29.04.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-22/2022
Zemes īpašnieks, kura zemes īpašums ir pārdots piespiedu izsolē citai personai, ir tiesīgs saņemt nomas maksu (civilos augļus) līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Nomniekam, kuram par izsoli nav bijis zināms un kurš līdz ar to nomas maksu jau labā ticībā samaksājis iepriekšējam zemes īpašniekam, paļaujoties vai nu uz agrāk slēgto nomas līgumu, vai tā neesības gadījumā – uz ierakstu par īpašnieku zemesgrāmatā, nav atkārtoti jāmaksā nomas maksa par to pašu laika posmu jaunajam īpašniekam.
07.10.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-615/2021
Strīdos par īpašuma iegūšanu ar ieilgumu tiesai jāpārbauda, vai ar likumā pieļautajiem pierādīšanas līdzekļiem prasītājs ir pierādījis savu apgalvojumu patiesumu līdz tādai ticamības pakāpei, kas ļauj atzīt objekta celtniecību par likumīgu un atzīt tam īpašuma tiesības uz to.
29.04.2020.
Decision on Ancillary Complaint of the Department of Civil Cases, case No SKC-107/2020 (CHANGE OF CASE-LAW)
Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās.
Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.
Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no laulātajiem ir jāpierāda.
17.06.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-55/2019 (CHANGE OF CASE-LAW)
Kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām, kas dibinātas pirms likuma „Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” spēkā stāšanās, imperatīvā kārtā noteiktā pārreģistrācijas vai likvidācijas pienākuma neizpildīšanas sekas ir kooperatīva darbības izbeigšana uz likuma pamata. Šādu kooperatīvu likvidējot, kooperatīva biedriem ir tiesības atgūt savus veiktos ieguldījumus. Ja tiek likvidēts garāžu kooperatīvs, ieguldījumu atgūšana izpaužas kā pašu biedru radītā mantiskā labuma – saimnieciskā kārtā uzceltās garāžas – nošķiršana vai nodošana attiecīgajam kooperatīva biedram, kas ir uzskatāms par tiesisku pamatu nekustamā īpašuma iegūšanai īpašumā.
24.11.2017.
Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-1023/2017 (CHANGE OF CASE-LAW)
Civilprocesa likuma 38.nodaļā noteiktā uzaicinājuma kārtība ir īpaša procedūra nezināmu prasījumu noskaidrošanai, kuras mērķis ir novērst nākotnē varbūtējus strīdus un nodibināt zināmu mantisko tiesību neaizskaramību un pastāvīgumu. Citiem vārdiem, uzaicinājumam ir nevis tiesības radošas vai nodibinošas, bet gan nepieteiktās tiesības izslēdzošas sekas.
Uzaicinājuma kārtība ir bezstrīdus process un nav piemērojama likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 22. pantā norādītajā gadījumā. Saskaņā ar šo normu tiesiskas sekas – iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – iespējams panākt, prasības kārtībā ceļot tiesā prasību par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu. Šādas prasības apmierināšanas gadījumā tiesas nolēmums būs pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
29.02.2016.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-48/2016
Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388.pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687.pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (pie nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.
Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi.
30.08.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1904/2012
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normās nav tieši noteikta iespējamība atsavināt galveno lietu atsevišķi no blakus lietas. Šis likums kā speciālā tiesību norma paredz noteiktos gadījumos valstij iespēju tai piederošo nekustamo īpašumu atsavināt saskaņā ar vispārējiem Civillikuma noteikumiem, proti, atsavināmajam īpašumam ir jābūt par īpašuma tiesību objektu Civillikuma izpratnē. Konkrētajā gadījumā speciālās tiesību normas neierobežo vispārējās tiesību normas piemērošanu, jo attiecīgajos speciālajos likumos ir noteikts īpašumu atsavināšanas publiski-tiesiskais aspekts, taču nav minēti kādi izņēmumi no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa.
25.04.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-257/2012
Saskaņā ar Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ķīlas ņēmējs, saņemot lietu ķīlā, nezināja par to, ka ķīlas devēja tiesības uz lietu ir aprobežotas ar nosacījumu vai tās var tikt atceltas, viņš tiek atzīts par labticīgu ieguvēju un viņa ķīlas tiesības saglabājas, neskatoties uz ķīlas devēja īpašuma tiesību izbeigšanos uz lietu. Tādējādi likums nepārprotami dara ķīlas ņēmēja labticību atkarīgu no viņa zināšanas par darījumu, uz kura pamata ķīlas devējam pieder ieķīlātā lieta.
08.02.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-28/2012
Prasība par nekustamā īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilguma pamata vienmēr tiek vērsta pret lietas formālo īpašnieku, kurš nerealizē savas īpašnieka tiesības, ar mērķi savas (prasītāja/ieguvēja) uz ieilguma pamata iegūtās tiesības ievest zemesgrāmatā. Prasības apmierināšanas gadījumā tiesa ar savu spriedumu vienīgi konstatē un sankcionē prasītāja uz iesēdējuma (ieilguma) pamata jau iegūtās tiesības un dod iespēju ievest zemesgrāmatās ieguvēja valdīšanas pamatu.
Lūdzot atzīt viņa īpašuma tiesības uz paša uzbūvēto būvi uz ieilguma pamata, prasītājs prasību nevērš pret lietas īpašnieku, kurš nerealizē savas īpašnieka tiesības, bet gan pats pret sevi.
24.02.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-43/2010
1. Vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts, Civillikuma 968. un 1383.pants).
2. Īstenojot izpirkuma tiesību, izpircējs kļūst par nekustamā īpašuma īpašnieku ieguvēja vietā, kā arī pārņem viņa prasījumus un pienākumus pret atsavinātāju bez pirkuma līguma apstrīdēšanas (Civillikuma 1381.pants).
12.05.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-11/2010 and separate opinion of the senator Aldis Lavins
Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.
Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.
13.01.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-7/2010
Kadastrālo uzmērīšanu veic iestāde (Valsts zemes dienests) un kadastrālās uzmērīšanas (inventarizācijas lietā) ierakstītie dati ir uzskatāmi par patiesu informāciju (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 30.pants).
28.10.2009.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-103/2009
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums, kura nostiprināšanu zemesgrāmatās nepieļauj kriminālprocesa ietvaros ierakstīta aizlieguma atzīme, nerada īpašuma tiesību pāreju.
29.10.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-354/2008
1.Civillikuma 968.pants satur prezumpciju, atbilstoši kurai pieņemams, ka ēka pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemesgabals. Ne Civillikuma 968.pants, ne arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pants nenosaka, ka nomnieks, kurš uzcēlis ēku uz nomātas zemes, iegūst kopīpašuma tiesību ar īpašnieku uz zemesgabalu un pārējām ēkām.
2. Civillikuma 968.pantā minētā prezumpcija nav absolūta. Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas un (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes un ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, paredzot zemes īpašnieka un nomnieka līgumā nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums.
19.03.2008.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-337/2008
Pilnvaras devēja nāve nevar būt par pamatu nostiprinājuma lūguma atstāšanai bez ievērības, ja pilnvarnieka darbības līguma noslēgšanai un īpašuma tiesību pārejas nostiprināšanai līdzēja vārdā ir pilnībā pabeigtas līdz pilnvaras devēja nāves brīdim (Civillikuma 2316.pants).
23.01.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-33/2008
1. Īpašuma tiesības nekustamā īpašuma ieguvējam rodas uz iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatā (Civillikuma 993.pants), tāpēc nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama (Civillikuma 992.pants).
2.Ievešana īpašuma valdījumā saskaņā ar Civillikuma 995.pantu ir papildu pienākums, kas likumā saistīts ar ieguvēja gribu. Jaunā īpašnieka griba tikt ievestam valdījumā var būt vērsta pret iepriekšējo īpašnieku.
04.04.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-85/2007
Būve uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu, ja atbilstoši likumiem ēka uzcelta uz šim nolūkam piešķirtas zemes (Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 13.pants, 14.panta pirmās daļas 1.punkts, ceturtā daļa).
21.03.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-59/2007
Saskaņā ar Civillikuma 867.panta otro daļu, ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse var atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams tai nekaitējot. Ēkas būvniecība veikta, neraugoties uz zemesgrāmatā izdarīto aizlieguma atzīmi un neievērojot tiesas aizliegumu veikt būvdarbus uz strīdus zemes gabalu.
15.11.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-626/2006
Ēkas (būves), kas uzceltas līdz 1992.gada 1.septembrim un kuras reģistrētas zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts, nav uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu un Civillikuma 968.panta noteikumi nav piemērojami (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punkts).
