

Tiesnešu ētikas komisija secinājusi, ka tiesnešiem ne vienmēr ir skaidrs, kā praktiski īstenojamas likumā paredzētās tiesneša drošības garantijas, tādēļ ir vērsusi Tieslietu padomes uzmanību uz šo jautājumu.

Komisijas darba kārtībā ir arī jautājums par to, kā tiesnesim rīkoties, lai tiktu ievērotas profesionālās ētikas normas, ja saskaras ar lietas dalībnieka pazemojošu, aizskarošu rīcību jeb ar tā dēvētajiem “procesuālajiem huligāniem”. Tā kā šī problēma aktuāla arī prokuroriem, Tiesnešu ētikas komisija un Prokuroru atestācijas komisija šobrīd izstrādā kopīgu skaidrojumu par profesionālās ētikas normu ievērošanu, tiesnesim un prokuroram saskaroties ar šādiem lietas dalībniekiem.

Otrs aspekts – procesuālās garantijas. Tiesnešiem pārdomas raisījis Tiesnešu ētikas komisijas atzinums par tiesneša rīcību, izmantojot Tiesu informācijas sistēmu (TIS). Proti, cik daudz un plaši drīkst izmantot šīs sistēmas datubāzes. Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka nav pamata uz šo atzinumu raudzīties kā uz biedu un šķērsli izmantot TIS lietas izskatīšanā. Taču drīz pēc ētikas komisijas atzinuma daži tiesneši saņēma Tiesu administrācijas lūgumu sniegt visaptverošu skaidrojumu, kāpēc sistēmā ir meklējuši informāciju par konkrētām personām un lietām, atvēruši tiesu nolēmumus un veikuši citas darbības. Raugoties uz šīm situācijām, komisijas priekšsēdētāja saka: medaļai ir divas puses.

No vienas puses, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Nevienam nav tiesību iejaukties tiesas darbā un pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā tiesnesis izskatīja konkrēto lietu. Vai tiesnesim izpildvarai jāsniedz paskaidrojums par TIS izmantošanu tiesas spriešanā? Vai netiek apšaubīta tiesnešu godprātība un vai tiesu sistēmas efektivitāti neietekmē tas, ka tiesneša resurss bez objektīva pamata tiek novirzīts paskaidrojumu sagatavošanai, kas saistīts ar apjomīgu apstākļu izpētei? No otras puses, Tiesnešu ētikas komisijas redzeslaukā nonākušie gadījumi un situācijas liek uzdot jautājumu, vai tiesneši vienmēr pareizi izprot tiesneša neatkarības principu un patur prātā, ka tiesneša neatkarība nav privilēģija, tā nozīmē arī atbildību, tostarp atbildību par tiesneša amata pienākumu izpildei nodoto valsts resursu izmantošanu. Pašām tiesām būtu jābūt mehānismiem, kā kontrolēt šo resursu atbilstošu izmantošanu.

Trešais jautājums – tiesnesis un sociālie tīkli. Tiesnešu ētikas komisija veikusi tiesnešu aptauju par tiesnesi kā sociālo tīklu lietotāju. Aptaujai atsaucās 219 tiesneši.

Rezultāti rāda, ka tiesnešiem ir pilnīgi pretēji viedokļi vairākos jautājumos, piemēram, vai tiesnesis vispār drīkst reģistrēties un lietot sociālos tīklus, vai reģistrējoties jāidentificējas ar savu vārdu, vai tiesnesim profesionālajos tīklos jāpiedalās tikai profesionālas dabas jautājumos, vai drīkst dalīties arī ar savu privāto dzīvi utt. Tiesnešu ētikas komisijas darba kārtībā regulāri ir jautājumi, kad jāvērtē, vai tiesneša darbība sociālajos tīklos atbilst tiesas darbības principiem un ētikas prasībām. Arī no aptaujā uzdoto jautājumu daudzuma un satura izriet, ka tiesneši, lietojot sociālos tīklos, nepārtraukti atrodas ētikas dilemmās. Tas parāda, ka tiesnešiem rūp tiesas tēls un prestižs sabiedrības acīs un profesionālā ētika ir klātesoša tiesnešu ikdienas dzīvē. Šobrīd Tiesnešu ētikas komisija gatavo pamatnostādnes, kā tiesnešiem lietot sociālos tīklus, lai nenonāktu konfliktā ar profesionālo ētiku.

Noslēgumā Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja rezumēja, ka komisija saņem daudz iesniegumu par tiesnešiem. Taču pēdējā laikā tikai retos gadījumos tiek konstatēts ētikas normu pārkāpums. “Tas liecina, ka mēs ejam kopīgu ceļu uz vienotu izpratni par vērtībām,” sacīja Diāna Makarova.

 

Ikgadējā tiesnešu konferencē 16.maijā piedalījās 305 no 508 Latvijas tiesnešiem. Konferences tēma bija tiesu darba efektivitātes uzlabošana aktuālie izaicinājumi.

Vairāk par konferenci:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211

Foto: Tiesu administrācija, Toms Norde