Chapter 8. Losses and their Compensation (Sections 1770-1792)
15.03.2023.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-11/2023
Nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru par tādas preces bojājumu, ko savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājusies persona, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, tajā nav jāiekļauj par preci samaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa, ciktāl šo summu kā priekšnodokli var atskaitīt no budžetā maksājamās nodokļa summas.
30.03.2023.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-3/2023
Gadījumā, kad tiesa atzīst, ka darbiniekam ir pienākums atmaksāt darba devējam jau saņemto atlīdzību, nodokļi, kurus darba devējs samaksājis valsts budžetā par darbiniekam izmaksāto atlīdzību, nav darba devēja zaudējumi un nav piedzenami no darbinieka kā zaudējumu atlīdzība, ja darba devējam nav šķēršļu tos atgūt no valsts.
30.03.2023.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-3/2023
Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Civillikuma normas imperatīvi noteic, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Arī uz līgumiskām attiecībām attiecas likuma prasība konstatēt ne tikai pašu līguma pārkāpumu, bet arī zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar pārkāpēja prettiesisko rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu). Līdz ar to Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi (sk. Civillikuma 1716.–1724.1 pantu).
31.01.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-133/2022
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām.
Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus.
Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.
22.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-94/2022
Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.
22.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-94/2022
Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai.
30.06.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-86/2022
Kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kam uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, valdes loceklim ir pienākums būt lojālam gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm, izvairoties no interešu konflikta amata izpildē. Paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks un interešu konflikta risks ir paškontrahēšanās darījumos, tāpēc valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, komercdarbības pratības zināšanu apjoms nepārgrozās atkarībā no tā, kādā statusā viņš uzņemas savus pienākumus.
28.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-46/2022
Aprēķinot tirgus dalībnieka, kura tiesības aizskartas, atrauto peļņu gadījumos, kad negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums izpaudies kā nepamatotu un šim dalībniekam nevajadzīgu darījumu noslēgšanas veicināšana cita tirgus dalībnieka labā, izmantojot aizskartā tirgus dalībnieka darbinieka saikni ar citu tirgus dalībnieku, nevar vienkārši pieņemt, ka tā atbilst pārkāpēja peļņai, kas gūta attiecīgo darījumu rezultātā. Izšķirīga nozīme ir tam, kādu peļņu, ņemot vērā ierasto lietu ritējumu vai arī īpašus apstākļus, ja tādi lietā nodibināti, gūtu tirgus dalībnieks, kura tiesības aizskartas, ja pārkāpjošās darbības, kuras lietā ir pienācīgi jākonstatē, nebūtu izdarītas.
28.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-46/2022
Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, darbības jomā ir vienīgi konkurences tiesību pārkāpumi, kas izpaužas kā aizliegtās vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta izpratnē (Latvijas tiesībās – Konkurences likuma 11. un 13. panta izpratnē), nav pamata atzīt nedz minētās Direktīvas netiešo iedarbību, nedz jebkādu citu tās ietekmi uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no iespējama negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma Konkurences likuma 18. panta izpratnē.
31.05.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-44/2022
Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.
31.05.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-44/2022
Pamatojoties uz Koncernu likuma 27.panta piekto daļu, atkarīgās sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret valdošo uzņēmumu par zaudējumu atlīdzību piedziņu par labu sev.
04.10.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-8/2022
Būvniecības likuma regulējums paredz katra būvniecības procesa dalībnieka individuālo atbildību (proti, speciālu regulējumu attiecībā pret Civillikuma noteikumiem). Tādējādi būvniecības ierosinātājs atbildēja tikai par savu rīcību, tostarp par iespējamu kļūdu citu būvniecības procesa dalībnieku izvēlē, nevis nepastarpināti par viņu rīcību.
Būvniecības ierosinātāja piedalīšanās ēkas nodošanā ekspluatācijā nepalielina viņa atbildības apjomu, proti, viņš tādējādi neuzņemas atbildību nedz par citu būvniecības dalībnieku, nedz par būvvaldes pieļautajām kļūdām. Arī šajā būvniecības procesa stadijā būvniecības ierosinātājs var paļauties uz sertificēto būvniecības speciālistu profesionālajām zināšanām, kā arī uz būvvaldes speciālistu kompetenci.
04.10.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-8/2022
Atbildība par kļūdu darbinieku (izpildītāju) izvēlē (culpa in eligendo), kur persona atbild par savu vainojamu rīcību, kas izpaudusies kā nepieciešamās rūpības trūkums, izvēloties darbinieku vai uzraugot tā darbu, jānošķir no atbildības par citas personas vainojamu rīcību gadījumos, kad citas personas darbība tiek pierēķināta personai, kuras saistības tā izpilda. Civillikuma 1782. pants paredz atbildību par kļūdu darbinieku (izpildītāju) izvēlē, nevis citas personas darbības pierēķināšanu uzdevuma devējam.
13.02.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-8/2020
Ja nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesa laikā zemes īpašniekam ir liegta jēgpilna rīcība ar īpašumu, kura atsavināšana var notikt jebkurā brīdī, tad šāda situācija rīcības ar īpašumu ierobežojumu dēļ ir pielīdzināma faktiskai īpašuma atsavināšanai.
Valsts bezdarbība, nedodot taisnīgu atlīdzību saprātīgā termiņā, nav attaisnojama. Kad samaksas pienākums nav izpildīts laikus, sagaidāmās peļņas atrāvums kā zaudējums tiek saistīts ar atlīdzību par sveša kapitāla lietošanu, kā to paredz Civillikuma 1788.pants.
23.04.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-1/2020
Meža likuma 50. panta trešā daļa neregulē civiltiesisku attiecību. Tajā lietotais jēdziens „zaudējumi” pēc savas juridiskās dabas atbilst sankcijai, kas piemērojama meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par meža apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu. Līdz ar to, lai meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iestātos šajā normā paredzētais pienākums pret valsti atlīdzināt mežam, tātad apkārtējai videi, nodarīto kaitējumu, pārkāpums meža izmantošanā atkarībā no kaitējuma apmēra ir nodibināms Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-[G]/2020
Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantā ietvertais obligātais akciju atpirkšanas instruments ir vērsts uz akciju sabiedrības mazākuma dalībnieka tiesību aizsardzību ex ante. Ja vairākuma dalībnieks nepilda šajā likuma normā noteiktās prasības, atbilstošais mazākuma dalībnieka tiesību ex post aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzības prasība. Turklāt ar vēlāku sabiedrības vairākuma rīcību, kas formāli novērš tiesību normā paredzēto kontrolējošā vairākuma kvoruma pazīmi, nevar izvairīties no iepriekš ar likumu nodibinātā pienākuma izpildes.
21.06.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-193/2018
Atbilstoši labas ticības, kreditoru vienlīdzības un tiesību saglabāšanas principiem, kas attiecināmi uz visiem maksātnespējas procesiem, administratoram, izlemjot jautājumu par bankrota procedūras pasākumu izpildi un noslēguma kreditoru sapulces sasaukšanu, jābūt objektīvam un jāievēro visu kreditoru intereses, tostarp konkrētā maksātnespējas procesa apstākļus.
Administrators ir atbildīgs par potenciālā nodrošinātā kreditora pamattiesību – gūt apmierinājumu no ieķīlātās mantas parādnieka maksātnespējas procesā, aizskārumu, kā rezultātā kreditoram nodarīti zaudējumi, turklāt būtiskā apmērā.
30.11.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-343/2017
Dalībnieku sapulces lēmumā par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa nav nepieciešams ietvert apstākļu, uz kuriem pamatots prasījums, detalizētu izklāstu un zaudējumu aprēķinu. Šim mērķim, kalpo prasības pieteikums tiesā.
Dalībnieku tiesības pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekli nav atkarīgas no tā, cik ilgi viņš vairs nepilda valdes locekļa pienākumus konkrētajā sabiedrībā. Līdz 2017.gada 12.jūlijam prasījumiem pret valdes un padomes locekli bija piemērojams vispārējais noilguma termiņš, kas noteikts Civillikuma 1895.pantā, bet no 2017.gada 13.jūlija noilgums šādiem prasījumiem ir pieci gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas.
Dalībniekam, kas vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa, nav pienākums pirms tam veikt kādu īpašu pārbaudes procedūru. Šādas pārbaudes materiāli nav vienīgais pierādījums apstākļiem, ar kuriem tiek pamatota šāda prasība.
24.05.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-293/2017
Ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, atsavinot privātpersonai piederošu nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, nosakāms atlīdzības apmērs, kas parasti ir jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad persona zaudē īpašumtiesības. Nosakot atlīdzības apmēru, kas ir zemāks par īpašuma tirgus vērtību, jānorāda konkrēti kādi ārkārtēji apstākļi, vai arī kādi leģitīmie mērķi to var pamatot.
25.05.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-111/2017
Prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu valsts labā saskaņā ar Meža likuma 50.panta trešo daļu Valsts meža dienests var celt tikai pret meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kurš, pārkāpjot Meža likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, nodarījis zaudējumus mežam.
12.01.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-5/2017
Ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ.
Kā izriet no Civillikuma 1775.panta, tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina. Tāpēc ļauna nolūka neesība nav šķērslis cietušajam prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 143.pantā.
07.06.2016.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-7/2016 (CHANGE OF CASE-LAW)
Naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Tāpēc apstāklim, vai norādītais stāvoklis reāli ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.
Respektīvi, mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums (tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta kapitālsabiedrības maksātnespējas dēļ) ir uzskatāms par mantisku pametumu Civillikuma 1770. panta izpratnē. Līdz ar to saistību apmēra palielināšanos, ko izraisījis tiesību pārkāpums, nevar traktēt kā priekšā stāvošu zaudējumu, kas nav jāatlīdzina.
27.05.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-102/2014
1. Komerclikuma 169.pantā lietotie jēdzieni „kā krietns un rūpīgs saimnieks” ir atklāti (nenoteikti juridiskie) jēdzieni jeb ģenerālklauzulas, kuru satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu. Piemērojot šos jēdzienus, tiesas uzdevums ir piepildīt tos ar juridiski nozīmīgu saturu, spriedumā atspoguļojot izdarīto secinājumu pamatojumu, t.i., tiesai jāargumentē, kādi tiesību palīgavoti (ārpus tiesību normām esoši avoti, piemēram, morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.tml.) ņemti vērā, konkretizējot normā ietvertā jēdziena saturu, un jāatklāj, kā tas ietekmējis nodibināto strīda apstākļu juridisko kvalifikāciju.
2. Uz dalībnieku sapulces lēmumu par valdes priekšsēdētāja atbrīvošanu no atbildības nav attiecināms Komerclikuma 173.panta pirmās daļas nosacījums, ja tas pieņemts pēc zaudējumus nesušās rīcības veikšanas, taču pirms šķīrējtiesā ierosinātā strīda galīgā noregulējuma – zaudējumu konkrētā apmērā piedziņas no sabiedrības, jo minētās tiesību normas piemērošana, atbrīvojot no atbildības par nākotnē iespējamiem jeb priekšā stāvošiem zaudējumiem, būtu pretrunā ar šīs tiesību normas jēgu un mērķi.
15.01.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-101/2014
Maksātnespējas procesā kreditoru interešu aizsardzība īstenojama ciešā kopsakarā ar citiem Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā nostiprinātiem uzdevumiem, tostarp ikviena tiesību subjekta tiesību un taisnīguma principa stingru ievērošanu. Maksātnespējas administratora, kas darbojas attiecīgas komercsabiedrības vārdā, prasības pret tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses.
Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma.
29.04.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-81/2014
Likumā ir noteikts laika posms, kurā pirmstiesas procesa ietvaros ar procesuālajām darbībām personai var tikt ierobežotas tiesības rīkoties ar savu īpašumu (Kriminālprocesa likuma 389.pants). Neievērojot likumā noteikto termiņu, personas tiesības tiek nepamatoti aizskartas.
No Satversmes 92.panta trešā teikuma izriet personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu, ja procesa virzītāja darbībās konstatē samērīguma principa pārkāpumuun tiesību nepamatotu aizskārumu.
15.01.2014.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-12/2014
Konstatējot tiesu izpildītāja pret tiesisku rīcību, naudas summu no sava depozīta konta izmaksājot citai personai un tādējādi liedzot piedzinējam iespēju iegūt likumīgi sagaidāmu mantas vērtības pieaugumu, ir pamats piemērot Civillikuma 1772. un 1779.pantu.
28.11.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-392/2012
1. Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma 39.pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām procenti no apdrošināšanas sabiedrības neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības maksājami līdz atteikuma lēmuma pieņemšanas, nevis pirmās instances tiesas sēdes dienai.
2. Gadījumā, ja prasība celta par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātāja vainojamas rīcības dēļ, neizmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, saistot šo nepamatoto atteikumu ar papildu zaudējumiem, ko neaptver OCTA likums, civiltiesiskās atbildības pienākums apdrošinātājam iestājas, pamatojoties uz vispārīgo tiesību normu – Civillikuma 1779.pantu.
25.01.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-25/2012
1. Civillikuma noteikumus par delikttiesisko atbildību var piemērot pret sabiedrības valdes locekļiem par kaitējumu, kas ar neatļautu darbību izdarīts trešajai personai, taču attiecībās ar sabiedrību Komerclikums kā speciālā norma pret valdes locekli izvirza stingrākas prasības.
2. Ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.
12.10.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-292/2011
1. No Civillikuma 1772.panta izriet, ka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību ir mantas īpašniekam, savukārt dzīvokļa īrnieka statuss, atbilstoši Civillikuma 2112.pantam un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantam, piešķir tikai dzīvokļa lietošanas tiesības, tādējādi dzīvokļa īrnieks var celt prasību par dzīvokļa īpašumam nodarīto zaudējumu piedziņu, ja to darīt viņu ir pilnvarojis dzīvokļa īpašnieks.
2. Dzīvojamās telpas uzturēšana dzīvošanai derīgā stāvoklī, kā tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta, ir izīrētāja pienākums un viņam arī ir jānodrošina dzīvokļa funkcionēšana atbilstoši tā izmantošanas mērķim. Kā nepieciešamais nosacījums Latvijas klimatiskajos apstākļos ir dzīvokļa apkures nodrošināšana. Dzīvoklis bez apkures gada aukstajā laika periodā savu dzīvojamās telpas funkciju pēc būtības nepilda un neatbilst īres līguma priekšmetam izvirzītajām prasībām.
06.04.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-143/2011
1. Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam nav lietas izskatīšanas gaitā pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu.
2. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā).
26.01.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-40/2011
Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635.pants, kura otrā daļa paredz, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tādējādi, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs.
29.09.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-191/2010
Zaudējumu atlīdzības prasības lietās, kur zaudējumi novērtēti mantas (lietas) sākotnējā stāvokļa atjaunošanas izmaksu apmērā, pievienotās vērtības nodokļa un sociālā nodokļa maksājumi atzīstami par atlīdzināmiem tikai tad, ja tie pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem par šādu maksājumu veikšanu. Prasītājam tiek saglabāta tiesība atprasīt šos nodokļu maksājumus, ja nākotnē tādi radīsies (Civillikuma 1771.pants).
26.11.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-420/2008
1. Būvniecībai meža zemēs jāsaņem arī meža zemes transformācijas atļauja, kas atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.806 „Meža transformācijas noteikumi” prasībām. Noteikumu 14.punkts nosaka, ka meža zemes transformēšana citos zemes lietojuma veidos uzskatāma par patvaļīgu, ja transformācija veikta bez atļaujas, vai zemes lietošanas veids neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam.
2. Minēto noteikumu 15.punkts nosaka, ka gadījumā, ja transformācija veikta bez atļaujas, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību trīskāršā apmērā par labu valstij. Zaudējumi jāatlīdzina neatkarīgi no tā, kas ir būvdarbu pasūtītājs un izpildītājs.
29.10.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-353/2008
1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).
2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).
11.06.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-259/2008
1.Civiltiesiskā atbildība tiek attiecināta uz diviem atbildības veidiem – līgumisko un deliktatbildību. Līgumiskās atbildības pamats ir līgumpārkāpums (Civillikuma 1785.pants), turpretī deliktatbildības (ārpuslīgumiskās atbildības) pamats ir delikts – prettiesiska darbība vispār (Civillikuma 1784.pants).
2.Ja līgumiskās atbildības pamats izriet no pušu starpā noslēgtā telpu nomas līgumā ietvertā nosacījuma, ka nomnieks atbild par visu personu darbībām iznomātajā objektā, atbildība iestājas par zaudējumiem, ko nodarījušas trešās personas, lietojot nomas līguma objektu (Civillikuma 1785.pants).
02.04.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-143/2008
Sabiedrisko organizāciju vai nodibinājumu paziņojumiem, kas adresēti personīgi procesa dalībniekam kā Krievijas Federācijas pilsonim, nav jāatbilst Līguma starp Latvijas un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās 13.panta pirmajā daļā minētajiem līguma noteikumiem un tie saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.,93.pantu uzskatāmi par rakstveida pierādījumiem lietā.
09.01.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-21/2008
Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Apdrošinātāja prettiesiskā rīcība izpaužas Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 38.panta pārkāpumā, neizmaksājot mēneša laikā apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa īpašniekam, kurš tādēļ savlaicīgi nevarēja saremontēt bojāto automašīnu un bija piespiedu dīkstāvē. No tā konstatējama apdrošinātāja vaina zaudējumu nodarīšanā sakarā ar dīkstāvi un cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 38.pants (likuma redakcijā līdz 2004.gada 1.maijam)).
09.01.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-13/2008
Saskaņā ar 1998.gadā spēkā esošo Ārstniecības likuma 1.panta 1.punktu ārstniecība ir ne tikai slimību ārstēšana, bet arī to profilakse un diagnostika. Ja ārstniecības personai, saņemot analīžu rezultātus, rodas pamatotas šaubas par personas iespējamo inficēšanos ar infekcijas slimību, tad tai saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 14.pantu ir pienākums paziņot par konstatēto faktu, lai persona varētu veikt likumā paredzētos pasākumus savas veselības saglabāšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai.
05.12.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-796/2007
Tiesai pierādījumi jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem (Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa).
26.09.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-635/2007
1. Eksperta brīdināšana tiesas sēdē pēc tam, kad ekspertīze bija pabeigta, nerada tiesiskas sekas, un tas atzīstams par procesuālo tiesību normu pārkāpumu (Civilprocesa likuma 122.panta sestā daļa).
2. Procesa dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumu ekspertam (Civilprocesa likuma 123.panta ceturtā daļa).
11.04.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-283/2007
Nevar atzīt par pareizu norādi kasācijas sūdzībā, ka tiesa nav konstatējusi priekšnoteikumus Civillikuma 1328. un 1779.panta piemērošanai un nepamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1.pantu.
28.03.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-174/2007
Sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu (1997.gada 13.marta Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 40.panta pirmās daļas 3.punkts un 2004.gada 7.aprīļa likuma 41.panta pirmās daļas 4.punkts).
17.01.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-15/2007
Zaudējumi ieguvējam atlīdzināmi tikai tad, ja atsavinātājs ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus un tos konstatējusi tiesa (Civillikuma 1620.pants).
15.11.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-662/2006
Būvniecības dalībnieka pienākums ir atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Apakšuzņēmuma līguma noslēgšana pati par sevi neatbrīvo apakšuzņēmēju kā būvniecības dalībnieku no zaudējumu atlīdzības (Būvniecības likuma 33.panta pirmā daļa).
Civillikuma 1635.panta nosacījumam par morālā kaitējuma atlīdzību 2006.gada 26.janvāra redakcijā, kas ir spēkā no 2006.gada 1.marta, nav atpakaļejoša spēka (likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pants).
11.01.2006.
Judgment of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-9/2006
1. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, bet zaudējumu atlīdzības pienākums neizriet vienīgi no nodarīšanas fakta. Atbildības priekšnoteikums ir nodarītāja vaina.
2. Civillikuma 1730.pants regulē rokas naudas līguma neizpildes tiesiskās sekas. Konstatējot, ka rokas naudas līguma neizpildē rokas naudas saņēmējs nav vainojams, viņam rokas nauda divkāršā apmērā nebija jāatdod atpakaļ. Tā kā rokas naudas saņēmējs rīkojies pārsteidzīgi, atmaksājot rokas naudu divkāršā apmērā, viņš saskaņā ar Civillikuma 1776.pantu nevar prasīt zaudējumu atlīdzību, jo viņš pats tos varēja novērst, ievērojot pienācīgo rūpību.
12.10.2005.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-318/2005
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atteikums izmaksāt aprēķināto, bet neizmaksāto, pensiju kā administratīvais akts pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.
12.10.2005.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-318/2005
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atteikums izmaksāt aprēķināto, bet neizmaksāto, pensiju kā administratīvais akts pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.
