Latvijas tiesu judikatūras apkopošanas aktuālie jautājumi

I. Mūsdienās radītās Latvijas tiesu judikatūras apkopošana un nākotnes uzdevumi

I.1. Judikatūras apkopošanas nozīme.

Sabiedrībai ir jānodrošina iespēja operatīvi iepazīties ar pamatoti apkopotu, atlasītu un sistematizētu informāciju par Latvijas tiesu judikatūru un tās attīstību.

• Tiesu judikatūras sistematizēšana notiek tiesību adresātu informēšanai un šādi palīdz realizēt taisnīguma un vienlīdzīguma principus.

• Tiesību piemērotājiem tiek nodrošināta atvieglota iespēja sekot līdzi Latvijas tiesu prakses attīstībai.

• Sistematizētas tiesu judikatūras pieejamība iegūst nozīmīgo funkciju nodrošināt tiesību piemērotāju uzticamību. Proti, nolēmumu satura analīzi un efektīvu pētniecību iespējams veikt tikai padarot nolēmumus publiskus (kas pats par sevi ir demokrātijas princips).

• Latvijas tiesu nolēmumu un atziņu pieejamība palīdz tiesību praktiķiem juridiskās argumentācijas gatavošanā, kā arī tiesību pētniekiem - tiesību izpētē.

I.2. Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas darbs.

Latvijas Republikas Augstākajā tiesā izveidotā Judikatūras nodaļa tās vadītājas Zigrīdas Mitas vadībā veic liela apjoma darbu, nodrošinot:

• Judikatūras datubāzes veidošanu un attīstīšanu;

• AT Senāta nolēmumu krājumu izdošanu;

• AT Senāta nolēmumu publicēšanu Internetā un periodikā;

• tiesu prakses apkopojumu par aktuāliem tiesību jautājumiem izstrādāšanu un publicēšanu;

• semināru par tiesu prakses un teorijas aktualitātēm rīkošanu.

I.3. Judikatūras datubāze.

Judikatūras datubāze ir informatīvs resurss, ar kura palīdzību iespējams operatīvi iepazīties ar apkopotu un sistematizētu informāciju par Latvijas tiesu mūsdienās radīto judikatūru un tās attīstību (normatīvais pamats - Likuma “Par tiesu varu” 28.⁶ panta ceturtās un piektās daļas noteikumi).

• Judikatūras datubāzes vešana ir Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas darba būtiska sastāvdaļa.

• Judikatūras datubāze ir ļoti apmeklēta – pirmā pusgada laikā kopš tā pieejama tiesu portālā (www.tiesas.lv) judikatūras datubāze tika apskatīta 221 391 reizi (Pārskats par Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbu 2009. gadā 19.lpp.).

• Judikatūras datubāzes izveide veikta, pamatojoties uz pētījumu „Par tiesu prakses vispārinājumu veikšanas metodoloģiju”. Pētījuma sagatavošanā tika veikta plaša ārvalstu ekspertu aptauja, kā arī analizēta Latvijas situācija.

• Judikatūras datubāze veidota, ievērojot arī Latvijas Senāta Spriedumu biroja darbības principus.

I.4. Informācijas atlase un ievade judikatūras datubāzē.

Ir jāuzsver nepieciešamība visām Latvijas tiesu instancēm aktīvi piedalīties judikatūras apkopošanā. Patlaban izveidotā sistēma nodrošina informācijas atlases divu līmeņu modeli. Proti, pirmajā līmenī Latvijas tiesas pašas pēc konkrēti definētiem kritērijiem var atlasīt juridisku interesi izraisošos un par judikatūras attīstību liecinošos nolēmumus un virzīt šo informāciju otrā līmeņa atlasei un apstrādei Judikatūras nodaļā. Vēlams veicināt tiesu aktivitāti judikatūras atlases pirmajā posmā.

I.5. Nolēmumu atlases kritēriji un vispārināšanas metodoloģija

• Juridiskā interese. Galvenais nolēmumu atlases kritērijs ir juridiskā interese, ko izraisa nolēmums, un tā noderīgums tiesu judikatūras veidošanā. Par šo kritēriju nepastāv domstarpības ārvalstu un Latvijas praksē. Zināmā mērā juridiskās intereses konstatēšana ir kvalificēta jurista profesionālās intuīcijas uzdevums. Atlases veicējam jāspēj uztvert, vai nolēmums papildina tiesu judikatūru, atspoguļo tiesību izpratnes tendenci, tiesas nostāju faktu izvērtēšanā un likumu piemērošanā tādā veidā, ka attiecīgais nolēmums varētu būt svarīgs atbilstošu un pamatotu zināšanu iegūšanai par tiesu praksi attiecīgajā tiesību nozarē vai apakšnozarē. 

• Principiāla rakstura nolēmumi. Neapšaubāmi, datu bāzē jāpublicē principiāla rakstura nolēmumi. Šeit runa ir par nolēmumiem, kas veltīti kādam vispārīgam tiesību principam, tiesību normas iztulkojumam, tiesību robu aizpildes metodoloģijai un tiesību tālākveidošanai.

• Prakses grozīšana. Ir jāpublicē nolēmumi, kas groza pastāvīgo judikatūru vai izlemj vispārīga rakstura strīdīgu jautājumu.

• Jaunu normatīvo aktu piemērošana. Kad stājas spēkā jauni normatīvie akti, ir jāpublicē pirmie nolēmumi, kas nākotnē orientēs tiesu prakses attīstību.

• Hierarhiskā atlase. Svarīgi apzināties, ka atlases kritērijs ir ne tik daudz tiesas rangs, bet atbilde uz tiesību jautājumu, ko sniedz pēdējā pārsūdzības instance. Latvijas Senāta spriedumu birojs gan sistematizēja tikai Senāta spriedumus vai lēmumus. Atlase tika ierobežota tikai ar augstākās tiesas instances spriedumiem. Tomēr patreizējā situācijā būtu ieteicams aktīvāk izvērtēt un apkopot arī to judikatūru, kuru veido citas tiesas kā pēdējās pārsūdzības instances.

I.6. Nākotnes uzdevumi

• Latvijas tiesu nolēmumu plašākas pieejamības nodrošināšana:

a) Judikatūras datubāzes attīstība un paplašināšana, darbības un funkcionalitātes turpmāka uzlabošana un pilnveidošana;

b) Augstākās tiesas Senāta un citu Latvijas tiesu nolēmumu plašāka publicēšana periodikā;

c) Augstākās tiesas Senāta un citu Latvijas tiesu nolēmumu krājumu intensīvāka un plašāka izdošana.

• Latvijas tiesu nolēmumu analītiskas meklēšanas iespēju atvieglošana.

II. Latvijas Senāta (1918-1940) prakses apkopošana un publicēšana

2. Latvijas Senāta spriedumu nozīme to taisīšanas laikā un šodien

II.1. Tiesu prakses veidošana Latvijas Republikas pirmsokupācijas periodā.

Jau savas pastāvēšanas sākumā Latvijas Senāts skaidri norobežojās no Krievijas impērijas Senāta viedokļa par tā taisīto spriedumu saistošo spēku attiecībā uz zemāku instanču tiesām, vienlaicīgi tomēr aizrādot, ka Latvijas Senāta spriedumiem ir „vadoša nozīme” kā tiesu praksei Vietējo civillikumu kopojuma (Vietējo likumu kopojuma III daļa) ievada XXVI panta nozīmē un nolemjot publicēt tos savus spriedumus, kuriem tas pēc satura piešķīris „principiālu nozīmi”.

Šī norma līdz ar to arī kalpoja par formālu juridisku pamatu atsaucēm uz Latvijas Senāta spriedumiem citās lietās. Tā noteica, ka: „Atsevišķos gadījumos spriedumiem, kaut arī tos būtu taisījušas augstākās tiesu iestādes, nav likuma spēka, un tāpēc tie nevar noderēt par paraugu citiem gadījumiem. Bet tā kā tiesnešiem savos spriedumos, vienos un tajos pašos apstākļos, jābūt secīgiem, tad prāvniekiem nav liegts savu tiesību pastiprināšanai atsaukties uz agrāk taisītiem, savā starpā saskanīgiem un likumīgā spēkā nākušiem tiesu spriedumiem.” Lai gan ar 1937. gada Civillikuma spēkā stāšanos šis formālais pamats atkrita, tas tomēr nemazināja Latvijas Senāta spriedumu lomu Latvijas tiesu praksē. Latvijas Senāts rūpīgi sekoja līdzi savas prakses veidošanai, tā spriedumos pausto tēžu noturībai un spriedumu publicēšanai. Visā tā pastāvēšanas laikā Latvijas Senātam tika piešķirta būtiska loma un daudzās lietās tam nācās nodibināt pareizu praksi, kas kalpoja par paraugu pārējām Latvijas tiesām. Latvijas Senāta spriedumu krājumus plaši lietoja tiesu praksē. 

II.2. Latvijas Senāta spriedumu nozīme šodien.

Latvijas Senāta senatora Augusta Lēbera dēls Prof. Dr. Dītrihs Andrejs Lēbers pamatoti uzskatīja, ka Latvijas Senāta spriedumi ir “zelta bedre” tiesiskiem atzinumiem, kas savu nozīmi saglabājuši arī mūsdienās. Tie autoritatīvi dokumentē Latvijas tiesību attīstību un dod ieskatu Latvijas vispārējā vēsturē, it īpaši politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras jomā. Latvijas Senāta spriedumu nezūdošā vērtība ir to augstā saturiskā kvalitāte gan pēc būtības, sniedzot konkrētas atbildes uz konkrētiem tiesību jautājumiem (galvenokārt civiltiesībās), gan izlietotās argumentācijas tehnikas ziņā. Pateicoties Latvijas Republikas kontinuitātes principa realizācijas rezultātā notikušajai Satversmes darbības atjaunošanai un atjaunotajiem svarīgākajiem pirmskara Latvijas likumiem, kas šodien ir spēkā tādā pašā vai salīdzināmā redakcijā kā Latvijas Senāta pastāvēšanas laikā, šīs atbildes nav zaudējušas savu aktualitāti šodien. Jebkurā gadījumā Latvijas Senāta spriedumi būs vienmēr aktuāli dēļ tajos ietvertajām atziņām par tiesību principiem un to vietu mūsu tiesību sistēmā. Tie ir mūsu tiesību mantojums, kas izlietojams par pamatu Latvijas tiesību sistēmas pilnīgai atjaunošanai un nostiprināšanai.

III. Latvijas Senāta spriedumu publicēšana un analītiskā apstrāde

Latvijas Senāta spriedumi un to publicēšanas mērķis. Pēc Prof. Dr. Dītriha A. Lēbera datiem, savā 22 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Latvijas Senāts izšķīris vairāk par 65 000 lietām, bet tikai apmēram 4800 spriedumi ir tikuši oficiāli publicēti. Pēc paša Latvijas Senāta ieskatiem tā taisīto spriedumu publicēšana bija nepieciešama, lai apvienotu Latvijas tiesu praksi un lai iepazīstinātu plašākas sabiedrības un sevišķi juristu aprindas ar Latvijas Senāta radīto tiesu praksi.

III.1. Latvijas Senāta spriedumu publicēšana un analītiskā apstrāde Latvijas pirmsokupācijas periodā.

Latvijas Republikas pirmsokupācijas periodā Latvijas Senāta spriedumi tika publicēti gan oficiālos, gan dažādos privātos izdevumos, kas saturiski atšķiras no oficiālajiem izdevumiem:

III.1.1. Oficiālās Latvijas Senāta spriedumu publikācijas.

Pēc Prof. Dr. Dītriha A. Lēbera informācijas Latvijas Senāta oficiālās publicēšanas vēsture dalās vairākos atšķirīgos posmos:

• No 1921. gada līdz 1934. gadam Latvijas Senāta spriedumus publicēja „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pielikumā.

• Vēlāk Latvijas Senāta spriedumus iespieda Valsts tipogrāfija, kura sākotnēji izdeva atsevišķas spriedumu burtnīcas, bet, sākot ar 1935. gadu, Latvijas Senāta spriedumus izdeva arī pielikumā pie laikraksta „Valdības Vēstnesis”.

• Savukārt 1934. gadā izvilkumus no Latvijas Senāta Administratīvā departamenta un Valsts kontroles padomes lēmumiem laikā no 1923. gada 16. augusta līdz 1933. gada 31. decembrim izdeva Valsts kontrole (sastādītājs Kārlis Ceikels).

• Kopš 1939. gada plaši pazīstamo senatora F. Konradi un A. Valtera „Izvilkumu no Latvijas Senāta Civilā Kasācijas departamenta spriedumiem” publicēšanu pārņēma Senāta spriedumu birojs, ko Ministru kabinets izveidoja ar mērķi sekmēt Latvijas Senāta spriedumu publicēšanu. 

• 1940. gadā Tieslietu ministrija paziņoja, ka tā gatavojas kā „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pielikumu izdot arī Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumu izvilkumu krājumu, sākot ar 1935. gada 15. septembri, Latvijas Senāta Apvienotās sapulces un Kriminālā kasācijas departamenta priekšsēdētāja, senatora A. Gubeņa un Kriminālā kasācijas departamenta virssekretāra Fr. Kamradziusa redakcijā, bet Latvijas okupācijas dēļ šo iniciatīvu nerealizēja.

III.1.2. Privātās Latvijas Senāta spriedumu publikācijas.

Pēc Prof. Dr. Dītriha A. Lēbera informācijas, laika gaitā izveidojās četras galvenās Latvijas Senāta spriedumu privāto izdevumu sērijas, ko sastādīja senatori, Latvijas Senāta darbinieki un citu Latvijas tiesu tiesneši:

• „Izvilkumi no Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumiem”, ko sastādīja senators Fridrichs Konradi un Ādolfs Valters; kopš 1939. gada - senators Pēteris Leitāns un Ādolfs Valters; kopš 1940. gada - senatori Osvalds Ozoliņš un Pēteris Leitāns. Šis izdevums iznāca laika posmā no 1925. gada līdz 1940. gadam kopā 16 sējumos un aptvēra Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta no 1919. gada līdz 1940. gadam taisītos spriedumus. Kā jau minēts, kopš 1939. gada šī izdevuma publicēšanu pārņēma jaunizveidotais Senāta spriedumu birojs.

• „Senāta Administratīvā departamenta spriedumu izvilkumi”, ko sastādīja Latvijas Senāta Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators Jānis Kalacs un virssekretāra palīgs Anna Ripke. Šis izdevums iznāca laika posmā no 1937. gada līdz 1940. gadam kopā 3 sējumos un aptvēra Latvijas Senāta Administratīvā departamenta no 1937. gada līdz 1940. gadam taisītos spriedumus. Šis izdevums izdots kā Tieslietu Ministrijas izdevums „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pielikumā.

• „Izvilkumi no Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumiem”, ko sastādīja Jēkabs Stumbergs. Šis izdevums iznāca laika posmā no 1926. gada līdz 1934. gadam kopā 3 sējumos un aptvēra Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamenta no 1920. gada līdz 1934. gadam taisītos spriedumus.

• „Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums”, ko sastādīja Fridrichs Kamradziuss. Šis izdevums iznāca laika posmā no 1926. gada līdz 1935. gadam kopā 4 sējumos un aptvēra Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamenta no 1919. gada līdz 1935. gadam taisītos spriedumus.

III.2. Latvijas Senāta spriedumu analītiskā apstrāde Latvijas okupācijas laikā.

Latvijas okupācijas apstākļos Latvijas Senāta spriedumus analītiski apstrādāja Prof. Dr. Dītrihs A. Lēbers un virkne līdzstrādnieku. Darbs sākts 1975. gadā, turpinājās līdz 1980. gadam Vācijā, Ķīles Universitātē, Prof. Dr. Dītriha A. Lēbera vadītajā institūtā Stanfordas Universitātes (Kalifornijā, ASV) jurisprudences doktora Anda Kauliņa pārziņā. Šajā darbā aktīvi piedalījies arī Egils Levits, pašreizējais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis no Latvijas. Vēlāk spriedumu analītiska apstrāde turpināta no 1987. gada līdz 1994. gadam jau ar atjaunotās Latvijas juristu palīdzību. Tā rezultātā tika sagatavoti Latvijas Senāta spriedumu rādītāji, kā arī brīvās pasaules zinātniskās konferencēs lasīti referāti par Latvijas Senāta spriedumiem.

III.3. Latvijas Senāta spriedumu publicēšana un analītiskā apstrāde pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas.

Latvijas okupācijas apstākļos veiktā Latvijas Senāta spriedumu apstrādes darba augļi bija pamatā vienīgajam pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas izdotajam Latvijas Senāta spriedumu krājumam, kas izdots, pateicoties Prof. Dr. Dītriham A. Lēberam, Senatora Augusta Lēbera fondam un Latvijas Republikas Augstākajai tiesai. Latvijas Senāta spriedumu (1918-1940) krājums iznāca laika posmā no 1997. gada, līdz 1998. gadam kopā 16 sējumos un tas aptver visa Latvijas Senāta pastāvēšanas laikā tā Apvienotās sapulces un visu trīs departamentu taisītos spriedumus. Tam pievienoti arī attiecīgi spriedumu krājumu rādītāji.

IV. Latvijas Senāta spriedumi kā Latvijas tiesu prakse un judikatūra

IV.1. Latvijas Senāta spriedumi Augstākās tiesas Senāta un citu Latvijas tiesu nolēmumos.

Aptuveni pirms 12 gadiem Prof. Dr. Dītrihs A. Lēbers pievērsās jautājumam par to, cik aktīvi mūsdienu Augstākās tiesas Senāts savos nolēmumos ir ņēmis vērā Latvijas Senāta spriedumus un atsaucies uz tiem. Par nožēlu tika secināts, ka 1998. gada beigās nebija atrodams neviens pats Augstākās tiesas Senāta nolēmums, kurā būtu ietverta atsauce uz Latvijas Senāta praksi. Šodien situācija ir būtiski mainījusies. Tieši pēdējos gados vērojama biežāka relevantajos Latvijas Senāta spriedumos pausto tiesību jautājumu risināšanas atziņu izmantošana Latvijas tiesu nolēmumos un līdz ar to arī mūsu juristu ikdienas darbā. Runājot Prof. Dr. Dītriha A. Lēbera vārdiem, var secināt, ka Latvijas Senāta spriedumi sāk iegūt dzīvu vietu mūsu tiesību apziņā. Vienlaikus tomēr jākonstatē, ka Latvijas Senāta spriedumu tekstu salīdzinoši ierobežotā pieejamība būtiski kavē to izmantošanu vēl plašākos apmēros.

IV.2. Augstākās tiesas Senāts ir ņēmis vērā un/vai atsaucies uz Latvijas Senāta spriedumiem vismaz šādos nolēmumos:

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2005. gada 7. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-542/2005, no kā izriet, ka kasators atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1923. gada 26. oktobra spriedumu lietā Nr. 72 (Lūres lieta), lai pamatotu argumentu par to, ka gadījumā, ja kāds bez atbilstošas pārstāvības varas noslēdz līgumu citas personas vārdā, kura vēlāk šo līgumu apstiprina, līgums ir spēkā un saista pašu atvietojamo (kasācijas sūdzība tika apmierināta). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (kopsēdē) 2007. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-117/2007, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta 1926. gada 28. oktobra spriedumu lietā Nr. 216 (Šķerbeļa lieta) un 1935. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. 1633 (AS „Kalkum” lieta), risinot jautājumu par blakus tiesāšanās kārtībā nepārsūdzamu tiesas lēmumu pārbaudi (t.i. pārsūdzības iespēju) augstākā instancē, skatot lietu sakarā ar apelācijas vai kasācijas sūdzību.

• Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 16. augusta lēmumā lietā Nr. SKA-479/2007, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Apvienotās sapulces 1935. gada 30. oktobra lēmumu lietā Nr. 20 (Veinberga lieta), lai izskaidrotu, ja tiesnesis nenonāk situācijā, kas liek viņam pārbaudīt un kritizēt sevis paša darbību un viņa objektivitāte vai neienteresētība netiek aizskartas, nav iemesla viņam atstatīties no lietas izskatīšanas.

• Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (kopsēdē) 2008. gada 14. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-5/2008, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta 1938. gada 25. februāra spriedumu lietā Nr. 149 (Balkina lieta), lai izskaidrotu un pamatotu argumentu par to, ka pretsūdzības iesniedzējam iespējams pārsūdzēt spriedumu arī pēc tam, kad beidzies kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš.

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 23. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-5/2008, no kā izriet, ka kasators atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1932. gada 26. februāra/18. marta spriedumu lietā Nr.400 (Kroņa-Vircavas krājaizdevu kases lieta), lai, starp citu, pamatotu argumentu par to, ka fiduciārs darījums (trasta pārvaldīšanas līgums) nav uzskatāms par fiktīvu vai simulatīvu darījumu (kasācijas sūdzība tika apmierināta).

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2008. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-164/2008, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1934. gada 26. oktobra spriedumu lietā Nr. 62 (Ventiņš lietā), lai paskaidrotu, ka no 1937. gada Civillikuma 782. panta jēgas izriet, ka tad, ja mantojuma atstājējam ir tikai viens lejupējais un citu nav, tad viņa atteikšanās gadījumā tuvākais pēc mantojuma atstājēja būs mantinieka lejupējais vai lejupējie (viņi vienlaicīgi būs arī tuvākie atkritušam), kuriem mantojuma pieņemšanai vai atraidīšanai doti tādi paši termiņi kā pirmajam, skaitot no dienas, kad viņi dabūjuši zināt par pirmā atraidījumu, bet citāda situācija ir tad, ja ir vairāki lejupējie mantinieki un atsakās no mantojuma, piemēram, viens no viņiem - tad mantojums pāriet uz vienā laikā ar viņu aicinātiem līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība, un mantinieka, kurš atteicies, bērni nemanto.

• Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. SKA404/2008, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz savu 2008. gada 14. janvāra spriedumu lietā Nr. SKA5/2008 un Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta 1938. gada 25. februāra spriedumu lietā Nr. 149 (Balkina lieta), lai izskaidrotu pretapelācijas sūdzības iesniegšanas iespējas jēgu.

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (paplašinātā sastāvā) 2008. gada 3. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-318/2008, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1928. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 105 (Kalniņa lieta), lai paskaidrotu 1937. gada Civillikuma 2043. pantā ietvertā jēdziena „rīkojies ļaunprātīgi” saturu, proti, ka ar „rīkojies ļaunprātīgi” saprotama pircēja apzināta un prettiesiska rīcība, kas izpaužas pārdevēja maldināšanā par lietas parasto vērtību, kuras ietekmē pārdevējs noslēdzis viņam acīmredzami neizdevīgu līgumu.

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 21. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-117/2010, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1930. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. 1290 (Elstiņa lieta), lai skaidrotu jau cēlušos zaudējumu (damnum emergens) jēdzienu 1937. gada Civillikuma 1772. panta izpratnē.

• Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 5. maija spriedumā lietā Nr. SKC-85/2010, kura motīvu daļā Augstākās tiesas Senāts atsaucies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1939. gada 24. februāra spriedumu lietā Nr. 189 (Olsena lieta) un 1939. gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 433 (KS „Brāļi Švercs un biedri” lieta), lai paskaidrotu, ka līguma satura noskaidrošana attiecas uz lietas faktisko pusi, ko Senāts kasācijas kārtībā nepārbauda.

IV.3. Citas Latvijas tiesas ir ņēmušas vērā un/vai atsaukušās uz Latvijas Senāta spriedumiem vismaz šādās lietās:

• Satversmes tiesa savā 2007. gada 29. novembra spriedumā Krievijas robežlīguma lietā, cause célèbre, pamatīgi atsaukusies uz 1948. gada pavasarī pēc Latvijas Saeimas priekšsēža v.i. bīskapa J. Rancāna lūguma Latvijas Senāta senatoru taisīto atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Latvijas valsts varas orgānu pastāvēšanu un pilnvarām Latvijas okupācijas apstākļos. Tāpat Satversmes tiesa šajā nozīmīgajā spriedumā, vērtējot Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumu spēku, atsaukusies uz Latvijas Senāta Administratīvā departamenta 1929. gada 20. novembra spriedumu lietā Nr. 64 (Pilsētas un lauku strādnieku arodbiedrības lieta).

• Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2003. gada 5. augusta spriedumā lietā Nr. C2576/16 (C04257603) atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1929. gada 27. februāra spriedumu lietā Nr.94 (Mucenieka lieta), lai pamatotu, ka 1937. gada Civillikuma 1068. pants ir piemērojams tajos gadījumos, kad kopīpašnieks ar savu rīcību (faktisku vai tiesisku) kaut kādā veidā faktiski iespaido kopējās mantas stāvokli.

• Administratīvā rajona tiesa 2006. gada 19. jūnija spriedumā lietā Nr. A42167305 (A 361-06/7) motīvu daļā atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1939. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. 518 (Pestrova lieta).

• Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2006. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. PAC-0316 (C04343003) atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1934. gada 26. oktobra rīkojumu.

• Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (kopsēdē) 2007. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-117/2007 minēto Latvijas Senāta judikatūru turpinājusi citēt arī Administratīvā apgabaltiesa savā 2007. gada 19. decembra lēmumā lietā Nr. AA43-3379-07/5 (A42562407).

• Administratīvā apgabaltiesa 2009. gada 5. maija spriedumā lietā Nr. A424812 06, AA43-0469-09/18 atsaukusies uz Latvijas Senāta Apvienotās sapulces 1935. gada 30. oktobra lēmumu lietā Nr. 20 (Veinberga lieta)

• Zemgales apgabaltiesa 2009. gada 26. maija spriedumā lietā Nr. C06028709/8 atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1934. gada 21. marta spriedumu lietā Nr. 164 (Piķķes lieta).

• Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2009. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. C-1776/21, 2009.gads (C04315008) atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1923. gada 28. septembra spriedumu lietā Nr. 55 (Hartmaņa lieta) un 1928. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 105 (Kalniņa lieta).

• Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2009. gada 25. novembra spriedumā lietā Nr. C-0906/21, 2009. gads (C04312407) atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1928. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 105 (Kalniņa lieta).

• Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2010. gada 3. jūnija lēmumā lietā Nr. CA-3225/18 (C27208109) atsaukusies uz Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta 1925. gada 31. janvāra spriedumu lietā Nr. 3 (Birkhān lieta), lai pamatotu, ka bez pienācīga pilnvarojuma veiktas civilprocesuālas darbības vēlāks apstiprinājums (ratihabīcija) nerada procesuālas sekas, jo nevar labot procesuālu trūkumu iepriekšējā nepietiekošā pilnvarā, un šis apstāklis tiesai jāņem vērā ex officio.

V. Secinājumi un ierosinājumi

V.1.Latvijas tiesu prakses un judikatūras sastāvdaļa.

Latvijas Senāta kā Latvijas Republikas augstākās tiesu iestādes spriedumi ir uzskatāmi par Latvijas tiesu prakses nozīmīgu sastāvdaļu. Protams, ne katrs Latvijas Senāta spriedums atbilst un uzskatāms par judikatūru mūsdienu izpratnē, taču Latvijas Senāta spriedumi ir ņemami vērā tiesību normu iztulkošanā, lai nodrošinātu likumu vienveidīgu piemērošanu.

V.2.Latvijas Senāta spriedumu pieejamības nodrošināšana.

Ievērojot to, ka visi līdz šim izdotie Latvijas Senāta spriedumu krājumi ir kļuvuši par bibliogrāfisku retumu, to pieejamība plašākai publikai ir ierobežota. Elektroniskā formā Latvijas Senāta spriedumi sistematizētā veidā pagaidām nav pieejami. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā Latvijas Senāta spriedumu apkopošana un publicēšana elektroniskā veidā būtu jānodrošina visas tiesu sistēmas, tiesību piemērotāju, akadēmiskā darba un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesēs. Augstākās tiesas Judikatūras nodaļā ir sāktas pirmās konsultācijas par šādas elektroniskas bāzes izveidošanu.