• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Chapter 10. Parties (Sections 74-77)

02.03.2022. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-280/2022

Dabasgāzes piegādātājs, kas cēlis prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai pirmās instances tiesā ir tiesīgs palielināt prasījuma apmēru un pamatot dabasgāzes patēriņu bez uzskaites ilgākā laika posmā (Civilprocesa likuma 74. panta trešā daļa), iesniedzot pierādījumus par agrāku iejaukšanās faktisko brīdi, no kura samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms.

Download

12.05.2021. Decision on Ancillary Complaint of the Department of Civil Cases, case No SKC-681/2021

Download

11.02.2021. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-40/2021

Lai atzītu par iespējamu prāvniekiem realizēt prasības tiesības procesuālajā līdzdalībā kā līdzprasītājiem, tiesai jāpārliecinās, vai celtā prasība attiecībā uz katru no prasītājiem balstās uz vienu un to pašu prasības pamatu.

Download

25.08.2020. Assignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1304/2020

Download

12.07.2019. Asignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-769/2019

Download

12.06.2019. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-148/2019

Download

14.03.2018. Dicision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-488/2018

Download

13.03.2018. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-95/2018

Download

02.02.2018. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2018

No Maksātnespējas likuma 81.panta pirmās daļas 8.punkta, 113.panta pirmās daļas 9.punkta un trešās daļas normām izriet, ka administrators ir tiesīgs cedēt maksātnespējīgās komercsabiedrības prasījumu vienīgi tad, ja kreditori, būdami informēti par šādu priekšlikumu, 15 dienu laikā neizteic iebildumus. Tāpēc, lai tiesai būtu iespēja pārliecināties, vai maksātnespējas procesa ietvaros veiktā prasījuma cesija notikusi tiesiski un neskar kreditoru ar likumu aizsargātās intereses, pieteikumam ar lūgumu aizstāt maksātnespējīgo juridisko personu un atļaut tiesāties procesā tiesību pārņēmējam (cesionāram) jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina kreditoru informēšanas pienākuma izpildi.

Download

15.02.2017. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-700/2017

Download

16.06.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-407/2017

Maksātnespējas administratora tiesības uz atbrīvošanu no valsts nodevas (CPL 43.p.1.d.10.pkt.) nepāriet ne cesijas, ne puses aizstāšanas (CPL 77.p.) kārtībā.

Download

30.06.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-221/2017

Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas gadījumus regulē likums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28., 28.1-28.6 pants), nevis darījums (īres līgums). Savukārt likumā imperatīvi noteiktās tiesības, kas nav īres līguma priekšmets, saistītas vienīgi ar konkrētu izīrētāju, t.i., īrētās lietas īpašnieku. Tas nozīmē, ka, darījuma rezultātā mainoties īpašniekam, iepriekšējā izīrētāja likumā noteiktā tiesība izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu nevar pāriet uz jauno nekustamā īpašuma īpašnieku.

Download

25.05.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-169/2017

Download

18.05.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-101/2017

Download

30.03.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-95/2017

Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa laikā, kad tiesā ierosināta lieta par kopīpašuma lietošanas kārtību, nav šķērslis strīda izskatīšanai pēc būtības. Turklāt tiesai jāvadās no tiem faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja prasības celšanas brīdī.

Download

08.12.2015. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-276/2015

Download

05.02.2014. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-4/2014

Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi. Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktu par to, ka par jaunu prasījumu nav uzskatāma procentu un pieaugumu pievienošana lietai, šajā gadījumā nav pamata piemērot, jo Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu pieauguma statusu nomas maksai neparedz.

Download

12.03.2014. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2014

1. Pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu nevar iesniegt atkārtoti uz tā paša pamata, ja šis jautājums jau vienreiz tiesā izskatīts un pieņemtais lēmums stājies likumīgā spēkā. Atkārtoti izskatot pēc būtības šādu pieteikumu, tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 223.panta 3.punktu un 225.pantu, kas ir pamats lēmuma atcelšanai un tiesvedības izbeigšanai lietā. 2. Atbilstoši Civillikuma 1800.pantam prasības cesijā uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet, tādēļ tiesai, apmierinot uz cesijas līguma pamatotu pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, Civilprocesa likuma 77.panta kompetences ietvaros jāizlemj vienīgi procesuālais jautājums, tā nevar lemt par izlīgumā ietvertu saistību pāreju uz citu tiesību subjektu.

Download

30.01.2013. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SJC-1/2013

Arī procesuālo noteikumu neievērošanu zināmos apstākļos var attiecināt uz lietas apstākļiem Civilprocesa 479.panta 1.punkta izpratnē.

Download

28.08.2012. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1876/2012

Gadījumos, kad uztura ņēmējs dzīves laikā pats ierosinājis strīdu par uztura līguma atcelšanu, mantinieki saskaņā ar Civillikuma 703.pantu ir tiesīgi turpināt uztura ņēmēja iesākto procesu. Tā kā apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj uztura ņēmēja tiesību pārņemšanu Civilprocesa likuma 77.pantā paredzētajā kārtībā, tad tiesvedība lietā atbilstoši Civilprocesa likuma 214.panta 1.punktam ir apturama līdz uztura ņēmēja tiesību pārņēmēja noteikšanai.

Download

14.12.2012. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-886/2012

Apelācijas instances tiesai pēc prasītājas iesniegtās apelācijas sūdzības lieta jāskata pēc būtības, tostarp jāpārbauda darba devēja iebildumi attiecībā uz Darba likuma 122.pantā noteiktā prasības celšanas termiņa pārkāpumu, jo materiāltiesiskā prekluzīvā viena mēneša termiņa nokavējums prasības celšanai tiesā ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Nav būtiski, par cik dienām termiņš ticis nokavēts, jo tiesības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos.

Download

22.02.2012. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-76/2012

Tiesai iesniegti materiāli pierādījumu juridisko statusu iegūst pēc tam, kad, uzklausot visu lietas dalībnieku viedokļus, tiesa izlēmusi jautājumu par to pieņemšanu, vadoties no pierādījumu attiecināmības un pieļaujamības kritērija. Lēmuma neesamība par pierādījumu pievienošanu lietas materiāliem pati par sevi nenozīmē sprieduma a priori atzīšanu par tiesiskuma prasībai neatbilstošu – būtiskākais ir tas, vai iesniegtie pierādījumi lietas dalībniekiem ir bijuši pieejami un vai viņiem ir bijusi iespēja tos vērtēt un par tiem izteikties tiesas procesa laikā, realizējot Civilprocesa likuma 74.panta otrajā daļā paredzētās procesuālās tiesības.

Download

31.08.2011. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-220/2011

Civilprocesa likuma 77.panta tiesību normas mērķis ir dot iespēju turpināt lietas izskatīšanu tajos gadījumos, kad viena no pusēm lietā izstājas. Ņemot vērā civiltiesiskajās attiecībās pastāvošo līgumu brīvību, likumā paredzēt visus procesuālo tiesību pārņemšanas gadījumus praktiski nav iespējams. Civilprocesa likuma 77.panta pirmajā daļā iekavās likumdevējs ir minējis piemērus, taču tie nav vienīgie gadījumi, kad tiesa var pieļaut procesuālo tiesību pārņemšanu. Procesuālo tiesību pārņemšana Civilprocesa likuma 77.panta kārtībā ir pieļaujama arī citos gadījumos, kas tiesai katrā konkrētā lietā jāizvērtē.

Download

22.06.2011. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-215/2011

1. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma, kas nosaka, ka tiesa Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību, nav imperatīva tiesību norma, un, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus un nonākot pie secinājuma, ka pilsonības atņemšana būtu pretrunā samērīguma principam, tiesa var prasību noraidīt. 2. Strīdā par Latvijas pilsonības atņemšanu izšķirošais nav jautājums par to, vai persona Latvijas pilsonību ieguvusi atbilstoši Latvijas likumiem, bet gan tas, vai, iegūstot Latvijas pilsonību, persona nav sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas. 3. Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkta norma par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu nav tulkojama paplašināti un šis normas sastāvā nevar iekļaut tādu ziņu nesniegšanu, kuras varētu būt svarīgas pilsonības jautājuma izlemšanai, bet kuras atbildīgā valsts iestāde no pilsonības pretendenta nav tieši pieprasījusi. 4. 1961.gada 30.augusta Konvencija par apatrīdisma samazināšanu un Eiropas Padomes 1997.gada Konvencija par pilsonību rekomendē valstīm, ja vien tam nav sevišķu iemeslu, neatņemt personām pilsonību, ja tas var viņas padarīt par apatrīdiem.

Download

09.03.2011. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-36/2011

1. Civilprocesa likuma 77.panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu. 2. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus (Civilprocesa likuma 42.panta pirmā, otrā daļa).

Download

24.11.2010. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-233/2010

Neesot normatīvajam regulējumam par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē ietvaros (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55.panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē.

Download

24.11.2010. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-226/2010

1. Par iestādi Civillikuma 1407.panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407.panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā. 2. Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām.

Download

25.02.2009. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-71/2009

1. Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu. 2. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties. Tiesa, noraidīdama prasību daļā par nomas parāda noteikšanu un tā piedziņu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.

Download

11.02.2009. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-47/2009

1. Tiesai, izskatot strīdu prasības kārtībā, nav tiesiska pamata atcelt iepriekš tiesneša pieņemto lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, jo lēmums stājas spēkā ar tā sastādīšanas un parakstīšanas brīdi, parādnieks var celt apvērsuma prasību pret kreditoru, apstrīdot tikai kreditora prasījumu. 2. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, taču aizdevuma attiecības var rasties ne tikai ar naudas vai atvietojamas lietas nodošanu, bet arī no citāda rakstura darījuma attiecībām, piemēram, nomaksas pirkuma attiecībām. 3. Tiesa Civillikuma 1415.panta normas sastāvu konstatējusi attiecībā uz zemnieku saimniecības darbībām, kas nav lietas dalībniece, un šīs likuma normas piemērošana nevarēja ietekmēt prasītāja un atbildētāja tiesību un pienākumu apjomu, kas izriet no aizdevuma līguma.

Download

26.11.2008. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-441/2008

1.Servitūtu, kas nodibināts likumā paredzētajā kārtībā un nostiprināts zemesgrāmatās, tiesa var atcelt, ja grozījušies apstākļi un zudusi nepieciešamība valdošajam nekustamajam īpašumam izlietot servitūta nodibinājumā paredzēto lietojuma tiesību, t.i., servitūts vairs nekalpo valdošā nekustamā īpašuma labumam, kura dēļ tas ticis nodibināts (Civillikuma 1135.pants). 2. Servitūtu, kas nodibināts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar atzīt par spēkā neesošu, jo tam nav nedz faktiska, nedz juridiska pamata (Civillikuma 1231.panta 2.punkts).

Download

26.09.2007. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-651/2007

Ja nekustamais īpašums iegūts laulības kopdzīves laikā par viena laulātā līdzekļiem, tas atzīstams par laulātā atsevišķu mantu. Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo (Civillikuma 89.panta otrā daļa, 91.panta otrā daļa).

Download

23.03.2005. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-172/2005

Download

09.03.2005. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-114/2005

Download

15.12.2004. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-710/2004

Download

29.03.2000. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-131/2000

Download

15.11.2000. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SPC-52/2000

Download

28.12.1999. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-710/1999

Download

08.10.1997. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SPC-155/1997

Download