Augstākās tiesas darbības pamats, funkcijas, struktūra, stratēģija
Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē. Līdz 2016.gada 31.decembrim Augstākās tiesas sastāvā ir arī apelācijas instance civillietās – Civillietu tiesu palāta.
Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
LIKUMOS NOTEIKTĀS AUGSTĀKĀS TIESAS PAMATFUNKCIJAS IR:
-
tiesas spriešana kasācijas un apelācijas instancē;
-
vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;
-
lietu izskatīšana Disciplinārtiesā.
Papildfunkcija – Operatīvās darbības likumā noteikto sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
AUGSTĀKĀS TIESAS STRUKTŪRU VEIDO:
-
trīs departamenti, kuros kasācijas kārtībā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas;
-
tiesu palāta, kas ir apelācijas instances civillietās (līdz 2014.gada 31.decembrim Augstākās tiesas sastāvā bija arī Krimināllietu tiesu palāta);
-
Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību;
-
Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;
-
Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa.
AUGSTĀKĀS TIESAS STRATĒĢIJA
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2014.–2016.gadam ir formulēta Augstākās tiesas misija – taisnīga un efektīva tiesas spriešana un tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana, kā arī stratēģiskā vīzija – būt par taisnīguma garantu.
Augstākās tiesas stratēģijā ir noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi piecās prioritārajās jomās:
- profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
- vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;
- sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;
- labas pārvaldības principa pilnveidošana;
- Augstākās tiesas reorganizācija.
Līdzās tām pamatfunkcijām un palīgfunkcijām, kas noteiktas likumos, kā savas darbības papildfunkciju Augstākā tiesa noteikusi arī sabiedrības informēšanu un tiesisko izglītošanu.
Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni 2014.gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.
INSTITŪCIJAS, KURU DARBĪBU NODROŠINA AUGSTĀKĀ TIESA
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.7 pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada un Augstākās tiesas Administrācija nodrošina Tieslietu padomes darbu. Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2014.gadā notikušas 15 Tieslietu padomes sēdes (no tām 6 rakstveida procesā), pieņemti 89 lēmumi. Augstākās tiesas Administrācija piedalījās Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē, kā arī organizēja sadarbību ar Eiropas Tieslietu padomju asociāciju. Tā kā Tieslietu padome sasauc Tiesnešu konferences un nosaka to darba kārtību, Augstākā tiesa iesaistījās Tiesnešu konferenču organizēšanā. Klātienes konference, kurā tika izvērtēts Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, tika organizēta kā starptautiska konference.
Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja pienākumus turpināja pildīt bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, jo likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka viņš šos pienākumus pilda līdz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktā četru gadu pilnvaru termiņa beigām.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākajā tiesā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši departamentu tiesneši. Disciplinārtiesas kompetence ir arī pārbaudīt pārsūdzēto tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu un ar 2014.gada 1.janvāri – izskatīt arī pārsūdzētos ģenerālprokurora lēmumus par disciplinārsodu piemērošanu.
2014.gadā Tiesnešu disciplinārkolēģijā izskatītas 17 tiesnešu disciplinārlietas, 8 lietu izskatīšana pārcelta uz nākamo gadu. Disciplinārtiesā 2014.gadā izskatīta viena lieta par ģenerālprokurora lēmumu.
Augstākās tiesas plēnums un vadība
Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākais tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2014. gadā notika divas plēnuma sēdes.
21.februārī plēnums izvērtēja iepriekšējā gada darbības pārskatu, par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu no tiesnešu vidus izvirzīja Civillietu departamenta tiesnesi Aldi Laviņu un tā kā piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājam Ervīnam Kušķim, atkārtoti viņu pārvēlēja šajā amatā. Plēnums pieņēma arī lēmumu par kasācijas instances nosaukumu, aicinot Saeimu atjaunot un saglabāt Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumu „Senāts”, kas tai atņemts ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Plēnums arī izdarīja grozījumus plēnuma reglamentā, izņemot no tā vārdu „Senāts”, nosakot, ka plēnuma sēdes var vadīt priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pilnvarots departamenta priekšsēdētājs, kā arī nosakot plēnuma darba dokumentēšanas kārtību, proti, ja plēnuma sēde fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, sēdes rakstveida protokolā fiksē tikai plēnuma gaitu un pieņemtos lēmumus.
Otra plēnuma sēde notika 15.septembrī, un tajā bija divas vēlēšanas. Par Tieslietu padomes pārstāvi no Augstākās tiesas tiesnešu vidus atkārtoti un četru gadu termiņu ievēlēja Civillietu departamenta tiesnesi Ināru Gardu, bet par Disciplinārtiesas locekli no Civillietu departamenta Alda Laviņa vietā ievēlēja tiesnesi Aigaru Strupišu.
AUGSTĀKĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima uz 7 gadiem. Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no 2014.gada 1.janvāra Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprinās uz 5 gadiem un amatā varēs būt ne ilgāk kā divus termiņus.
No 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Saskaņā ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no 2014.gada 1.janvāra Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.
DEPARTAMENTU UN PALĀTU PRIEKŠSĒDĒTĀJI
Augstākās tiesas departamentu un tiesu palātu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
Divi vadītāji – Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars – beidza pildīt tiesnešu pienākumus sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata maksimālā vecuma sasniegšanu. Līdz pastāvīgu priekšsēdētāju ievēlēšanai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu par Civillietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku no 20.novembra iecelta tiesnese Edīte Vernuša, par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no 3.novembra – tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš.
ADMINISTRĀCIJA
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008.gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
Augstākās tiesas tiesneši
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu departamentos un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu kopskaits bija 53, bet to sadalījums departamentos un tiesu palātās ar Tieslietu padomes lēmumu no 2014.gada 1.janvāra bija mainīts – par 2 tiesnešu vietām palielinot departamenta tiesnešu skaitu un jaunās amata vietas nododot Civillietu departamentam, attiecīgi samazinot tiesu palātu tiesnešu skaitu.
Faktiskais Augstākajā tiesā strādājošo tiesnešu skaits 2014.gadā bija 50 – 29 departamentu tiesneši, 20 tiesu palātu tiesneši un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Septiņi no tiesu palātu tiesnešiem bija apgabaltiesu tiesneši, kas saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu pilda Augstākās tiesas tiesneša pienākumus vakances laikā.
2014.gada 12.jūnijā Saeima pieņēma lēmumu, ka ar 2015. gada 1.janvāri Augstākajā tiesā būs 48 tiesneši, savukārt Tieslietu padome noteica, ka no tiem 35 būs departamentu tiesneši, tai skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un 13 tiesneši – Civillietu tiesu palātas tiesneši.
TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2014. GADĀ
2014.gadā notika plašas tiesnešu sastāva izmaiņas, īpaši Civillietu departamentā, līdz ar ko pārmaiņas sekoja arī Civillietu tiesu palātā.
Sasniedzot likumā noteikto maksimālo tiesneša vecumu, tiesneša pienākumus 31.martā beidza pildīt Civillietu departamenta tiesnesis Kalvis Torgāns, bet 19.novembrī – departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Sakarā ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi darbu departamentā 24.aprīlī atstāja tiesnesis Aldis Laviņš. Gan viņu vietā, gan aizpildot papildu piešķirtās vakances, 2014.gadā darbu Civillietu departamentā sāka četri Civillietu tiesu palātas tiesneši – Anita Čerņavska un Ludmila Kušnire no 1.janvāra, Aivars Keišs no 10.aprīļa un Inta Lauka no 1.decembra – un tiesībzinātnieks un praktizējošs jurists Aigars Strupišs, kas pēc Saeimas lēmuma par viņa iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā darbu departamentā sāka ar 7.jūliju.
Līdz ar Civillietu tiesu palātas tiesnešu pārcelšanu par departamenta tiesnešiem, palātas tiesnešu pienākumus no 1.janvāra uz tiesneša vakances laiku Tieslietu padome uzdeva pildīt apgabaltiesas tiesnešiem Mairitai Šķenderei un Normundam Riņķim. Sasniedzot likumā noteikto tiesneša maksimālo vecumu, 31.oktobrī tiesneša amata pienākumus beidza pildīt Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.
Pēdējā darbības gadā izmaiņas notika arī Krimināllietu tiesu palātā. 25.aprīlī pēc 10 gadu termiņa Satversmes tiesas tiesneses amatā Krimināllietu tiesu palātā atgriezās Aija Branta. Divi tiesneši, kas pildīja Krimināllietu tiesu palātas tiesneša amata pienākumus uz vakances laiku, atgriezās apgabaltiesā – Vilis Donāns ar 31.martu, Aivars Uminskis ar 31.decembri. 31.jūlijā miris Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Andrejs Lepse.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS
Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Civillietu departamenta senatore Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Disciplinārtiesa – Civillietu departamenta tiesneši Mārīte Zāģere (Disciplinārtiesas priekšsēdētāja) un Aigars Strupišs, Krimināllietu departamenta tiesneses Anita Nusberga un Inguna Radzeviča, Administratīvo lietu departamenta tiesneši Andris Guļāns un Vēsma Kakste.
Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), 12.septembrī tiesnešu konferencē ievēlēti – Civillietu departamenta tiesnesis Valerijans Jonikāns, Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis un Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš (līdz 12.septembrim kolēģijā strādāja Krimināllietu departamenta tiesnesis Artūrs Freibergs un Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova).
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, līdz 1.novembrim – Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, no 2.novembra – Civillietu departamenta tiesnesis Aivars Keišs, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis (līdz 31.decembrim).
Tiesnešu ētikas komisija – Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita un Civillietu departamenta tiesnese Marika Senkāne.
TIESNEŠU PAPILDU PIENĀKUMI
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldē tiesneši veic arī citus pienākumus.
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ir Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Dr.iur. Jautrīte Briede tiesneša darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, Dr.iur. Jānis Neimanis ir LU asociētais profesors.
Tiesneši Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Dace Mita, Valerijans Jonikāns, Edīte Vernuša, Zane Pētersone 2014. gadā bijuši lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Veronika Krūmiņa arī Valsts administrācijas skolā un mācību centrā „Funditus”, Jānis Neimanis – Latvijas nodokļu konsultantu asociācijā, Zane Pētersone Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas apmācību centrā.
Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu izstrādāšanai. Civilprocesa likuma grozījumu izstrādāšanas darba grupā piedalījās Edīte Vernuša, Komerclikuma darba grupā Aigars Strupišs, Mediācijas likuma un ar to saistīto grozījumu Civilprocesa likumā izstrādes darba grupā – Zane Pētersone. Veronika Krūmiņa un Jautrīte Briede piedalās Administratīvā procesa likuma pastāvīgajā darba grupā, Jānis Neimanis – vienotas tiesu varas amatpersonu disciplinārkolēģijas modeļa izstrādei, Rudīte Vīduša – darba grupā, kas izveidota, lai izvērtētu saīsinātā satura tiesas sprieduma pamata formas ieviešanu tiesvedības procesā, Dace Mita – darba grupā par priekšlikumu izstrādi efektīva trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei. Anita Poļakova piedalās Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupā, Voldemārs Čiževskis – preventīvo piespiedu līdzekļu likuma izstrādes darba grupā un Sodu kodeksa pilnveidošanas darba grupā.
Tiesneses Edīte Vernuša, Anita Nusberga un Veronika Krūmiņa bija zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, Arnis Dundurs – zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārkolēģijas sastāvā. Zane Pētersone piedalījās mediatoru sertifikācijas komisijas darbā, Veronika Krūmiņa – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu kandidātu atlases komisijā. Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem papildus slodze bija sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7.pantam un Kredītiestāžu likuma 69.pantam.
Tiesneses Jautrīte Briede un Dace Mita ir Ministru kabineta apstiprinātas ad hoc tiesneses no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Eiropas Tiesiskās sadarbības padomes (CDCJ) ekspertu darba grupā. Aija Branta ir Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ) un Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE).
Jānis Neimanis ir Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības priekšsēdētājs. Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē.
QR
