08.08.2025.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-7/2025
Sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa darbība atzīstama par sabiedrības darbību tikai tad, kad attiecīgo darbību persona izdarījusi, rīkojoties kā sabiedrības amatpersona. Izvērtējot šo priekšnosacījumu sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa darbības atzīšanai par sabiedrības darbību, nav katrā ziņā jākonstatē, ka šī izpildinstitūcijas locekļa pienākumos bija īstenot konkrēto darbību, bet gan tas, ka attiecīgā darbība ir priekšmetiski saistīta ar sabiedrības izpildinstitūcijas locekļa amata pienākumiem.
Šāda priekšmetiska sakara izvērtēšana izdarāma, pamatojoties uz nodibinātiem lietas apstākļiem un ņemot vērā to, kā attiecīgo darbību uztvēra vai varēja uztvert citi civiltiesiskās apgrozības dalībnieki. Šaubu gadījumā civiltiesiskās apgrozības interesēs pieņemams, ka attiecīgā persona ir rīkojusies kā sabiedrības amatpersona.
Sabiedrības amatpersonas darbība, kas izpaužas kā amatpersonas statusa iegūšana citas juridiskās personas izpildinstitūcijā, nebūtu atzīstama par sabiedrības īstenotu darbību, jo tas nonāktu pretrunā ar šādas citas juridiskās personas amatpersonas patstāvīgo statusu un atbildību pret šo citu juridisko personu.
Sabiedrības dalībnieka rīcība var tikt atzīta par sabiedrības darbību, ja tas ir darbojies kā sabiedrības orgāns (sabiedrības sapulce vai šīs lēmējinstitūcijas loceklis) tādā veidā, kas radīja ietekmi ārpus sabiedrības iekšējām attiecībām, proti, attiecībā uz citiem civiltiesiskās apgrozības dalībniekiem.
Jautājums par valdes locekļa (vai sabiedrības dalībnieka) darbību atzīšanu par sabiedrības veiktu darbību jānošķir no jautājuma par sabiedrības valdes locekļa (vai sabiedrības dalībnieka) personisko atbildību.
29.05.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-30/2019
Komerclikuma 280. panta otrās daļas mērķis ir nepieļaut akcionāra dalību balsojumā par tādu lēmumu, kurā viņa personiskās intereses var būt pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tāpēc akcionāra, kurš ir padomes vai valdes loceklis, balsstiesību ierobežojums attiecināms arī uz situāciju, kad jāpieņem lēmums par viņa atbrīvošanu no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
28.11.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-266/2018
Kapitāla daļu atsavināšana pati par sevi neizbeidz Komerclikumā paredzēto sabiedrības dalībnieka mantisko un nemantisko tiesību, tostarp tiesību uz informāciju par sabiedrības darbību, attiecināšanu uz dalībnieku, kurš ierakstīts dalībnieku reģistrā. Līdz brīdim, kamēr nav izlietota ieguvēja tiesība prasīt sevi ierakstīt dalībnieku reģistrā, starp daļu ieguvēju un daļu atsavinātāju pastāvošais tiesiskais darījums nesaista sabiedrību un nerada kapitāla daļu valdījumu.
31.01.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-34/2018
Viens no Komerclikuma 195.panta mērķiem ir novērst turpmāka kaitējuma nodarīšanu sabiedrībai no tai nelojāla dalībnieka puses. Vērtējot turpmāka kaitējuma nodarīšanas iespējamību, jāņem vērā arī konkrētā dalībnieka rīcības raksturs, proti, vai kaitējuma nodarīšana ir bijis atsevišķs, izolēts incidents, kam pamatā ir nejauša apstākļu sakritība vai neuzmanība, vai arī tā ir radīta ar tīšu, sistemātisku šī dalībnieka rīcību. Turklāt nav vajadzīgs tīšs nolūks kaitēt sabiedrībai, pietiek ar to, ka kaitējums ir nodarīts ar apzinātu rīcību, kuras kaitīgumu sabiedrībai tās veicējs nevarēja neapzināties. Jāņem vērā arī dalībnieka rīcības motīvi – tīša, ar nolūku veikta sistemātiska plānveida rīcība, kas vērsta uz būtisku zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai ar mērķi gūt no tā personisku labumu, vienmēr uzskatāma par nopietnu lojalitātes pārkāpumu pret sabiedrību ar augstu atkārtošanās iespējamības risku, un tāpēc par būtisku kaitējumu Komerclikuma 195.panta izpratnē.
29.09.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-1628/2017
Tiesības ieņemt padomes locekļa amatu vai panākt sava kandidāta ievēlēšanu tajā nav akcionāru pamattiesības, proti, tās nav nostiprinātas akcijās. Šīs tiesības rodas tikai ar akcionāru sapulcē izteiktu akcionāru gribu.
31.10.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-2221/2014
1. No Komerclikuma 195.panta pirmās daļas nepārprotami izriet, ka, lai izslēgtu dalībnieku no sabiedrības, ir jāpierāda dalībnieka nodarītā kaitējuma būtiskums sabiedrībai. Būtiska kaitējuma kritērijs kā ģenerālklauzula ir relatīvs, un tas var būt atkarīgs no dažādiem konkrētiem lietas apstākļiem. Šo apstākļu pierādīšanas nasta gulstas uz prasītāju. Savukārt tiesai, lai piemērotu Komerclikuma 195.pantu, spriedumā jāizvērtē prasītāja iesniegtie būtiskumu apliecinošie pierādījumi un jāpamato, kādēļ atbildētāja izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem konkrētās lietas apstākļu kontekstā.
2. Saskaņā ar Komerclikuma 195.panta trešo daļu un 156.panta otro daļu izslēgtā dalībnieka ieguldījuma izmaksa no sabiedrības izslēgtajam dalībniekam tiek veikta tikai pēc tam, kad šīs sabiedrības iegūtās savas daļas gada laikā no iegūšanas dienas ir atsavinātas. Tā kā tiesa, taisot spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, izmaksas apmēru nevar zināt, jo tas ir atkarīgs no cenas, kuru par šīm daļām samaksājis ieguvējs, tad spriedumā šis apmērs nav nosakāms.
29.10.2013.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-46/2013
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā dotais jēdziena „iestāde” skaidrojums nav attiecināms uz valsts izveidotām (dibinātām) kapitālsabiedrībām, jo tām nepiemīt minētajā normā uzskaitītās iestādes pazīmes.
Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir patstāvīga un pakārtota privātajām tiesībām, pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu, tādēļ uz to nav attiecināms Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais strīdu izšķiršanas šķīrējtiesā aizliegums.
23.05.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-766/2012
1. Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punkts attiecas uz kapitālsabiedrību kopumā, tādējādi arī aizliegums maksāt prēmijas un naudas balvas, veikt materiālo stimulēšanu attiecas uz šo juridisko personu kopumā: kā uz amatpersonām, tā uz ikvienu darbinieku, kas attiecīgajā kapitālsabiedrībā strādā.
2. Uz personām, kas ir likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punkta subjekti, attiecas arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.punkta 5.apakšpunkta noteikumi.
28.09.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-266/2011
1. Ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 18.panta piektās daļas normu, nosakot, ka biedra tiesības un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, valdes lēmumam ir piešķirts kooperatīva biedra statusu nodibinošs spēks.
2. Kooperatīvo sabiedrību likuma 18.panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktais viena mēneša termiņš attiecas uz maksājumu izdarīšanu, bet neattiecas uz biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanu.
3. Valdes lēmums par biedra uzņemšanu ir atzīstams par spēkā neesošu, ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) to ir izvērtējusi un nav apstiprinājusi. Tādējādi, lai attiecībā uz konkrēto kooperatīvās sabiedrības biedru valdes lēmumu par uzņemšanu atzītu par spēkā neesošu, ir jābūt negatīvam kopsapulces (pilnvaroto sapulces) balsojumam.
