06.09.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-29/2022
Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statuss ir attiecināms arī uz personu, kura pieteikusi īpašumtiesības uz izmeklēšanas darbības laikā izņemtu mantu, kurai nav uzlikts arests, bet kas iekļauta lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, jo personas iespēja īstenot savas tiesības attiecībā uz mantu faktiski tiek ierobežota.
2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[M]/2021
Procesa virzītājam, pieaicinot ekspertīžu iestādes amatpersonu piedalīties izmeklēšanas darbībā, nolūkā izmantot tajā viņa speciālās zināšanas, ir jānošķir tiesu ekspertīžu iestādes amatpersonas (tiesu eksperta) dalība tajā kā ekspertam un dalība kā speciālistam. Pats par sevi apstāklis, ka pieaicināmā persona pēc profesijas ir eksperts, nenozīmē, ka tai katrā gadījumā ir piešķirams eksperta procesuālais statuss.
Ja nepieciešams pilnvarot ekspertu veikt kāda objekta apskati, kas pēc tam tiks pakļauts ekspertīzei, procesa virzītājs pieaicina ekspertu piedalīties apskates veikšanā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 161.panta pirmajai daļai. Savukārt, ja eksperts pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību apskates veikšanā, izmantojot savas speciālās zināšanas, bet pats apskati neveic, eksperts apskatē piedalās kā speciālists.
30.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020
Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.pantu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 111.1 panta pirmās daļas 3.punktu un 112.panta otro daļu secināms, ka kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka uzaicināts advokāts, kas sniedz juridisku palīdzību, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību. Šādas tiesības piemīt kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests. Tā kā kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks savas tiesības var īstenot personiski vai ar pārstāvja starpniecību, tad pārstāvim atšķirībā no advokāta ir tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.
11.06.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-294/2019
Mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu un konfiskācijas rezultātā var tikt aizskartas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā noteiktās personas pamattiesības. Tādēļ nepieciešams skaidrs un efektīvs mehānisms, kādā persona var pierādīt, ka mantai, kura tiek pakļauta arestam, ir legāla izcelsme. Proti, lai kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks varētu aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu, pārsūdzēt nolēmumus (tajā skaitā iesniegt apelācijas un kasācijas sūdzības attiecībā uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu), viņam ir jābūt tiesībām aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, piedaloties tiesas sēdēs, izsakot savu viedokli, iesniedzot pierādījumus u.tml. Tiesai jāņem vērā Kriminālprocesa likumā veiktās izmaiņas, kas aizskartās mantas īpašniekam noteic papildu tiesības.
25.09.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-333/2018
Tiesai jāvērtē apsūdzētā citā kriminālprocesā liecinieka statusā sniegtajās liecībās ietverto ziņu pieļaujamība pierādīšanā izskatāmajā kriminālprocesā, tostarp jāvērtē ziņas par viņa faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgums un šā statusa pamatotība visā tā esības laikā, kā arī attieksme pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu.
30.05.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-60/2017
Lieciniekam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, piešķirto tiesību neliecināt apjoms un sekas par nepatiesu liecību sniegšanu ir atšķirīgas. Proti, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības neliecināt, kas ietver gan tiesības klusēt, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem, neparedzot atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Savukārt lieciniekam tiesības neliecināt ir noteiktas ierobežotā apjomā, turklāt lieciniekam ir pienākums sniegt patiesas liecības.
20.04.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-110/2016
Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punkts noteic iespēju konfiscēt ne tikai apsūdzētajam, bet arī citai personai piederošu lietu, kas tikusi izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, taču šādā gadījumā jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izteiktās atziņas par to, ka, īstenojot jebkuru iejaukšanos īpašuma lietošanā, jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp vispārējām (sabiedrības) interesēm un indivīda pamattiesību ievērošanu. Ja īpašums ticis lietots pretlikumīgi un ir konfiscēts, šis līdzsvars ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, tai skaitā, no īpašnieka uzvedības. Šādos gadījumos ir jānoskaidro mantas īpašnieka vainas vai atbildības pakāpe vai saistība ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, vai vismaz sakarība starp viņa rīcību un noziedzīgo nodarījumu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedums lietā Nr.2012-23-01, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 13.oktobra spriedums lietā ÜNSPED PAKET SERVİSİ SAN. VE TİC. A.Ş. v. Bulgaria).
Mantas īpašniekam jābūt reālai iespējai kriminālprocesā apstrīdēt šādas konfiskācijas piemērošanu(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 1.aprīļa spriedums lietā Denisova and Moiseyeva v. Russia, pieteikums Nr.16903/03).
