17.01.2024.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-129/2024
Darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu no summām, kas darbiniekam pienākas atlaišanas dienā.
13.06.2024.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-53/2024
1. Procentus, kurus naudas summas piedziņas lietā tiesa nosaka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), aprēķina ne vien no pamatparāda, bet no visas ar spriedumu piedzītās summas.
2. Tiesas pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas gadījumā.
29.06.2023.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-17/2023
Starp parādnieka norādīto saistības neizpildīšanas iemeslu (parādnieka pamatotās šaubas) un saistību izpildes vilcinājumu jāpastāv cēloniskajam sakaram. Respektīvi, parādnieks nevar atsaukties uz vēlākiem potenciāliem šaubu iemesliem, kas saistības izpildīšanas vilcināšanās brīdī nebija par pamatu saistības neizpildīšanai.
Pastāvot kādam no Civillikuma 1656. pantā minētajiem apstākļiem, nokavējums neiestājas saistībā ar parādnieka vainas neesību un likumsakarīgi neiestājas nokavējuma sekas, no kurām parādnieks būtu jāatbrīvo (sal. Civillikuma 1657. pants). Parādnieks tiek atbrīvots no hipotētiskajām sekām, kādas būtu iestājušās nokavējuma gadījumā, – tādēļ, ka nokavējums vispār nav iestājies
30.09.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-1027/2020
Civillikuma 1656. panta normas sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – ir atklāts juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā gadījumā. Tādēļ tiesas slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no neizdevīgām nokavējuma sekām uz šīs tiesību normas pamata jābūt balstītam uz pierādījumu vispusīgu un objektīvu vērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētajā lietā nodibinātie apstākļi varēja parādniekam radīt saprātīgas, pamatotas šaubas par izpildāmo saistību vai tās apmēru, jeb, citiem vārdiem, tiesisku paļāvību par saistības neesību vai atšķirīgu tās apmēru. Strīda esība tiesā pati par sevi nav pietiekama.
10.12.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-269/2019
Civillikuma 1656. panta normas tiesisko sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – izteikta kā nenoteikts (atklāts) juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā strīda gadījumā no jauna. Tiesas gala slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no likumisko nokavējuma procentu samaksas pienākuma jābūt balstītam uz iesniegto pierādījumu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētā lietā nodibinātie apstākļi kvalificēti kā tādi, kas attaisno saistības izpildījuma nokavējumu.
27.09.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-168/2019
Līgumsodu, pamatojoties uz Civillikums 1722.panta pirmo daļu, par līguma neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) nevar prasīt kumulatīvi ar nokavējuma procentiem, ciktāl tas nepārsniedz nokavējuma procentu summu.
27.02.2015.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-326/2015
Saskaņā ar Civillikuma 2304.panta otro daļu pilnvarniekam ir pienākums atdot pilnvarotājam visu, ko pilnvarnieks, pildot uzdevumu, ir ieguvis. Tomēr šajā norēķināšanās kārtībā no pilnvarnieka nevar prasīt vairāk, nekā tas ir ieguvis, pildot uzdevumu. Tādēļ, ja pilnvarnieks, kurš pilnvarojuma ietvaros pārdevis pilnvarotāja lietu, nav saņēmis pirkuma maksu no trešās personas, viņam nevar rasties pienākums atdot pirkuma maksu pilnvarotājam uz Civillikuma 2304.panta pamata.
Līdz ar to arī procenti šādā gadījumā maksājami nevis par jebkuru pilnvarotāja nesaņemtu summu, bet par pilnvarnieka pieļautā norēķināšanās kavējuma rezultātā nesaņemto summu (sk. arī Civillikuma 1753.pantu un 1759.panta 1.punktu).
21.09.2015.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No. SKC-98/2015
Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci.
Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu.
Civillikuma 1843.pantā ietvertais regulējums (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis līgumsodu. Tas nozīmē, ka parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.
30.01.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-644/2013 (CHANGE OF CASE-LAW)
1. Ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās.
2. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.
12.03.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-108/2013
1.No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību viedokļa.
2.Izšķirot civiltiesisko strīdu, tiesai neatkarīgi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pozīcijas, ir tiesības patstāvīgi izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai skaitā, labticīguma aspektā.
18.04.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-126/2012
Prasot atcelt līgumu sakarā ar intereses zudumu, prasītājam jāpierāda gan apstākļi, kuru dēļ viņš vairs nevēlas saņemt izpildījumu, gan intereses zuduma objektīva saistība ar nokavējumu (Civillikuma 1663.pants).
22.04.2009.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-53/2009
1. Izskatot pieteikumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, tiesnesim lēmuma rezolutīvajā daļā jānorāda, pēc kāda Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas punkta saistība nodota piespiedu izpildīšanai.
2. Lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu stājas spēkā nekavējoties un tam ir izpildu dokumenta spēks. Nolēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem (Civilprocesa likuma 405.panta trešā daļa), taču piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana atkarīga no tajā norādītā Civilprocesa likuma 400.panta pirmajā daļā ietvertā saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas pamata.
3. Pakļaujot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 404.panta otrajai daļai jāizlemj jautājums par kreditora tiesībām saņemt likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu. Likumiskie procenti no kopējās izpildei nodotās, bet vēl nesamaksātās summas, nosakāmi līdz lēmuma izpildei.
16.04.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-30/2008
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 404.panta otro daļu prasījums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu ietver arī kreditora tiesības saņemt līgumiskos vai likumiskos procentus. Pieteikuma par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi noraidīšana daļā par tiesībām saņemt likumiskos procentus neatbilst Civillikuma 1765.panta prasībām.
17.05.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-351/2006
Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, kas nav sajaucams ar līgumsodu, ko puse apņēmusies ciest līguma pienācīgas neizpildes gadījumā (Civillikuma 1753.pants).
Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem par nokavējumu vienmēr nepieciešams galvenais parāds. Tāpēc noskaidrojams, vai tad, kad atbildētājam tika pieteikta pretenzija, galvenais parāds bija vai nebija dzēsts.
