Dānijas Augstākā tiesa un Dānijas Jūras un komerclietu tiesa

Dānijas Jūras un komerclietu tiesa ir 1849.gadā dibināta specializētā tiesa, kuras kompetencē ietilpst strīdu izskatīšana transporta jomā (ieskaitot jūras transportu), preču zīmju, patentu un dizaina paraugu lietas, konkurences lietas, starptautiskās komercdarbības lietas, atsevišķu darba strīdu lietas un maksātnespējas lietas. Pārējās komerciālās lietas tiek skatītas vispārējās kompetences pirmās instances tiesās.

Tā ir pirmās instances tiesa minētajās lietu kategorijās, taču tās nolēmumu lielākā daļa (izņemot maksātnespējas lietas) tiek pārsūdzēti uzreiz Augstākajā tiesā (trešā instance); nolēmumi maksātnespējas lietās tiek pārsūdzēti Augstajā tiesā (otrā instance). Tiesā ir divas nodaļas – Civillietu nodaļa un Maksātnespējas nodaļa. Pieci tiesneši – viens Maksātnespējas nodaļā, trīs Civillietu nodaļā un tiesas priekšsēdētājs. 44 darbinieki, puse  – juristi (daļa tā sauktie „tiesnešu vietnieki” – deputy judges).

Darbojas piesēdētāju princips – katru lietu skata viens vai vairāki tiesneši kopā ar diviem vai vairākiem piesēdētājiem (parastā formula 1+2, reizēm 3+2, reti 1+4 vai 3+4). Nolēmums   – ar balsu vairākumu. Skaitu un sastāvu nosaka tiesnesis konkrētā lietā. Piesēdētāji – attiecīgās komerciālās jomas eksperti, kuri nav juristi. Sarakstā 90 piesēdētāji. 75 % lietu tiek izspriestas 1,5–2 gadu laikā. Daļa ātrāk (īsākais termiņš 2–3 mēneši), daļa – ilgāk (pat līdz 8 gadiem). Apmēram 2/3 lietu tiek izbeigtas izlīguma ceļā pirms izskatīšanas. Ap 10 % tiek izbeigtas ar izlīgumu izskatīšanas gaitā, pārējās taisīts spriedums. Vairāk nekā 80 spriedumi gadā.

Ar Dānijas Augstākās tiesas darbu iepazīstināja tiesas priekšsēdētājs Poul Søgaard.

Dānijas Augstākā tiesa (pastāv kopš 1661.gada) ir augstākā tiesu instance, un tā izskata gan fakta jautājumus, gan tiesību jautājumus. Tā var arī pieņemt un izvērtēt jaunus pierādījumus. Vienīgi krimināllietās nepārvērtē vainas jautājumus. Tomēr praksē virzās uz kasācijas principu.

Augstākajā tiesā ir 17 tiesneši un Augstākās tiesas prezidents. Nav iekšēja dalījuma pa nozarēm (civillietas vai krimināllietas), visi tiesneši skata gan civillietas, gan krimināllietas. Praktiski vienmēr mutvārdu process. Minimālais sastāvs lietā – pieci tiesneši. Nozīmīgās lietās var būt lielāks tiesnešu skaits.

Lai lieta, kura jau skatīta divās instancēs, nonāktu Augstākajā tiesā, tai jāiziet caur Apelācijas padomi, kura lemj, vai attiecīgā lieta ir tiesiski un sabiedriski pietiekami nozīmīga, lai tiktu skatīta Augstākajā tiesā. Apelācijas padome ļauj lietu skaitīt Augstākajā tiesā tikai tad, ja tā skar sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Apelācijas padomi vada rotācijas kārtībā uz diviem gadiem iecelts Augstākās tiesas tiesnesis.

2013.gadā Augstākā tiesa skatīja 130 civillietas, 14 krimināllietas un 110 blakus sūdzības.

Pēdējos 10 gados notiek reformas, viens no galvenajiem mērķiem – palielināt neatkarību no izpildvaras (pārsvarā – Tieslietu ministrijas).