Chapter 19. Securing a Claim (Sections 137-146)

14.07.2022. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-751/2022

Pagaidu aizsardzības mērķis ir nodrošināt efektīvu tiesas aizsardzību situācijā, kad konkrētās lietas apstākļos nepieciešams steidzams risinājums būtiska kaitējuma novēršanai. Būtiska kaitējuma jēdziens ir ģenerālklauzula, kas tiesai vai tiesnesim jāpiepilda ar konkrētu saturu katrā konkrētā lietā, ņemot vērā tās apstākļus. Gandrīz jebkurš tiesību vai interešu aizskārums izraisa kādas negatīvas sekas šo tiesību īpašniekam, tomēr ne jebkuras neērtības dod tiesības pretendēt uz pagaidu aizsardzību. Kaitējumam (prasītāja mantisko vai nemantisko labumu aizskārumam) ir jāsasniedz pietiekama nopietnības pakāpe, proti, tam jābūt pietiekami nozīmīgam, lai būtu nepieciešama nekavējoša tiesas rīcība pirms lietas galīgā noregulējuma. Par kaitējuma nopietnību citastarp var liecināt tas, ka kaitējums ir neatgriezenisks vai grūti novēršams.

Download

14.07.2022. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-751/2022

Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma piemēro pagaidu aizsardzību, ja: 1) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam pieder tiesība, kuras aizsardzību viņš lūdz prasībā; 2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka prasītājam piederošā tiesība tiek aizskarta vai tiks aizskarta; 3) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ar minēto aizskārumu prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiek piemērota; 4) interešu līdzsvars ir pagaidu aizsardzības piemērošanas labā. Pirmie divi priekšnoteikumi kopā veido prasības pirmšķietamo pamatotību. Lai gan pagaidu pienākumrīkojuma piemērošanai nepieciešams konstatēt visus četrus kritērijus (t.s. četru soļu tests), tomēr, jo lielāka ir pārliecība par pirmajiem diviem kritērijiem (proti, ka prasība ir pirmšķietami pamatota), jo mazāka nozīme ir pārējiem diviem kritērijiem, un otrādi.

Download

13.11.2019. Assignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-30/2019

Likums nepieļauj protesta iesniegšanu par tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. Ja lietas dalībnieka ieskatā ar prasības nodrošinājumu ir būtiski aizskartas tā tiesības, tad tam ir jāiesniedz pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, nevis jāmēģina rast citus alternatīvus ceļus šā nolēmuma atcelšanai.

Download

17.10.2017. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1587/2017

Download

12.01.2017. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-5/2017

Ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. Kā izriet no Civillikuma 1775.panta, tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tāpēc ļauna nolūka neesība nav šķērslis cietušajam prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 143.pantā.

Download

29.12.2014. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-3133/2014

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums, ar kuru nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, pamatojoties uz to, ka tiesneša lēmums par prasības nodrošināšanu ir pretrunā Civillikuma 1297.pantam, neatbilst Zemesgrāmatu likuma 77.panta 4.punktam un likuma „Par tiesu varu” 30.panta 1.1 daļai, jo likumdevējs nav piešķīris zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim tiesības novērtēt pirmās instances tiesas tiesneša taisīto lēmumu tiesiskumu un revidēt tiesneša izskatīto pieteikumu, tostarp arī pieteikuma par prasības nodrošināšanu, rezultātus. Likumīgā spēkā stājušos tiesneša lēmumu nepildīšana nav pieļaujama, turklāt lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas (Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa).

Download

04.12.2013. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-2021/2013

Piešķirot ārvalsts tiesas nolēmumam izpildāmību Latvijas Republikas teritorijā, tiesai jāpielāgo ārvalsts tiesas nolēmuma rezultatīvā daļa Latvijas tiesību sistēmai, jo atzīšanas un izpildes lēmuma praktiskā izpilde ir izpildes dalībvalsts tiesību ziņā (Regulas (EK) Nr.44/2001„Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” 38.pants, Regulas (EK) Nr. 4/2009 “Par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās” 41.pants).

Download

24.04.2013. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1654/2013

Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas otrā teikuma (04.08.2011.likuma redakcijā, spēkā no 01.10.2011.) mērķis ir pasargāt no iespējamiem zaudējumiem un dažādiem apgrūtinājumiem personu, pret kuru celta acīmredzami nepamatota prasība, ja šāda prasība tiktu nodrošināta. No minētā izriet tiesas uzdevums veikt prasības pirmšķietamā juridiskā pamatojuma padziļinātu izpēti, kas nav iespējama atrauti no prasījumā norādīto materiālo tiesību normu izvērtējuma kopsakarā ar ierosinātā strīda faktiskajiem apstākļiem. Ja šis uzdevums ir izpildīts, tad pieņemtajā lēmumā neizbēgami atspoguļojas tiesas attieksme pret prasību, kas tomēr nenozīmē, ka prasības nodrošināšanas pieteikuma izlemšanas stadijā tiek pausta tiesas pārliecība par prasības pamatotību pēc būtības.

Download

20.06.2012. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1644/2012

Jautājums par to, vai prasība ir pirmsšķietami apmierināma, var tikt vērtēts tad, kad tiek skatīts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Savukārt, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir jākonstatē, ka ir mainījušies lietas apstākļi. Tādējādi objektīvais pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai ir tādu apstākļu konstatēšana, kas apliecina, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kuri bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, vai pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Download

06.04.2011. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-951/2011

Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma.

Download

23.09.2009. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-784/2009 (CHANGE OF CASE-LAW)

1. Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums. 2. Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā.

Download

04.12.2007. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1019/2007

Jautājums par to, kuri no lēmumiem, kas pieņemti, izšķirot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, ir pārsūdzami, izlemjams atbilstoši speciālajai tiesību normai Civilprocesa likumā (Civilprocesa likuma 141.panta pirmā daļa).

Download

05.12.2007. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-946/2007

Jautājums par prasības nodrošināšanas atcelšanu neietilpst to gadījumu skaitā, kuros iespējams pārsūdzēt par blakus sūdzību pieņemto lēmumu (Civilprocesa likuma 449.panta pirmā daļa).

Download

20.09.2006. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-667/2006

1.Saskaņā ar Civilprocesa likuma 142.panta pirmo daļu tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas. 2. Nostiprinājuma lūgums, kas iesniegts Zemesgrāmatu nodaļai un kas pamatojas uz tiesas lēmumu par aizlieguma atzīmes nekavējošu ierakstīšanu zemesgrāmatā, nav pielīdzināms nostiprinājuma lūgumam, kādus iesniedz tiesisku darījumu dalībnieki un kuru izskatīšanai Zemesgrāmatu likuma 72.panta otrajā daļā noteikts piecpadsmit dienu termiņš. Attiecinot Zemesgrāmatu likuma 73., 75.pantu par pirmtiesību tam nostiprinājuma lūgumam, kas saņemts agrāk, arī uz aizlieguma atzīmes ierakstīšanu saskaņā ar tiesas lēmumu, zūd jēga Civilprocesa likuma 142.pantam, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.

Download

08.02.2006. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-135/2006

Download

11.01.2006. Judgment of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-9/2006

Atbilstoši Civilprocesa likuma 143.pantam atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta. Zaudējumu piedziņas jautājums apspriežams saskaņā ar Civillikumā paredzētajiem zaudējumu atlīdzības nosacījumiem.

Download

06.10.2004. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-481/2004

Download

10.10.2001. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-55/2001

Download

12.09.2001. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-25/2001

Download

30.08.2000. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-456/2000

Download

30.08.2000. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-424/2000

Download

27.09.2000. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-390/2000

Download

12.04.2000. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-172/2000

Download

13.11.1996. Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-174/1996

Download

Case-law

Chapter 19. Securing a Claim (Sections 137-146)