Tiesas loma vienotajā telekomunikāciju tirgū

Seminārā mērķis bija aplūkot telekomunikāciju tirgus attīstību un regulācijas tendences, Komisijas rekomendācijas un tiesu praksi (nacionālo un Eiropas Savienības Tiesas).

Semināra pirmajā daļā aplūkoti jautājumi par to, kā definēt telekomunikāciju tirgu, uzsverot, ka šā tirgus noteikšanas ekonomiskie kritēriji ir atšķirīgi no parastā tirgus noteikšanas, to ir grūtāk novērtēt, jo nedarbojas parastie tirgus likumi. Kā jaunāko tendenci var minēt to, ka parādījusies norāde uz to, ka, iespējams, nepieciešams regulēt ne tikai jautājumus, kas saistīti ar telekomunikāciju attīstību un pieejamību, bet arī to saturu.

Aplūkota Eiropas Savienības Tiesas jaunākā prakse telekomunikāciju jomā. Uzmanība vērsta, piemēram, uz spriedumiem lietās C-485/11 un C-71/12, kurās spriests par to, par ko var un par ko nevar valstu regulatori prasīt maksu, un spriedumiem lietās C-256/13, C-228 par to, kādas izmaksas var tikt iekļautas valsts regulatora nodevās. Tāpat aplūkoti spriedumi C-201/11 un C-283/11, kuros bija skatīti jautājumi par aizliegumu noteikt ekskluzīvas tiesības pārraidīt konkrētus notikumus (piemēram, Pasaules kausa čempionātu). Tāpat analizēti pēdējie Komisijas lēmumi par telekomunikāciju operatoru apvienošanos. Semināra pēdējā daļā notika diskusija par atsevišķiem nacionālajām tiesām aktuāliem jautājumiem. Diskutēts, vai nacionālā tiesa var aizvietot regulatora lēmumu ar savu spriedumu vai tikai atcelt regulatora lēmumu un nodot atpakaļ iestādē izlemšanai vēlreiz. Ja jā, vai tādā gadījumā tiesa pārņem direktīvā iestādei noteiktās funkcijas. Jāatzīmē, ka viedokļi šajā ziņā dažādu valstu pārstāvjiem bija krasi atšķirīgi. Diskusija izvērtās arī par pagaidu noregulējumu šajās lietās.