SUB-CHAPTER 1. General Provisions (Sections 927-929)
2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-[J]/2022
No publiskās satiksmes norobežoti un individuāli lietojami komersanta vai māju ceļi nekalpo ceļu satiksmei Ceļu satiksmes likuma 1. panta 6. punkta izpratnē. Ceļa īpašnieka varā ir izlemt, vai viņam piederošais ceļš tiks izmantots publiskai satiksmei vai arī tikai un vienīgi individuāli regulētam lietojumam. Pēdējā gadījumā Ceļu satiksmes likuma normas attiecībā uz īpašnieka pienākumiem ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tās regulē ar īpašnieku saskaņotu transportlīdzekļu kustību attiecīgajā objektā atbilstoši tā izveidošanas mērķim.
21.03.2013.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-1369/2013
Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtā daļa, kas noteic, ka konkrētā atzīme (kas nav maksātnespējas, piedziņas vai aizgādnības atzīme) nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas, atbilst imperatīvas tiesību normas pazīmēm. Tādējādi nekustama īpašuma ieguvējs, kura tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas, nevar izvairīties no aizlieguma atzīmes saistošā spēka, jo Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtā daļa kā speciālā tiesību norma prevalē pār Civillikuma 927.pantā noteikto īpašuma kā pilnīgas varas tiesības pār lietu vispārēja rakstura principu.
23.10.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-257/2013
Tiesa nevar lemt par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu pamatotību procesā, kurā prasība nav celta pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku.
Prasījumi par tādu ierakstu dzēšanu, kas zemesgrāmatās ierakstīti pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, bet pirms atsavinājuma līguma nostiprināšanas, nav uzskatāmi par personiskiem prasījumiem, bet gan par tādiem, kas vērsti uz lietu tiesību apjoma noskaidrošanu un īpašuma statusa maiņu pirms jauna īpašnieka ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ja persona pretēji Zemesgrāmatu likuma 97.panta jēgai prasījumu par nostiprinājuma dzēšanu nav izteikusi īpašuma prasībā vai nolēmusi to darīt vēlāk, tad šāda prasība tāpat jāceļ pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku (vai jāpiekrīt tiesību nostiprināšanai uz īpašumu ar esošajiem apgrūtinājumiem).
01.10.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-97/2013 and separate opinions of senators Anda Briede, Valerijans Jonikans and Edite Vernusa
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 5.punkta tiesisko sastāvu veido vienojošs jēdziens „daudzdzīvokļu mājas daļa”, kas pēc savas būtības ir vērsts uz pašu ēku kā inženiertehnisku būvi, kā arī tām ārpus mājas esošajām inženierkomunikāciju sistēmām, bez kurām māja nevar funkcionēt. Mājai pieguloša asfaltēta ietve neietilpst minētajā tiesību normā ietvertā jēdziena „citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas” tvērumā.
Asfaltēta ietve kā inženierbūve ar savām dabiskajām īpašībām kalpo attiecīgajam zemes gabalam kā labiekārtojuma elements un tā ir nesaraujami saistīta ar zemes gabalu, uz kura uzbūvēta, tāpēc minētā būve ir uzskatāma par attiecīgā zemes gabala, nevis privatizētās dzīvojamās mājas, piederumu Civillikuma 851.panta 3.punkta un 857.panta izpratnē.
25.04.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-257/2012
Saskaņā ar Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ķīlas ņēmējs, saņemot lietu ķīlā, nezināja par to, ka ķīlas devēja tiesības uz lietu ir aprobežotas ar nosacījumu vai tās var tikt atceltas, viņš tiek atzīts par labticīgu ieguvēju un viņa ķīlas tiesības saglabājas, neskatoties uz ķīlas devēja īpašuma tiesību izbeigšanos uz lietu. Tādējādi likums nepārprotami dara ķīlas ņēmēja labticību atkarīgu no viņa zināšanas par darījumu, uz kura pamata ķīlas devējam pieder ieķīlātā lieta.
18.04.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-136/2012
Atzīstot par spēkā neesošu pirmo darījumu, nevar izdarīt vispārinātu secinājumu, ka pilnīgi visi turpmākie darījumi ar šo īpašumu neapšaubāmi ir spēkā neesoši, nepētot, vai to dalībnieki ir labticīgi vai ļaunticīgi, jo gadījumā, ja īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, attiecībā uz viņu piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips.
Jautājuma par labticību vai nelabticību noskaidrošana iespējama, izvērtējot darījumu, uz kura pamata īpašuma tiesības attiecīgajai trešajai personai ir koroborētas zemesgrāmatā. Senāts noraida argumentu, ka nekustamo īpašumu jebkurā gadījumā var atprasīt arī no labticīga ieguvēja, neapstrīdot pašu darījumu.
Lietu tiesību kā absolūtu tiesību publicitāti attiecībā uz nekustamiem īpašumiem nodrošina zemesgrāmatas, savukārt attiecībā uz kustamām lietām pēc vispārīgā principa kalpo valdījums, bet izņēmuma gadījumos - reģistrācija publiskā reģistrā.
Ieguvējam, kurš iegādājies CSDD transportlīdzekļu reģistrā reģistrētu motociklu, bija pamats paļauties, ka iegūst motociklu no īpašnieka, kurš ir tiesīgs rīkoties ar šo transportlīdzekli. Nevērtējot ieguvēja labticību un nepārbaudot, vai viņam bija zināms, ka pārdevējam motociklu nav bijis atļauts atsavināt, nevar atzīt, ka motocikla pirkuma līgums atzīstams par spēkā neesošu.
02.11.2011.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-781/2011 and separate opinion of the senator Normunds Salenieks
1. Galvenais kritērijs, lai noskaidrotu, vai tiesība ierakstāma zemesgrāmatā ir apstāklis, vai tā atzīstama par tiesību, kas saistīta ar nekustamo īpašumu.
2. Dalītu lietošanu var noteikt gan ar kopīpašnieku vienošanos, gan tiesas ceļā. Šādā gadījumā īpašnieki var prasīt lietošanas kārtības noteikšanu, kas ir atbilstoša kopīpašuma daļu lielumam un kura nevar un tai nav jāatbilst precīzam domāto daļu lielumam, jo kopīpašums turpina pastāvēt kā vienots nedalīts īpašuma objekts ar tajā pastāvošām domātajām daļām kopīpašniekiem. Tādējādi kopīpašnieki, vienojoties par lietojuma kārtību, īsteno savas pilnīgas varas tiesības pār lietu, novēršot nepilnību, kas liedz pilnā apjomā īstenot lietojuma tiesību.
3. Īstenojot savas pilnīgas varas tiesības pār lietu un ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina publisku pieejamību un publisku ticamību šim zemesgrāmatu ierakstam trešo personu interesēs, kurām šis ieraksts ir saistošs un ar to var rēķināties, izšķiroties par konkrētā nekustāmā īpašuma iegādi.
12.05.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-11/2010 and separate opinion of the senator Aldis Lavins
Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.
Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.
