IEVADS
Pateicoties Augusta Lēbera dēla Dītriha Andreja Lēbera rūpīgi krātajiem un publicētajiem materiāliem par tēva dzīvi, Augusta Lēbera daudzpusīgo darbību ir viegli pārskatīt – publicētas diezgan plašas biogrāfiskas apceres, kurās minēti būtiskākie Augusta Lēbera biogrāfijas fakti un sasniegumi dažādās jomās. Šajā referātā, kas sagatavots Augusta Lēbera 150.jubilejas konferences ietvaros, padziļināti aplūkota Augusta Lēbera darbība Latvijas Universitātē, pēc iespējas norādot tādus faktus par viņa darbību, kas iepriekš nav bijuši apkopoti vai publicēti. Rakstā izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli (Augusta Lēbera personas lieta, Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes protokoli, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes padomes sēžu protokoli, Latvijas Universitātes lekciju un semināru saraksti), materiāli no Augstākās tiesas muzeja, kā arī publikācijas par Augustu Lēberu.
Viņa 16 gadus ilgā darbība Latvijas Universitātē aptvēra četrus dažādus pienākumu blokus: administratīvo darbu, pedagoģisko darbu, juriskonsulta darbu un zinātnisko darbu.
ADMINISTRATĪVAIS DARBS LATVIJAS UNIVERSITĀTES DIBINĀŠANAS POSMĀ
„Esmu piedalījies Latvijas Augstskolas organizācijā jau no paša nodibināšanas laikmeta kā tiesnešu priekšstāvis un kā tāds iegājis organizācijas komitejas kodolā” – šādu atsauksmi par savu darbību Augusts Lēbers atstājis kādā lūgumrakstā par pilnas darba algas izmaksu. Augusta Lēbera līdzdalība ekonomiski–juridiskās fakultātes izveidošanā ilga aptuveni trīs mēnešus – no 1919.gada jūlija līdz septembra beigām. Viņa galvenais uzdevums bija organizēt fakultātes mācībspēkus un izstrādāt mācības plānus. Augusts Lēbers ekonomiski–juridiskās fakultātes dekāna amatā pagaidu kārtā tika apstiprināts Ministru kabinetā 1919. gada 1.septembrī. Tomēr jau pēc 19 dienām Lēbers lūdza viņa atsvabināt no dekāna pienākumu pildīšanas sakarā ar senatora amatu (ko viņš ieņēma jau kopš 1918. gada decembra). No 1919.gada oktobra viņš vairs nepiedalās arī Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes sēdēs. Tomēr ar šo īso administratīvās darbības posmu viņš ne tikai nokļuva fakultātes dekānu galerijas pašā sākumā, bet arī panāca, ka jau 1919.gada rudens semestrī ekonomiski–juridiskās fakultātes juridiskajā nodaļā trīs docētāju vadībā studijas uzsāka 39 studenti.
PEDAGOĢISKAIS DARBS
Augusts Lēbers bija viens no pirmajiem trim ekonomiski juridiskās fakultātes (vēlāk – Tautsaimiecības un tiesību zinātņu) fakultātes docētājiem. Viņš 1919./1920. mācību gadā docēja studiju kursu „Ievads tiesību zinātnē”. Augusta Lēbera iepriekšējā pedagoģiskā pieredze nebija liela: 1905.–1907.gadā viņš pasniedza jūras tiesības Rīgas tālbraucēju jūrskolā, bet 1912.–1914.gadā – ievadu tiesību zinātnē Rīgas Politehniskajā institūtā.
Augusts Lēbers Latvijas Augstskolā ārštata docenta amatu ieņēma kopš 1919.gada septembra. Līdz 1921.gadam Augusta Lēbera pedagoģiskā slodze bija šķietami neliela – katru semestri viņš vienu reizi nedēļā lasīja lekciju kursā „Ievads tiesību zinātnē”. Tomēr domājams, ka pirmie gadi docētāja amatā Lēberam bija ļoti darbīgi – fundamentālais 1.kursa priekšmets „Ievads tiesību zinātnē” bija jāizstrādā no jauna, turklāt apstākļos, kad par šo tēmu vēl nebija neviena vērā ņemama mācību līdzekļa latviešu valodā. Šo problēmu Lēbers atrisināja, 1922.gadā izdodot mācību grāmatu divos sējumos „Lekcijas par ievadu tiesību zinātnē”. Šis, kaut arī steigā tapušais un literāri „negludais” darbs, apliecina Lēbera pašaizliedzību un nopietno pieeju darbam Latvijas Universitātē.
Par lojalitāti jaunajai valstij un stipro gribu savukārt liecina fakts, ka Augusts Lēbers jau no 1920.gada sākuma lekcijas lasīja tikai latviešu valodā. Kādā rakstā, kas publicēts nedēļu pēc Augusta Lēbera pirmās lekcijas latviešu valodā, par šo notikumu rakstīts šādi: „[..] Dr.jur. Loebers lasa tiesību enciklopēdiju krievu valodā un pie viņa lekcijām studenti bij jau pieraduši. Bet negaidīts pārsteigums bij, kad Dr.Loebers, ienācis auditorijā, paziņoja studentiem, ka viņš turpmāk savas lekcijas lasīšot valsts valodā, un tūliņ iesāka lasīt latviski. Daži cittautiešu studenti [..] pabrīnējās un atstāja auditoriju, bet pārējie [..] kad Dr.Loebera kgs beidza savu darbu, [..] skaļi un sirsnīgi aplaudēja. Dr.Loebera kgs savu pasākumu veica skaisti. Viņa labi izstrādātās lekcijas satura ziņā latviešu valodā bija vēl bagātākas, kā tās bija agrāk krievu valodā.”
No 1922.gada pavasara semestra Lēbera pedagoģiskā slodze pieauga – pavasara semestrī viņš docēja studiju kursu „Ievads tiesību zinātnē”, vadīja semināru tirdzniecības tiesībās un lekciju civiltiesībās. Savukārt no 1922.gada rudens semestra viņš lasīja lekcijas un vadīja seminārus tikai tirdzniecības tiesībās, universitātē aizvadot nedēļā vismaz sešas stundas. Lēbera pamatīgo pieeju tirdzniecības tiesību kursa docēšanā apliecina fakts, ka jau ceturtajā mācību gadā viņš publicēja fundamentālo darbu „Tirdzniecības tiesību pārskats”, ko bija iecerējis galvenokārt kā mācību līdzekli studentiem.
Salīdzinot ar citiem Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļas docētājiem, Augusta Lēbera pedagoģiskā slodze bija neliela. Tas, protams, bija saistīts ar apstākli, ka Augusta Lēbera pamatdarbs bija Senātā. Līdz 1923.gadam Universitāte ārštata docētājiem maksāja mazāku algu nekā štata docētājiem. Augusts Lēbers šo praksi uzskatīja par nepareizu, lūgdams pilnu darba samaksu šādiem vārdiem: „Senatora amata ieņemšana – juridisku priekšmetu mācīšanas ziņā – nav uzskatāma par šķērsli pilnas, nesamazinātas algas saņemšanai, bet drīzāki atzīstama par apstākli, kurš jo vairāk varētu veicināt un garantēt sekmīgu mācības gaitu.”
Augusta Lēbera akadēmiskā karjera bija rāma: no 1919. gada septembra līdz 1925.gadam viņš bija ārštata docents, bet kopš 1925.gada novembra ar fakultātes padomes lēmumu ievēlēts par ārštata vecāko docentu. Savukārt profesora amata iegūšana notika strauji – nepilna mēneša laikā. 1930.gada 16.oktobrī fakultātes padomes sēdē dekāns Jānis Kārkliņš, „aizrādot uz Lēbera nopelniem juridiskajā zinātnē un fakultātes darbā, lika priekšā Lēberu ievēlēt par profesoru un izveidot komisiju viņa darba novērtēšanai.” Komisijā tika iekļauti fakultātes civiltiesību korifeji – profesors Benedikts Frēze un profesors Vasilijs Sinaiskis, kā arī docents Vladimirs Bukovskis. Pēc dažām nedēļām – 1930.gada 13.novembrī – ar komisijas vienprātīgu atsauksmi un fakultātes padomes balsojumu Augustam Lēberam tika piešķirts Dr.iur. honoris causa grāds, bet 1930.gada 27.novembrī fakultātes padome Lēberu vienbalsīgi ievēlēja profesora amatā. Tik vienkāršs un ātrs toreiz bija profesoru ievēlēšanas process.
Pedagogu darbs savā ziņā līdzinās aktieru darbam – parasti gaist līdz ar skatītāju atmiņām. Arī par Augusta Lēbera pedagoģiskajām prasmēm liecību ir maz. Publicētajās atmiņās divi studējošie atceras, ka tirdzniecības tiesību priekšmets bijis viens no sarežģītākajiem visā studiju gaitā. Diezgan „indīgu” atceri par Augustu Lēberu atstājis Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes students un vēlāk docētājs, ievērojamais vēsturnieks Arveds Švābe: „Vēl sausāks un garlaicīgāks nekā Frēze savās lekcijās bija Latvijas vācietis Lēbers. Pēc sava gara ievirzes būdams tīrs praktiķis un kazusists, Lēbers 1.kursa studentiem domāto populāro ievadu tiesību zinātnē pārvērta par pretrunīgu juridisko definīciju kopojumu, kas bija tulkots tik nepareizā latviešu valodā, ka bez vācu oriģināla to nemaz nevarēja saprast. Tā šis pirmkursniekiem obligātais interesantākais priekšmets kļuva par īstu klupšanas akmeni, kas dažam labam pašā saknē laupīja patiku tālākām studijām.” Acīmredzot arī Arveds Švābe, būdams plaša vēriena cilvēks ar vairākiem talantiem, bija viens no tiem, kuriem iedziļināšanās tiesību terminos Augusta Lēbera vadībā radīja zināmas grūtības.
1934./35.mācību gadā Augusts Lēbers samazināja nodarbību slodzi, vairs lasot tikai vienu lekciju nedēļā, bet 1935.gada aprīlī lūgumā Universitātes padomei rakstīja šādi: „Nākošā 1935./36.mācības gada sākumā sasniegšu 70 gadu vecumu. Sakarā ar šo un ņemot vērā, ka vecuma dēļ man vairs nav iespējams ar savu pamatdarbu kā senatoram savienot vēl akadēmisko darbību, lūdzu atsvabināt mani no profesora amata ar 1935.gada 1.jūliju.”
Augusts Lēbers rūpējās arī par savu pedagoģisko pēcteci – 1930.gadā par viņa asistentu kļuva fakultātes absolvents Juris Grīnbergs. Taču līdz Lēbera aiziešanai pensijā viņš vēl nebija izstrādājis disertāciju, tādēļ no 1935. līdz 1937.gadam tirdzniecības tiesību kurss netika docēts. 1937.gada rudens semestrī to atsāka docēt Konstantīns Čakste.
JURISKONSULTA DARBS
Augusts Lēbers no 1923. līdz 1931.gadam bija arī Latvijas Universitātes juriskonsulta amatā. Šajā laikā viņš pēc Latvijas Universitātes rektora lūguma sagatavojis vairāk nekā 21 atzinumu par dažādiem tolaik Latvijas Universitātes darbībā aktuāliem jautājumiem: piemēram, par docētāju nodarbinātības pensiju jautājumiem, par Valsts kontroles atzinumiem, kuros universitātei izteikti aizrādījumi, par dažādu darījumu juridiskajiem aspektiem. Daļu no šiem atzinumiem Augusta Lēbera dēls Dītrihs Andrejs Lēbers iekļāvis Augusta Lēbera juridisko atzinumu krājumā.
Protams, šo atzinumu nozīme mūsdienās var izraisīt vien interesi vēstures aspektā, taču ievērības vērts ir atzinumu lakoniskais un lietišķais stils – atzinumi vienmēr satur skaidru un viennozīmīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.
ZINĀTNISKAIS DARBS
Laika posmā, kurā Augusts Lēbers strādāja Latvijas Universitātē, viņš ir publicējis 68 darbus. Tie uzskaitīti Augusta Lēbera biobibliogrāfijā. Šo rakstu zinātnisks izvērtējums vēl nav veikts, taču Dītrihs Andrejs Lēbers minētajā biobibliogrāfijā ir centies apkopot arī atsauces, kurās pieminēti attiecīgajā laikā tapušie Augusta Lēbera darbi. Liela daļa no šiem darbiem publicēti vācu valodā gan vietējā žurnālā „Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft”, gan ārvalstu žurnālos. Šie raksti lielākoties veltīti civiltiesību un tirdzniecības tiesību jautājumiem, arī aktuālās tiesu prakses analīzei.
Lai gan atsevišķi Augusta Lēbera darbi Augstākās tiesas nolēmumos minēti vien dažas reizes, domājams, ka to pielietojums tiesību izpratnē nav zudis. Vēl aizvien interesi var radīt jau minētās „Lekcijas par ievadu tiesību zinātnē”, kurās atspoguļoti tolaik Rietumeiropā un pirmsrevolūcijas Krievijā ievērojamākie viedokļi par tiesību būtību un citiem tiesību teorijas jautājumiem. Latvijas tirdzniecības tiesību avotu pētniecībā joprojām ir nozīmīgs Augusta Lēbera monumentālais darbs „Tirdzniecības tiesību pārskats”. Savukārt atsevišķi Lēbera raksti tiek izmantoti, risinot aktuālas tiesību piemērošanas problēmas. Piemēram, Augusta Lēbera 1924.gadā izdevumā „Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” publicētais raksts „Par prekluzīviem termiņiem” tiek izmantots, lai iedziļinātos jautājumos par to, vai prekluzīvs un materiāltiesisks termiņš nozīmē vienu un to pašu.
QR
