Viltoto preču pārdošana internetā

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) (Office for Harmonization in the Internal Market (Trade marks and Designs) – OHIM) organizētajā seminārā papildinātas zināšanas par preču zīmju un dizainparaugu lietām, kas saistītas ar viltoto preču tirdzniecību internetā. Seminārā runāts gan par interneta radītajām problēmām, gan noziedzības apkarošanu un izpausmēm preču zīmju viltošanas jomā. Stāstīts par jautājumiem, kas līdz šim nebija apspriesti un zināmi, piemēram par to, ka paralēli internetam pastāv darknet, kurā notiek dažādu nelegālu preču tirdzniecība. Interneta operators „Google” prezentēja dažādus preču zīmju tiesību pārkāpšanas veidus internetā un mācīja, kā ar tiem cīnīties, kā arī norādīja uz atbildības atšķirībām, kādas ir meklēšanas operatoram (piemēram, „Google Search”) un pārdošanas operatoram (piemēram, „Amazon”, „Google Shopping” u.c.).

Lielākoties darbs notika diskusiju formā, kurā dalībvalstu pārstāvji debatēja un dalījās pieredzē. Pirms semināra bija jāsagatavo mājas darbs, kurā rakstveidā jāsniedz atbildes uz 10 izvērstiem jautājumiem, piemēram, tādiem kā: vai preču viltojumi ir publisku vai privātu tiesību pārkāpumi; kā tiek sodīta etiķešu viltošana un vai tā ir jāsoda bargāk nekā preču viltošana; kādā veidā tiesai ir iespējams aizvērt tīmekļa vietni (mājaslapu); vai var apķīlāt domēna vārdu utt.

Bija arī jādod atrisinājums konkrētai preču zīmju pārkāpuma lietai, tostarp tam, kurš un kādā apjomā ir atbildīgs par pārkāpumu, kāda ir atbildība un kādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiesa var noteikt. Katras dalībvalsts pārstāvjiem bija jāizskaidro situācija savā valstī un jāmeklē labākie risinājumi.

Interesants un svarīgs bija jautājums par Padomes regulas (EK) Nr.207/2009 par Kopienas preču zīmi 13.panta otrās daļas interpretāciju. Šī norma, kas pēc būtības ir identiska Latvijas likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 5.panta trešajai daļai, paredz preču zīmes īpašniekam izņēmuma gadījumos tiesības iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību (tālākpārdošanu), ja preces pēc to laišanas apgrozībā ir izmainītas vai bojātas. Seminārā diskutēts par to, vai šī norma aptver arī gadījumu, kad ar plaši pazīstamu preču zīmi marķētas preces pārdod internetā tāda trešā persona, kas nepieder pie šo preču ekskluzīvās izplatīšanas sistēmas. Tāpat tika mēģināts rast atbildes uz jautājumiem, vai šāda pārdošana kaitē plaši pazīstamas preču zīmes reputācijai; kādā formā pārdošanai jānotiek, lai kaitējums rastos; un vai šāds kaitējums ir jāpierāda. Diskusiju grupas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka šāds kaitējums var rasties (un tas ir jāpierāda) ekskluzīvas izplatīšanas sistēmas esamības gadījumā, ja pārdošanas veids ir atšķirīgs no tiesību īpašnieka pārdošanas koncepcijas un rada patērētājiem citādu (sliktāku) priekšstatu. Tomēr minētais jāsamēro ar konkurences tiesībās pastāvošo aizliegumu radīt šķēršļus interneta tirdzniecībai.