2016. gads

26.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-1/2016
Publiskā iepirkuma pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, izvirzāmās prasības

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras koordinēšanu 47.panta 2.punkts un 48.panta 3.punkts (kam analogas normas ir iekļautas Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešajā daļā un 42.panta trešajā daļā) nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu subjektu iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem subjektiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tādējādi veidu, kādā piegādātājs var pierādīt, ka viņa rīcībā visā iepirkuma līguma izpildes periodā būs nepieciešamie resursi, uz kuriem tas balstās, nosaka nevis pasūtītājs, bet gan izvēlas pats pretendents.

2. Prasība piegādātāju apvienībai izveidoties atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei, ir uzskatāma par izņēmuma gadījumu, tomēr par tādu nav uzskatāma valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

3. Iestāde var pārliecināties ne tikai par pretendenta finansiālajām un saimnieciskajām spējām, bet arī prasīt šādas ziņas par uzņēmumiem, uz kura spējām pretendents balstās. Publisko iepirkumu likuma normas, kurās noteikti dokumenti, ar kuriem pierādīt atbilstību, nav interpretējamas kā tādas, kas izsmeļoši uzskaita ziņas, ko var prasīt no pretendentiem. Tādējādi, ja piegādātājs balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pasūtītājs var, pieprasot attiecīgas ziņas un pierādījumus, noteikt minimālo atbilstības līmeni Publisko iepirkumu likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām arī attiecībā uz šādiem uzņēmējiem.

26.05.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-71/2016

Publisko iepirkumu likuma normu par nogaidīšanas termiņa pārkāpumu interpretācija

1. Eiropas Savienības likumdevējs Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvā 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, ir devis norādes dalībvalstu likumdevējam panākt to, ka iepirkumu līgumi netiek noslēgti, kamēr nav beidzies nogaidīšanas termiņš. Sankcijām jābūt pat tad, ja iepirkuma procedūrā ir pieļauti tikai formāli pārkāpumi, kas nav ietekmējuši iepirkumu pēc būtības. Nogaidīšanas termiņa ievērošanai piešķirta liela nozīme, jo tā mērķis ir dot iespēju pretendentiem efektīvi apstrīdēt pārkāpumus iepirkumu procedūrā.

2. Publisko iepirkumu likuma 85.²panta pirmajā daļā vārdkopā „tiesa iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma termiņu” ietvertais vārds „var” ir interpretējams šauri, attiecinot to tikai uz izvēli starp tālāk norādītajām sekām – atzīt līgumu par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt līguma termiņu – nevis uz izvēli starp to, vai vispār kādas no šīm sekām ir piemērojamas. Proti, tiesai ir dota satura izvēle, bet nav dota izdošanas izvēle.

3. Publisko iepirkumu likuma 85.³panta piektajā daļā ietvertā norma, kas piemērojama gadījumos, kad iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta tiesiski un lēmums nav ietekmējis pieteicēja izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, sašaurina iepriekš minēto seku izvēli, izslēdzot no tā iespēju atzīt līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Izvēle paliek tikai starp diviem sprieduma veidiem – grozīt vai atcelt līguma noteikumus, papildus saīsinot līguma termiņu vai tikai saīsināt iepirkuma līguma termiņu.

22.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-365/2016
Iepirkuma procedūras dokumentācijai izvirzāmās prasības

No Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 51.panta otrās daļas un Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, 34.panta 2.punkta izriet, ka iepirkuma procedūras dokumentācijā jābūt paredzētām visām prasībām, kurām jāatbilst piedāvājumam, un piedāvājumu vērtēšanas kārtībai. Visiem apstākļiem, ko līgumslēdzēja iestāde ņem vērā, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un, ja iespējams to relatīvai nozīmei ir jābūt zināmai potenciālajiem piedāvājumu iesniedzējiem brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus. Prasība pēc skaidrības un iespējami lielas precizitātes noteiktajos kritērijos ir īpaši svarīga gadījumā, ja kritērija vērtējumam tā relatīvās nozīmes kopējo punktu skaitā dēļ var būt izšķiroša nozīme iepirkuma piešķiršanā. Tādējādi, jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam tam jābūt.

2015. gads

23.01.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-17/2015
Pašvaldības rīcības brīvība, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju; personas tiesības prasīt iepirkuma procedūras izsludināšanu

1. Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Publisko iepirkumu likuma normas paredz pašvaldībai tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem:

iepirkuma procedūrā;
publiskās un privātās partnerības procedūrā;
nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem.

Tādējādi tiesai nav tiesiska pamata ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju vienā no šiem veidiem.

2. Publisko iepirkumu likums neparedz nevienu gadījumu, kurā personai būtu subjektīvās tiesības prasīt iepirkuma procedūras izsludināšanu, ja pasūtītājs pats šādu procedūru nav izsludinājis, tādējādi šāds prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

14.05.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-18/2015
Pasūtītāja statuss Publisko iepirkumu likuma izpratnē

1. Ja persona ir dibināta, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, tā atbilst pasūtītāja statusam Publisko iepirkumu likuma 1.panta 10.punkta izpratnē. Pasūtītāja statuss nav atkarīgs no tā, cik nozīmīgu daļu personas darbībās aizņem tieši tādas darbības, kuras nodrošina sabiedrības vajadzības un kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura.

2. Sabiedrības vajadzību nodrošināšana nenozīmē, ka attiecīgajai personai pašai ir tieši jāpilda kāds publisks uzdevums. Sabiedrības vajadzības var tikt nodrošinātas, veicot arī publisku uzdevumu pildīšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas.

06.11.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-748/2015
Lēmuma par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vērtēšana tiesā

Lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesai ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs.

12.08.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-1045/2015
Pieteikuma priekšmets lietā par lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu

Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu.
Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma.

2014. gads

23.04.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-78/2014
Publisko iepirkumu likuma 48.panta piemērošana

1. Pasūtītāja pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību. Publisko iepirkumu likuma48.panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts. Līdz ar to gadījumā, ja pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, 48.panta noteikumi nav piemērojami.

2. Publisko iepirkumu likuma 48.pants tulkojams tā, ka tikai balstoties uz objektīviem faktiem un no tiem izrietošiem racionāliem apsvērumiem, kas pirmšķietami pamato, ka par piedāvāto cenu līgumu nav iespējams izpildīt, pasūtītājs var atzīt piedāvājumu par nepamatoti lētu.

3. Katrā konkrētā gadījumā pasūtītājam ir jāpiepilda ar saturu jēdziens „nepamatoti lēts piedāvājums”. Savukārt tiesai jāpārbauda, vai pasūtītājs ņēmis vērā visus būtiskos apstākļus un vai, tos vērtējot, nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtēšanā vai pārkāpis procesuālos noteikumus. Tātad tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina.

29.12.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-79/2014 (Judikatūras maiņa)
Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punkta piemērošana

Pašvaldība privāto tiesību jomā var darboties divējādi – pirmkārt, sniegt pakalpojumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 2.punkts), otrkārt, veikt komercdarbību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 3.punkts un 88.pants). Abos gadījumos, lai arī darbības raksturs ir atšķirīgs, tas ir vērsts uz sabiedriski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu. Izšķiršanās starp abiem darbības veidiem var notikt tad, ja publiskā persona nolēmusi pakalpojumu sniegt pašas spēkiem. Savukārt jautājumā, vai principā šādu pakalpojumu izpildi nodot tirgum vai tos nodrošināt pašas spēkiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos un rīcību nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi – tiesas ietekmei.

20.06.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-333/2014
Konkurences likuma normu piemērošana pilnsabiedrības gadījumā

1. Personām ir tiesības vienoties par kopīgas komercdarbības veikšanu, tostarp vienoties par kopīgu dalību publiskajos iepirkumos pilnsabiedrības formā, paredzot līgumā konkurences ierobežojumu starp vienošanās dalībniekiem attiecībā uz konkrētās komercdarbības jomu. Tomēr ne Komerclikuma, ne Publisko iepirkumu likuma normas neizslēdz un neierobežo konkurences tiesību normu piemērošanu.

2. Ja pilnsabiedrība publiskajos iepirkumos piedalās tādējādi, ka pilnsabiedrības biedri būtībā sadala tirgu pēc pircēja, nevis patiesi kopdarbojas pasūtījumu izpildē, tas var būt pamats konstatēt aizliegto vienošanos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē. Ir būtiski katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt vienošanās ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ne tikai apstākļus, kurus var secināt no formālās vienošanās dokumentācijas, bet arī faktisko vienošanās izpildi, jo arī tā var norādīt uz vienošanās patieso mērķi.

22.10.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-807/2014
Prasījums par neiegūtās peļņas atlīdzinājumu publiskā iepirkuma lietā

1. Tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams iepirkuma līgums. Tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Pretējā gadījumā zaudējumu atlīdzināšanas institūts iepirkumu lietās kļūtu iluzors, jo nevienā gadījumā tiesību normas neparedz konkrētu uzvarētāju un neviens, piedaloties iepirkumā, nevar paļauties, ka neuzvarēs kāds cits (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrā daļa).

2. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība (negūtā peļņa), ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tas ļautu konstatēt cēlonisko sakaru starp iepirkumu procedūrā pieļauto kļūdu un pretendentam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tiesai ir jāizvērtē iestādes pieļautā pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūru kopumā, ņemot vērā šā pārkāpuma ietekmi arī uz citiem pretendentiem (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrā daļa).

2013. gads

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-18/2013
Publiskā iepirkuma un koncesijas nošķiršana; taksometru pakalpojumu sniegšana lidostas teritorijā

1. Publiskais iepirkums ir procedūra, kuras ietvaros publiska persona piešķir privātpersonai subjektīvās tiesības (līgumtiesības) sniegt publiskajai personai vajadzīgu pakalpojumu vai pārdot tai vajadzīgās preces. Atlīdzības summa ir paredzamā līgumcena, kuru pasūtītājs apņemas maksāt pretendentam par pakalpojumu vai preci. Pēc iegādes risks par saņemtā pakalpojuma izmantošanu vai preci pāriet uz pasūtītāju.

2. Koncesija ir subjektīvā tiesība, kuru publiska persona piešķir koncesijas piešķiršanas procesā privātpersonai, lai privātpersona sniegtu publisku pakalpojumu vai izmantotu izņēmuma tiesības uz koncesijas resursiem. Koncesijas gadījumā pakalpojuma sniedzējs (koncesionārs) maksā pasūtītājam (koncedentam) par resursu izmantošanu un pats arī uzņemas risku par pakalpojuma sniegšanu trešajām personām

3. Koncesijas piešķiršanā, koncesionāra izvēles procesā valsts vai pašvaldība (tagad arī publiskās personas uzņēmums) rīkojas publisko tiesību jomā.

4. Taksometra pakalpojums nav publisks pakalpojums, bet gan privāts pakalpojums, uz kuru lidostai nav tiesību un tiesisko interešu. Taksometra pakalpojumi nevar būt koncesijas resurss, kas būtu lidostas rīcībā.

5. Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmajai, otrajai un sestajai daļai taksometru pakalpojuma sniegšana ir noregulēta ar atļauju (licenču) sistēmu. Valsts noteic prasības, kādas nepieciešamas vienotai pakalpojuma drošības un kvalitātes kontrolei: noteic atļauju (licences) kārtību taksometra pakalpojuma sniegšanai un noteic vienotas prasības taksometru aprīkošanai, norēķiniem par pakalpojumu, pārvadātāja un pasažiera tiesības. Savukārt pašvaldībai piešķirtas tiesības izsniegt atļaujas taksometra pakalpojuma sniegšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Valsts prasībām atbilstoši taksometri var uzņemt pasažierus bez ierobežojuma attiecīgajā pašvaldības iekārtotā taksometru stāvvietā, kā arī sniegt savus pakalpojumus. Citām institūcijām, tostarp, lidostai, nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Veids, kādā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē.

03.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-185/2013
Subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par tāda iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kurš noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktu iepirkuma procedūru

No Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 81.panta pirmās daļas un 77.panta pirmās daļas secināms, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, var iesniegt tiesā pieteikumu par tāda iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kurš noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktu iepirkuma procedūru. Savukārt par tādu, kas noslēgts bez attiecīgas iepirkuma procedūras, noslēgtais līgums būtu atzīstams tad, ja tiktu konstatēta tā noteikumu būtiska neatbilstība konkursa nolikumā paredzētā līguma projekta noteikumiem. Līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ar tiem tiek ieviesti nosacījumi, saskaņā ar kuriem, ja tie būtu bijuši sākotnējā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tajā būtu varējuši piedalīties arī citi pretendenti, nevis tikai sākotnēji atlasītie, vai arī būtu bijusi iespēja pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto. Līguma grozījumus par būtiskiem var uzskatīt arī tad, ja ar tiem līgums tiek būtiski paplašināts, ietverot pakalpojumus, kuri sākotnēji nebija paredzēti. Līguma grozījumus par būtiskiem var uzskatīt arī tad, ja ar to tiek izjaukts līguma ekonomiskais līdzsvars par labu līgumslēdzējam tādā veidā, kāds sākotnējā līguma noteikumos nav ticis paredzēts.

01.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-368/2013
Pasūtītāja pieaicināšana administratīvajā procesā tiesā

Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā. Turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem.

01.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-524/2013 (SENĀTS MAINA JUDIKATŪRU)
Privātpersonu tiesību aizsardzība sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotā iepirkumā, kas nesasniedz robežvērtību

Atbilstoši vispārējiem tiesību principiem arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi, kas nesasniedz robežvērtību un uz kuru organizēšanu likumi neattiecina detalizētas prasības, nevar būt patvaļīgi. Lai nodrošinātu efektīvu privātpersonu tiesību aizsardzību neatkarīgi no publiskā iepirkuma organizētāja, kā arī neatkarīgi no pretendenta piederības kādai Eiropas Savienības dalībvalstij vai iesaistītajām interesēm, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotā iepirkumā, kas nesasniedz robežvērtību, var pēc analoģijas piemērot Publisko iepirkumu likuma 8.¹pantā minēto tiesību aizsardzības mehānismu.

16.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-574/2013
Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude

1. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšana pati par sevi nav pietiekams pamats piedāvājuma noraidīšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no procedūras, balstoties vienīgi uz matemātiskiem apsvērumiem un neļaujot pretendentam pamatot sava piedāvājuma īstumu, nav pieļaujama. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra skaidri reglamentēta Publisko iepirkumu likuma 48.pantā. Pretendenta izslēgšana zemās cenas dēļ, neievērojot šo procedūru, var novest pie nepamatota konkurences ierobežojuma.

2. Publisko iepirkumu likuma 48.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus. Tātad konsultēšanās par visiem minētajiem faktoriem, par kuriem pasūtītājs lūdzis skaidrojumu, ir obligāta šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūras sastāvdaļa. Tās nepiemērošanu nevar pamatot vai attaisnot ar to, ka pretendenta iesniegtais skaidrojums neatbilst pasūtītāja redzējumam par to, kādam tam būtu jābūt, vai ir pārlieku nekonkrēts.

2012. gads

19.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-290/2012
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizēšana

1.Sabiedriskā transporta pakalpojumi ir regulārie pasažieru pārvadājumi, kurus iedzīvotāju interesēs organizē pasūtītājs vienotā maršrutu tīklā. Attiecībā uz reģionālajiem starppilsētu nozīmes maršrutiem valsts institūcija – Autotransporta direkcija – ir tā, kura veic gan maršrutu tīkla pārzināšanu (t.i. tīkla plānošanu, izstrādāšanu, uzturēšanu un pilnveidošanu), gan organizēšanu. Šo maršrutu plānošana un izstrādāšana no valsts institūcijas puses apliecina, ka šie maršruti tiek pārzināti kompleksi (vienā sistēmā), t.i., vienā maršrutu tīklā.

2.Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 9.panta pirmajā daļā paredzētais, ka pasūtījumu var izdarīt maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta apkalpošanai nozīmē, ka pasūtījumu var veikt uzreiz visā maršrutu tīklā vai arī mazākā daļā. Šīs tiesību normas izpratnē jebkurš atsevišķu maršrutu daudzums veido maršrutu tīkla daļu, par kuru var izdarīt pasūtījumu.

3. Valsts pārvaldes kompetencē ir apzināt un apsvērt argumentus, kādā maršrutu tīkla apjomā ir lietderīgi veikt pasūtījumu no sabiedrības interešu viedokļa. Tajā pašā laikā valsts pārvaldes rīcības brīvība nav ārpus jebkādas tiesas kontroles. Lietderības apsvērumi ir veicami, lai izvēlētos vienu no variantiem, kuri visi ir tiesiski. Savukārt, ja lēmuma pieņemšanas rezultātā ir pārkāpts vienlīdzības princips, vai ir noticis konkurences tiesību pārkāpums, šie apstākļi ir tiesai jāizvērtē.

4.Visiem konkursa pretendentiem ir jābūt vienādai informācijai, kura tiem ir nevis pašiem publiskajā telpā meklējama, bet gan tiek izsniegta sakarā ar attiecīgo konkursu. Tikai tā var nodrošināt, ka konkurss ir atklāts, pārskatāms un attiecībā uz visiem pretendentiem tiek piemēroti vienādi un visiem labi saprotami noteikumi.

5.Ne visi konstatētie trūkumi noved pie konkursa rezultātu atcelšanas, bet gan tikai būtiskie. Lai atzītu, ka konstatētais trūkums ir pamats konkursa rezultātu atcelšanai, ir nepieciešams konstatēt ne tikai formālu prasības neietveršanu koncesijas piešķiršanas nosacījumos un nolikumā, bet gan izvērtēt, vai tas ir prettiesiskuma pamats arī pēc būtības.

14.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-366/2012
Publisko iepirkumu konkursa nolikumā iekļaujamie objektīvie kritēriji; pasūtītāja statuss administratīvajā procesā tiesā

1.Konkursa nolikumā iekļauta prasība iesniegt Uzņēmumu reģistra izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, ir atzīstama par objektīva kritērija izvirzīšanu pretendentiem. Taču objektīvais kritērijs ir ietverts izziņas saturā, proti, apliecinājumā, ka pretendents neatbilst iepriekš minētajiem apstākļiem. Izziņai, kuru pretendentam jāiesniedz, var noteikt derīguma termiņu, lai mazinātu šaubas par tajā ietverto ziņu aktualitāti, taču izziņas derīguma termiņš pats par sevi nav uzskatāms par objektīvu kritēriju pretendentu atlasei.

2.Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 80.panta trešo daļu Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz funkcijas – izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem – izpildi. Līdz ar to, īstenojot funkcionāli augstākas iestādes kompetenci, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir augstākas iestādes administratīvais akts, ar kuru tā ir labojusi zemākas iestādes kļūdas, nododot jautājumu pareizai izlemšanai no jauna zemākai iestādei. Tas nozīmē arī to, ka administratīvajā procesā tiesā pasūtītājs būtu pieaicināms nevis kā trešā persona, bet kā otra (zemāka) iestāde atbildētāja pusē.

25.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-386/2012
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizēšana

1.Sabiedriskā transporta pakalpojumi pilsētas ietvaros ir īpaša nozare, kurā komercdarbība tās klasiskajā izpratnē nav iespējama tās darbībai pastāvīgo subsīdiju nepieciešamības dēļ.

2.Primārās ir sabiedrības intereses sabiedriskā transporta pakalpojumus saņemt, lai to būtu vairāk, lai tie būtu drošāki, kvalitatīvāki vai ar mazākām izmaksām, nekā tas būtu panākams ar tirgus spēkiem vien, tāpēc valstij ir izvēles brīvība, kādā veidā reglamentēt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanu – vai noteikt, ka pakalpojuma sniegšana ir nododama tirgum, vai arī, ka publiskā persona to sniedz pati, pati izvēloties arī konkrētu pakalpojuma sniegšanas formu.

3.Privātais pārvadātājs, kuram ir interese sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, nevar pieprasīt, lai pašvaldība organizē šo pakalpojumu sniegšanu kādā noteiktā veidā. Nav nozīmes, ka privātais pārvadātājs ilgstoši ir sniedzis sabiedriskā transporta pakalpojumu attiecīgajā pilsētā.

08.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-678/2012
Ar atkritumu šķirošanu saistīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma 16.punktam atkritumu izvešanas, sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi uzskatāmi par pakalpojumu līgumu šā likuma izpratnē. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai (tostarp šķirošana) ietilpst atkritumu izvešanas, sanitārijas un līdzīgu pakalpojumu kategorijā. Paredzamos projektus, piegādes un pakalpojumus nav atļauts sadalīt daļās, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Tādējādi, piešķirot tāda līguma slēgšanas tiesības, kas saistīts ar atkritumu šķirošanu, jāievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī tādi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Eiropas Savienības tiesībās ietvertie principi kā iepirkuma atklātums, piegādātāju brīva konkurence, vienlīdzīga un taisnīga attieksme, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko personu līdzekļu efektīva izmantošana, brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite.

06.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departament lēmums lietā nr. SKA-903/2012
Iepirkuma procedūras nepiemērošanas tiesiskuma pārbaude

1.Gan vispārīgais iepirkumu regulējums (Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punkts), gan sabiedriskā transporta pakalpojumu regulējums (Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta trešā daļa) paredz iespēja pasūtījumu piešķirt bez iepirkuma tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un kura galvenokārt veic piegādes vai sniedz pakalpojumus pasūtītājam. Šis izņēmums (tiešais piešķīrums) ir pamatots ar publisko tiesību subjekta rīcības brīvību tautsaimniecībā nozīmīgu pakalpojumu sniegt pašam vai ar tieši pakļautas komercsabiedrības palīdzību, nevis nodot trešajai personai.

2.Jautājums par to, vai līgumslēdzējai iestādei jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūra pakalpojumu sniedzēja izvēlei, ir pakļaujams tiesas kontrolei, turklāt subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem ir ne tikai tām personām, kuras pieteikušās konkursā, bet arī tām, kuras bija paredzējušas to darīt. Tomēr personu interese nedrīkst būt pārāk attālināta.

3.Iepirkuma procedūras nepiemērošanas tiesiskuma pārbaudes ietvaros izvērtējams, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi no tiesību normām izrietošie priekšnoteikumi, kas ļauj pasūtītājam noslēgt pakalpojumu līgumu, nerīkojot iepirkuma procedūru. Pirmkārt, pārbaudāms, vai pasūtītājs pār kapitālsabiedrību īsteno tādu pašu kontroli kā pār savām paša struktūrvienībām, un, otrkārt, vai kapitālsabiedrība būtisku savas darbības daļu veic par labu tai iestādei, kam pieder tās kapitāldaļas.

2011. gads

18.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-24/2011
Pasūtītāja – privāto tiesību juridiskās personas – tiesības pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus

1.Publisko iepirkumu likums ir papildināts ar 80.panta trešo daļu, kurā norādīts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanu. Lai arī birojs ir iekļauts valsts pārvaldē un atrodas Finanšu ministrijas padotībā, Publisko iepirkumu likuma 80.panta trešā daļa nodrošina biroja neatkarību no augstāku valsts pārvaldes iestāžu norādījumiem un rīkojumiem iesniegumu izskatīšanā par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Publisko iepirkumu likumā saglabājusies un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā iekļauta norma, kurā noteikts, ka sūdzību izskatīšanas komisijas sēdes dalībnieki komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā, norāda, ka likumdevējs nav piešķīris īpašu vērību tam, ka ar jēdzienu „dalībnieki” likumdevējs vēlētos aptvert arī pasūtītāju, jo citādi veidotos tieša pretruna ar jaunāku likuma normu.

2.Privāto tiesību juridiskā persona – komersants kā pasūtītājs ar likumu ir funkcionāli pakļauts Iepirkumu uzraudzības birojam publisko iepirkumu uzraudzības jomā. Īpašās pakļautības attiecības tikai valsts līgumu piešķiršanas jomā noteiktas, lai būtiski palielinātos caurskatāmības un nediskriminēšanas garantijas publisko institūciju, publisko institūciju uzņēmumu un tādu privāto tiesību juridisko personu darbībā, kuras sniedz sabiedrisku pakalpojumu, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekš minētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās.

25.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-413/2011
Tiesas pārbaude lietā par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu atstāt iesniegumu bez izskatīšanas; pagaidu noregulējuma līdzekļa izvēle

1.Attiecībā uz Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 83.¹panta pirmās daļas 2.punktu, pārbaude administratīvajā tiesā ir veicama tāpat kā citās administratīvajās lietās, par kurām Administratīvā procesa likumā nav noteikta īpaša izskatīšanas kārtība. Proti, tiesa ne tikai pārbauda, vai Iepirkumu uzraudzības birojs atbilstoši lēmumā minētajam pamatojumam ir pamatoti atstājis bez izskatīšanas iesniegumu, bet, konstatējot normas nepamatotu piemērošanu, pati pārbauda Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegtajā iesniegumā minētos argumentus. Tas attiecināms arī uz gadījumu, kad tiesa lemj par pagaidu tiesas aizsardzību.

2.Kā pagaidu noregulējuma līdzeklis nav piemērojams uzdevums Iepirkumu uzraudzības birojam lemt attiecībā uz apstrīdēšanas iesniegumu. Ja tiesa uzskata, ka lietā ir piemērojama pagaidu tiesas aizsardzība, tad tā ir piemērojama maksimāli efektīvi, arī attiecībā uz pasūtītāja veiktajām darbībām.

3.Publisko iepirkumu likuma 83.¹panta pirmās daļas 2.punktā minēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs atstāj iesniegumu bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums. Šī norma paredz iespēju birojam neizskatīt tādus iesniegumus, par kuros ietvertajiem jautājumiem pēc būtības jau ir lemts. Proti, ir tā pati iepirkuma procedūra, tās pašas tiesiskās attiecības, kurās pretendents vēlas saņemt attiecīgo pasūtījumu, un tie paši apstākļi, uz kuru pamata pretendentam pasūtījums liegts. Līdz ar to nav nozīmes, kurš tieši iepriekš ir vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā, būtiski ir apstākļi un apsvērumi, kurus birojs jau iepriekš ir vērtējis, nepieciešama atbilstība starp tiem argumentiem, kurus birojs vienreiz jau izteicis, un tiem, kurus persona norādījusi apstrīdēšanas iesniegumā.

09.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-516/2011
Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtajā daļā paredzētās iepirkumu procedūras piemērošana

1.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtajā daļā paredzētā sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ir izņēmuma procedūra, kurā iepirkuma līguma noslēgšana likumā precīzi noteiktos gadījumos tiek piedāvāta ierobežotam pretendentu lokam, proti, tām personām, ar kurām par attiecīgu pakalpojuma izpildi noteiktā laika periodā līgums jau ticis noslēgts. Jaunais iepirkuma līgums tikai papildina vai atkārto iepriekšējo.

2.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta regulējums un tā skaidra piemērošana jeb atsauce uz to sākotnējās iepirkuma procedūras (konkursa) dokumentos neļauj pakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts sākotnējais līgums, paļauties, ka pirmajam līgumam identiska cena būs arī atkārtotajā līgumā. Tieši otrādi, tas personai skaidri norāda, ka pirms nākamā līguma noslēgšanas atkal notiks iepirkuma procedūra, bet tāda, kur pretendentu loks ir ierobežots. Tātad pasūtītājam un pakalpojuma sniedzējam būs jāvienojas par jauna līguma noslēgšanu.

3.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta piemērošanas gadījumā šī tiesību norma noteic, ka līguma priekšmets ir tas pats, kas iepriekš noslēgtajā līgumā, tas ir, tā ir atkārtota līguma noslēgšana par to pašu pakalpojumu. Tādēļ pasūtītājs šajā gadījumā nevar izvirzīt tādas izmaiņas sākotnēji paša izsludinātajā projektā, kas pēc būtības noteic līguma noslēgšanu faktiski par citu pakalpojumu. Savukārt līguma cena (tāpat kā citas būtiskas līguma sastāvdaļas) pirms līguma noslēgšanas ir pakļauta izvērtējumam iepirkuma procedūrā un nav pamata sarunas par jauno cenu izslēgt no jaunās iepirkuma procedūras (sarunu procedūras).

2010. gads

24.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-293/2010
Nodarbinātības valsts aģentūras līguma par bezdarbnieku apmācību organizēšanu tiesiskā daba; personas, kurām ir subjektīvās tiesības sūdzēties par publiskā iepirkuma procedūru un rezultātu; direktīvas tiešā piemērojamība

1.Tas vien, ka līgums noslēgts, piemērojot publiskā iepirkuma procedūru, automātiski nenozīmē, ka noslēgtais līgums ir privāttiesību līgums. Jāņem vērā, ka arī publisko tiesību līguma noslēgšanā var tikt izmantota publiskā iepirkuma procedūra. Nošķirot publisko tiesību līgumu no privāto tiesību līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti

2.Nodarbinātības valsts aģentūra veic valsts pārvaldes funkcijas bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Šo funkciju veikšanā aģentūra var iesaistīt arī privātpersonas. Uzticot privātpersonām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanu, Nodarbinātības valsts aģentūra pilnvaro tās veikt valsts pārvaldes uzdevumus. Pilnvarošana notiek, noslēdzot līgumu, kas pilnībā atbilst līdzdarbības līguma – tātad publisko tiesību līguma – pazīmēm.

3.Lai konstatētu personas tiesības iesniegt pieteikumu tiesā, nepieciešams pārliecināties par šādiem priekšnoteikumiem:

1) personas subjektīvo publisko tiesību pastāvēšanu;

2) personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu;

3) tiešu cēloņsakarību starp valsts rīcību un personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu.

4.Saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošajām tiesību normām publiskā iepirkuma procedūras un rezultāta pārskatīšanas mehānismiem ir jābūt pieejamiem personai, kurai ir subjektīva interese konkrētajā iepirkuma procedūrā. Personas subjektīvās intereses kritēriji uzskaitīti Publisko iepirkumu likumā, kā arī izriet no Eiropas Savienības tiesību normām. No tām izriet, ka subjektīva interese iepirkuma procedūrā ir ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums. Tādējādi, lai atzītu personas tiesības sūdzēties par publiskā iepirkuma procedūru un rezultātiem, ir pietiekami konstatēt, ka personai ir faktiska vai iespējama interese iepirkumā.

5.Atkarībā no iepirkuma procedūras stadijas (līdz iepirkuma līguma noslēgšanai vai pēc tā noslēgšanas), ieinteresētajai personai pieejamas atšķirīgas pārskatīšanas procedūras. Ja iepirkuma procedūra nav pabeigta (iepirkuma līgums vēl nav noslēgts), ieinteresētā persona ar attiecīgu iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vēršas Iepirkumu uzraudzības birojā, kura izveidotas iesniegumu komisijas kompetencē ir atļaut vai aizliegt pasūtītājam slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu. Šis lēmums attiecīgi pārsūdzams tiesā. Savukārt pēc tam, kad pasūtītājs noslēdzis iepirkuma līgumu ar citu pretendentu, ieinteresētā persona (pretendents) var vērsties tiesā, lai pārbaudītu iepirkuma procedūras rezultāta – pasūtītāja lēmuma par līguma noslēgšanu – tiesiskumu.

6.Ja persona vēlas iniciēt iepirkuma procedūras rezultāta pārskatīšanu, nepieciešams konstatēt, ka šai personai ir faktiska (nevis tikai iespējama) interese konkrētajā publiskajā iepirkumā.

7.Apstāklis, ka persona, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, nav lēmuma, ar kuru tiesības noslēgt iepirkuma līgumu piešķirtas citiem pretendentiem, adresāte, nenozīmē, ka attiecīgā persona šo lēmumu nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā. Šāda lēmuma adresāts ir persona, ar kuru nolemts slēgt līgumu, bet šāds lēmums var skart arī citas personas, kuras pretendējušas uz līguma slēgšanu iepirkuma procedūrā. Personai, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, ir tiesības prasīt, lai iepirkuma procedūra atbilstu normatīvo aktu prasībām, pasūtītājs pret visām iepirkumā ieinteresētajām personām izturētos vienlīdzīgi, kā arī lai tiktu veicināta brīva konkurence, nepiešķirot kādai no personām nepamatotas priekšrocības.

8. Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteiktā termiņā ieviest direktīvas. Pirms nav pagājis termiņš direktīvas ieviešanai, direktīvas tiesiskais regulējums nav saistošs, tomēr direktīvas var kalpot kā interpretācijas līdzeklis gan Eiropas Savienības tiesā, gan arī nacionālajās tiesās.

9. Pēc ieviešanas termiņa beigām, ja dalībvalsts attiecīgo direktīvu nav pārņēmusi nacionālajās tiesībās, dalībvalsts varas iestādēm un arī nacionālajām tiesām ir pienākums direktīvu piemērot tieši. Proti, konkrētos apstākļos direktīvai valsts iekšienē var būt arī tieša iedarbība. Minētais attiecināms uz vertikālajām attiecībām, proti, attiecībām starp privātpersonu un valsti, kur privātpersona uzstājas kā prasītājs. Ar nepārņemtas direktīvas normām ir pamatojamas privātpersonas tiesības, ne pienākumi.

10. Direktīvas tiešas piemērošanas priekšnoteikums ir tas, ka attiecīgā direktīva nav ieviesta laikus vai arī tas izdarīts saturiski neatbilstīgi, un pašas direktīvas noteikumi ir saturiski obligāti un pietiekami precīzi.

16.07.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-296/2010
Iepirkumu procedūras tiesiskums; pretendenta pienākums sniegt patiesu informāciju par pretendenta kvalifikāciju; samērīguma princips

1. Pasūtītājam ir svarīgi noskaidrot, vai pretendents atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. No iepirkuma procedūras ir izslēdzami tādi pretendenti, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju.

2. Vērtējot, vai pretendenta iesniegtā informācija ir nepatiesa, jānoskaidro, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai, neatbilst samērīguma principam.

29.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-340/2010
Pašvaldības tiesības slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu bez iepirkuma procedūras

1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena no pašvaldības funkcijām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība izvēlas komersantu, kurš apsaimniekos atkritumus, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru. Iepirkumu procedūru pašvaldība ir tiesīga nerīkot, ja tā slēdz līgumu ar tādu institūciju (uzņēmumu), kas 1) atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un 2) galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam.

2. Uzskatāms, ka uzņēmums ir pasūtītāja kontrolē tad, ja pasūtītājs var noteicoši ietekmēt tā lēmumus. Proti, lai atzītu pilnīgas pasūtītāja kontroles esamību, ir jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz attiecīgā uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, gan uz svarīgiem lēmumiem.

3.Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka publisko tiesību subjekts var veikt vispārējas nozīmes uzdevumus, liekot lietā arī pats savus administratīvos, tehniskos un citus līdzekļus, un ka tam nav pienākuma pieaicināt struktūras, kas darbojas ārpus tā dienestiem. Iespēja publisko tiesību subjektiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veikšanai izmantot pašiem savus resursus (piemēram, savu uzņēmumu) var tikt īstenota arīsadarbībā ar citiem publisko tiesību subjektiem.

4.Ja vairāki publisko tiesību subjekti (piemēram, vairākas pašvaldības) izvēlas savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus veikt ar kopēja pakalpojumu sniedzēja starpniecību, parasti ir izslēgts, ka kāds no šiem publisko tiesību subjektiem, ja vien tam nepieder kapitāla daļu kontrolpakete, viens pats īsteno izšķirošu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju. Prasīt, lai publisko tiesību subjekts savu kontroli šādā gadījumā īstenotu individuāli, nozīmētu paredzēt konkursa izsludināšanu lielākajā daļā gadījumu, kad publisko tiesību subjekti šādi sadarbojas savu resursu izmantošanā. Tādēļ gadījumā, ja pakalpojumu sniedzēja kapitāla daļas pieder vairākiem publisko tiesību subjektiem, ir pietiekami, ja pilnīgu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju tie īsteno kopīgi.

5.Tādējādi atzīstams, ka uzņēmums, kas pieder vairākām pašvaldībām un ar kuru viena no šīm pašvaldībām vēlas slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu bez iepirkuma konkursa, atrodas pasūtītāja pilnīgā kontrolē arī tad, ja pasūtītājs šo uzņēmumu kontrolē nevis individuāli, bet sadarbībā ar pārējām pašvaldībām. Analogi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas apjomu atzīstams, ka uzņēmums galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam tad, ja tas pārsvarā sniedz pakalpojumus kādai no to izveidojušajām pašvaldībām.

05.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-451/2010
Publiskais iepirkums; iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājuma atbilstība konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām; iepirkuma komisijas kompetence; Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumi, izskatot sūdzību; tiesas pienākumi, pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu

1. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt. Iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, lai varētu izvērtēt pretendenta tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā ietverto tehnisko specifikāciju prasībām.

2. Iepirkuma komisijai secinot, ka pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājums ir noraidāms, nav tālāk izskatāms un ar šādu pretendentu nevar slēgts iepirkuma līgumu. Tiesai, pārbaudot, vai uzvarētāja tehniskais piedāvājums atbilst konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām, noskaidro attiecīgos faktiskos apstākļus un sniedz pierādījumu novērtējumu, par katru strīdus tehnisko parametru norādot konkrētus pierādījumus, ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi.

3. Konkursa dokumentu iesniegšanas forma, kurā ir vispārīgs apliecinājums par piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, nevar būt pamatojums tam, ka pretendents ir izpildījis kādu konkrētu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasību. Šī forma nevar aizstāt pretendenta tehnisko piedāvājumu.

4. Standartā var būt ietverts gan pasūtītāja prasītais preces tehniskais parametrs, gan citi preces iespējamie tehniskie parametri. Vispārīga pretendenta atsaukšanās uz attiecīgo standartu pati par sevi nevar apliecināt, ka pretendents piedāvā piegādāt preci tieši ar tādu tehnisko parametru, kādu noteicis pasūtītājs tehniskajā specifikācijā.

5. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijai savā darbā jāievēro objektīvās izmeklēšanas princips: tā neaprobežojas tikai ar tiem faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses, bet ir tiesīga pieprasīt tos arī pēc savas iniciatīvas. Arī mutvārdu procesa laikā konstatētajiem būtiskajiem lietas apstākļiem var būt izšķiroša nozīme. Komisija lēmumu pieņem, vadoties no tiem apstākļiem, kas noskaidroti lietas izskatīšanas gaitā.

6. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijas lēmumam ir jābūt pienācīgi pamatotam, tostarp jānorāda uz konstatētajiem faktiem, pierādījumiem, ar kuriem pamatoti komisijas secinājumi, komisijas argumentiem. Tiesai, pārbaudot biroja komisijas lēmuma tiesiskumu, jāpārbauda, vai komisija ir pienācīgi noskaidrojusi būtiskos lietas apstākļus un vai lēmumā ir ietverts pamatojums.

19.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-853/2010
Apakšuzņēmēja tiesības vērsties tiesā par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu

1. Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā.

2. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu.

29.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-862/2010
Publisko un privāto tiesību robeža publisko iepirkumu jomā

1. Posms starp pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem un iepirkuma līguma noslēgšanu paredzēts iepirkuma procedūras apstrīdēšanai (administratīvais process) un noslēdzas ar Iepirkumu uzraudzības biroja administratīvo aktu. Pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar pasūtītāja lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar iepirkuma līguma noslēgšanu.

2. Publisko iepirkumu likuma 67.panta ceturtajā daļā noteiktais nogaidīšanas termiņš iepirkuma līguma slēgšanai nav maksimāli iespējamais, kas pasūtītājam ir jāievēro. Ja pasūtītājs vēlas noslēgt iepirkuma līgumu tieši 11.dienā pēc iepirkuma procedūras rezultātu paziņošanas, pasūtītājam jāvaicā piegādātājiem, vai tie nav iesnieguši iesniegumu par iespējamajiem iepirkuma procedūras pārkāpumiem, tā kā paļaušanās uz Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumu informēt pasūtītāju par saņemtajiem iesniegumiem nav pietiekama.

2009. gads

30.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-735/2009
Lēmuma, ar kuru pārtraukta iepirkuma procedūra, kontrole

Lai efektīvi piemērotu direktīvu par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, administratīvā procesa kārtībā ir pārbaudāms gan lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, gan izbeigšanu.

23.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-834/2009
Konsorcija (personu apvienības) dalībnieku tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus

1. Jautājums par konsorcija dalībnieku tiesībām katram atsevišķi vai tikai visiem kopā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus ir atstāts dalībvalstu kompetencē.

2. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas jēdzienā "persona" iekļautas kā atsevišķas privātpersonas, tā arī personu apvienības ar vai bez juridiskas personas tiesībām. Ja tā ir personu apvienība bez juridiskas personas tiesībām, tās rīcības spēja noteicama pēc Civillikuma noteikumiem par sabiedrības līgumu. Atsevišķs personu apvienības biedrs personu apvienības vārdā var rīkoties un iesniegt pieteikumu tikai tad, ja ir attiecīga vienošanās par sabiedrības lietu vešanu vai pārstāvību.

27.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-853/2009
Publiskā iepirkuma procedūrā noslēgta līguma tiesiskā daba

1. Publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi.

2. Tomēr publiskā iepirkuma procedūrā noslēgts līgums ne vienmēr ir privāto tiesību līgums. Ja šādā procedūrā noslēgta līguma priekšmets un kopējais raksturs ir publisko tiesību jomā, līgums ir publisko, nevis privāto tiesību līgums.

2006.gads

23.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-306/2006
Pasūtītājam nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par aizliegumu slēgt līgumu

1. Administratīvā procesa likuma 31.panta trešajā daļā minētie atsevišķie gadījumi, kad publisko tiesību subjekts var būt pieteicējs, ir izņēmuma gadījumi un kā tādi nav raksturīgi administratīvajam procesam. Kā viens no šiem gadījumiem noteikts, ka publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs tad, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Minētais nenozīmē, ka jebkurā gadījumā, kad gramatiski no kāda ārējā normatīvā akta izriet publisko tiesību juridiskās personas tiesība pārsūdzēt administratīvo aktu, šāda tiesība konkrētai publiskajai personai tiešām piemīt.

2. Lai izvērtētu, vai publisko tiesību juridiskajai personai ir tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā, nepieciešams analizēt konkrētās tiesiskās attiecības pēc būtības.

3. Iepirkums valsts vai pašvaldību vajadzībām ir process, kādā iestādes tiek nodrošinātas ar to funkciju izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem. Tādējādi iestādes darbības, kas saistītas ar publiskā iepirkuma plānošanu, izsludināšanu, iepirkuma procedūras noteikumu izstrādi, pretendentu piedāvājumu saņemšanu un vērtēšanu, labākā piedāvājuma izvēlēšanos un pasūtījuma piešķiršanas lēmuma paziņošanu, tiek īstenotas publisko tiesību jomā.

4. Iepirkumu uzraudzības birojs pārrauga, kā valsts vai pašvaldību iestādes, veicot publisko iepirkumu, ievēro normatīvo aktu prasības. Tādējādi Iepirkumu uzraudzības birojs publisko iepirkumu jomā attiecībā uz citām valsts iestādēm ir funkcionāli augstāka iestāde.

5. Pasūtītājs, iepirkuma procedūras rezultātā pieņemot lēmumu, un Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par attiecīgo pasūtītāja lēmumu, darbojas viena administratīvā procesa ietvaros, un tiem nav atšķirīgas intereses. Līdz ar to pasūtītājam nav tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu uzraudzības jomā pieņemtos lēmumus un rīcību.