Aizvadītais gads Augstākās tiesas plēnumā 16. janvārī novērtēts kā labs gads, kurā godam tikts galā ar Senāta pamatuzdevumiem – lietu izskatīšanu kasācijas instancē un stabilas tiesu prakses veidošanu.

2025. gadā saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par 9% samazinājies izskatīto lietu skaits, līdz ar to arī lietu izskatīšanas koeficients Senātā pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā uz 98% 2025. gadā. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, samazinājums pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, tas izlīdzinās normālā darba gaitā.

Labā ziņa ir tā, ka lietu termiņi Senātā ir samazinājušies – gan līdz lēmumam par lietas ierosināšanu, gan lietu izskatīšanai. Administratīvo lietu departamentā vidējais lietu izskatīšanas termiņš bija 9 mēneši, Civillietu departamentā 4,3 mēneši, Krimināllietu departamentā 4,7 mēneši. Samazinājies arī ilgo lietu skaits, kas Senātā ir ilgāk par trīs gadiem – tādas šobrīd ir 21, daļa no tām ir apturētas sakarā ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesai vai pieteikumu Satversmes tiesā.

Analizējot Senāta statistiku, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzmanību vērsa uz ierosināto lietu un atcelto spriedumu proporciju. Atteikumu skaits skatīt lietas kasācijas kārtībā ir augsts – Administratīvo lietu departamentā 65%, Civillietu departamentā 85%, Krimināllietu departamentā 73%. Kā uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tas var norādīt uz vairākiem faktoriem, tai skaitā uz stabilu judikatūru, kā arī kvalitatīvākiem apgabaltiesu spriedumiem. Taču būtiskāk ir tas, ka arvien mazāk tiek rosināts lietu, kurās spriedumi tiek atcelti. Dažkārt departamenti lietas rosina arī tad, ja redzams, ka spriedums nemainīsies, bet lieta ir svarīga judikatūras veidošanai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs rosināja tomēr kritiskāk izvērtēt profesionālās ekonomijas principu un ņemt vērā, ka judikatūru veido ne tikai Senāta spriedumi.

 

Runājot par Augstākās tiesas darbību 2026. gadā, Aigars Strupišs norādīja – ir apstiprināta jauna tiesas darbības stratēģija nākamajiem četriem gadiem. Galvenais darba mērķis ir nemainīgs un likumā noteikts – vienveidīgas un stabilas tiesu prakses veidošana. Tālākais ir papildu instrumenti, kā šo mērķi sasniegt: iekšējo procesu un resursu efektīvāka izmantošana, sadarbība un dialogs gan starp tiesām, gan ar pārējām valsts institūcijām, gan arī dialogs ar sabiedrību.

Atbilstoši stratēģijai tiek izstrādāts darba plāns katram gadam. No 2026. gadam izvirzītajiem uzdevumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra trīs svarīgākos.

Pirmkārt, vairāku vadlīniju izmantošanas un rezultātu izpēte un izvērtēšana. Tās ir gan Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas pirmās un otrās instances tiesu spriedumu sagatavošanai, gan Senāta iekšējās vadlīnijas Senāta spriedumu sagatavošanai, bet īpaša vērība tiks pievērsta Augstākās tiesas izstrādāto vadlīniju kasācijas sūdzību sagatavošanai izmantošanas analīzei.

Otrs šīgada darba uzdevums ir Augstākās tiesas mākslīgā intelekta meklētāja izveide. Testējamai meklētāja versijai jābūt gatavai februāra vidū, bet pirmajai pilnvērtīgi strādājošai versijai – jūnijā.

Trešais uzdevums – darba organizācijas pilnveidošana, izveidojot automatizētu termiņu pārvaldības rīku visos Senāta departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja senatorus domāt arī par iespējām saīsināt spriedumu rakstīšanas termiņus, kā arī lielāku uzmanību pievērst senatoru slodzes izlīdzināšanai.

Noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs teica paldies par darbu visiem senatoriem un visiem darbiniekiem, kuri nodrošina to, ka Senāts var godam veikt savu funkciju – nodrošināt tiesiskumu.

 

Par plēnumu

Augstākās tiesas plēnumā 16.janvārī senatori izvērtēja Augstākās tiesas darbu aizvadītajā gadā.  

Senāta departamentu darbu analizēja to priekšsēdētāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Anita Kovaļevska. Ziņojumu par Disciplinārtiesas darbu sniedza tās priekšsēdētājs Normunds Salenieks.

Noslēgumā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigars Strupišs sniedza kopsavilkumu par Augstākās tiesas darbu 2025. gadā un uzdevumiem 2026. gadā.

Plēnumu uzrunāja arī ģenerālprokurors Armīns Meisters un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Visi plēnuma ziņojumi un uzrunas tiks publicētas Augstākās Tiesas Biļetena nākamajā numurā.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211