22.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-109/2022
Civillikuma 16. pantā vienpusīgi ietvertā starptautisko privāttiesību kolīziju norma noteic vienīgi piesaistes kritēriju valstij, kuras materiāltiesiskais regulējums tiks piemērots mantojuma tiesībās uz mantojumu, kas atrodas Latvijā. Šī norma nepārgroza Latvijas materiāltiesisko regulējumu un tiesiskajā sistēmā pastāvošo izpratni par mantojumu kā nedalāmu kopumu, neatkarīgi no mantas atrašanās vietas.
Tas, ka mantojuma masā ietilpstošā manta atrodas dažādās jurisdikcijās un rīcībai ar mantu nepieciešama tās valsts leģitimācija saskaņā ar vietējo likumu, neietekmē jautājumu, vai prasītājam pēc Latvijas likuma ir materiālā tiesība, kuras aizsardzību vai atjaunošanu viņš grib panākt, un tas nenonāk konfliktā ar ārvalsts likumu.
13.09.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-147/2017
Mantinieka iecelšanai Civillikums nekādu sevišķu formu neparedz, pietiek, ja griba šajā sakarā ir izteikta skaidri un saprotami. Apstāklis, ka gribas izteikums par mantinieka iecelšanu ir iekļauts dzīves partnerības līgumā, neliedz šo gribas izteikumu aplūkot kā patstāvīgu tiesisku darījumu.
28.04.2016.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1840/2016
Notariāta likuma 5.pantā noteikts, ka zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs; zvērinātam notāram kā valsts ieceltai amatpersonai, kurai ir uzdots vest mantojuma lietu, ir pienākums veikt tādas darbības, lai nodrošinātu mantojuma procesā iesaistīto personu civilās tiesības un likumīgās intereses. Ja starplaikā no kreditora pretenzijas iesniegšanas līdz notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanai ir stājušies spēkā noteikumi par jauniem papildnosacījumiem, kuru izpilde ir obligāts priekšnoteikums kreditoru pretenziju atzīšanai un iekļaušanai aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tad likumā noteiktā kārtībā iegūtu kreditora tiesību nodrošināšanas nolūkā zvērinātam notāram jāpaziņo un jādod iespēja jaunās prasības kreditoram izpildīt. (Civillikuma 416.panta otrā daļa un Notariāta likuma 5., 306.pants)
29.02.2016.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-48/2016
Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388.pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687.pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (pie nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.
Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi.
15.10.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-338/2008
Civillikuma 382.pantā noteikts, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Savukārt Civillikuma 705.pants nosaka, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantiniekiem pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās. Konstatējot, ka mantinieks ir apstiprinājies mantojuma tiesībās, atzīstams, ka mantinieks ir uzņēmies arī pilnā apjomā saistības, kas izriet no rokasnaudas līguma, t.i., mantinieks uzņemas saistības pēc rokasnaudas līguma tā kopumā, bet ne pēc atsevišķiem līguma punktiem.
