• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Elektronisko komunikāciju regulēšana krustcelēs

Administratīvo lietu departamenta tiesneses Jautrīte BRIEDE un Dzintra AMERIKA piedalījās Eiropas Universitātes institūta sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētajā seminārā Eiropas Savienības valstu tiesnešiem un regulatoru pārstāvjiem „Elektronisko komunikāciju regulēšana krustcelēs”

(Brisele, 2016.gada janvāris)

Seminārs bija veidots pieredzes apmaiņas formātā ar nolūku informēt citu valstu tiesnešus, regulatoru pārstāvjus un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par problēmām un izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras, gan iztiesājot konkrētas lietas, gan arī veidojot normatīvo aktu bāzi elektronisko komunikāciju jomā.

EK pārstāvis Roberto Viola norādīja, ka vienota digitālā tirgus attīstībai nepieciešams nodrošināt gan ģeogrāfisku tirgus sasniedzamību, kam nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpat jānodrošina nepieciešamās zināšanas darbiniekiem, kuras šobrīd nav pietiekamas. Kā problēmu EK pārstāvis minēja lielos pakalpojuma sniedzējus, kas nav no Eiropas. Viņš norādīja uz trim pīlāriem, kas būtu attīstāmi: patērētāju pieeja precēm un pakalpojumiem visā Eiropā; infrastruktūras izveide un drošība; industriālā politika. Tāpat tika vērsta uzmanība uz to, ka ir modernizējamas autortiesības. Mērķis: 2017. gadā Eiropa bez digitālām robežām.

Austrijas tiesnesis M.Handstangers norādīja, ka normatīvu skaidrojumi šajā jomā dažkārt rada vēl vairāk neskaidrību, jo ir grūti uztverami. BEREC dažkārt dod skaidrojumu, ka labāks ir viens risinājums, kaut arī direktīva pieļauj vairākus. Tiesām tādā gadījumā ir grūti izlemt, tādēļ ir dažādi rezultāti dažādās valstīs. Nav arī saprotams, cik saistoši ir šie skaidrojumi (soft law). Tika diskutēts, vai soft law var aizstāt dalībvalstu hard law (likumdevēja izdotas tiesību normas) un secināts, ka jā, ja soft law izskaidro ES tiesības.

Konkurences apelācijas tribunāla pārstāvis Adams Skots referēja attiecībā uz ex ante regulējumu jomās, kur nav pietiekami efektīva konkurence, piemēram, tirgos, kur ir viens vai vairāki uzņēmumi ar būtisku tirgus varu. Viņš uzskatīja, ka EK būtu jāizstrādā vadlīnijas nacionālajiem regulatoriem, kas būtu saskaņotas ar konkurences tiesību principiem, lai attiecīgās institūcijas varētu noteikt, vai konkrētajos tirgos konkurence ir efektīva, un identificēt būtisku tirgus varu. Arī akadēmiskās vides pārstāvis Martins Keivs uzsvēra nepieciešamību pēc ex ante regulējuma, jo korekcijas tikai konkurences tiesībās neatrisinās problēmu.

Vairāki referētāji aplūkoja un analizēja gan Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumus, gan arī nacionālo tiesu spriedumus specifiskos jautājumos. EST tiesnesis A.M.Kolins norādīja uz vairākiem aktuāliem EST spriedumiem, kuros aplūkoti jautājumi par regulatoru neatkarību, piemēram, lietā C-240/15 – par organizatorisko un finansiālo neatkarību, C-424/15 – par korporatīvo, C-222/13 – par juridisko neatkarību. Savukārt lietā C-282/13 risināts jautājums par lokus standi (iespēju vērsties tiesā) regulatora lietās. Francijas pārstāvis referēja par tiesu praksi par valsts nodevu par tiesībām izmantot radio frekvences samērīgumu. Savukārt Maltas tiesnese aplūkoja jautājumus, kas saistās ar nacionālā regulatora kompetences robežām, proti, vai regulators ir tiesīgs novērtēt un regulēt tādu pakalpojumu kopumu, kas ir raksturīgi gan regulējamiem, gan neregulējamiem pakalpojumiem, proti, pakalpojumu kopumu, kas ietver šos abus – regulējamos un neregulējamos pakalpojumus.

Seminārā tika diskutēts arī par tiesas sprieduma robežām dažādās valstīs. Kopējā tendence ir tāda, ka visos gadījumos, kad tiesa var jautājumu izlemt līdz galam, tai tas ir jāizlemj pašai, nevis jādod atpakaļ regulatoram izlemšanai. Nīderlandē šajā sakarā pat papildināts Administratīvā procesa likums, nosakot, ka tiktāl, cik iespējams, administratīvais tiesnesis pieņem galīgu lēmumu lietā (tā vietā, lai atceltu iestādes lēmumu un nosūtītu atpakaļ, lai tā pieņem jaunu lēmumu). Interesanti, ka Francijā tiesas sprieduma robežas atkarīgas  no lēmuma pieņēmēja – ja lēmumu pieņēmis ministrs, tiesa pati nevar izlemt lietu, citos gadījumos – var.

Lai arī seminārs skāra ļoti specifiskas jomas un jautājumus, tomēr kopumā tas radīja priekšstatu par problēmām, ar kādām saskaras citu valstu tiesneši, kas izskata regulējamo pakalpojumu lietas, un tiesību normu izstrādātāji un piemērotāji, piemēram, Eiropas Komisija. Šī pieredze ļaus identificēt problēmas un neskaidros jautājumus arī mūsu darbā, kad būs jāizskata šādas vai līdzīgas lietas. Tāpat arī visi dalībnieki tika nodrošināti ar semināra materiāliem, tostarp aktuālo un svarīgāko EST judikatūru telekomunikāciju jomā, kas būs labs palīgmateriāls konkrētu lietu izspriešanā. Neapšaubāmi noderīga ir arī pieredzes apmaiņa starp nacionālo tiesu tiesnešiem specifiskajās lietās.