Saturs

Kriminālprocesa likums

1.nodaļa.Kriminālprocesa pamatnoteikumi (1.-5.pants)

2016.gads

21.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-99/2016
Akcīzes nodokļa iekasēšanas nosacījumi un ar kontrabandu valstij nodarītā kaitējuma kompensācija

Interpretējot nacionālos tiesību aktus, kuros ietvertas Eiropas Savienības tiesību normas, ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.

2006.gads

27.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-32/2006
Tiesa pamatoti piemērojusi Kriminālprocesa likuma normas, iztiesājot lietu tiesas sēdē pēc 2005.gada 1.oktobra. Lietas iztiesāšana ir nevis atsevišķa procesuāla darbība, bet gan daudz plašāks jēdziens – procesuāla stadija, tāpēc šajā lietā nav pārkāpts Pārejas noteikumu 2.punkts

17.05.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-296/2006
Nepiedzenot no notiesātās personas visu kaitējuma apmēru uzreiz, bet sadalot tā atmaksu ikmēneša daļās, tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 1.pantā ietverto krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma principu, kā arī Kriminālprocesa likuma 22.pantā ietverto principu par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu.

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi (6.-25.pants)

2016.gads

26.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr.51/2016
Akcīzes preces jēdziens; tiesības uz kompensāciju par nelikumīgām darbībām ar akcīzes precēm

Ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa, kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.C-455/98.

Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likumā „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma „Par akcīzes nodokli” normām, piedziņas.

04.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-53/2016
Apstākļi, kas vērtējami, lemjot, vai nav notikusi uzkūdīšana izdarīt noziedzīgu nodarījumu

Tiesām, lemjot, vai nav notikusi uzkūdīšana izdarīt noziedzīgu nodarījumu, jāizvērtē un jāņem vērā trīs būtiski faktori. Pirmkārt, vai pirms operatīvā eksperimenta veikšanas policijas darbinieku rīcībā bija ziņas par to, ka persona izdara konkrētus noziedzīgus nodarījumus. Otrkārt, vai policijas darbinieku rīcība bijusi aktīva vai pasīva. Treškārt, vai persona būtu izdarījusi noziedzīgo nodarījumu arī bez policijas iejaukšanās.

09.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-92/2016
Tiesai, izvērtējot apsūdzētā apgalvojumus par vardarbīgu liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, jāvērtē, vai nav pārkāpts spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

Ja apsūdzētais tiesā norāda uz viņa liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, pielietojot vardarbību no policijas darbinieku puses, tiesai jāpārliecinās, vai veids, kādā iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatota apsūdzība, un līdz ar to arī tiesvedība kopumā bijusi taisnīga, proti, vai ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.pantā nostiprinātais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums –, un vai visas apsūdzētā liecības, kuras izmantotas pierādīšanā, ir atzīstamas par pieļaujamām.

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-260/2016
Nosacījumi samaksas par aizstāvja darbu apelācijas instances tiesā piedziņai valsts labā

Apelācijas instances tiesa uzliek neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu apsūdzētajam (Kriminālprocesa likuma 12.punktā noteiktā principa pārkāpums), piedzenot valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu (sniegto viedokli par apelācijas sūdzību), ja apelācijas sūdzībā nebija norādīts, vai būs nepieciešams aizstāvis.

08.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr.323/2016
Akcīzes nodokļa uzlikšanas nosacījumi nelikumīgi ievestām precēm

Pienākuma samaksāt akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas iestāde.

Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt nodokli.

Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

28.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-348/2016
Tiesības uz aizstāvību ievērošana liecību kā pierādījumu izmantošanā

Gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas tiesā nopratināt liecinieku,tiesai jāizvērtē, vai notiesāšana vienīgi vai izšķirošā mērā netiek balstīta uz šā liecinieka liecībām un vai pirmstiesas kriminālprocesa laikā apsūdzētajamir bijušas pietiekamas iespējas iztaujāt šo liecinieku. Tiesai spriedumā jāsniedz motivēta argumentācija, vai apstāklis, ka apsūdzētajam nebija iespēja tiesā nopratināt liecinieku, nav ierobežojis apsūdzētā tiesības uz aizstāvību tādā mērā, kas nav savienojams ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā ietvertajām garantijām.

2015.gads

23.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-345/2015
Tiesas apspriedes istabas noslēpuma pārkāpums

Kriminālprocesa likums neatļauj laikā, kad tiesa atrodas apspriežu istabā kādas lietas izskatīšanā, šim pašam tiesas sastāvam vai tiesnesim piedalīties arī citas lietas izskatīšanā un darbības, kas ietvertas Kriminālprocesa likuma 513.panta trešajā daļā, bez papildus argumentācijas atzīstamas par tiesas apspriedes istabas noslēpuma pārkāpumu.

Tiesas apspriedes pārtraukšana, lai izskatītu citu lietu atzīstama par Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto pārkāpumu. Pārkāpjot apspriedes istabas noslēpumu, tiesa pārkāpj arī Kriminālprocesa likuma 15. un 18.pantā noteiktos kriminālprocesa pamatprincipus, tas ir, ikviena tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Tiesai vai tiesnesim, izskatot lietu, jāievēro likumā noteiktās tiesības un pienākumi. To neievērošana var radīt šaubas par tiesas vai tiesneša objektivitāti.

28.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-549/2015
Pierādījumu nepieļaujamība, ja ziņas par faktiem iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus

Nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas darbiniekiem faktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (slepeni ierakstot perosnas sarunu ar policijas darbinieku), neievērojot Operatīvās darbības likuma prasības.

15.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-572/2015
Tiesības uz taisnīgu tiesu un apsūdzētā atteikšanās no aizstāvja iemeslu noskaidrošana

Tiesības uz advokāta palīdzību ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instrumentiem, šo tiesību nepamatota ierobežošana ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesai ir jānoskaidro iemesls, kādēļ apsūdzētais atsakās no aizstāvja.

2014.gads

07.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2014
Cilvēktiesību garantēšanas un tiesību uz taisnīgu tiesu pamatprincipi kā nosacījums pierādījumu pieļaujamībai

Ja pierādījumu iegūšanā tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma 12. un 15.pantā nostiprināto pamatprincipu pārkāpums, tad pierādījumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127. un 130.pantā noteiktajam nav pieļaujami.

20.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-110/2014
Tiesības uz aizstāvību un atteikšanās no aizstāvja

Ja apelācijas instances tiesa aprobežojas tikai ar apsūdzētā atbildi, ka aizstāvja palīdzība viņam nav nepieciešama, nenoskaidrojot, kāda iemesla dēļ nav ieradies aizstāvis, tad tas nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

09.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-271/2014
Apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpums

Neveicot darbības, lai aizstāvis pēc apsūdzētā lūguma apmeklētu apsūdzēto cietumā, apelācijas instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 20.,60.², 72.pantu, 71.panta pirmo daļu.

28.08.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-557/2014
Kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

Apelācijas instances tiesā nav pienācīgā veidā pārbaudīts, vai kriminālprocesā ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.panta pirmajā daļā nosauktais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.

16.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-582/2014
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta d) apakšpunkta pārkāpums

Ja tiek konstatēts, ka apelācijas instances tiesa nav pielikusi saprātīgas pūles, lai nodrošinātu liecinieku klātbūtni lietas iztiesāšanā, līdz ar to, nenopratinot šos lieciniekus tiesā, bet izmantojot apsūdzētā vainīguma pamatošanā viņu pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (pretēja notiesājoša sprieduma taisīšanā), atzīstams , ka pieļauts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta d) apakšpunkta, kā arī Kriminālprocesa likuma 15. un 20.panta pārkāpumus.

02.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-802/2014
Cilvēktiesību ierobežošanas iespējamība; par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

2013.gads

06.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-30/2013
Apelācijas protesta tulkojums

Apsūdzētajam, kurš nesaprot valsts valodu, apelācijas protesta kopijas tulkojums tiek nosūtīts viņam saprotamā valodā. Tādā veidā tiek garantētas apsūdzētā tiesības, kas paredzētas Kriminālprocesa likuma 11.panta trešajā daļā - kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā, kā arī tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

14.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-39/2013
Tiesas tiesības pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības vai arī atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 23.pantā un 455.panta trešajā daļā noteikto, atzīstams, ka tiesa var pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības vai arī atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

18.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-208/2013
Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums

Tiesai jāvērtē pierādījumu ticamība un pietiekamība apsūdzētā vainīguma konstatēšanā atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostādnēm par tiesībām uz taisnīgu tiesu gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas nopratināt apsūdzības liecinieku, cietušo. Pretējā gadījumā konstatējams tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

11.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-289/2013
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu pieļaujamības vērtēšana

Vērtējot citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtās ziņas, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētās vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums.

Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana apsūdzētās vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

11.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-375/2013
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu pieļaujamības vērtēšana kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu

No Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav pieļaujama, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Ja operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums.

Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai apsūdzētā operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana viņa vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

18.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-381/2013
Administratīvā soda ņemšana vērā, nosakot sodu krimināllietā

Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu jau bijis piemērots un izpildīts sods, tad izciestais kriminālsods ieskaitāms jaunajā sodā atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, bet administratīvais sods jāņem vērā, nosakot jauno sodu, savādāk konstatējams Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprinātā dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpums.

19.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-449/2013
Apsūdzētā tiesību uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā pārkāpums

Apsūdzētā tiesību nopratināt cietušo vai liecinieku neievērošana ir atzīstama par Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa pārkāpumu.

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-628/2013
Apsūdzētā lūgumus nodrošināt aizstāvi apelācijas instances tiesā, ja krimināllieta tiek skatīta rakstveida procesā

Ja apsūdzētais lūdzis nodrošināt viņu ar aizstāvi apelācijas instances tiesā, atzīstams, ka tiesa, aprobežojoties ar šāda paziņojuma nosūtīšana zvērinātu advokātu vecākajam, nav nodrošinājusi apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-758/2013
Apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, ja krimināllieta apelācijas instances tiesā tiek skatīta rakstveida procesā

Tas apstāklis, ka lieta apelācijas instances tiesā tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis.

2012.gads

04.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2012
Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu

Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Šisnosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos.

07.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-68/2012
Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Tas, ka apsūdzētais nav lūdzis lietu iztiesāt mutvārdu procesā un nav iesniedzis dokumentus, kas apstiprinātu noslēgtu vienošanos ar konkrētu advokātu par viņa aizstāvību apelācijas instances tiesā, neatbrīvo apelācijas instances tiesu no pienākuma nodrošināt apsūdzēto ar aizstāvi apelācijas instances tiesā, ja apsūdzētais apelācijas sūdzībā norādījis uz aizstāvja nepieciešamību.

Kriminālprocesa likuma 18.pantu kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu. Neskatoties uz to, ka lieta apelācijas instances tiesā tika izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētā aizstāvis varēja iesniegt rakstveida viedokli krimināllietā, kā to bija izdarījis prokurors.

20.09.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-443/2012
Tiesības uzaicināt paša izvēlētu aizstāvi

Personas tiesības uzaicināt paša izvēlētu aizstāvi nav absolūtas un tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, tostarp, lai panāktu citu taisnīgas tiesas elementu (piemēram, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā) efektīvāku nodrošināšanu.

16.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-546/2012
Kriminālprocesa izbeigšana, ja pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu

Likumā (Kriminālprocesa likuma 14.panta piektajā daļā, 379.panta pirmās daļas 4.punktā, Krimināllikuma 58.panta piektajā daļā) nostiprinātā iespēja izbeigt kriminālprocesu gadījumos, kad pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu, ir vērtējama kopsakarā ar Krimināllikuma 49.¹ pantā paredzētajām soda samazināšanas iespējām. Turklāt tiesai savs viedoklis ir jāmotivē.

05.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-642/2012
Apelācijas instances tiesas pienākums uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai

Tas apstāklis, ka lieta tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis.

Aizstāvība pirmās instances tiesā tiek pabeigta ar apelācijas sūdzības iesniegšanu. Aprobežojoties ar paziņojuma par valsts nodrošinātas aizstāvības realizēšanu nosūtīšanu zvērinātam advokātam, kas aizstāvību realizējis pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa nevar nodrošināt apsūdzētā tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

2011.gads

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-9/2011
Apsūdzētā tiesības uz aizstāvību

Tiesību uz aizstāvību pamatprincipa saturā ietilpst tiesības personai pašai īstenot aizstāvību vai uzaicināt par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar likumu var būt aizstāvis. Savukārt valsts nodrošina aizstāvību, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi.

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2011
Tiesas tiesības grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus

No Kriminālprocesa likuma 23.panta, kas ir kriminālprocesa pamatprincips, izriet, ka tiesas spriešanā ietilpst ne tikai personas atzīšana par vainīgu vai attaisnošana celtajā apsūdzībā, bet arī personas atzīšanā par vainīgu vai attaisnošana noziedzīgā nodarījumā, izskatot un izlemjot celtās apsūdzības pamatotību. Tas nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

29.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-147/2011
Tiesas tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta otro daļu tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā.

Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums.

Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesības pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp, ekspertu atzinumu.

12.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-160/2011
Apsūdzētā, kas nomiris, izdarīts noziedzīgs nodarījums

Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, kas nosaka, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu, tādējādi tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirusī apsūdzētā persona konkrētā lietā ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

09.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-198/2011
Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.

23.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-414/2011
Soda noteikšana par noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā paredzētā konkrēta soda noteikšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav saistāma ar Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikto kriminālprocesa pamatprincipu – cilvēktiesību garantēšanu, pārkāpšanu.

11.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-480/2011
Tiesas sprieduma pamatošanas nepieļaujamība ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā

Nav pieļaujams, ka spriedums pamatots ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā un nav iegūti šajā kriminālprocesā.

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas neatrodas lietā un nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā, ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.

2010.gads

19.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-1/2010
Pirmās instances tiesas pienākums izlemt, vai apsūdzētais, kas miris lietas izskatīšanas laikā, ir vai nav izdarījis noziedzīgo nodarījumu

Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Pirmās instances tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirušā apsūdzētā persona ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Šis jautājums pirmās instances tiesai jāizlemj neatkarīgi no tā, vai ir iesniegts pieteikums turpināt procesu mirušās personas reabilitācijai.

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-20/2010
Kriminālprocesa uzsākšana privāti publiskās apsūdzības lietā

1. Privāti publiskās apsūdzības lietās iniciatīvu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu jāizsaka cietušajai personai pieteikuma vai iesnieguma formā. Tas atkarīgs no cietušās personas gribas un šī griba saistīta ar to, vai ārpus kriminālprocesa ir panākts radušos tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums.

2. Lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, t.i., vai ir Kriminālprocesa likuma 370.pantā norādītais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir nepieciešams Kriminālprocesa likuma 369.pantā norādītais iemesls. Starp šiem iemesliem nav minēts cietušās personas paziņojums par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu.

05.11.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-508/2010
Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav uzskatāma par sodu Krimināllikuma 35.panta izpratnē vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē

Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija, neatkarīgi no tā apmēra, nav uzskatāma par sodu vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē. Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav sods vai papildsods arī Krimināllikuma 36.panta izpratnē. Tā ir mantisko jautājumu risināšana Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

28.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-532/2010
Kriminālprocesa uzsākšana par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta otro daļu par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt arī bez pieteikuma no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem nespēj realizēt savas tiesības.

16.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-606/2010
Procesuālā dokumenta tulkojums personai saprotamā valodā

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 11.panta ceturto daļu kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā. No šīs normas izriet, ka ne visi procesuālie dokumenti tiek rakstveidā tulkoti.Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā iesaistītajai personai izsniegt paziņojuma par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā tulkojumu krievu valodā.

2009.gads

30.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2009
Kriminālprocesa likuma 20.pantā garantēto apsūdzētā tiesību pārkāpums

Tikai apelācijas instancē mainot attaisnotai personai noziedzīga nodarījuma būtiskus faktiskos apstākļus, tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20.pantā garantētās apsūdzētā tiesības arī tad, ja pati apsūdzība kopumā nemainās uz smagāku.

Kriminālprocesa likums neparedz tādu jēdzienu kā „apsūdzības precizēšana”, savukārt, grozot apsūdzību un mainot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti lietas faktiskie apstākļi.

13.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-23/2009
Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu

Ja cietušais savlaicīgi nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru un tiesa nenosaka kompensāciju, to nevar atzīt par cietušā tiesību aizskārumu. Tas nav atzīstams par Kriminālprocesa likuma 22.panta nosacījumu pārkāpumu.

2008.gads

02.12.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-632/2008
Apsūdzētā tiesības uz aizstāvību

Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai pirmās instances tiesā nav pārkāpts Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktais kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis ir pildījis Kriminālprocesa likuma 86.pantā noteiktos pienākumus, vai apsūdzētā intereses nav bijušas pretrunā ar aizstāvja interesēm, par ko ir norādīts Kriminālprocesa likuma 87.panta pirmās daļas 3.punktā.

2007.gads

11.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2007
Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu.

2. Kriminālprocesa likuma 389.pantā noteikti pirmstiesas procesa termiņi. Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā likumā noteikts krimināllietas iztiesāšanas uzsākšanas laiks. Lietas iztiesāšanas ilgums tiesā nav saistīts ar galīgo nolēmumu.

3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 68., 70.pantu aizdomās turētajam, apsūdzētajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš. Šādas tiesības nebija paredzētas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.

23.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-157/2007
Kriminālsoda piemērošana par vienu un to pašu pārkāpumu disciplināri sodītai personai nav dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpšana.

31.07.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-395/2007
Kriminālprocesa likumā noteiktās krimināllietas izskatīšanas, pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas nolēmuma un atzinuma pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā [šajā lietā] ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Kriminālprocesa likumā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 452.pantu tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā. Ja krimināllietas izskatīšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.

27.07.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-442/2007
Tiesa nedrīkst mainīt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, ja to nav lūdzis prokurors tiesas izmeklēšanas laikā un ja tādējādi tiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību (Kriminālprocesa likuma 20.pants).

03.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-501/2007
Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.

2006.gads

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu (26.-49.pants)

2012.gads

26.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-177/2012
Prokurors, kas var iesniegt kasācijas protestu

Par apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas protestu iesniedz prokurors, kurš uzturējis valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā vai amatā augstāka prokurora uzdevumā cits prokurors.

02.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-519/2012
Prokurora pilnvaras iesniegt apelācijas protestu

Ja prokurors, kurš nav uzturējis apsūdzību pirmās instances tiesā, bez amatā augstāka prokurora pilnvarojuma (norīkojuma) ir iesniedzis apelācijas protestu par pirmās instances tiesas nolēmumu, uzturējis apsūdzību apelācijas instances tiesā un atbalstījis cietušā sūdzību par apsūdzētā notiesāšanu par noziegumu, par kuru nav uzturēta apsūdzība pirmās instances tiesā, tad ir pamats atzīt, ka prokurors ne tikai ir pārkāpis savas pilnvaras, bet ir notikusi arī apjomu un ietvaru, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā, pārsniegšana.

2007.gads

28.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-385/2007
Ja prokurors, uzturot apsūdzību, saskata tiesneša atrašanos interešu konfliktā, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 43.panta 1.daļas 2.punktu viņam ir ne tikai tiesības, bet pienākums pieteikt noraidījumu šim tiesnesim. Par šķērsli šāda noraidījuma pieteikšanai nevar uzskatīt faktu, ka par interešu konfliktu prokurors uzzinājis tikai lietas iztiesāšanas laikā. Šādā gadījumā noraidījumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 55.panta 2.daļas normu noteikumiem tiesas sēdē piesaka mutvārdos, to ierakstot tiesas sēdes protokolā.

2. No Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 2.punkta satura izriet, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir laulībā ar prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai, bet ne ar prokuroru, kurš šajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanas laikā realizējis amatā augstāka prokurora pilnvaras.

Likumdevējs, norādot Kriminālprocesa likuma 52.panta pirmajā daļā ierobežojumus pirmstiesas procesā, bet ceturtajā daļā ierobežojumus lietas izskatīšanā tiesā, ir skaidri paudis savu gribu Kriminālprocesa likuma 1.pantā definētā kriminālprocesa mērķa sasniegšanā.

3. Neatbilstošs Kriminālprocesa likuma normām ir viedoklis, ka apelācijas instances tiesai arī tad, ja tā piekrīt pirmās instances tiesas spriedumam pēc būtības, bet pamato savus atzinumus ar citiem pierādījumiem nekā pirmās instances tiesa, ir obligāti jāatceļ šis pirmās instances tiesas spriedums un lieta jānosūta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Lietas nosūtīšana jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai ir paredzēta izņēmuma gadījumos un šāda lēmuma pieņemšanu reglamentē Kriminālprocesa likuma 566.pants.

4. Persona saucama pie kriminālatbildības un sodāma tikai par Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet nevis tikai par atsevišķu citu likuma normu iespējamo neievērošanu.

Skaidras naudas nodošana pati par sevi nav vērtējam kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma 199.panta 1.daļas izpratnē, jo tiesai ir jāvērtē visi pierādījumi to kopumā un savstarpējā sakarā, ir jākonstatē ne tikai apsūdzētā faktiskās darbības, bet jākonstatē un jāvērtē arī apsūdzētā subjektīvā attieksme – viņa rīcības motīvs un mērķi.

Tiesas nepiekrišana prokurora pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu (50.-58.pants)

2013.gads

04.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-513/2013
Tiesneša noraidīšanas pamatojums

Tiesneša piedalīšanās kādas citas krimināllietas vai civillietas izskatīšanā bez papildus pamatojuma par tiesneša iespējamo ieinteresētību un neobjektivitāti, šajā krimināllietā nevar būt par pamatu noraidījuma pieņemšanai, jo likums nepārprotami noteic, ka kriminālprocesā iesaistītajai personai, tostarp apsūdzētajam, pieļāvums par tiesneša ieinteresētību, neobjektivitāti ir jāpamato.

2010.gads

17.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-88/2010
Tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuāls lēmums

Tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā viņš iepriekš pieņēmis procesuālu lēmumu, uzskatāms par Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punkta pārkāpumu. Pieņemot konkrētu procesuālu lēmumu, tiesnesis izsaka iepriekšēju vērtējumu par jautājumiem, kas var būt būtiski lietas iztiesāšanā. Turklāt, pieņemot kādu procesuālo lēmumu, tiesnesis jau faktiski ir iepazinies ar krimināllietas materiāliem, guvis pietiekamu pārliecību konkrēta procesuāla lēmuma pieņemšanai un izteicis viedokli par turpmāku procesa virzību. Atkārtota piedalīšanās lietas izskatīšanā var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.

17.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-629/2010
Tiesneša piedalīšanās lietas izskatīšanā vienā no izdalītajiem kriminālprocesiem

No Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punkta izriet, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tas, ka tiesnesis izskata vienu no izdalītajiem kriminālprocesiem, nav uzskatāms par tā piedalīšanos kādā citā statusā šajā kriminālprocesā.

2007.gads

Lietas nosūtīšana jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai ir paredzēta izņēmuma gadījumos un šāda lēmuma pieņemšanu reglamentē Kriminālprocesa likuma 566.pants.

Tiesas nepiekrišana prokurora pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

31.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-472/2007
Tiesneša piedalīšanos tiesas sēdē, kurā lieta pēc būtības nav izlemta, nevar atzīt par tiesneša piedalīšanos kriminālprocesā Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 1.punkta izpratnē.

2006.gads

27.04.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-268/2006
Ja tiesnesis lēmis par drošības līdzekļa piemērošanu laikā, kad bija spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodekss, uz viņu nevar attiecināt Kriminālprocesa likuma aizliegumu, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punktā.

5.nodaļa. Personas, kuras īsteno aizstāvību (59.-94.¹pants)

2016.gads

07.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-65/2016
Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, ja persona kriminālprocesā, kurā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, to nav vēlējusies

Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi (Kriminālprocesa likuma Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punkts). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta otro daļu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanos noslēgšanu.

18.07.2016. Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā nr. SKK-475/2016
Aizstāvja tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 79.panta piekto daļu, 86.panta pirmo daļu un 571.panta pirmo daļu, aizstāvim, lai iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu, nav nepieciešams apsūdzētā sniegts pilnvarojums (Civillikuma 2289.-2294.pants).

2015.gads

15.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-572/2015
Tiesības uz taisnīgu tiesu un apsūdzētā atteikšanās no aizstāvja iemeslu noskaidrošana

06.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-659/2015
Obligāta aizstāvja klātbūtne ir pirmstiesas kriminālprocesā pārrunu par vienošanās noslēgšanu uzsākšanas brīdī, vēlāk ir iespējama apsūdzētā atteikšanās no aizstāvja

No Kriminālprocesa likuma 88.panta trešās daļas un 83.panta pirmās, otrās daļas izriet prasība par obligātu aizstāvja klātbūtni pirmstiesas kriminālprocesā pārrunu par vienošanās noslēgšanu uzsākšanas brīdī, bet nevis par aizstāvja obligātu piedalīšanos līdz pat vienošanās parakstīšanai. Apsūdzētais pēc vienošanās noslēgšanas pārrunu uzsākšanas aizstāvja klātbūtnē turpmāk var labprātīgi atteikties no aizstāvja.

2014.gads

03.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-95/2014
Apelācijas instances tiesas kompetence, izskatot lietu atkārtoti, ja iepriekšējais nolēmums kasācijas instances tiesā daļēji atcelts

Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā.

20.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-110/2014
Tiesības uz aizstāvību un atteikšanās no aizstāvja

09.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-271/2014
Apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpums

Neveicot darbības, lai aizstāvis pēc apsūdzētā lūguma apmeklētu apsūdzēto cietumā, apelācijas instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 20.,60.², 72.pantu, 71.panta pirmo daļu.

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-303/2014
Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atteikšanās no aizstāvja pirmās instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa noteic, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 494.panta otrajai daļai, ja apsūdzētais ir atteicies no aizstāvja piedalīšanās procesā, viņš par to parakstās tiesas sēdes protokolā.

Tas apstāklis, ka tiesas sēdes protokolā nav personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, paraksta par atteikšanos no aizstāvja, ne vienmēr nozīmē to, ka ir noticis šīs personas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Galvenais nosacījums ir tas, vai atteikšanās no aizstāvja notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas.

2013.gads

23.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-241/2013
Valsts nodrošinātā aizstāvja piedalīšanās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai

Apelācijas instances tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 79.panta ceturtās daļas 1.teikumā noteikto, ka valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kas viņš tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, vajadzēja izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā, ievērojot, ka apelācijas instances tiesā apsūdzēto aizstāvēja cits valsts nodrošinātais aizstāvis, no apsūdzētā ir piedzenami procesuālie izdevumi – samaksa par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem.

05.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-298/2013
Aizdomās turētā pienākums paziņot par savu alibi

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā, vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

30.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-341/2013
Aizstāvja obligātas piedalīšanās kriminālprocesā priekšnosacījumi

Lai atzītu, ka pieļauts Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpums, jākonstatē ne tikai tas, ka personai, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir fiziski vai psihiski traucējumi, bet arī tas, ka persona šo traucējumu dēļ pilnībā nespēj izmantot savas procesuālās tiesības.

2011.gads

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-9/2011
Apsūdzētā tiesības uz aizstāvību

2010.gads

17.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-87/2010
Apsūdzētā tiesības saņemt informāciju par apelācijas sūdzības vai apelācijas protesta izskatīšanas kārtību

Kriminālprocesa likuma 72.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka apsūdzētajam ir tiesības saņemt informāciju par sūdzības un protesta izskatīšanas kārtību.

Ja apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu izsniegt apsūdzētajam lēmuma kopiju par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā, ko Kriminālprocesa likums neparedz, tad tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 11.panta trešajai daļai bija jānodrošina tā tulkojums apsūdzētajam saprotamā valodā.

15.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-448/2010
Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpums

Apelācijas instances tiesa, nepilngadīgajam apsūdzētajam nenodrošinot aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punktu, nenodrošinot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

2009.gads

09.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-679/2009
Nepaziņošana par lietas iztiesāšanas laiku un vietu rakstveida procesā kā apsūdzētā tiesību ierobežojums

Analizējot Kriminālprocesa likuma 559.panta piekto daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 72.pantu, secināms, ka par lietas iztiesāšanas laiku un vietu- rakstveida procesā- tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam, jo pretējā gadījumā tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības atsaukt līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apelācijas sūdzību, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kas nav savienojams ar kriminālprocesa pamatprincipu – tiesībām uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Tādā pašā veidā tiek ierobežotas arī citu procesā iesaistīto personu, kuras iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, vai kuru intereses aizskar iesniegtā sūdzība vai protests, tiesības.

2006.gads

03.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-546/2006
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 72.pantu apsūdzētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību, bet tiesai nav pienākums nosūtīt viņam pilna sprieduma kopiju. Lai realizētu savas tiesības, apsūdzētajam pašam jānoskaidro tiesas sprieduma pieejamības diena.

2. Neierašanās uz tiesas sprieduma pasludināšanu bez attaisnojoša iemesla nav atzīstama par attaisnojošu iemeslu kasācijas sūdzības termiņa atjaunošanai, jo apsūdzētais pats nav realizējis savas tiesības būt klāt sprieduma pasludināšanā.

6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība (95.-108.pants)

2016.gads

28.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-480/2016
Ierobežojums cietušā uzaicinātajam juridiskās palīdzības sniedzējam iesniegt kasācijas sūdzību

Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.1.pantu kopsakarā ar 107.panta pirmo daļu un 108.panta trešo daļu, secināms, ka cietušā uzaicināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, atšķirībā no advokāta kā cietušā pārstāvja, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību.

2015.gads

12.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-18/2015
Personas, kuras var tikt atzītas par cietušo Kriminālprocesa likuma 95.panta trešās daļas izpratnē

2013.gads

20.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-31/2013
Personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības tikt atzītai par cietušo

Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka personu, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā.

Apelācijas instances tiesa, tulkojot Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmās daļas normu, ka obligāts priekšnoteikums kriminālprocesa uzsākšanai un turpināšanai ir tas, vai persona, kurai nodarīts kaitējums un kura ir iesniegusi pieteikumu, šajā kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmajai daļai ir atzīta par cietušo, nesamērīgi sašaurināja personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības izvēlēties tikt atzītai par cietušo, kā arī pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu.

18.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-514/2013
Par cietušajiem Kriminālprocesa likuma 95.panta trešās daļas izpratnē var atzīt vairākas personas

Kriminālprocesa likuma 95.panta trešajā daļā noteiktais nav jāiztulko tā, ka attiecīgos gadījumos par cietušo kriminālprocesā var atzīt tikai kādu vienu no šajā likuma normā minētajām personām. Ja ir vairāki cietušie, vispirms jālemj, vai jānosaka kompensācija par morālo aizskārumu un jānosaka tās apmērs, un tikai tad jālemj kādās daļās un kuram no cietušajiem atlīdzība pienākas.

2012.gads

07.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-628/2012
Personu loks, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta trešo daļu var tikt atzītas par cietušo kriminālprocesā, ja persona ir mirusi

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmo daļu par cietušo kriminālprocesā var atzīt fizisku vai juridisku personu, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Turklāt šā panta trešajā daļā noteikts, ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja persona nav reģistrējusi laulību bojā gājušo, tad tā nav to personu lokā, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta trešo daļu var tikt atzītas par cietušo kriminālprocesā, ja persona mirusi.

2011.gads

08.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-392/2011
Cietušā tiesības piedalīties apelācijas instances tiesas sēdē

Kriminālprocesa likuma 97.pantā ir noteikti cietušā tiesību vispārīgie principi. No šā panta septītās daļas izriet, ka cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā, bet tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

Piedalīšanās apelācijas instances tiesas sēdē ir cietušā tiesības, kuras viņš var arī neizmantot, ja vien tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 560.panta otro daļu nav pieņēmusi lēmumu par cietušā aicināšanu uz tiesas sēdi.

2010.gads

04.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2010
Kompensācijas noteikšana par cietušajam radīto kaitējumu

1. Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmajā daļā noteikts, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Tiesa, piedzenot kompensāciju par labu cietušās pārstāvim, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas, 514.panta pirmās daļas 10.punkta noteikumus, pieļaujot konkrētajā lietā būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

2. Lemjot par morālās kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.

2007.gads

18.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-35/2007
Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas.

2. Zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē.

3. Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmā punkta nepareiza piemērošana ir saistīta arī ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas un 35.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu.

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas (109.-115.pants)

2016.gads

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-110/2016
Citai personai piederoša transportlīdzekļa, kas ticis izmantots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiskācijas nosacījumi

Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punkts noteic iespēju konfiscēt ne tikai apsūdzētajam, bet arī citai personai piederošu lietu, kas tikusi izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, taču šādā gadījumā jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izteiktās atziņas par to, ka, īstenojot jebkuru iejaukšanos īpašuma lietošanā, jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp vispārējām (sabiedrības) interesēm un indivīda pamattiesību ievērošanu. Ja īpašums ticis lietots pretlikumīgi un ir konfiscēts, šis līdzsvars ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, tai skaitā, no īpašnieka uzvedības. Šādos gadījumos ir jānoskaidro mantas īpašnieka vainas vai atbildības pakāpe vai saistība ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, vai vismaz sakarība starp viņa rīcību un noziedzīgo nodarījumu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedums lietā Nr.2012-23-01, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 13.oktobra spriedums lietā ÜNSPED PAKET SERVİSİ SAN. VE TİC. A.Ş. v. Bulgaria).

Mantas īpašniekam jābūt reālai iespējai kriminālprocesā apstrīdēt šādas konfiskācijas piemērošanu(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 1.aprīļa spriedums lietā Denisova and Moiseyeva v. Russia, pieteikums Nr.16903/03).

2012.gads

05.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-13/2012
Kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks

Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.

2006.gads

09.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-670/2006
Krimināllikuma 300.pants paredz personas kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, taču saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta 3.daļas 2.punktā noteikto lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi, par ko viņam ir jābūt pienācīgā kārtā informētam.

2. Nepatieso liecību būtība var būt tieši tāda fakta noliegšana, kas varētu būt par pamatu paša liecinieka saukšanai pie kriminālatbildības par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

3. Tiesai ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas nosacījumiem fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Apsūdzētajam savā lietā ir jādod iespēja apšaubīt Kriminālprocesa likuma 125.pantā minētos faktus un pierādīt pretējo.

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi (123.-137.pants)

2016.gads

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-40/2016
Pierādījumu pieļaujamība starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā ietvaros

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676.pants). Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130.panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem.

28.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-348/2016
Liecību pieļaujamības nosacījumi

Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētais kriminālprocesam "nozīmīgs dokuments", kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šādā veidā iegūtas liecības, kuras liecinieki nav snieguši konkrētajā kriminālprocesā, nevar atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas izpratnē.

Liecībai, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.pantu var nolasīt vai atskaņot tiesā, jābūt sniegtai konkrētajā kriminālprocesā. Citos kriminālprocesos sniegtās liecības (nopratināšanas protokolu kopijas), kas pievienotas konkrētajam kriminālprocesam, nav uzskatāmas par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.

2015.gads

10.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2015
Personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību

Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem, proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei.

28.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-46/2015
Tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā

Operatīvo eksperimentu, lai noskaidrotu personas rīcību un tās motivāciju, var veikt vienīgi pret konkrētu personu, attiecībā uz kuru tiek veikta operatīvā izstrāde, turklāt tikai tajā gadījumā, ja par šo personu ir informācija, kas dod pamatu turēt šo personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu.

Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita vai nenoskaidrota persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.

11.06.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-133/2015
Tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā

Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.

20.08.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-279/2015
Neiespējamība noteikt ekspertīzi personas nāves cēloņa noteikšanai un kriminālprocesā iegūto pierādījumu pārbaude un izvērtēšana

Fakts, ka izpētes materiāla neesamības vai nepietiekamības dēļ nav iespējams izdarīt ekspertīzi personas nāves cēloņa noteikšanai, neatbrīvo tiesu no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt kriminālprocesā iegūtos pierādījumus, lai konstatētu, vai apsūdzētās personas ir izdarījušas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības un vai pastāv saprātīgas šaubas, ka citas personas nāve iestājusies par pierādītām atzīto faktisko darbību rezultātā.

07.08.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-303/2015
Operatīvā eksperimentā iegūto pierādījumu izmantošanas pieļaujamība vainas pierādīšanā

Tiesai ir pienākums izvērtēt argumentus par to, ka apsūdzētie operatīvajā eksperimentā iesaistīti nelikumīgi un līdz ar to eksperimenta laikā iegūtie pierādījumi nav izmantojami viņu vainīguma pierādīšanā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietverto motīvu analīze ļauj izšķirt būtiskos kritērijus, pēc kuriem var konstatēt, vai operatīvajās darbībās un speciālajās izmeklēšanas darbībās nav pārkāptas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu.

02.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-320/2015
Poligrāfa ekspertīze

Nevar izdarīt lietas apstākļu juridiskai izšķiršanai nozīmīgus secinājumus tikai uz vainīgā poligrāfa pārbaudes rezultātiem, bet gan jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.

27.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-325/2015
Operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanas pierādīšanā nosacījumi

Ar policijas darbinieku kā liecinieku liecībām par operatīvās darbības pasākumos iegūtajām ziņām par faktiem nav pierādāms apsūdzētā vainīgums, ja šīs ziņas nav pārbaudāmas Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā vai 500.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

28.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-549/2015
Pierādījumu nepieļaujamība, ja ziņas par faktiem iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus

2014.gads

07.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2014
Cilvēktiesību garantēšanas un tiesību uz taisnīgu tiesu pamatprincipi kā nosacījums pierādījumu pieļaujamībai

26.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-165/2014
Pierādījumu pieļaujamība

Apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot citas krimināllietas materiālos ietvertās ziņas un pamatojot ar tām savu spriedumu, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta nosacījumus un līdz ar to izdara nepamatotus secinājumus par šo ziņu pieļaujamību izskatāmajā krimināllietā.

27.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-691/2014
Uzziņa par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu

Kriminālprocesa likuma 127.panta ceturtā daļa noteic, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā minētās ziņas, tas ir, operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem un ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, krimināllietai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz operatīvās darbība pasākumu veikšanu akceptējušās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Apelācijas instances tiesai kā procesa virzītājam iztrūkstoša uzziņa jāizprasa pēc savas iniciatīvas un jāpārliecinās, vai kriminālprocesā pierādīšanā izmantotās ziņas iegūtas atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām.

2013.gads

11.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-289/2013
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu pieļaujamības vērtēšana

10.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-463/2013
Personas paskaidrojums atzīstams par liecību

Tā kā izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību, tad tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei, nevis kā rakstveida pierādījumi.

2010.gads

19.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-507/2010
Citā kriminālprocesā konstatēti fakti, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.pantu uzskatāmi par pierādītiem bez papildu procesuālo darbību veikšanas

No Kriminālprocesa likuma 125.panta izriet, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu citā kriminālprocesā konstatēti fakti, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.

Izbeidzot pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kriminālprocesu pēc Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, tajā nodibinātie fakti nav atzīstami par pierādītiem Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.

2009.gads

29.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-514/2009
Pierādījumu ticamības izvērtēšana

1. Tiesas nolēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās daļas nosacījumus, kur noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

2. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošu apstākļu, konkrētajā gadījumā miesas bojājuma rakstura un smaguma pakāpes, konstatēšana iespējamības formā acīmredzami norāda uz saprātīgu šaubu pastāvēšanu.

24.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-620/2009
Procesuālie izdevumi kā Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā

Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas izpratnē procesuālie izdevumi atzīstami par Kriminālprocesa likumā paredzētajiem apstākļiem, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā. No tiesas sprieduma var secināt, ka tiesa faktiski ignorējusi prasību pierādīt procesuālo izdevumu apmēru, kaut gan no lietas materiāliem redzams, ka varēja būt šaubas par šo izdevumu apmēru.

2008.gads

19.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-258/2008
Eksperta atzinums kā viens no pierādījumu veidiem

Eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 132.panta pirmo daļu ir viens no pierādījumu veidiem. Arī eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 1.daļu ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstāka ticamība, kā citiem pierādījumiem.

12.08.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-454/2008
Personas rakstveida iesniegums kā dokuments, kuru var izmantot pierādīšanā

Personas sarunas ar policijas darbiniekiem, iesniegumu rakstīšana pirms šīs personas iesaistīšanas konkrētā kriminālprocesā, nav atzīstamas par izmeklēšanas darbībām šajā kriminālprocesā. Rakstveida iesniegums ir nevis liecības, kas iegūtas pratināšanā, bet dokuments, ko var izmantot pierādīšanā.

2007.gads

25.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-51/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133.pantu kompetentas institūcijas atzinums par apsūdzētajam konstatētajiem psihiskiem trūkumiem ir pierādījums lietā. Konkrētajā gadījumā šāds kompetentas iestādes atzinums nevis radīja tiesai pamatotas šaubas, bet gan bija par pamatu konstatējumam, ka apsūdzētais pats nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to nav pamata konstatēt Kriminālprocesa likuma 195.panta 6.punktā paredzēto obligātās ekspertīzes gadījumu.

2. Kriminālprocesa likuma 486.pantā noteikts, ka lietu nosūta trūkumu novēršanai amatā augstākam prokuroram, tātad par tiesneša lēmumu protestu drīkstēja iesniegt amatā augstāks prokurors, nevis tā pati prokurore, kura lietu nosūtīja tiesai.

08.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-106/2007
Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļā ir norādīts, ka liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts vai parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem, savukārt šo personu loks jau noteikts attiecīgā panta 1.daļā. Ja persona nav bijusi pratināta attiecīgajā kriminālprocesā, tad viņas rakstus nav pamata atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļas izpratnē.

2. Liecību nolasīšanu Kriminālprocesa likuma 501.panta kārtībā nevar uzskatīt par aizstāvības tiesību un tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu, jo šādu procesuālu darbību nosaka likums.

30.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-495/2007
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas noteikumiem likumā noteiktā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts bez papildus procesuālo darbību veikšanas atzīstams par pierādītu apstākli vien tad, ja kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.

11.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-526/2007
Administratīvo instanču tiesu spriedumi pareizi atzīti par dokumentiem Kriminālprocesa likuma 135. panta 1. un 2. daļas izpratnē. Tajos konstatēto nevar atzīt par Kriminālprocesa likuma 125. panta 1. daļas 3. punktā minētiem faktiem.

20.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-618/2007
Kasācijas instances tiesa uzsver, ka nav pieļaujama kārtība, kad apsūdzība tiek pamatota tikai ar tādiem pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā, jo tādējādi tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta prasības.

2006.gads

09.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-9/2006
Tiesas sēdē, izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, tiesa taisa attiecīgu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā pārbaudīti visi pierādījumi, tajā skaitā, arī apsūdzības uzrādītie pierādījumi

01.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-38/2006
Spriedums civillietā un tajā nodibinātie fakti nav atzīstami par vispārzināmiem faktiem Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas 1.punkta izpratnē.

16.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-95/2006
Fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Tās apšaubīšanas kritēriji ir sapratīgu šaubu radīšana par Kriminālprocesa likuma 125. pantā minētajiem apstākļiem, ievērojot samērīgumu fakta legālās prezumpcijas apjomā un saglabājot efektīvas aizstāvības tiesības un nevainīguma prezumpciju.

30.05.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-345/2006
Ja kriminālprocesā iesaistīta persona, kurai ir piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu, tiesai iesniegusi speciālista konsultatīvo atzinumu, tad tas tiesai jāvērtē kā dokuments, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.panta prasībām atzīstams par pierādījumu.

12.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-579/2006
Neatbilst Kriminālprocesa prasībām par tiesas sprieduma saturu tikai pierādījumu uzskaitīšana, dažos pierādījumos iegūto ziņu atreferēšana tiesas spriedumā.

2. Tiesa, iztiesājot lietu, vērtē pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124., 127., 128., 129.panta prasībām un spriedumā norāda, kādi pierādījumi attiecas uz noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, analizē un vērtē visus lietā pārbaudītos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.

3. No visu pārbaudīto pierādījumu vērtējuma atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām var būt atkarīgs nodarījuma apraksts un tā atbilstība apsūdzībā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem.

4. Tikai tad, ja apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, nonāk pie atzinuma, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus un tiesas atzinumi pamatoti ar novērtētajiem pierādījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

28.12.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-770/2006
Notikuma patiesības noskaidrošanas kritēriji ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, un tas saistīts ar pierādījumu pietiekamību

2. Apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības.

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības (138.-209.pants)

2016.gads

30.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-338/2016
Prokurora piekrišana kratīšanai

Neatliekamā gadījumā (Kriminālprocesa likuma 180.panta trešā daļa) piekrišanu kratīšanas izdarīšanai var dot arī mutiski vai kā citādi, izmantojot telekomunikācijas līdzekļus. Kratīšanas tiesiskumu un pamatotību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 180.panta piekto daļu pārbauda izmeklēšanas tiesnesis.

28.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-348/2016
Liecību pieļaujamības nosacījumi

2015.gads

Fakts, ka izpētes materiāla neesamības vai nepietiekamības dēļ nav iespējams izdarīt ekspertīzi personas.

23.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-297/2015
Izņemtā tālrunī uzglabātās informācijas vizuālā apskate

Viedoklis, ka jau izņemtā tālrunī uzglabātās informācijas vizuālā apskate katrā gadījumā ir speciālā izmeklēšanas darbība, kura veicama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 218.pantu, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 210.panta pirmajā daļā noteikto, ka Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt. Kriminālprocesa likuma 218.pants regulē sakaru līdzekļu kontroli, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 215.panta pirmās daļas 2.punktu, ir viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem. Tālrunī saglabātās informācijas tieša uztvere un fiksēšana, veicot noteiktā procesuālā kārtībā izņemta objekta vizuālo apskati, nav atzīstama par sakaru līdzekļu kontroli Kriminālprocesa likuma 218.panta izpratnē.

02.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-320/2015
Poligrāfa ekspertīze

Nevar izdarīt lietas apstākļu juridiskai izšķiršanai nozīmīgus secinājumus tikai uz vainīgā poligrāfa pārbaudes rezultātiem, bet gan jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.

2012.gads

31.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-93/2012
Izmeklēšanas darbības kriminālprocesā

Kriminālprocesa likumā 10.nodaļā paredzētas visas izmeklēšanas darbības, kuras pieļaujamas, veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, savukārt Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā norādītas speciālās izmeklēšanas darbības. Šajā Kriminālprocesa likuma nodaļā nav paredzētā tāda izmeklēšanas darbība kā ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietas rekonstrukcija.

16.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-177/2012
Kārtība, kādā notiek uzrādīšana atpazīšanai

Kriminālprocesa likuma 177.panta otrā daļa noteic, ka apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā, kā pirmreizējās uztveres laikā. Savukārt šā panta piektā daļa noteic, ka, ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.

2007.gads

25.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-51/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133.pantu kompetentas institūcijas atzinums par apsūdzētajam konstatētajiem psihiskiem trūkumiem ir pierādījums lietā. Konkrētajā gadījumā šāds kompetentas iestādes atzinums nevis radīja tiesai pamatotas šaubas, bet gan bija par pamatu konstatējumam, ka apsūdzētais pats nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to nav pamata konstatēt Kriminālprocesa likuma 195.panta 6.punktā paredzēto obligātās ekspertīzes gadījumu.

11.nodaļa. Speciālās izmeklēšanas darbības (210.-234.pants)

2016.gads

15.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-93/2016
Nosacījumi speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanai

Speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestāžu rīcībā jābūt ziņām par to, ka konkrēta persona, pret kuru veiks speciālo izmeklēšanas eksperimentu, jau agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības (Kriminālprocesa likuma 225.panta pirmās daļas 1.punkts).

30.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr.SKK-338 /2016
Lēmums par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, dalības vai līdzdalības noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā imitēšana

Ne katrā Kriminālprocesa likuma 213.panta kārtībā pieņemtajā lēmumā par speciālās izmeklēšanas darbības, tostarp, speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu jānorāda uz atļauju imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 228.pantā noteiktajam noziedzīgās darbības imitēšana ir viens no pasākumiem speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai. Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanā iesaistītās amatpersonas katrā atsevišķā gadījumā var lemt par pasākumiem, kādi nepieciešami šīs darbības nodrošināšanai, arī par noziedzīgās darbības imitēšanu.

2015.gads

08.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-170/2015
Speciālais izmeklēšanas eksperiments, tā tiesiskuma izvērtēša

Kriminālprocesa likumā reglamentēts viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem – speciālais izmeklēšanas eksperiments. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 225.panta pirmo daļu speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, tad minētā speciālā izmeklēšanas darbība ir pakļauta tiesas priekškontrolei. Taču šī darbība ir pakļauta arī tiesas pēckontrolei, tas ir, pierādījumu galīgo novērtējumu – to attiecināmību, pieļaujamību, ticamību, pietiekamību – veic tiesa, kas iztiesā krimināllietu pēc būtības.

23.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-297/2015
Izņemtā tālrunī uzglabātās informācijas vizuālā apskate

07.08.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-303/2015
Operatīvā eksperimentā iegūto pierādījumu izmantošanas pieļaujamība vainas pierādīšanā

2012.gads

31.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-93/2012
Izmeklēšanas darbības kriminālprocesā

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem (235.-240.pants)

2016.gads

2014.gads

06.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-106/2014
Notiesājošā spriedumā jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem

Ja krimināllietā ir lietiskie pierādījumi, tiesai notiesājošā sprieduma motīvu daļā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 7.punktam jānorāda un jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

2013.gads

23.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-306/2013
Mantas konfiskācijas kā soda nošķiršana no speciālās konfiskācijas, kas noteikta Kriminālprocesa likumā

Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta nosacījumiem mantas konfiskācija ir vainīgās personas īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kas kā kriminālsods jānorobežo no speciālās konfiskācijas, kas nav uzskatāma par sodu. Šāda konfiskācija norādīta Kriminālprocesa likuma 240.pantā. Speciālo konfiskāciju var piemērot jebkurā krimināllietā, ja vien ir Kriminālprocesa likumā norādītais pamats.

30.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-332/2013
Noziedzīga nodarījuma rīks

Nepieciešams nošķirt jēdzienus „noziedzīga nodarījuma rīks” un „lieta, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai”. Viena un tā pati lieta, ievērojot konkrētos lietas apstākļus, var tikt atzīta par noziedzīga nodarījuma rīku vai par lietu, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Par noziedzīga nodarījuma rīku atzīstama tāda lieta, ar kuru apsūdzētais tieši iedarbojies uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, cietušo personu vai cietušo. Konfiscējami ir apsūdzētā īpašumā vai valdījumā esošie noziedzīga nodarījuma rīki.

2010.gads

07.05.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-222/2010
Transportlīdzeklis kā noziedzīga nodarījuma rīks vai lieta, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

1. Kriminālprocesa likuma 240.pantā ir norādīti pēc sava satura dažādi lietiskie pierādījumi un rīcība ar tiem. Noziedzīga nodarījuma rīki un lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir dažādi lietiskie pierādījumi ar atsevišķu procesuālu saturu.

2. Transporta līdzekļus lietā var atzīt gan kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus, gan arī kā lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Iztiesājot konkrēti katru lietu, ievērojot lietas apstākļus un pierādījumus, to izlemj tiesa, kura izskata lietu pēc būtības.

14.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi (250.-262.pants)

2015.gads

15.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-358/2015
Drošības naudas zaudēšanas nosacījums – personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums

Kriminālprocesa likuma 257.panta piektajā daļā norādītais nosacījums drošības naudas zaudēšanai – izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu – iestājas gadījumos, kad personas vainīgums jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir konstatēts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

16.nodaļa. Procesuālās sankcijas (288.-298.pants)

2009.gads

21.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-675/2009
Apsūdzētā izraidīšana no tiesas sēžu zāles

1. Kriminālprocesa likuma 296. panta otrajā daļā noteikts, ka apsūdzēto var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

2. Pirmās instances tiesa, neizvērtējot katrā atliktajā tiesas sēdē nepieciešamību apsūdzēto izraidīt no tiesas sēžu zāles, ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 296. panta otrās daļas pārkāpumu, kā arī Kriminālprocesa likuma 71. panta 3. punkta pārkāpumu.

18.nodaļa. Procesuālie termiņi (312.-317.pants)

2016.gads

08.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-509/2016
Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa aprēķināšana, ja tiesas nolēmuma noraksts procesā iesaistītajai personai nosūtīts elektroniski

Tiesas nolēmuma noraksta nosūtīšana pēc procesā iesaistītās personas lūguma uz tās elektroniskā pasta adresi nemaina tā pieejamības dienu un neietekmē kasācijas sūdzības iesniegšanas sākuma vai beigu termiņu.

2013.gads

04.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-176/2013
Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības

Atteikums atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, konstatējot, ka tās iesniegšanas iemesli nav atzīstami par attaisnojošiem, nav atzīstams par apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības, un tiesību realizējošā termiņa pārkāpums liedz iespēju šīs tiesības izmantot.

21.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-344/2013
Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana kā izņēmuma gadījums

Apelācijas instances tiesas tiesnesi pamatoti norādījis, ka nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami īpaši apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajos termiņos. Iemeslam, kas attaisno nokavējumu, ir jābūt tādam, kas objektīvi ir liedzis personai jebkuru iespēju izpildīt attiecīgo procesuālo darbību un tādam, kas nav bijis atkarīgs no šīs personas gribas.

19.nodaļa. Nolēmumi (318.-322.pants)

2016.gads

2013.gads

30.08.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-491/2013
Apsūdzētā, kurš neatrodas apcietinājumā, lūgums par iepazīšanos ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību

Kriminālprocesa likums neuzliek tiesai par pienākumu nosūtīt apsūdzētajam, kurš neatrodas apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, uz viņa dzīvesvietu tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, norakstu vai tā tulkojumu.

Apsūdzētajiem, kuri nesaprot valsts valodu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 321.¹ panta otro daļu, nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību. Lai izmantotu šādu iespēju, apsūdzētajam ir jāierodas tiesā un jāpiesaka attiecīgs lūgums.

2009.gads

04.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-594/2009
Tiesas nolēmuma pieejamības diena apsūdzētajam un viņa aizstāvim

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 321.1 panta trešo daļu tikai apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesas nolēmuma pieejamības diena ir diena, kad tam izsniegta nolēmuma kopija viņam saprotamā valodā. Savukārt apsūdzētā aizstāvim saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 321.1 panta pirmo daļu tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, pieejamības diena ir diena, kad tas saņemams tiesas kancelejā.

22.nodaļa. Pavēstes (328.-333.pants)

2012.gads

29.02.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-52/2012
Personas, kura dzīvo ārvalstī, aicināšana uz tiesas sēdi

Jautājumu par personas, kura dzīvo ārvalstī, konkrētajā gadījumā - Zviedrijā - aicināšanu uz tiesas sēdi regulē 1959.gada 20.aprīļa „Eiropas padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās” (Latvijas Republikā spēkā no 1997.gada 31.augusta), kā arī2000.gada 29.maija „Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu” (Latvijas Republikā spēkā no 2005.gada 23.augusta).

Ja ir iemesls uzskatīt, ka adresāts nesaprot valodu, atbilstoši starptautisko tiesību normām nav pieļaujama situācija, ka tiesas pavēste tiek nosūtīta tieši pa pastu latviešu valodā bez attiecīga tulkojuma.

22.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-193/2012
Pavēstes nogādāšana pa pastu

Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330.pantā noteiktajā kārtībā pa pastu, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

2009.gads

03.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-669/2009
Pavēstes nodošana un izsniegšana apsūdzētajam

Apelācijas instances tiesa, nosūtot apsūdzētajam paziņojumu-pavēsti neierakstīto vēstuļu sūtījumā, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 22.nodaļā noteikto kārtību par pavēstes izsniegšanu, jo no lietas materiāliem nevar izdarīt secinājumu, ka apsūdzētajam bija zināms par lietas iztiesāšanas vietu un laiku.

26.nodaļa. Ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana (350.-354.pants)

2016.gads

26.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr.SKK-51/2016
Akcīzes preces jēdziens; tiesības uz kompensāciju par nelikumīgām darbībām ar akcīzes precēm

21.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-99/2016
Akcīzes nodokļa iekasēšanas nosacījumi un ar kontrabandu valstij nodarītā kaitējuma kompensācija

1. Likuma „Par akcīzes nodokli” normu interpretācija, kasparedzētu akcīzes nodokļa iekasēšanu par precēm, kuras aizturētas dalībvalsts pirmajā muitas iestādē un vienlaicīgi vai vēlāk tikušas iznīcinātas, būtu pretrunā ar Direktīvu Nr.92/12/EEK.

2. Kontrabandas preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam. Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājama summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts ienākumos.

08.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr.323/2016
Akcīzes nodokļa uzlikšanas nosacījumi nelikumīgi ievestām precēm

Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

25.08.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-332/2016
Nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm un to rezultātā valstij nodarītā kaitējuma kompensācija

Persona, kura veikusi likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās nelikumīgās darbības, nav atbrīvojama no kriminālprocesā pieteiktas un ar minēto likumu pamatotas kaitējuma kompensācijas tāpēc vien, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas.

2014.gads

11.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-628/2014
Pieteikuma par radītā kaitējuma iesniegšana līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā

Likums neparedz izņēmumus pieteikt kaitējuma kompensāciju, neievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto, ka pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jāiesniedz līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā paredzētais ierobežojums par kaitējuma kompensācijas iesniegšanas laiku garantē procesuālo pilnvaru līdzvērtību.

2013.gads

31.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-47/2013
Morālā kaitējuma atlīdzības apmērā neietver cietušā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanu

Izlemjot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jāņem vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzība neietver tādu kritēriju kā cietušā iepriekšējā labklājības līmeņa (mantiskā stāvokļa) nodrošināšana, jo ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību vai nemantisku labumu aizskārumu.

2012.gads

15.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-79/2012
Kompensācijas pieteikuma iesniegšana tiesā

Likums neparedz izņēmumus prokuroram pieteikt kaitējuma kompensāciju valsts interesēs, neievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto, ka pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jāiesniedz līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

29.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-274/2012
Cietušajam līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai ir tiesības pieteikt kaitējuma kompensāciju

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Kriminālprocesa likums neparedz izņēmumu no šā noteikuma tiesvedībā par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

18.09.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-406/2012
Kompensācijas apmēra kritēriji

Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot, tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan morālo kaitējumu. Nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka svara kā citiem, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru. Turklāt nodarījuma smagums un raksturs ietver sevī arī cietušā rīcību notikumā.

2011.gads

20.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-12/2011
Kompensācijas nenoteikšanu kriminālprocesā vai kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas

Tiesas nolēmums par kompensācijas nenoteikšanu kriminālprocesā vai kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, kā tas ir attaisnojošā spriedumā, visos gadījumos nenozīmē, ka tiesa nav izskatījusi pēc būtības kompensācijas pieteikumu, ja vien no tiesas sēdes protokola nav redzams, ka tiesa vispār atstājusi bez ievērības kompensācijas pieteikumu vai cietušais nav iesniedzis pierādījumus par kaitējuma esamību un apmēru, ja likums uzliek par pienākumu cietušajam pierādīt šos apstākļus.

26.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-17/2011
Apelācijas instances tiesas kompetence izvērtēt morālās kaitējuma kompensācijas noteikšanas vai nenoteikšanas pamatotību

Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566.panta nosacījumu pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

Tā kā pirmās instances tiesa, izskatot lietu, bija vērtējusi pierādījumus daļā par kaitējuma kompensācijas, tostarp morālās kompensācijas, noteikšanu un apmēru, apelācijas instances tiesa pati varēja izvērtēt morālās kaitējuma kompensācijas noteikšanas vai nenoteikšanas pamatotību.

07.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-508/2011
Kaitējuma kompensācijas pamatojuma iztrūkums

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Minētā likuma prasība attiecas arī uz kaitējuma kompensācijas noteikšanas pamatošanu tiesas nolēmumā.

2010.gads

04.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2010
Kompensācijas noteikšana par cietušajam radīto kaitējumu

14.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-461/2010
Kaitējuma kompensācijas piedziņa par labu valstij

Kaitējuma kompensācija par valstij nenomaksātajiem nodokļiem kriminālprocesā piedzenama par labu valstij, bet ne Valsts ieņēmumu dienesta iestādei.

Tulkojot Kriminālprocesa likuma 1. un 350.pantu, pēc savas saturiskās jēgas no 352.panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka vienu un to pašu nodokļu piedziņa no apsūdzētas personas par vienu un to pašu periodu (nodarījumu) valsts labā gan administratīvā procesa ietvaros, gan vienlaicīgi arī kriminālprocesa ietvaros nav tiesiska.

2009.gads

03.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-308/2009
Morālā kaitējuma kompensācija auto avāriju lietās

Ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai nav pienākums griezties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

19.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-362/2009
Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.punkta piemērošana

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.punktā nepārprotami noteikts, ka pienākums samaksāt kompensāciju ir nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņu aizstāj.

2008.gads

28.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-181/2008
Cietušās personas tiesības prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu par Krimināllikuma 260.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

1. No Krimināllikuma 260.panta dispozīcijas izriet noziedzīgā nodarījuma divi objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635.pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi.

2. Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un 2005.gada 17.maija noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, pirmkārt ar pirmo daļu, kurā likums nosaka kompensāciju kā gandarījumu par morālo kaitējumu un otrkārt ar trešo daļu, kas paredz cietušā tiesības nepiekrist kompensācijas apmēriem, ja uzskata, ka ar to nav atlīdzināts viss radītais kaitējums. Konkrētajā lietā, tiesas ir ievērojušas Civillikuma 1635.panta nosacījumus, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smaguma sekas.

25.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-570/2008
Kompensācijas par cietušajam pēc Krimināllikuma 260.panta radīto kaitējumu apmēra noteikšana

Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija Noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu.

29.10.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-586/2008
Kompensācijas par cietušajam radīto kaitējumu ceļu satiksmes negadījuma lietā

Nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru krimināllietās par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem zaudējumiem, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība.

2007.gads

07.02.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-34/2007
Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanu, neparedz vienlaicīgu kaitējuma kompensācijas pieteikuma noraidīšanu un tiesību atzīšanu prasīt kaitējuma atlīdzību civilprocesa kārtībā.

24.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-69/2007
Kriminālprocesa likums neparedz pirmās instances tiesas tiesnesim tiesības ar lēmumu atcelt likumīgā spēkā stājušos šīs pašas instances tiesas spriedumu pat kādā daļā pēc savas iniciatīvas.

01.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-96/2007
Tiesa, izlemjot jautājumu par kompensācijas pieteikumu, var apmierināt (piedzīt) prasību par kaitējuma atlīdzību, neapmierināt (noraidīt) to, atstāt bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu un (vai) nenoteikt kompensāciju.

2. Krimināltiesiskā kaitējuma esamība vai neesamība nav saistīta ar kaitējuma kompensācijas pieteikumu, ko regulē Kriminālprocesa likums, esamību vai neesamību konkrētā lietā.

20.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-269/2007
Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām.

28.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-653/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 1.daļu cietušajam kompensācijas pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

2. Kriminālprocesa likuma 352.pants satur nosacījumu, ka, nosakot kompensācijas apmēru, jāizvērtē arī cietušā pieteikums.

3. Tiesa nevar izvērtēt šo pieteikumu, lai objektīvi noteiktu kompensācijas apmēru, ja cietušais tajā nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru. Pie šādiem apstākļiem tiesai nebija pietiekoša pamata apmierināt cietušā pieteikumu par kompensāciju.

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu (355.-360.pants)

2012.gads

19.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-234/2012
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nošķiršana no mantas konfiskācijas kā soda

Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija ir nošķirama no mantas konfiskācijas kā soda. Katram no šiem institūtiem ir savs saturs, piemērošanas mērķis un priekšnoteikumi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, ko var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Savukārt noziedzīgi iegūtas mantas konfiscēšana reglamentēta Kriminālprocesa likuma 27.nodaļā. Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmajā daļā noteikts, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

2006.gads

19.12.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-736/2006
Mantas konfiskācija arī Kriminālprocesa likuma izpratnē nozīmē mantas bezatlīdzības atsavināšanu valsts īpašumā, nevis par labu kādai personai.

2. Kriminālprocesa likuma 359.pants regulē noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas līdzekļu izmantošanu, nevis mantas konfiskāciju.

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana (367.-368.pants)

2015.gads

29.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-280/2015
Apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu

Tiesai jāvērtē apsūdzētā lūgums par viņa atbrīvošanu no procesuālo izdevumu samaksas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturto daļu, proti, vai šo procesuālo izdevumu piedziņa būtiski neietekmēs to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas viņa apgādībā.

2013.gads

24.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-345/2013
Izdevumu par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību lietā piedziņas pamatotības vērtēšana

Tiesai, piedzenot izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību lietā, savā nolēmumā ir motivēti jāpamato, ar ko tiek apstiprināti šie izdevumi, kā arī argumentēti jāizvērtē iebildumi, kas izteikti pret izdevumu piedziņas pamatotību.

13.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-413/2013
Personas atbrīvošana no procesuālo izdevumu pilnīgas vai daļējas piedziņas

Tulkojot Kriminālprocesa likuma 368.pantu, tiesa var lemt par personas atbrīvošanu no procesuālo izdevumu pilnīgas vai daļējas piedziņas tikai tad, ja šādu lūgumu izteicis apsūdzētais.

10.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-458/2013
Tiesas pavēstu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumu piedziņa no procesā iesaistītās personas

Tiesas sēžu organizēšanas izdevumu, tostarp tiesas pavēstu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumu, piedziņa no procesā iesaistītās personas, tostarp no apsūdzētā, kriminālprocesā iespējama tikai tajā gadījumā, ja šī persona nav ieradusies uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un tiesas sēde tādēļ atlikta. Ievērojot to, ka likumdevējs konkrēti norādījis, kādā gadījumā procesuālie izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, var tikt piedzīti no procesā iesaistītajām personām, atzīstams, ka pārējos gadījumos šie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.

2012.gads

15.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-77/2012
Izdevumu par advokāta darba samaksu piedziņas pamatotība

Izdevumus par advokāta darba samaksu var piedzīt tad, ja advokāts sniedzis tiesā juridisko palīdzību.

2011.gads

29.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-296/2011
Cietušā izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā

Procesuālie izdevumi norādīti Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmajā daļā, taču to uzskaitījums nav izsmeļošs. Savukārt no minētā panta otrās daļas izriet, ka procesuālo izdevumu kopīgā iezīme ir tā, ka tie tiek segti no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Cietušā izdevumi par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā no valsts līdzekļiem netiek segti, tādēļ tie nav atzīstami par procesuālajiem izdevumiem.

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana (369.-383.pants)

2016.gads

27.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-507/2016
Tiesas pienākums izvērtēt apsūdzētā vainīgumu, izbeidzot kriminālprocesu personu nereabilitējoša apstākļa dēļ - kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā

Izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējošu apstākļu pamata, tiesai ir jākonstatē, vai persona ir vainīga celtajā apsūdzībā. Nekonstatējot personas vainīgumu, nevar izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, kaut arī persona pret kriminālprocesa izbeigšanu nav iebildusi, bet savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav atzinusi.

Neveicot lietā pierādījumu pārbaudi, nevērtējot apsūdzētā vainīguma pierādījumus un izbeidzot kriminālprocesu nereabilitējošu apstākļu dēļ, tiesa pārkāpj apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.

2015.gads

28.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-666/2015
Kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis – kriminālprocess vērsts pret ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, ja tas par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas

Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas.

2013.gads

22.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-19/2013
Nepieciešamā aizstāvēšanas kā kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis

Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā noteikts, ka Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Šādi apstākļi minēti Krimināllikuma III nodaļā. Viens no šiem apstākļiem ir Krimināllikuma 29.pantā noteiktā nepieciešamā aizstāvēšanās. Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā norādītais apstāklis ir personu reabilitējošs apstāklis.

2012.gads

16.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-546/2012
Kriminālprocesa izbeigšana, ja pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu

2011.gads

12.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-160/2011
Apsūdzētā, kas nomiris, izdarīts noziedzīgs nodarījums

2010.gads

Šis jautājums pirmās instances tiesai jāizlemj neatkarīgi no tā, vai ir iesniegts pieteikums turpināt procesu mirušās personas reabilitācijai.

28.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-295/2010
Kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai

Kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa konstatēšana nevar būt pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai, bet gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktam, 481.panta pirmajai daļai tiesai šāds kriminālprocess jāizbeidz.

2009.gads

23.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-17/2009
Kriminālprocesa izbeigšana tiesā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu

Kriminālprocesa likumā ir noteikta procesuālā kārtība, kādā persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tā pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesa, ja tas izbeigts, tajā skaitā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā. Šī kārtība regulēta Kriminālprocesa likuma 57.nodaļā un attiecas tikai uz pirmstiesas kriminālprocesā pieņemtajiem lēmumiem.

Izskatot lietu, tiesai pirms lemt par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.

Procesuālos izdevumus var piedzīt tikai no personas, kura atzīta par tādu, kas izdarījusi viņai inkriminētās Krimināllikumā paredzētās darbības.

21.09.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-352/2009
Kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ

Ja tiesa izbeidz kriminālprocesu kriminālatbildības noilguma dēļ, tad tai vispirms lieta jāizskata pēc būtības un jānoskaidro, vai apsūdzētā persona ir izdarījusi vai nav izdarījusi viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, jo kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ ir personu nereabilitējošs apstāklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantu.

2007.gads

17.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-283/2007
Kriminālprocesa likuma 379. panta 2. punktu var piemērot tikai tad, ja nav konstatēts Kriminālprocesa likuma 377. panta 9. punktā noteiktais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis.

2006.gads

22.08.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-193/2006
Nevar izbeigt kriminālprocesu uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punkta pamata, ja krimināllieta pēc Krimināllikuma 260.panta 1.daļas ierosināta bez cietušās personas pieteikuma līdz 2005.gada 1.oktobrim.

33.nodaļa. Kriminālvajāšana (402.-414.pants)

2013.gads

21.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-123/2013
Lietas faktisko apstākļu apraksts

Aprakstot lietas faktiskos apstākļus krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, apsūdzībā jānorāda objektīvās puses pazīmes par katra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

2012.gads

2010.gads

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2010
Apsūdzības saturs pēc Krimināllikuma 275.panta

1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu.

Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota.

Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu.

2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

2009.gads

21.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-520/2009
Apsūdzības saturs

Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības, ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību.

2008.gads

15.10.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-535/2008
Apsūdzības saturs, saucot personu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 320.panta

Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas(nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.

38.nodaļa. Vienošanās piemērošana pirmstiesas kriminālprocesā (433.-438.pants)

2010.gads

07.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-252/2010
Vienošanās par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu kā būtiska vienošanās protokola sastāvdaļa

Ja vienošanās par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu nav panākta, tad iztrūkst vienošanās protokola būtiska sastāvdaļa, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 437.panta pirmās daļas 6.punktā, tas ir, vienošanās kriminālprocesa izpratnē nav noslēgta. Tādā gadījumā tiesai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmās daļas 2.punktu jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu prokuroram Kriminālprocesa likuma 437.panta pirmās daļas 6.punkta pārkāpumu novēršanai vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmās daļas 4.punktu jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās un nepiekrīt lietas iztiesāšanas turpināšanai vispārējā kārtībā.

2009.gads

23.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-70/2009
Vienošanās protokola saturs

1. Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu.

2. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437.panta 1. daļas 9.punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā.

04.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-555/2009
Cietušā tiesības izteikt viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu

Kriminālprocesa likuma 434.panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos, viņš informē cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu. No minētās likuma normas izriet, ka cietušajam jābūt reālai iespējai izteikt savu viedokli vēl pirms vienošanās noslēgšanas.

2007.gads

05.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-598/2007
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 437.panta 1.daļā iekļauto nosacījumu struktūru un šo nosacījumu secību, prokurors, sastādot vienošanās protokolu, principiāli nav pārkāpis Kriminālprocesa likuma 437.panta 1.daļas 6.punktu.

2. Nosūtot krimināllietu pārkāpumu novēršanai, tiesa nepamatoti norādījusi uz tādu vienošanās protokola trūkumu kā kaitējuma atlīdzināšanas veida, kārtības un termiņu nenorādīšanu vienošanās protokolā.

3. Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas, kas regulē ar noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma atlīdzināšanu, neparedz, ka kaitējuma kompensācija būtu atlīdzināma kādā īpašā kārtībā vai termiņos.

2006.gads

07.08.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-523/2006
Par prokurora kompetenci, slēdzot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 433.pantu vienošanās tiek slēgta par vainas atzīšanu un sodu, savukārt 347.panta 1.daļas 9.punkts nosaka, ka vienošanās protokolā norāda sodu, kādu prokurors lūgs tiesu piespriest apsūdzētajam, tādējādi redzams, ka vienošanās ar apsūdzēto par soda izpildes kārtību neietilpst prokurora kompetencē. Soda izciešanas kārtību saskaņā ar Krimināllikuma 36.panta 4.daļu nosaka speciāls likums, t.i., Sodu izpildes kodekss.

39.nodaļa. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai (439.-441.⁸ pants)

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2016
Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas juridiskajai personai nosacījumi

Ja, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai, tiesa nolēmumā neizlemj un nepamato juridiskās personas ieinteresētību katra atsevišķa noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tad nav ievēroti Kriminālprocesa likuma 440. un 548.panta nosacījumi.

42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie noteikumi (449.-474.pants)

2016.gads

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2016
Apelācijas instances tiesas tiesības grozīt apsūdzību pēc aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu

Gadījumā, ja apelācijas instances tiesa apspriedes laikā apspriežu istabā secina, ka ir jāgroza apsūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajai daļai, tad nepieciešams izvērtēt, vai tiesas izmeklēšanā tika izskatīti apstākļi, kas ietverti grozītajā apsūdzībā un apsūdzētajam bija nodrošinātas tiesības aizstāvēties pret tiem un attiecīgi izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Par izšķirošo apstākli atzīšanai par to, ka apsūdzība tiek grozīta uz vieglāku, nevar būt sankcija par grozītajā apsūdzībā ietverto noziedzīgu nodarījumu.

31.03.2016 Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-25/2016

Apsūdzētā stāvokli pasliktinoši no apsūdzības atšķirīgi kukuļdošanas faktiskie apstākļi

Līdztekus pirmstiesas kriminālprocesā izvirzītajā apsūdzībā inkriminētajai kukuļa nodošanai atzīstot, ka apsūdzētais ir izdarījis arī kukuļa piedāvāšanu, tiesa ir atzinusi par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, tādējādi pasliktinot apsūdzētā stāvokli un pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.

10.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-38/2016
Lietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē apelācijas instances tiesā

Lietu nevar izskatīt kasācijas kārtībā, ja pirmās instances tiesā lieta iztiesāta apsūdzētā prombūtnē (in absentia), apsūdzētajam nav bijušas nodrošinātas likumā paredzētās tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu un arī apelācijas instances tiesa iztiesājusi lietu apsūdzētā prombūtnē, bet apsūdzētais, realizējot Kriminālprocesa likuma 465.panta otrajā daļā paredzētās tiesības, pārsūdzējis abu zemāko instanču tiesu nolēmumus. Šādā gadījumā lieta vispirms iztiesājama apelācijas kārtībā.

28.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-189/2016
Nepamatota krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

Ja tiesa lietas izskatīšanas laikā saņem informāciju par apsūdzētā atrašanās vietu un jautājuma risināšanu par viņa izdošanu Latvijas Republikai, tai nav pamata skatīt lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia). Nepastāvot Kriminālprocesa likuma 465.pantā minētajiem nosacījumiem, apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.

2015.gads

10.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2015
Personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību

14.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-50/2015
Matemātiskā aprēķina vai pārrakstīšanās kļūdu labošana tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā

Kriminālprocesa likuma 474.pantā noteiktā matemātiskā aprēķina vai pārrakstīšanās kļūdu labošana nav attiecināma uz tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā noteiktā soda grozīšanu vai papildināšanu.

28.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-74/2015
Krimināllietas iztiesāšana apsūdzētā prombūtnē, ja viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt

Kriminālprocesa likuma 465.pants noteic, ka noteiktos gadījumos krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

Likums tieši nenorāda apstākļus, kādos apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt. Lemjot par apstākļu esamību, pie kuriem apsūdzētā ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt, tiesai ir jāizsmeļ visi Kriminālprocesa likumā paredzētie līdzekļi, kas saistīti ar procesa virzību, piespiedu līdzekļi un sankcijas, tehniskie līdzekļi, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus un nepiešķirot kādam no tiem prioritāti bez to izvērtēšanas, lai sasniegtu Kriminālprocesa likuma 1.pantā definēto likuma mērķi.

09.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-199/2015
Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana un noteiktais sods

Kriminālprocesa likuma 474.pantā noteiktā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana nav attiecināma uz tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā noteiktā soda grozīšanu vai papildināšanu.

2014.gads

30.01.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-4/2014
Tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus

Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ietver sevī ne tikai tiesas tiesības aizstāt, tās ieskatā, nepierādītos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus ar pierādītajiem, bet arī izslēgt no apsūdzības nepierādītos faktiskos apstākļus un, ja tam ir tiesisks pamats, arī pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

04.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-533/2014
Prokurora kompetence iztiesāšanas gaitā grozīt apsūdzību

Kriminālprocesa likumā paredzētā iespēja prokuroram iztiesāšanas gaitā grozīt apsūdzību ir saistīta ar to, vai tika veikts pirmstiesas kriminālprocess par šo nodarījumu.

27.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-566/2014
Pārrakstīšanās kļūdas izpratne

Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta, nelikumīgi glabāto tabakas izstrādājumu daudzums, ir juridiski nozīmīgi fakti, kuri nevar tikt atzīti par pārrakstīšanās kļūdu Kriminālprocesa likuma 474.panta izpratnē.

2013.gads

11.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-8/2013
Lietu bez pierādījumu pārbaudes apsūdzētā prombūtnē izskatīt nav pieļaujams

Viens no Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, kad tiesa var neizdarīt pierādījumu pārbaudi ir konstatējums, ka apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā un piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Kriminālprocesa likuma 499.panta izpratnē apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību un pierādījumu pārbaudes izdarīšanu vai neizdarīšanu var konstatēt tikai tiesas sēdē klātesot apsūdzētajam. Nepietiek ar to, ka apsūdzētais attieksmi par minētajiem jautājumiem izteicis pirmstiesas kriminālprocesā, jo tiesas sēdē tā var mainīties. Turklāt tiesai pirms jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšanas jānoskaidro apsūdzētā viedoklis un viņam arī jāizskaidro pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētā prombūtnē šādas likumā paredzētās obligātās darbības tiesa izdarīt nevar.

24.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2013
Apsūdzības grozīšana līdzdalībniekam

Ja vairākas personas tiek apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā (dalībā), tad apsūdzības grozīšana tādā veidā, ka kāda no šīm personām tiek apsūdzēta kā līdzdalībnieks, lielākoties nepasliktina neviena apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņu tiesības uz aizstāvību.

13.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-409/2013
Apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību pārbaude tiesā

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību. No minētās likuma normas izriet, ka apsūdzētais var izmantot savas tiesības nesniegt liecības.

Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji ir noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā un Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajā daļā.

2012.gads

08.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-27/2012
Aizstāvja, kas no jauna iestājies krimināllietā, lūgums atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības, eksperta atzinumu

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 468.panta ceturto daļu aizstāvis, kas no jauna iestājies krimināllietā, var lūgt tiesu atkārtoti noklausīties liecinieka un cietušā liecības vai eksperta atzinumu, kā arī veikt citas procesuālās darbības. Šāds aizstāvja lūgums ir izlemjams tāpat kā citi lietā pieteiktie lūgumi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 496.pantu tiesa ir tiesīga tos noraidīt vai apmierināt.

10.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-132/2012
Lūgums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā; tiesības uz mutvārdu procesu

Tiesai nav pienākuma ikreiz, kad kāda no procesā iesaistītajām personām izteikusi lūgumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, šādu lūgumu apmierināt. Šādas tiesības un pienākums rodas tad, ja tiesa, izvērtējusi pieteikto lūgumu vai arī pati pēc savas iniciatīvas, uzskata, ka konkrētajā kriminālprocesā piemērotā tiesību norma neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Ja tiesa, tulkojot tiesību normu atbilstoši tiesību normuiztulkošanas (interpretācijas) metodēm, nekonstatē pretrunas ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu, tā šādu lūgumu noraida.

Viens no būtiskākajiem taisnīgas tiesas elementiem ir tiesības būt klāt tiesas sēdē un tiesības uz mutvārdu procesu. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas, tādēļ tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, tostarp, lai panāktu citu taisnīgas tiesas elementu (piemēram, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, tiesiskā stabilitāte) efektīvāku nodrošināšanu attiecībā pret citām personām.

Ja pirmās instances tiesā izskatīta pēc būtības mutvārdu procesā, apelācijas instances tiesas lēmums, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktā paredzēto, noteikt lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, neskatoties uz aizstāves apelācijas sūdzībā izteikto lūgumu iztiesāt lietu mutvārdu procesā, nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām.

26.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-170/2012
Krimināllietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesas konstatējums tiesas sēdes protokolā par to, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi un citi dokumenti apkopoti vairākos sējumos, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesa pārbaudījusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 449.panta pirmajā daļā norādītajam pierādījumu pārbaudes tiešuma principam.

2011.gads

28.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-22/2011
Apsūdzības grozīšana, mainot noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus

Krimināllietu, kura nozīmēta izskatīšanai mutvārdu procesā, pēc Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās 2011.gada 1.janvārī var iztiesāt rakstveida procesā, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētos nosacījumus.

31.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-39/2011
Kriminālprocesa likums neparedz apsūdzības celšanu lieciniekam tiesā

Prokurors pirmās instances tiesā ir tiesīgs grozīt tikai jau esošu apsūdzību par tādu noziedzīgu nodarījumu, kurā persona ir apsūdzēta un nodota tiesai.

29.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-147/2011
Tiesas tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas

Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums.

Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesības pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp, ekspertu atzinumu.

09.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-198/2011
Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā

09.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-201/2011
Apsūdzības grozīšana uz smagāku

Grozot apsūdzību, smagāks noziedzīgs nodarījums apsūdzētajam tiek inkriminēts ne tikai tajos gadījumos, kad uz smagāku tiek grozīta noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet arī tajos gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija paliek negrozīta, bet uz smagākiem mainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi.

Ja iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, bet atcelts sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma pārkāpumu dēļ, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav tiesiska pamata piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

26.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-277/2011
Atteikšanās no apsūdzības

Ar atteikšanos no apsūdzības jāsaprot atteikšanos no noziedzīga nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un to juridiskās kvalifikācijas vai atteikšanos no viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu faktiskajiem apstākļiem (epizodēm), nemainoties vai mainoties palikušo noziedzīgo nodarījumu vai nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai.

2009.gads

28.05.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-84/2009
Apsūdzības grozīšana

Kriminālprocesa likuma 461., 462.pants nosaka apsūdzības grozīšanas veidus, iztiesāšanas posmus, līdz kuriem prokurors var grozīt apsūdzību, grozītās apsūdzības procesuālās fiksēšanas formu, tiesu instances, kurās var grozīt apsūdzību.

16.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-330/2009
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešās daļas nosacījumu piemērošana apelācijas instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 449.panta nosacījumi, kas paredz krimināllietas iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu, attiecināmi ne tikai uz pirmās instances tiesu, bet arī uz apelācijas instances tiesu.

Kriminālprocesa likuma 449.panta trešā daļa nosaka, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama. Šī norma paredz gadījumu, kad var atteikties no mutiskuma, bet nevis no tiešuma rakstveida pierādījumu un citu dokumentu pārbaudē tiesas izmeklēšanas laikā.

28.09.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-509/2009
Prokurora norāde uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktā paredzēto kriminālprocesu nepieļaujošo apstākli nav prokurora atteikšanās no apsūdzības uzturēšanas

Tas, ka prokurors tiesas sēdē norādījis, ka konkrētajā gadījumā izlīgums atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktam ir tiesai saistošs un kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis, nenozīmē prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 459., 460.pantam.

2008.gads

17.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-100/2008
Apsūdzības grozīšana iztiesāšanā

Ja prokurors nelūdz pārtraukumu jaunas smagākas apsūdzības sastādīšanai, tiesa pēc savas iniciatīvas nevar grozīt apsūdzību uz smagāku.

2007.gads

27.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-266/2007
Ja tiesai ir zināma apsūdzētās personas atrašanās vieta un ir uzsākta viņas izdošanas procedūra, tad nav likumīga pamata krimināllietas izskatīšanai Kriminālprocesa likuma 465.panta kārtībā, t.i., apsūdzētā prombūtnē (in absentia).

2. Nepamatoti izskatot krimināllietu apsūdzētā prombūtnē, tiesa ir liegusi viņam iespēju izmantot starptautiskajos dokumentos un Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības.

27.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-377/2007
No Kriminālprocesa likuma 456.panta 3.daļas jēgas izriet, ka pie apstākļiem, kad izpildīti šīs likuma normas nosacījumi, kompensācijas piedziņa izdarāma valsts interesēs, nesaistot šo piedziņu ar cietušā statusu kriminālprocesā.

2006.gads

13.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-152/2006
Krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu nevar panākt, ignorējot apsūdzētās personas tiesības uz piedalīšanos lietas iztiesāšanā, aizbildinoties ar citu it kā svarīgāku apsūdzētā tiesību , t.i., tiesību uz lietas savlaicīgu iztiesāšanu ievērošanu.

28.07.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-502/2006
Ja prokurora apelācijas protesta atsaukums faktiski ir vērtējams kā atteikšanās no apsūdzības, tad tiesai jāievēro Kriminālprocesa likuma 460.panta 1.daļā noteiktais un jāpasludina pārtraukums, lai nodrošinātu amatā augstākam prokuroram iespēju lemt par apsūdzības uzturētāja nomaiņu.

2005.gads

29.11.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-663/2005
Kriminālprocesa likuma 473. panta kārtībā pieņemtais lēmums, ar kuru noraidīts apsūdzēto lūgums par apcietinājuma grozīšanu, nav pārsūdzams

43.nodaļa. Kriminālprocesu apvienošana, sadalīšana, atlikšana, apturēšana vai izbeigšana (475.-481.pants)

2014.gads

30.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-545/2014
Satversmes tiesā apstrīdētas tiesību normas piemērošana

Ja apelācijas instances tiesas rīcībā ir informācija, ka kādas tiesību normas atbilstība ir apstrīdēta Satversmes tiesā un arī pašai tiesai rodas šaubas, ka tiesību normaneatbilst Latvijas Republikas Satversmei, tad tai jāiesniedz pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā, nevis jāatsaucas uz to, ka šī tiesību norma jau ir apstrīdēta Satversmes tiesā, vienlaikus nolemjot, ka tādējādi to vispār nepiemēros konkrētajā lietā.

2012.gads

13.09.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-436/2012
Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē

Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piemērotu kriminālsodu.

2010.gads

28.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-295/2010
Kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai

2008.gads

09.09.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-488/2008
Kriminālprocesu apvienošana

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 475.panta pirmo daļu, ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.

Lietas izskatīšanas sarežģīšana nav attiecināma tikai uz juridiskajiem jautājumiem, bet uz tiesas darba organizāciju kopumā, kas savukārt saistīta ar procesuālo principu ievērošanu, tajā skaitā procesuālās ekonomijas principu, kas paredz, ka tiesneši izspriež tiesu tik ātri, cik vien iespējams.

2007.gads

30.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-516/2007
Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, attiecas gan uz pirmās instances tiesu, gan arī apelācijas instances tiesu.

19.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-713/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess.

2. Ņemot vērā, ka atbrīvošana no kriminālatbildības konkrētajā gadījumā ir procesa virzītāja tiesības, nevis pienākums, pieņemot šādu lēmumu, jāievēro ne tikai konkrētā likuma norma, bet jāvadās arī pēc vispārējiem tiesību principiem, jāvērtē visi lietā konstatētie apstākļi to kopumā un savstarpējā saistībā.

18.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-717/2007
Kriminālatbildības noilgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai (Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punkts, 481.panta pirmās daļas 1.punkts), nevis attaisnojoša sprieduma taisīšanai (Kriminālprocesa likuma 519.pants, 520.panta otrā daļa).

44.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana (482.-485.pants)

2014.gads

16.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-302/2014
Nepilnīgs tiesas sēdes protokols

Kriminālprocesa likums neparedz papildu tiesas sēdes protokola izgatavošanu, konstatējot kļūdas un nepilnības esošajā tiesas sēdes protokolā.

2013.gads

30.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-22/2013
Apsūdzētā, kas atrodas apcietinājumā, piezīmju par tiesas sēdes protokolu iesniegšanas termiņš

Ievērojot to, ka apsūdzētajam, kurš atrodas apcietinājumā, realizēt savas tiesības iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un iesniegt piezīmes par to Kriminālprocesa likuma 484.panta astotajā daļā norādītajā triju dienu termiņā var būt apgrūtinoši vai pat neiespējami, apelācijas instances tiesas tiesnesis, interpretējot minēto tiesību normu, pamatoti atzinis, ka šādai personai norādītajā termiņā ir jāiesniedz lūgums par iepazīšanos ar tiesas sēdes protokolu vai protokola kopijas nosūtīšanu, bet piezīmes par tiesas sēdes protokolu jāiesniedz triju darba dienu laikā pēc iepazīšanās ar to vai protokola kopijas saņemšanas.

27.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-71/2013
Tiesas sēdes protokola kopiju tulkojums

Kriminālprocesa likuma normas nenosaka tiesai pienākumu izsniegt tiesas sēdes protokola kopijas. Tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja tiesas sēdes protokola kopijas ir izsniegtas apsūdzētajam, tad to rakstveida tulkojums nav jānodrošina.

2010.gads

12.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-504/2010
Tiesas sprieduma neatbilstība tiesas sēdes protokolam

Ja tiesas sēdes protokolā norādīts cits noziedzīgs nodarījums nekā apsūdzībā un nekā tiesas spriedumā, tad ir konstatējama sprieduma neatbilstība tiesas sēdes protokolam. Kriminālprocesa likuma 484.panta otrās daļas 3.punkta nosacījumu pārkāpums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 575.panta trešo daļu var tikt atzīts par šā likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma.

46.nodaļa. Iztiesāšana (493.-510.pants)

2016.gads

28.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-348/2016
Liecību pieļaujamības nosacījumi

2015.gads

30.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-3/2015
Tiesības uz pēdējo vārdu

Ja apsūdzētais nepārprotami informējis tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz pēdējo vārdu un norādījis iemeslu, kas viņam liedz to darīt konkrētajā brīdī, tiesai, nodrošinot apsūdzētā procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, jāizvērtē, vai apsūdzētā norādītie iemesli tam, kādēļ viņš nav sagatavojies pēdējam vārdam, atzīstami par pamatotiem, un pozitīva atzinuma gadījumā jāpasludina lietā pārtraukums, dodot apsūdzētajam laiku sagatavoties pēdējam vārdam.

20.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-27/2015
Tiesas tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu

Kriminālprocesa likuma 500.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 8.panta trešo daļu un 24.panta pirmo daļu operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtā informācija ir valsts noslēpums, tādēļ šādas tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem ir tikai tiesai, kas iztiesā lietu.

27.05.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-325/2015
Operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu par faktiem izmantošanas pierādīšanā nosacījumi

17.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-473/2015
Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496.panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesā iesaistīto personu pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt.

2014.gads

30.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-49/2014
Tiesas lēmuma par tiesas izmeklēšanas atsākšanu nosacījumi

No Kriminālprocesa likuma 509.panta pirmās daļas izriet, ka tiesa pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un tiesas izmeklēšanas izdarīšanu, ja pastāv kāds no šādiem priekšnosacījumiem: 1) tiesas debatēs to dalībnieki vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā; 2) tiesas debatēs to dalībnieki vai apsūdzētais pēdējā vārdā atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu. Pirmajā priekšnosacījumā ietvertā jautājuma izlemšana par to, vai sniegtajām ziņām par jauniem apstākļiem ir svarīga nozīme lietā, ir to tiesu kompetencē, kas iztiesā lietu pēc būtības, savukārt otrais priekšnosacījums attiecas uz tiem pierādījumiem, kas lietā ir iegūti likumā noteiktā kārtībā, taču tiesas izmeklēšanā nav pārbaudīti.

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-303/2014
Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atteikšanās no aizstāvja pirmās instances tiesā

2013.gads

11.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-8/2013
Lietu bez pierādījumu pārbaudes apsūdzētā prombūtnē izskatīt nav pieļaujams

12.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-98/2013
Apelācijas instances tiesas kompetence, ja lieta pirmās instances tiesā skatīta bez pierādījumu pārbaudes

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā ietvertā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Nozīmējot ambulatoro komplekso tiesu psihiatrisko – tiesu psiholoģisko un tiesu medicīnisko ekspertīzi, tiesa apšauba apsūdzētā pieskaitāmību.

11.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-325/2013
Tiesības uz repliku

Tiesību uz repliku procesuālā būtība izpaužas tiesas debašu dalībnieka iespējā īsā izteikumā paust reakciju uz pārējo tiesas debašu dalībnieku runām, par kurām vēl nav bijis iespējas izteikties. Ievērojot to, ka visus iebildumus pret prokurora runu aizstāvim bija iespēja izteikt savā aizstāvības runā, savukārt tiesības uz repliku pēc aizstāvja runas prokurors nav izmantojis, arī aizstāvim nebija tiesiska pamata realizēt savas tiesības uz repliku.

13.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-409/2013
Apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību pārbaude tiesā

2012.gads

08.02.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-47/2012
Pierādījumu pārbaude par kompensācijas apmēru, ja lieta skatīta atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrās daļas nosacījumiem, neveicot pierādījumu pārbaudi

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrajai daļai, ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, pirmās instances tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru. Iespējamā cietušo prettiesiskā rīcība arī var ietekmēt kompensācijas apmēru un šādu rīcību var konstatēt ar iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem.

19.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-145/2012
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā

Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem – vai ir norādīti noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

10.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-264/2012
Ierobežoti pieskaitāmas personas lūgums neizdarīt pierādījumu pārbaudi pirmās instances tiesā

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam krimināllietas, kur apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā atradies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, iztiesājamas vispārējā kārtībā. Iztiesājot lietu vispārējā kārtībā, tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.pantā ietvertos nosacījumus. Turklāt Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir ierobežoti pieskaitāmais personai.

2011.gads

28.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-163/2011
Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu izvērtēšana lietas iztiesāšanas laikā

Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496.panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesa dalībnieku pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt.

29.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-314/2011
Apsūdzētā lūgums pirmās instances tiesā neizdarīt pierādījumu pārbaudi

Tas, ka apsūdzētie pirmstiesas procesā nav atzinuši savu vainīgumu vai snieguši atšķirīgas liecības, neliedz viņiem iespēju pirmās instances tiesā savu vainīgumu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīt pilnībā un lūgt neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

2010.gads

23.03.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-158/2010
Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta piemērošana

Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem – vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

30.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-331/2010
Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes pirmās un apelācijas instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu tiesas izmeklēšanā. Konstatējot šaubas par apsūdzētā vainīgumu tiesa nevar izskatīt lietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu.

04.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-454/2010
Pierādījumu pārbaudes kārtība apelācijas instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 500.panta pirmā un otrā daļa nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību. Kriminālprocesa likuma 500.panta trešā daļa pieļauj iespēju noteikt citu pierādījumu kārtību, tas ir, tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību. Tādējādi likums neparedz citādu pierādījumu kārtības noteikšanu pēc pašas tiesas iniciatīvas.

Ja apelācijas instances tiesas lēmums pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

2009.gads

24.04.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-5/2009
Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumu būtisks pārkāpums pirmās instances tiesā

Ja krimināllieta pirmās instances tiesā tiek iztiesāta, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta normām, un līdz tiesas aiziešanai apspriežu istabā taisīt spriedumu apsūdzētais paziņo tiesai, ka viņš neatzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai tās daļā, kurā lieta tiek iztiesāta, neizdarot pierādījumu pārbaudi, tiesai nav tiesiska pamata bez pierādījumu pārbaudes taisīt spriedumu lietā, jo pretējā gadījumā tiek būtiski aizskartas tiesības uz aizstāvību.

24.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-109/2009
Lietas nepamatota skatīšana bez pierādījumu pārbaudes

Apelācijas instances tiesai ir pienākums pārliecināties par to, vai lietu pirmās instances tiesa bez pierādījumu pārbaudes skatījusi pamatoti.

20.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-125/2009
Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem.

21.09.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-394/2009
Kriminālprocesa likuma 499.panta piemērošana, ja lietā iesniegts izlīgums

1. Tiesai, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, vai neizbeigšanu, jānorāda motīvi, kas radījuši pārliecību par šāda lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas nepieciešamību.

2. Ja lietā iesniegts izlīgums, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu var būt pamats kriminālprocesa izbeigšanai, tiesa nevar piemērot Kriminālprocesa likuma 499. panta normas, kamēr konkrētajā procesā nav izlemts jautājums par izlīguma pieņemšanu vai noraidīšanu, jo, to pieņemot, nav nepieciešama tālāka lietas izskatīšana. Tikai pēc šī jautājuma izlemšanas tiesai jānoskaidro, vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumiem tā var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

01.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-479/2009
Cietušā viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

Tiesai, izlemjot jautājumu par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, ir jānoskaidro cietušā un viņa pārstāvja viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas iespēju, taču viņu viedoklis tai nav saistošs.

01.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-544/2009
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana

Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai un šā panta pirmās daļas 2. punktā ir ietverts nosacījums - tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu. Fakts, ka apsūdzētais tiesas sēdē atzīst savu vainu, neatbrīvo tiesu no pārējo Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes.

2007.gads

19.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-28/2007
Par apsūdzētā aizstāvja un apsūdzētā lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes (Kriminālprocesa likuma 499.pants).

1. Ja apsūdzētā aizstāvis un apsūdzētais bija lūdzis lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes un tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda pierādījumi. Likums neprasa, lai lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes būtu izteicis tieši apsūdzētais.

2. Operatīvās darbības likums neaizliedz veikt operatīvās darbības arī pēc krimināllietas ierosināšanas. To neaizliedza arī tobrīd spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

2006.gads

03.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-472/2006
Fakts, ka iztiesāšana pirmās instances tiesā veikta bez pierādījumu pārbaudes, neliedz apelācijas instances tiesai vajadzības gadījumā tiesas izmeklēšanu veikt, pārsniedzot apelācijas sūdzības apjomus un ietvarus, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta 1.daļas prasībām

47.nodaļa. Spriedums (511.-535.pants)

2016.gads

17.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-318/2016
Pretrunīgs spriedums

Apelācijas instances tiesa, sprieduma motīvu daļā sniedzot jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemjot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstāj spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, tādējādi taisot pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku un pamatotu.

2015.gads

23.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-345/2015
Tiesas apspriedes istabas noslēpuma pārkāpums

27.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-686/2015
Tiesas nolēmumu, kas balstīts uz spēkā neesošu normu, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu

Tiesas nolēmumu, kas balstīts uz spēkā neesošu normu, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu. Ar Satversmes tiesas 2014.gada 29.decembra spriedumu Ministru kabineta noteikumu Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.2. apakšpunkts atzīts par spēkā neesošu no 2005.gada 21.maija, savukārt norādītie Ministru kabineta noteikumi ir zaudējuši spēku 2014.gada 11.jūlijā.

2014.gads

06.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-106/2014
Notiesājošā spriedumā jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-329/2014
Galīgā soda noteikšanas motivācija

Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.

06.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-505/2014
Apelācijas instances tiesas kompetence vērtēt pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus

Tiesas sprieduma motīvu daļā izteiktie atzinumi nav pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās daļas izpratnē un šajā pirmās instances tiesas sprieduma daļā tiesas izteiktie motīvi un atzinumi nepaplašina pret personu celto apsūdzību. Pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus apelācijas instances tiesa var vērtēt pēc būtības, cik tie ir pamatoti un attiecināmi uz konkrētās apsūdzības pierādīšanu, bet nevar tos vērtēt kā daļu no apsūdzības.

22.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-725/2014
Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir būtiska notiesājoša sprieduma sastāvdaļa

Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas. Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

2012.gads

07.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-372/2012
Noziedzīga nodarījuma apraksts kā notiesājoša sprieduma obligāta sastāvdaļa

Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.

12.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-621/2012
Noziedzīgā nodarījuma apraksts

Noziedzīgā nodarījuma aprakstam jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildus paskaidrojumus krimināllietas materiālos. Notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.

20.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-784/2012
Noziedzīgā nodarījuma apraksts kā notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa

Noziedzīgā nodarījuma apraksts ir notiesājoša tiesas sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas un 512.panta pirmās daļas izpratnē.

2011.gads

25.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-274/2011
Pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments

Ja ir neatbilstība starp pirmās instances tiesas saīsināto un pilnā sprieduma rezolutīvo daļu, tad pirmās instances tiesas spriedums nav derīgs kā procesuālais dokuments, līdz ar to apelācijas instances tiesai jāatceļ tas pilnībā, nevis tikai kādā tā daļā.

11.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-480/2011
Tiesas sprieduma pamatošanas nepieļaujamība ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā

Nav pieļaujams, ka spriedums pamatots ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā un nav iegūti šajā kriminālprocesā.

07.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-508/2011
Kaitējuma kompensācijas pamatojuma iztrūkums

2010.gads

07.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-12/2010
Neparakstīts pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 523.panta pirmo daļu tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķām domām, arī paraksta spriedumu.

2. Apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka pirmās instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 523.panta nosacījumus, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu 575.panta trešās daļas izpratnē. Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nederīgs kā procesuāls dokuments, tad iztrūkst apelācijas instances tiesā izskatāmais priekšmets.

2008.gads

28.05.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-235/2008
Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamati

Lai taisītu apsūdzēto attaisnojošu spriedumu, jābūt konstatētam vienam no Kriminālprocesa likuma 519.pantā paredzētajiem attaisnošanas pamatiem. Vienā spriedumā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu nevar būt divi pretrunīgi apsūdzētā attaisnošanas pamati, tāpēc šo tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

31.07.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-385/2008
Tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpums

Kriminālprocesa likums neatļauj laikā, kad tiesnesis atrodas apspriežu istabā kādas lietas izskatīšanā, šim pašam tiesnesim piedalīties arī citas lietas izskatīšanā.

Apspriedes pārtraukšanu, lai izskatītu citu lietu, var atzīt par Kriminālprocesa likuma 575. Panta pirmās daļas 7. Punktā noteikto pārkāpumu, jo tas objektīvi saistīts ar Kriminālprocesa likuma 15., 18. Pantā paredzēto kriminālprocesa pamatprincipu ievērošanu, t. i., ikviena tiesībām uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību.

2007.gads

12.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-180/2007
Ja apelācijas tiesas spriedums ir pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

17.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-225/2007
Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.

07.06.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-335/2007
Pirmās instances tiesas spriedumā nav Kriminālprocesa likuma prasībām atbilstošas aprakstošās daļas, kas padara šo spriedumu nederīgu kā procesuālu dokumentu.

2. Ja pirmās instances tiesas spriedums ir nederīgs kā procesuāls dokuments, tad iztrūkst apelācijas instances tiesā izskatāmais priekšmets. Tas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma, un ir pamats sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

17.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-710/2007
Kriminālprocesa likuma 535. panta 1. daļa pēc šīs normas jēgas jātulko un jāpiemēro saistībā ar Kriminālprocesa likuma 535. panta 3. daļu ( likuma 2005. gada 28. septembra redakcija), kur noteikts, ka ja spriedums taisīts valodā, kuru apsūdzētais nesaprot, tiesa nodrošina sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā. Ievērojot minētā likuma normas prasības, par sprieduma pieejamības dienu apsūdzētajam jāatzīst diena, kad apsūdzētais saņēmis sprieduma rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā.

48.nodaļa. Tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā (536.-538.pants)

2010.gads

23.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-102/2010
Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536.panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto, un cietušo noziedzīgā nodarījumā, pie kam šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu.

2007.gads

2006.gads

21.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-681/2006
Kriminālprocesa likuma 536.panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu Krimināllikumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Likumā nav ietverta atruna par izlīguma nepiemērošanu vienošanās procesā.

2. Saņemot paziņojumu par cietušā un apsūdzētā izlīgumu tiesvedības laikā par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, tiesa pāriet uz Kriminālprocesa likuma 48.nodaļā noteikto tiesvedību, jo apsūdzētais faktiski ir attiecies no pirmstiesas procesā slēgtās vienošanās.

3. Ja tiesa noraida izlīgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem, tad lietu var turpināt izskatīt Kriminālprocesa likuma 49.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja vien prokurors ar apsūdzēto apstiprina iepriekš noslēgto vienošanos.

49.nodaļa. Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos (539.-543.pants)

2015.gads

08.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-415/2015
Tiesas sprieduma vienošanās procesā rezolutīvā daļa

Tiesai, apstiprinot pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda nolēmums par to, vai apsūdzētie atzīstami par vainīgiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un vai tiesa apstiprina noslēgto vienošanos.

18.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-649/2015
Spriedumu, ar kuru apstiprināta noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu starp apsūdzēto un prokuroru, var lūgt atcelt pilnībā, nevis tikai daļā par sodu

Spriedumu, ar kuru apstiprināta starp apsūdzēto un prokuroru panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā, bet nevar lūgt atcelt tikai daļā par sodu.

2012.gads

18.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-649/2012
Lietas iztiesāšana vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no pirmstiesas procesā slēgtās vienošanās

Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmajā daļā noteikts, ka vienošanās procesā apspriežu istabā tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās, tādēļ šādā gadījumā nav pamata nosūtīt krimināllietu prokuratūrai izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.

2011.gads

30.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-266/2011
Tiesas nolēmumi vienošanās procesā

Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmajā daļā nosaukti visi iespējamie pirmās instances tiesas nolēmumi, kurus tiesa var pieņemt vienošanās procesā.

Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, attaisnot personu kādā apsūdzības daļā, jo iztiesāšanā netiek pārbaudīti un vērtēti pierādījumi.

2010.gads

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-121/2010
Tiesas sprieduma saturs, ja pirmstiesas procesā slēgta vienošanās

1. Kriminālprocesa likuma 543.panta nosacījumi neuzliek tiesai pienākumu, izskatot lietas par noslēgto vienošanos, īpaši motivēt soda piemērošanu. Tiesai jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība, un tā kā noslēgtā vienošanās pēc tiesas ieskata jau satur motivāciju par konkrēta soda piemērošanu, tad spriedumā nav nepieciešams to atkārtot. Ja noslēgtā vienošanās paredz acīmredzami netaisnīga, noziedzīgā nodarījuma raksturam un apsūdzētā personībai neatbilstoša soda piemērošanu, ko varētu atzīt par Krimināllikuma 35., 46.panta pārkāpumu, tiesai ir tiesības lietu nosūtīt prokuroram pārkāpumu novēršanai.

2. Pirmstiesas procesā noslēgtā vienošanās pēc būtības nevar būt sadalīta daļās, ko tiesa apstiprina vai neapstiprina. Kriminālprocesa likuma normu jēga par vienošanās slēgšanu pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas procesā ir tāda, ka vienošanās jāpanāk par visiem jautājumiem kopumā, kuriem ir nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā.

2006.gads

09.05.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-288/2006
Vienošanās protokolā konstatējot neatbilstību Krimināllikuma kā Vispārīgās, tā Sevišķās daļas normām, tajā skaitā par konkrēta soda veidu un mēru, tiesai ir tiesības lietu nosūtīt prokuroram atbilstoši Kriminālprocesa likuma 542.panta 1.daļas 2.punktam.

16.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-676/2006
Kriminālprocesa likums attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos paredz īpašu tiesvedības procesu, uz kuru attiecas tiesvedības vispārīgie noteikumi, lietas izskatīšanas pirmās instances noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 49.nodaļā.

2. Konkrētā lietā tiesai ir tiesības izraudzīties vienu no likumā dotajām iespējām – nosūtīt lietu prokuroram vai piemērot Kriminālprocesa likuma 463.panta trešo daļu , t.i., lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, par drošības līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu, un turpināt lietas izskatīšanu.

3. Drošības līdzekļa piemērošana tiesā nav pirmstiesas procesā slēgtās vienošanās grozīšana vai papildināšana, jo Kriminālprocesa likuma 437.pants neparedz drošības līdzekli kā vienošanās protokola satura sastāvdaļu.

50.nodaļa. Tiesvedības īpatnības, slēdzot vienošanos iztiesāšanas procesā (544.-546.pants)

2011.gads

15.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-278/2011
Apsūdzētā viedoklis par nosakāmo sodu, slēdzot vienošanos iztiesāšanas procesā

Nepamatots ir apsūdzētā apgalvojums, ka, slēdzot vienošanos, pārkāptas viņa tiesības izteikt savus priekšlikumus par piespriežamā soda veidu un mēru. Tas, ka apsūdzētais pirms vienošanās noslēgšanas izteicis prokurorei priekšlikumu noteikt viņam citādu galīgo sodu, nekā to, par kuru vēlāk vienojies ar prokurori, nevar būt par pamatu, lai secinātu, ka vienošanās notikusi, pārkāpjot apsūdzētā procesuālās tiesības. Turklāt gadījumā, ja apsūdzēto neapmierināja vienošanās nosacījumi, viņam pastāvēja iespēja šo vienošanos neslēgt, tādā veidā panākot, ka process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

52.nodaļa. Lietas sagatavošana iztiesāšanai apelācijas instances tiesā(549.-559.pants)

2016,gads

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-260/2016
Nosacījumi samaksas par aizstāvja darbu apelācijas instances tiesā piedziņai valsts labā

2015.gads

26.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-147/2015
Apelācijas instances tiesas pienākums, izskatot lietu rakstveida procesā, nodrošināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis

Tas apstāklis, ka lieta tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātas aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis. Aprobežojoties ar paziņojuma par tiesībām iesniegt viedokli par apelācijas sūdzību nosūtīšanu zvērinātam advokātam, kurš realizēja aizstāvību pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

2014.gads

02.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-475/2014
Lietas iztiesāšana rakstveida procesā apelācijas instances tiesā, ja apelācijas sūdzībā izteikts lūgums noteikts sodu nosacīti

Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, kurā kā viens no pamatsodiem ir paredzēta brīvības atņemšana. Savukārt Krimināllikuma 55.pantā noteiktā nosacīta notiesāšana nav soda veids. Tādējādi, lūdzot noteikt sodu nosacīti, tiek izteikts lūgums par soda mīkstināšanu. Apelācijas instances tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtajā daļā noteikto, var lietu apelācijas instances tiesā iztiesāts rakstveida procesā, ja apelācijas sūdzībā izteikts lūgums noteikt sodu nosacīti.

2013.gads

25.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2013
Tiesības iesniegt apelācijas protestu

Kriminālprocesa likuma 551.panta piektajā daļā noteikts, ka prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu. Prokurors, kas piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par tiem spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa viedokli lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas iztiesāšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru.

24.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-17/2013
Jaunu pierādījumu pieteikšana apelācijas instances tiesā

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem var noraidīt prokurora lūgumu par tādu jaunu pierādījumu pieteikšanu, par kuru pastāvēšanu un iespēju iegūt šādus pierādījumus viņam bija zināms jau lietas iztiesāšanas laikā pirmās instances tiesā. Šāda prokurora lūgumu izskatīšana un motivēta to noraidīšana nav uzskatāma par prokurora apsūdzības funkciju iespēju ierobežošanu, jo Kriminālprocesa likumā lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību vai protestu ir noteikta obligāta prasība norādīt sūdzībā vai protestā, kādi jauni pierādījumi, par kādiem apstākļiem tiek pieteikti un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā.

06.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-30/2013
Apelācijas protesta tulkojums

2012.gads

24.01.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-17/2012
Apelācijas instances tiesa ir tiesīga lietu rakstveida procesā skatīt arī tad, ja apsūdzētais ir nepilngadīgais

Kriminālprocesa likums neparedz īpašu izņēmumu kārtību, kādā tiek iztiesātas krimināllietas nepilngadīgu personu apsūdzībā, tāpēc apelācijas instances tiesa ir tiesīga likumā paredzētajos gadījumos izskatīt lietu rakstveida procesā arī pret nepilngadīgu apsūdzēto.

05.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-465/2012
Apelācijas protesta atsaukšana un vienlaicīga atteikšanās no apsūdzības

Prokuroram, atsaucot apelācijas protestu un līdz ar to atsakoties no apsūdzības lietā, ir jāievēro Kriminālprocesa likuma 459.panta pirmajā daļā, 460.panta pirmajā daļā noteiktais.

2011.gads

16.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-225/2011
Krimināllietas nozīmēšana izskatīšanai apelācijas instances tiesā rakstveida procesā

2010.gads

15.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-180/2010
Apsūdzētā tiesības likumā noteiktajā termiņā iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā

Pilnvērtīgi nenodrošinot apsūdzētā tiesību īstenošanu likumā noteiktajā termiņā iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 72.panta trešās daļas 2.punkta pārkāpumu.

03.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-284/2010
Apelācijas instances tiesa rakstveida procesā var izlemt jautājumu par apsūdzētās personas atbrīvošanu no soda

1. Krimināllikuma 58. un 59.pantā ir reglamentēti atšķirīgi tiesību institūti: atbrīvošana no kriminālatbildības un atbrīvošana no soda vai soda izciešanas. Šiem tiesību institūtiem ir atšķirīga būtība un atšķirīga procesuālā kārtība to piemērošanā tiesā.

2. Saskaņā ar Krimināllikuma 58., 59.pantu apelācijas instances tiesa rakstveida procesā var izlemt jautājumu par apsūdzētās personas atbrīvošanu no soda.

Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 561.¹panta pirmo daļu, rakstveida procesā apelācijas instances tiesas sastāvs var izlemt jautājumu par dokumentu, kas saņemti tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai, pievienošanu lietai un ar to netiek pārkāptas citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības.

03.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-288/2010
Pirmās instances tiesas spriedums kā izskatīšanas priekšmets apelācijas instances tiesā

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 549.pantu pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pirmās instances tiesas nolēmumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.

2. Ja lietā ir procesuāli nederīgs pirmās instances tiesas nolēmums, tad zūd izskatīšanas priekšmets apelācijas instances tiesā, kas izraisa lietas jaunu izskatīšanu pirmās instances tiesā.

2009.gads

04.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-19/2009
Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 5.punkta piemērošana

1. Kriminālprocesa likuma 551. panta 1. daļas 5. punktā noteikts, ka apelācijas sūdzībā vai protestā norāda, vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti vai pārbaudīti pirmās instances tiesā. Minētā likuma norma attiecas uz apelācijas sūdzības vai protesta saturu.

2. Konkrētajā gadījumā lieta apelācijas instances tiesā tika izskatīta sakarā ar prokurora iesniegto apelācijas protestu un tāpēc nepamatots ir tiesas lēmums nepieņemt apelācijas instances tiesas sēdē aizstāvības pieteikto pierādījumu tā iemesla dēļ, ka šis pierādījums netika iesniegts pirmās instances tiesā. Noraidot pieteikto lūgumu uz nepamatotu motīvu pamata, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 455. pantā noteiktās aizstāvja procesuālās tiesības.

05.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-597/2009
Tiesas pienākums paziņot apsūdzētajam par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā

No Kriminālprocesa likuma 559.panta izriet, ka par lietas iztiesāšanas rakstveida procesā laiku un vietu, tiesas sastāvu, tiesībām 7 dienu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, nolēmuma pieejamības dienu ir jāpaziņo apsūdzētajam. Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu rakstveida procesā un nepaziņojot par to apsūdzētajam, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 72.panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības.

09.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-679/2009
Nepaziņošana par lietas iztiesāšanas laiku un vietu rakstveida procesā kā apsūdzētā tiesību ierobežojums

2008.gads

27.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-135/2008
Apsūdzētā apelācijas sūdzības atsaukšana

Kriminālprocesa likuma 556.panta otrā un trešā daļa nosaka personu loku, kas ir tiesīgi atsaukt apelācijas sūdzību vai protestu. Tā kā apelācijas sūdzību atsaukusi persona, kas nav minēta Kriminālprocesa likuma 556.panta otrajā un trešajā daļā minēto personu lokā, apelācijas instances tiesas lēmums, ar kuru izbeigta apelācijas tiesvedība, ir nepamatots un atceļams pilnībā.

2007.gads

28.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-331/2007
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 551.panta 5.daļu virsprokurors kā amatā augstāks prokurors ir tiesīgs iesniegt apelācijas protestu, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu nolūkā grozīt apsūdzētajam celto apsūdzību uz smagāku, jo uz viņu neattiecas tie ierobežojumi, kas šajā likuma normā paredzēti prokuroram, kurš piedalījies pirmās instances tiesā.

29.08.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-397/2007
Apstrīdot pirmās instances tiesas spriedumu pēc tam, kad lietā jau ir taisīti apelācijas instances nolēmumi, cietušā pārstāvis nav ievērojis Kriminālprocesa likuma 550.pantā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu, kas ir pamats sūdzības noraidīšanai šajā daļā.

20.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-511/2007
Kriminālprocesa likums nenosaka formu, kādā veidā varētu papildināt jau iesniegto apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētajā termiņā. Pēc kasācijas instances tiesas ieskata šādu procesuālo dokumentu varētu nosaukt par papildinājumiem apelācijas sūdzībai.

2. Izlemjot jautājumu par to, vai ir iesniegta apelācijas sūdzība vai apelācijas sūdzības papildinājumi, jāņem vērā gan procesuālā dokumenta nosaukums, gan saturs, gan iesniegšanas kārtība un termiņi, gan dokumentā norādītais iesniegšanas pamats, gan pirmās instances tiesneša lēmums sakarā ar iesniegto dokumentu, gan tiesas tālākā rīcība ar dokumentiem.

2006.gads

08.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-144/2006
Izbeidzot apelācijas tiesvedību, tiesa nav tiesīga pirmās instances tiesas spriedumā izdarīt nekādus precizējumus vai grozījumus.

53.nodaļa. Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā (560.-568.pants)

2016.gads

31.03.2016 Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-25/2016
Kukuļa nodošana un kukuļa piedāvāšana kā patstāvīgi pabeigti noziedzīgi nodarījumi; Apsūdzētā stāvokli pasliktinoši no apsūdzības atšķirīgi kukuļdošanas faktiskie apstākļi

1. Kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā, līdz ar to atzīstot par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Aicinājuma pieņemt kukuli sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts ar darbības – aicinājuma pieņemt kukuli – izteikšanas brīdi.

Kukuļa nodošana kā objektīvās puses izpausme prezumē kukuļa priekšmeta nodošanu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tādējādi, lai kvalificētu apsūdzētā darbības kā pabeigtu kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumu, ir būtiski konstatēt, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai vismaz tā daļu, vai nē.

2. Līdztekus pirmstiesas kriminālprocesā izvirzītajā apsūdzībā inkriminētajai kukuļa nodošanai atzīstot, ka apsūdzētais ir izdarījis arī kukuļa piedāvāšanu, tiesa ir atzinusi par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, tādējādi pasliktinot apsūdzētā stāvokli un pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.

17.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-318/2016
Pretrunīgs spriedums

2015.gads

27.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-9/2015
Jauns noziedzīga nodarījuma apraksts, konstatējot no pirmās instances tiesas atšķirīgus apstākļus

Apelācijas instances tiesai, konstatējot tādus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta piektajai daļai jāsniedz jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu, kas ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis.

13.03.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-43/2015
Kriminālprocesa likuma 566.pantā paredzētā apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 566.pants paredz divus tiesiskus pamatus, kad apelācijas instances tiesai lieta nosūtāma jaunai skatīšanai pirmās instances tiesā, proti, kad tā konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, un kad tā konstatē kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, minēti Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmajā daļā. Kriminālprocesa likuma 566.pantā paredzēto otro gadījumu, kad lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, likums tieši nepaskaidro, taču jābūt konstatētam Kriminālprocesa likuma būtiskam pārkāpumam, kuru nav iespējams novērst apelācijas instances tiesā, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

30.09.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-318/2015
Lietas izskatīšanas robežas, skatot lietu atkārtoti apelācijas instances tiesā pēc kasācijas instances tiesas lēmuma

Pirmās instances tiesas spriedums, atkārtoti skatot lietu apelācijas instances tiesā, nevar tikt atcelts vai grozīts daļā, kurā lieta jau ir iztiesāta apelācijas kārtībā un apelācijas instances tiesas nolēmums šajā daļā ar kasācijas instances tiesas lēmumu atstāts negrozīts, jo kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

2014.gads

06.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-89/2014
Lietas iztiesāšanas laika un vietas nepaziņošana kā apsūdzētā tiesību pārkāpums apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesas tiesnese, izlemjot apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, pieņēma lēmumu par norādītā termiņa atjaunošanu, par pamatu šā termiņa atjaunošanai atzīstot to, ka apsūdzētajam nav paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tādējādi tiesnese faktiski atzinusi, ka tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, nepaziņojot par to apsūdzētajam, proti, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 72.panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības.

13.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-123/2014
Apelācijas instances tiesas kompetence krimināllietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

Apelācijas instances tiesa var pieņemt lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā tikai divos gadījumos: ja tā, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu vai ja tā, izskatot lietu, konstatē citu Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

06.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-505/2014
Apelācijas instances tiesas kompetence vērtēt pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus

17.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-765/2014
„Atteikšanās no apsūdzības” un „cietušā sūdzības neatbalstīšana” ir atsevišķi tiesību institūti

2013.gads

12.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-98/2013
Apelācijas instances tiesas kompetence, ja lieta pirmās instances tiesā skatīta bez pierādījumu pārbaudes

Nozīmējot ambulatoro komplekso tiesu psihiatrisko – tiesu psiholoģisko un tiesu medicīnisko ekspertīzi, tiesa apšauba apsūdzētā pieskaitāmību.

04.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-197/2013
Mājas režīms kā attaisnojošs iemesls Kriminālprocesa likuma 560.panta trešās daļas izpratnē

No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.¹ punkta izriet, ka ir 3 veida ārstēšanās režīmi: ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais režīms.

Ja apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi un viņam nozīmētais ārstēšanās režīms ir ārstēšana stacionārā vai mājas režīms, tad tas ir attaisnojošs iemesls Kriminālprocesa likuma 560.panta trešās daļas izpratnē.

10.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-676/2013
Apelācijas instances tiesas kompetencē nav grozīt citu spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu

Apelācijas instances tiesa drīkst pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apmēru un ietvarus tikai divos gadījumos – ja tai rodas šaubas par vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem, turklāt apelācijas instances tiesas kompetence šajā daļā aprobežojas vienīgi ar pirmās instances tiesas spriedumā norādīto apstākļu izvērtējumu izskatāmajā lietā, nevis apstākļiem citā spēkā esošā nolēmumā.

2012.gads

17.04.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-208/2012
Pretrunīgs apelācijas instances tiesas lēmums kā nederīgs procesuāls dokuments

Pretrunīgs lēmuma saturs padara apelācijas instances tiesas lēmumu par procesuāli nederīgu dokumentu, šāds tiesas lēmums nevar tikt atzīts par tiesisku un pamatotu.

09.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-291/2012
Apelācijas sūdzības atstāšana bez izskatīšanas apsūdzētā neierašanās dēļ

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, apelācijas sūdzību var atstāt bez izskatīšanas tikai tādā gadījumā, ja tiesa atzīst, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla.

2011.gads

08.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-392/2011
Cietušā tiesības piedalīties apelācijas instances tiesas sēdē

29.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-445/2011
Apelācijas instances tiesas ierobežotās tiesības konstatēt papildus kvalificējošus apstākļus, ko nav konstatējusi pirmās instances tiesa

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajai daļai tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. Taču likumdevējs apelācijas instances tiesai ir ierobežojis tiesības konstatēt papildus kvalificējošus apstākļus tiem apstākļiem, kurus ir konstatējusi pirmās instances tiesa.

Atzīstot personu par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas būtiska kaitējuma esamībai vai neesamībai nav izšķirošas juridiskas nozīmes.

2010.gads

21.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2010
Apelācijas instances tiesas pienākums pārsniegt apelācijas sūdzības ietvarus

Ja apsūdzētajam kriminālprocesā, kas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 391.panta otrās daļas 1.punktu, izdalīts atsevišķā lietvedībā, izvirzītajā apsūdzībā un pirmās instances tiesas spriedumā tiek norādīta konkrēta persona, ar kuru grupā izdarīts noziedzīgs nodarījums, tad lietā jābūt arī tiesas spriedumam par šīs personas atzīšanu par vainīgu. Ja lietā fakts par šīs personas vainīgumu, kam ir nozīme apsūdzētā izdarīto darbību pareizai kvalifikācijai, nav noskaidrots, tad apelācijas instances tiesas lēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511., 512. panta izpratnē. Tas nozīmē to, ka lietā nav noskaidroti visi apstākļi, lai varētu konstatēt kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību. Apelācijas instances tiesai konkrētā lieta atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmās daļas nosacījumiem bija jāizskata, pārsniedzot apelācijas sūdzības ietvarus.

2. Saskaņā ar Krimināllikuma 58., 59.pantu apelācijas instances tiesa rakstveida procesā var izlemt jautājumu par apsūdzētās personas atbrīvošanu no soda.

21.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-314/2010
Tiesas loma noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktisko apstākļu konstatēšanā

Pierādīšanas priekšmets kriminālprocesā ir visi tie apstākļi, kādi norādīti apsūdzībā. Ja kaut kādi apstākļi nav apsūdzībā norādīti, tad tie nevar būt par pierādīšanas priekšmetu.

30.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-331/2010
Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes pirmās un apelācijas instances tiesā

07.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-424/2010
Šaubas par apsūdzētā vainu Kriminālprocesa likuma 562.panta izpratnē

No Kriminālprocesa likuma 562.panta izriet, ka šaubām par apsūdzēto vainu jārodas tiesai, nevis citām kriminālprocesā iesaistītajām personām, lai varētu iziet ārpus apelācijas sūdzības robežām. To izlemj tiesa neatkarīgi no citu kriminālprocesā iesaistīto personu viedokļa.

2009.gads

22.05.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-309/2009
Apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla

Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana vairākas dienas pirms apelācijas instances tiesas sēdes pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai uzskatītu, ka apsūdzētā saslimšana turpinās, ja to neapliecina citi medicīniska rakstura dokumenti. Tādēļ ir atzīstams, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās bez attaisnojoša iemesla, kas ir pamats viņa sūdzību atstāt bez izskatīšanas.

03.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-665/2009
Apelācijas instances tiesas tiesības uzlabot apsūdzētā stāvokli

Apelācijas instances tiesai ir tiesības atcelt vai grozīt pirmās instances tiesas nolēmumu un tādējādi uzlabot apsūdzētā stāvokli. Šādi tiesai ir tiesības rīkoties arī tad, kad tas tieši nav lūgts apelācijas sūdzībā vai arī sūdzībā izklāstīti citi motīvi.

Kriminālprocesa likuma 562.pants nosaka ierobežojumus apelācijas instances tiesai pieņemt apsūdzētajam nelabvēlīgu nolēmumu.

2008.gads

18.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-125/2008
Apelācijas instances tiesas tiesības piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu un noteikt smagāku sodu

Apelācijas instances tiesa, notiesājot apsūdzētos par smagāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, bet saskaņā ar celto apsūdzību, ar kādu krimināllieta nodota tiesai un, nosakot sodu noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai atbilstošu sodu, nav pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 562.panta nosacījumus.

18.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-129/2008
Apjoms, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa, piespriežot papildsodu, ir pārsniegusi sūdzībā izteikto prasību apjomu, jo šaubas par pirmās instances tiesas piespriestā soda bardzību nav Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmās daļas izņēmuma gadījums.

27.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-132/2008
Apelācijas instances tiesas sprieduma satura atbilstība Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām

Ja apelācijas instances tiesa taisa pēc būtības jaunu spriedumu, tās spriedumam jāatbilst tām prasībām, kādas izvirzītas pirmās instances tiesas spriedumam.

Atsaucoties uz liecinieku liecībām un izvērtējot tās spriedumā, bet neizklāstot liecību saturu, apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi (pārkāpj) Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 1.punktu.

02.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-269/2008
Apsūdzības grozīšana uz smagāku apelācijas instances tiesā

Tulkojot Kriminālprocesa likuma 562.panta otrās daļas nosacījumus, atzīstams, ka apsūdzības grozīšana uz smagāku, tai skaitā papildināšana, kas vērtējama kā smagāka par to apsūdzību, kādā persona apsūdzēta un nodota tiesai, ir pieļaujama tikai likumā paredzētajos gadījumos un tikai pirmās instances tiesā.

2007.gads

02.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-255/2007
Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.

04.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-654/2007
Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā ir noteikts, ka smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, bet nevis paša apsūdzētā sūdzība.

2006.gads

27.04.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-238/2006
Ja atsevišķu noziedzīgu nodarījumu epizožu vai kādas noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes izslēgšana no apsūdzības būtiski neizmaina apsūdzību kopumā, tad apelācijas instances tiesai nav nepieciešams nolēmumā sniegt jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu.

06.07.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-459/2006
Apelācijas instances tiesas spriedums atcelts kā neatbilstošs Kriminālprocesa likuma 511., 525. un 564.panta prasībām, jo tajā nav motivēti atspēkoti apsūdzības argumenti un atspoguļoti procesā iesaistīto personu iebildumi.

25.07.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-517/2006
Starppilsētu autobusa nokavēšanu, par ko tiesai paziņots, nevar uzskatīt par ļaunprātīgu neierašanos uz tiesas sēdi.

2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 6.punktu drošības līdzeklis, kurš nav paredzēts Kriminālprocesa likumā, ir jāmaina uz citu šajā likumā paredzētu.

28.12.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-743/2006
Apelācijas instances tiesa, taisot attaisnojoša sprieduma vietā notiesājošu, nav pārbaudījusi nekādus papildus pierādījumus un savā spriedumā nav atspēkojusi visus tos faktus un motīvus, uz kuriem pirmās instances tiesa pamatojusi savu attaisnojošo spriedumu

54.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā (569.-591.pants)

2016.gads

22.01.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-62/2016
Kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana elektroniski

Kriminālprocesa likums pieļauj kasācijas sūdzību vai protestu iesniegt elektroniski, nosūtot to uz tiesas elektroniskā pasta adresi, taču tādā gadījumā jāievēro Elektronisko dokumentu likuma tiesību normas, jo saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 2. panta otro daļu elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums.

24.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-352/2016
Sprieduma par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos izskatīšanas apjoms un ietvari kasācijas instances tiesā

Spriedumu, ar kuru apstiprināta starp apsūdzēto un prokuroru noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav apmierināt prasību grozīt šādu spriedumu, savukārt, pārsniedzot kasācijas protesta apjomus un ietvarus, proti, atceļot spriedumu pilnībā, tiktu pasliktināts apsūdzētā stāvoklis.

18.07.2016. Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā nr. SKK-475/2016
Aizstāvja tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

28.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-480/2016
Ierobežojums cietušā uzaicinātajam juridiskās palīdzības sniedzējam iesniegt kasācijas sūdzību

2015.gads

26.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-29/2015
Soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna

No Kriminālprocesa likuma 591.panta otrās daļas izriet, ka soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Ja spriedums daļā par apsūdzētajiem piespriesto sodu atcelts tādēļ, ka apsūdzētajiem piespriests tāds soda veids, kāds nebija paredzēts Krimināllikuma panta attiecīgās daļas sankcijā, tad nav pamats atzīt, ka spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

2014.gads

06.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-89/2014
Lietas iztiesāšanas laika un vietas nepaziņošana kā apsūdzētā tiesību pārkāpums apelācijas instances tiesā

03.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-549/2014
Kasācijas sūdzības papildinājumu iesniegšanas termiņš

Kasācijas sūdzības papildinājumu iesniegšanas termiņš ir saistāms ar kasācijas sūdzības iesniegšanu likumā noteiktajā termiņā. Ja kasācijas sūdzība nav iesniegta likumā noteiktajā termiņā, tad arī nav tiesiska pamata iesniegt kasācijas sūdzības papildinājumus. Nevar iesniegt papildinājumus termiņā neiesniegtai un nepieņemtai kasācijas sūdzībai.

2013.gads

01.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-145/2013
Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums kā pamats tiesas nolēmuma atcelšanai

Kriminālprocesa likuma pārkāpums, kurš nav būtisks un nav novedis pie nelikumīga nolēmuma, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai.

04.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-176/2013
Tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana ir apsūdzētā tiesības

2012.gads

16.02.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-352/2012
Izlīgums kasācijas instances tiesā

Kriminālprocesos, ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, tiek veikta saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta otro daļu un Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas otro punktu.

Ievērojot to, ka šādos kriminālprocesos jautājuma izlemšana par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, ir saistīta ar lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu, bet Senāts saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta trešo daļu pierādījumus lietā neizvērtē, kriminālprocesa izbeigšanai, atbrīvojot apsūdzēto no kriminālatbildības sakarā ar apsūdzētā un cietušā izlīgumu kasācijas instances tiesā nav tiesiska pamata.

2011.gads

29.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-604/2011
Kasācijas sūdzības saturs

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmo daļu pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas sūdzības vai protesta iesniegšana Augstākās tiesas Senātam par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Līdz ar to kasācijas sūdzību nevar iesniegt par tādiem apstākļiem, par kuriem nebija iesniegta apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu.

2010.gads

16.11.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-467/2010
Prokurora viedoklis Kriminālprocesa likuma 585.panta otrās daļas kārtībā

Likums neparedz ierobežojumus gadījumos, kad ir iesniegts kasācijas protests, pieprasīt prokurora viedokli. Jebkurā lietā pēc Senāta pieprasījuma ir jāiesniedz prokurora viedoklis Kriminālprocesa likuma 585.panta otrās daļas kārtībā.

11.03.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-113/2010
Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas lēmumā

Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas lēmumā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 589.pantu ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna. Kasācijas instances tiesa nenorāda savā lēmumā, kāds nolēmums jāpieņem, izskatot lietu no jauna.

2009.gads

11.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2009
Pamats nolēmuma atcelšanai ir būtisks Kriminālprocesa likuma pārkāpums

Jebkura Kriminālprocesa likuma pārkāpuma pieļaušana, ja vien šis pārkāpums nav būtisks un atbilstošs tādam pārkāpumam, kāds norādīts Kriminālprocesa likuma 575.pantā, nedod pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai.

2007.gads

06.12.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-694/2007
Otrreizēju kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu var iesniegt tad, ja apelācijas instances tiesa pieļāvusi jaunas nepareizības vai atkārtojusi tās nepareizības, kas bija par pamatu pirmā apelācijas nolēmuma atcelšanai.

2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.panta pirmo daļu lietu apelācijas instances tiesā izskata triju tiesnešu sastāvā, no kuriem viens ir tiesas sēdes priekšsēdētājs. Likums neierobežo tiesnešu piedalīšanos lietu izskatīšanā atkarībā no tiesu kolēģijas. Tiesu kolēģijas ir tiesu organizatoriskās struktūras, kas nav saistītas ar tiesnešu kompetenci.

2006.gads

19.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2006
Lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības

Jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir pietiekoši apsūdzētā vainīguma konstatēšanai vai nav pietiekoši, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Tāpat kasācijas kārtībā nav pārbaudāmi kasācijas protesta un sūdzību iesniedzēju prātojumi par citādu lietas apstākļu novērtējumu, nekā to ir izdarījusi apelācijas instances tiesa.

2005.gads

28.11.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-619/2005
Persona, kura nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā, nav tiesīga pārsūdzēt apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā, ja apelācijas instances tiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu vai atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kas neskar šīs personas tiesības un intereses

55.nodaļa. Kriminālprocess, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (592.-609.pants)

2012.gads

15.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-360/2012
Personai, kurai ir atcelta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana, nav nosakāma nodošana tuvinieku vai citu personu, kas veic slimnieku kopšanu, gādībā un medicīnas iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas

Lemjot par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, nav tiesiska pamata personai piemērot Krimināllikuma 68.panta otrajā daļā un Kriminālprocesa likuma 605.panta otrajā daļā noteikto.

Persona, kurai ir atcelta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana, nepieciešamības gadījumā ir ārstējama, tostarp ievietojama stacionārā, Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

2011.gads

07.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-397/2011
Tiesas lēmums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 605.panta trešo daļu par krimināllietas nodošanu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai

1. Tulkojot Kriminālprocesa likuma 604.pantu kopsakarā ar 605.panta trešajā daļā noteikto, tiesai, konstatējot, ka nav Kriminālprocesa likuma 592.pantā noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas pamata, un, pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai, jautājums par to, vai persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, nav jāizlemj, jo šī jautājuma izlemšana ir tās tiesas kompetencē, kas pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas izskatīs lietu pēc būtības. Izvērtējot minēto jautājumu lēmumā, ar kuru lieta netiek izlemta pēc būtības, tiesa pārkāptu kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp nevainīguma prezumpciju.

2. Persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, ir saucama pie kriminālatbildības, ievērojot Kriminālprocesa likuma vispārējos nosacījumus, un minētais apstāklis var būt par pamatu vienīgi piespriežamā soda mīkstināšanai vai personas atbrīvošanai no soda. No Krimināllikuma 14.panta otrās daļas izriet, ka personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa var piemērot arī šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, taču šādām personām medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti saskaņā ar Krimināllikuma 70.pantu, nevis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 55.nodaļas nosacījumiem.

20.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-531/2011
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanas pamats; personu loks, kas var pārsūdzēt lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu

No Krimināllikuma 69.panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 607.panta izriet, ka jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesa izlemj, pamatojoties uz ārstniecības iestādes atzinumu par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums. Savukārt Kriminālprocesa likuma 608.panta trešajā daļā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, papildus pieprasīt medicīniska rakstura vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.

Lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt pārsūdzēšanas kārtība noteikta Kriminālprocesa likuma 608.panta piektajā daļā. Šajā tiesību normā nekādi izņēmumi attiecībā uz to personu tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, kuras nav piedalījušās tiesas sēdē, nav paredzēti. Turklāt no Kriminālprocesa likuma 608.panta otrās daļas izriet, ka personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tiesa uzaicina uz tiesas sēdi tikai nepieciešamības gadījumā. Ievērojot to, ka jautājumu par personas uzaicināšanas nepieciešamību izlemj tiesa, nolēmuma pārsūdzēšanas tiesību ierobežošana atkarībā no tā, vai persona piedalījusies tiesas sēdē, vai nē, nav atzīstama par tiesisku un pamatotu.

2010.gads

15.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-324/2010
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 592.pantu, Krimināllikuma 69.pantu Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai. Nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiek ņemts vērā nodarījuma raksturs, personas psihiskais stāvoklis un personas bīstamība sabiedrībai.

2. Saskaņā ar Krimināllikuma 69.panta ceturto daļu, Kriminālprocesa likuma 607.pantu, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izbeidz vai groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādu līdzekli piemērot. Tātad, izlemjot jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, tiesa ņem vērā personas psihisko veselības stāvokli.

58.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās (621.-625.pants) [izslēgta]

2008.gads

27.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-603/2008
Tiesneša tiesības privātās apsūdzības lietās

Kriminālprocesa likums neparedz tiesības tiesnesim, izlemjot jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu privātās apsūdzības lietās, atcelt citas procesuāli pilnvarotas amatpersonas likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 621. Panta otro daļu pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis pārbauda, vai cietušās personas sūdzībā pareizi norādīts Krimināllikuma pants un daļa, pēc kuras uzsākams kriminālprocess privātās apsūdzības lietā. Krimināllikuma panta un tā daļas nenorādīšana sūdzībā ir šķērslis jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.

Kriminālprocesa pamatprincips, kas nostiprināts Kriminālprocesa likuma 17. Pantā, par procesuālo funkciju nodalīšanu nosaka, ka cilvēka tiesību ierobežojuma kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Privātās apsūdzības lietās apsūdzības funkcijas veic cietusī persona un cietušais. Tiesnese, lēmumā norādot Krimināllikuma panta daļu, ir iesaistījusies apsūdzības funkciju īstenošanā.

2007.gads

19.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-176/2007
Izbeidzot kriminālprocesu privātās apsūdzības lietā cietušās personas neierašanās dēļ, tiesa nav tiesīga lēmumā konstatēt (kas nozīmē atzīt par pierādītu) noziedzīgā nodarījuma sastāvu un konkrētās darbības.

2. Izbeidzot kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 625.panta 1.daļas 2.punktu apsūdzētās personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta un līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata piedzīt no apsūdzētās personas kompensāciju par radīto kaitējumu kriminālprocesuālajā kārtībā. Šādā gadījumā kaitējuma kompensāciju nenosaka.

59.nodaļa. Process par noziedzīgi iegūtu mantu (626.-631.pants)

2009.gads

19.02.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-2/2009
Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu loks

1. Kriminālprocesa likuma 628. un 629. pantā ir uzskaitīts sevišķajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistīto personu loks, viņu tiesības un pienākumi. Kriminālprocesa likumā tā pašreizējā redakcijā nav detalizēti reglamentēts šo personu procesuālais statuss. Tā noskaidrošana saistīta ar Kriminālprocesa likuma interpretāciju, tiesu praksi, tiesību teoriju.

2. Aizstāvis sevišķajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu var būt gadījumos, kad kriminālprocesā persona, kurai ir jāpiedalās sevišķajā procesā, ir ieguvusi aizdomās turētā vai apsūdzētā procesuālo statusu. Tas izriet no Kriminālprocesa likuma 628.panta.

2008.gads

06.03.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-93/2008
Process par noziedzīgi iegūtu mantu (Kriminālprocesa likuma 59.nodaļa)

60.nodaļa. Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei (632.-639.pants)

2016.gads

20.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-207/2016
Naudas soda samaksas termiņa atlikšanas vai sadalīšanas nosacījumi

Tiesa pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, proti, nosakot sodu, nav tiesīga izlemt jautājumu par piespriestā naudas soda samaksas atlikšanu.

2009.gads

18.06.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-357/2009
Sprieduma izpildes atlikšana

Kriminālprocesa likuma 638.pants „Sprieduma izpildes atlikšana” ietverts Kriminālprocesa likuma 60.nodaļā „Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei”. No minētā un Kriminālprocesa likuma 634.panta pirmās daļas izriet, ka jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu izlemj pirmās instances tiesa pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

61.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana(640.-654.pants)

2014.gads

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-399/2014
Tiesa, kas var atzīt, ka persona ļaunprātīgi izvairās no tiesas spriedumā noteiktā soda – piespiedu darbs – izciešanas

Kriminālprocesa likuma 61.nodaļā ir noteikta spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana. Šās nodaļas 650.pantā norādītas tiesas, kas izlemj ar sprieduma un lēmuma izpildi saistītos jautājumus. Jautājuma izlemšana par to, ka persona ļaunprātīgi izvairās no tiesas spriedumā noteiktā soda – piespiedu darbs – izciešanas, neietilpst tās tiesas kompetencē, kas izskata pret šo personu celtu jaunu apsūdzību.

2005.gads

29.11.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-670/2005
Lēmums par neizciestā brīvības atņemšanas soda izciešanu nav pārsūdzams ne apelācijas, ne kasācijas kārtībā, bet gan Kriminālprocesa likuma 651. panta kārtībā

62.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (655.-661.pants)

2013.gads

01.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-474/2013
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā konstatēts pārkāpums kā pamats konstatēt jaunatklātu apstākli

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpums atzīstams par tādu jaunatklātu apstākli, kas ir pamats iepriekšējo tiesu instanču nolēmumu atcelšanai, kriminālprocesa atjaunošanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai.

2012.gads

15.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-415/2012
Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna

Kriminālprocesa likuma 663.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteiktas personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu. No šā panta pirmās daļas izriet, ka pieteikumu par tiesas nolēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās un attaisnotās personas uzdevumā vai tādas personas uzdevumā, pret kuru ar tiesas lēmumu kriminālprocess izbeigts, var iesniegt advokāts, bet panta otrajā daļā noteikts, ka ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta pirmajā daļā minēto personu lūguma. Ja notiesātais nav devis uzdevumu advokātam iesniegt pieteikumu, tad tiesvedība lietā ir izbeidzama.

27.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-462/2012
Spēkā stājušies tiesas nolēmumi, kurus var izskatīt no jauna

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. No šīs likuma normas izriet, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā Augstākās tiesas Senāts no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuri nav skatīti Kriminālprocesa likuma 54.nodaļas un nav arī skatīti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā.

2011.gads

28.04.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-1/2011
Par jaunatklātu apstākļu pamatotību

Iztiesājot lietu pirmās instances un apelācijas instances tiesā, tiesas nebija veikušas visas likumā paredzētās darbības cietušās nopratināšanai tiesā. Tā kā cietusī ir mirusi, tad nav nepieciešams un turklāt iespējams atjaunot iepriekšējo stāvokli (restutio in integrum), iztiesājot lietu no jauna.

Lai apšaubītu tiesu rīcības tiesiskumu pierādījumu vērtēšanā, ir jābūt pamatotiem argumentiem par konkrētu likuma normu pārkāpumiem. ECT konstatējums, ka tiesājamajam (apsūdzētajam) nav bijusi iespēja tieši uzdot jautājumus cietušajai tiesā tiesas sēdes laikā, nenozīmē, ka pilnībā tiek apšaubīts pierādījumu vērtējums.

63.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu (662.-672.pants)

2013.gads

03.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-608/2013
Pieteikumā Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā par lietas izskatīšanu no jauna izteiktais prasījums

Tas apstāklis, ka lieta apelācijas instances tiesā nav skatīta sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību, bet gan līdzapsūdzētā apelācijas sūdzību, nenozīmē to, ka lieta apelācijas kārtībā nav izskatīta. Tādēļ, iesniedzot pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, jālūdz atcelt nevis pirmās instances tiesas nolēmumu, bet gan apelācijas instances tiesas nolēmumu.

2010.gads

14.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-195/2010
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā izskatāmie tiesu nolēmumi

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu.

2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 550.panta trešo daļu tiesneša lēmums, izlemjot sūdzību par atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību sakarā ar termiņa nokavējumu, vispār nav pārsūdzams, tāpēc par šādu tiesneša lēmumu nevar iesniegt pieteikumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā.

31.05.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-273/2010
Senatora lēmums par atteikumu pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu nav skatāms Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā. No šīs likuma normas izriet, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo daļu senatora lēmums par atteikumu pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu nav pārsūdzams. Kriminālprocesa likuma 573.panta kārtībā pieņemtais lēmums par atteikumu pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu nav uzskatāms par lietas izskatīšanu kasācijas kārtībā. Par apelācijas instances tiesas nolēmumu iespējams iesniegt sūdzību vai protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā.

31.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-462/2010
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā izskatāmie tiesas nolēmumi

No Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmās daļas izriet, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā no jauna var izskatīt tikai tādus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kuriem Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, nevis jebkuru tiesas nolēmumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 651.panta pirmo daļu ar nolēmuma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošināta šā likuma 639.pantā paredzētās tiesības. Savukārt šī panta septītās daļas pēdējais teikums nosaka, ka augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, un viņa lēmums nav pārsūdzams. Šis lēmums kasācijas kārtībā vispār nav pārsūdzams.

07.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-522/2010
Apstrīdētā nolēmuma atcelšana neapšauba tā spēkā esamību un izpildi līdz nolēmuma atcelšanai un jaunai izskatīšanai

1. Apelācijas instances tiesas atzinumi šajā lietā par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā un tā apturēšanu ar atpakaļejošu spēku, par Krimināllikuma 312.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementiem neatbilst likuma prasībām un nav pamatoti ar lietā esošajiem dokumentiem.

2. Nolēmuma izpildes atlikšana vai apturēšana nozīmē to, ka nolēmums netiek turpmāk izpildīts uz noteiktu laiku, nevis atceļ tā izpildi vai spēkā esamību pagātnē. Apstrīdētā nolēmuma atcelšana nepašauba tā spēkā esamību un izpildi līdz nolēmuma atcelšanai un jaunai izskatīšanai.

2009.gads

14.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-525/2009
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā izskatāmie tiesas nolēmumi

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 553.panta otro daļu, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas. Šāds lēmums nav pārsūdzams kasācijas kārtībā, tāpēc tas nav izskatāms Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā.

2. Ja par apelācijas sūdzību lēmumu nav pieņēmusi apelācijas instances tiesa, tad iesniegto pieteikumu var izskatīt Senāta Krimināllietu departamentā tikai par pirmās instances tiesas spriedumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 63.nodaļā paredzētajai kārtībai.

64.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi (673.-681.pants)

2016.gads

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-40/2016
Pierādījumu pieļaujamība starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā ietvaros

65.nodaļa. Personas izdošana Latvijai (682.-695.pants)

2013.gads

09.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-97/2013
Personas saukšana pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā nav tikusi izdota

Lai apsūdzēto varētu saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu par to noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā nebija izdota, jāsaņem izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai vai, nesaņemot izdevējas valsts piekrišanu, tiesai, atzīstot apsūdzēto par vainīgu citā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, apsūdzētajam jāpiemēro ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods.

2012.gads

30.08.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-447/2012
Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes ietvari

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 689.panta pirmo daļu personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota. Kriminālprocesa likuma 682.panta otrajā daļā norādīti izņēmuma gadījumi, kas ļauj nepiemērot Kriminālprocesa likuma 682.panta pirmās daļas nosacījumus.

2011.gads

14.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-472/2011
Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes ietvari

Personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā izdota.

Pārejas noteikumi

2006.gads

27.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-32/2006
Tiesa pamatoti piemērojusi Kriminālprocesa likuma normas, iztiesājot lietu tiesas sēdē pēc 2005.gada 1.oktobra. Lietas iztiesāšana ir nevis atsevišķa procesuāla darbība, bet gan daudz plašāks jēdziens – procesuāla stadija, tāpēc šajā lietā nav pārkāpts Pārejas noteikumu 2.punkts

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2016
Apelācijas instances tiesas tiesības grozīt apsūdzību pēc aiziešanas apspriežu istabā taisīt spriedumu; Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas juridiskajai personai nosacījumi

Kriminālprocesa likums

1.nodaļa.Kriminālprocesa pamatnoteikumi (1.-5.pants)

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi (6.-25.pants)

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu (26.-49.pants)

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu (50.-58.pants)

5.nodaļa. Personas, kuras īsteno aizstāvību (59.-94.1pants)

6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība (95.-108.pants)

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas (109.-115.pants)

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi (123.-137.pants)

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības (138.-209.pants)

11.nodaļa. Speciālās izmeklēšanas darbības (210.-234.pants)

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem (235.-240.pants)

14.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi (250.-262.pants)

16.nodaļa. Procesuālās sankcijas (288.-298.pants)

18.nodaļa. Procesuālie termiņi (312.-317.pants)

19.nodaļa. Nolēmumi (318.-322.pants)

22.nodaļa. Pavēstes (328.-333.pants)

26.nodaļa. Ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana (350.-354.pants)

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu (355.-360.pants)

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana (367.-368.pants)

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana (369.-383.pants)

33.nodaļa. Kriminālvajāšana (402.-414.pants)

38.nodaļa. Vienošanās piemērošana pirmstiesas kriminālprocesā (433.-438.pants)

39.nodaļa. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai (439.-441.8 pants)

42.nodaļa. Krimināllietas iztiesāšanas vispārīgie noteikumi (449.-474.pants)

43.nodaļa. Kriminālprocesu apvienošana, sadalīšana, atlikšana, apturēšana vai izbeigšana (475.-481.pants)

44.nodaļa. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana (482.-485.pants)

46.nodaļa. Iztiesāšana (493.-510.pants)

47.nodaļa. Spriedums (511.-535.pants)

48.nodaļa. Tiesvedības īpatnības cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā (536.-538.pants)

49.nodaļa. Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos (539.-543.pants)

50.nodaļa. Tiesvedības īpatnības, slēdzot vienošanos iztiesāšanas procesā (544.-546.pants)

52.nodaļa. Lietas sagatavošana iztiesāšanai apelācijas instances tiesā(549.-559.pants)

53.nodaļa. Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā (560.-568.pants)

54.nodaļa. Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā (569.-591.pants)

55.nodaļa. Kriminālprocess, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (592.-609.pants)

58.nodaļa. Kriminālprocess privātās apsūdzības lietās (621.-625.pants) [izslēgta]

59.nodaļa. Process par noziedzīgi iegūtu mantu (626.-631.pants)

60.nodaļa. Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei (632.-639.pants)

61.nodaļa. Spriedumu un lēmumu izpildes laikā radušos jautājumu izskatīšana(640.-654.pants)

62.nodaļa. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (655.-661.pants)

63.nodaļa. Spēkā esošo nolēmumu jauna izskatīšana sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu (662.-672.pants)

64.nodaļa. Sadarbības vispārīgie noteikumi (673.-681.pants)

65.nodaļa. Personas izdošana Latvijai (682.-695.pants)

Pārejas noteikumi

5.nodaļa. Personas, kuras īsteno aizstāvību (59.-94.¹pants)

39.nodaļa. Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai (439.-441.⁸ pants)