Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis prokurora kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru apsūdzētā persona atzīta par nevainīgu un attaisnota sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgā izmantošanā, ir atcēlis šo lēmumu un nodevis to atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, ir atstājusi nevērtētu pierādījumu, uz kuru apelācijas protestā norādījis prokurors – bankas konta izrakstu, kam lietā varētu būt nozīme, lai noskaidrotu naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas apstākļus no mirušās personas bankas konta.

Apelācijas instances tiesa nebija izvērtējusi prokurora argumentus par to, ka šis pierādījums liecinot, ka pārskaitījums no mirušās personas konta (16 tūkstoši euro) bija apsūdzētās personas kontā ieskaitītā pirmā naudas summa, no kuras banka ieturēja arī komisijas maksu par konta atvēršanu. Līdz ar to maksājums no mirušās personas konta varējis būt veikts tikai ar apsūdzētās personas piedalīšanos.

Senāts arī norādīja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka aizsargāto interešu aizskārums iestājas jau ar brīdi, kad bez leģitīma pamata tiek veikta rīcība ar naudu svešas personas bankas kontā. Tā kā mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi, šāda rīcība samazina mantojuma masu, kurā ietilpstošā manta līdz mantojuma sadalei ir ikvienam sveša, un tādējādi aizskar mantinieku un kreditoru intereses. Šajā sakarā Senāts arī vērsa uzmanību uz to, ka tiesa nepamatoti atkāpusies no Senāta judikatūras atziņām, saskaņā ar kurām nav nepieciešams pierādīt konkrētu motīvu rīcībai ar svešas personas maksāšanas līdzekļiem, un atzinusi tās par nepiemērojamām izskatāmajā lietā, šādu atkāpšanos sīkāk nemotivējot.

Apsūdzētajai personai apsūdzība pirmās instances tiesā bija celta par to, ka viņa pēc vīra nāves piekļuva viņa internetbankas kontam un pārskaitīja uz savu bankas kontu 16 tūkstošus euro, tādējādi nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli. Ar šīm darbībām apsūdzētā persona apgāja mantošanas kārtību un neļāva mirušā vīra bērniem pretendēt uz atklājušos mantojumu visā tā apmērā. Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa bija atzinušas, ka šīs personas vīra kontus faktiski ir apkalpojusi un ar tiem rīkojusies grāmatvede, kam bijuši pieejami šo kontu piekļuves dati, un ka lietā nav pierādījumu, ka šie dati ir bijuši pieejami apsūdzētajai personai.

Lieta SKK-330/2025 (11092075317)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv