Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2015.gadā

Tiesneši 2015.gadā: Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Dace MITA, Jānis NEIMANIS, Ilze SKULTĀNE, Līvija SLICA, Rudīte VĪDUŠA, tiesneša pienākumu izpildītāja Dzintra AMERIKA (no 29.09.)

2015. gadā tiesvedībā 1731 lieta

Izskatītas 1060 lietas – 61 %
Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 1034

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 23

• lietas pirmajā (un vienīgajā) instancē – 3

Viens tiesnesis vidēji izskatījis: 118 lietas

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums: 3,3 mēneši

Saņemto un izskatīto lietu dinamika

Kopš 2012.gada Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā pastāvīgi pieaug saņemto lietu skaits. Salīdzinot ar 2012.gadu, 2015.gadā departamentā tika saņemts par 34% vairāk lietu (2012.gadā  – 917 lietas, 2013.gadā – 1001 lieta, 2014.gadā – 1163 lietas, 2015.gadā – 1226 lietas).

Cēloņi departamentā saņemto lietu skaita pieaugumam ir vairāki:

1. šo četru gadu laikā Administratīvajā apgabaltiesā tiesnešu skaits ir papildinājies par 3 tiesnešiem. Trīs apgabaltiesas tiesneši gada laikā pabeidz vidēji apmēram 240 lietas. No tām vairāk par pusi, tas ir, vairāk nekā 120 nolēmumi, tiek pārsūdzēti Augstākajā tiesā. Šīs lietas ir vairāk nekā viena Augstākās tiesas tiesneša slodze;

2. pēdējie grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas noteica, ka par kasācijas sūdzību un blakus sūdzību virzību lemj Administratīvo lietu departaments, nevis zemāku instanču tiesas, kā tas bija iepriekš. Ietekmi atstājis arī tas, ka vairāki procesuāli jautājumi un atsevišķas lietu kategorijas netiek pārsūdzētas apelācijas kārtībā, bet uzreiz kasācijas kārtībā;

3. likumdevējs konceptuāli izšķīries par „tīro trīs instanču” modeli, reformē Augstāko tiesu, tomēr vienlaikus neievēro šo konceptuālo pieeju un veido izņēmumus no trīspakāpju tiesu sistēmas, piemēram, tiek apspriesta ideja, ka rajona tiesas spriedums administratīvo pārkāpumu lietās uzreiz ir pārsūdzams kasācijas instancē.

LIETU SKAITS ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ 2011.–2015.GADĀ

Šobrīd ir grūti prognozēt, kad departamentā saņemto lietu skaits varētu sākt samazināties vai vismaz nostabilizēties. Taču vērā ņemama tendence, ka Administratīvajā rajona tiesā saņemto lietu skaits kopš 2012.gada samazinās. 2015.gadā Administratīvajā rajona tiesā ir saņemta 2341 lieta, kas ir par 41% mazāk lietu nekā 2012.gadā (2012.gadā – 3989 lietas, 2013.gadā – 2791 lieta, 2014.gadā – 2387 lietas, 2015.gadā – 2341 lieta).

Ņemot vērā saņemto lietu skaitu, 2015.gadā ir pieaudzis arī vidējais svērtais lietu izskatīšanas ilgums departamentā. Tas ir 3,3 mēneši, salīdzinot ar 3,1 mēnesi 2014.gadā. Konkretizējot minēto statistisko rādītāju, kasācijas kārtībā izskatīto lietu vidējais ilgums Administratīvo lietu departamentā 2015.gadā bija 7–8 mēneši, savukārt blakus sūdzības kārtībā 1–2 mēneši.

Neraugoties uz nemainīgo tiesnešu skaitu, kopš 2013.gada katru gadu ir palielinājies departamentā izskatīto lietu skaits. 2012.gadā departaments izskatīja 912 lietas, 2013.gadā – 955 lietas, 2014.gadā – 976 lietas, 2015.gadā – 1060 lietas. Tātad 2015.gadā departaments izskatīja par 148 lietām vairāk nekā 2012.gadā.

Attiecībā uz departamentā izskatītajām lietām to iestāžu trijnieks, kuru lietas departamentā izskatītas visvairāk, jau vairākus gadus ir nemainīgs. Arī 2015.gadā visvairāk departamentā izskatītas lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta (23%), pašvaldību (19%) un ministriju (12%) lēmumus.

Lietas departamentā pamatā tiek izskatītas rakstveida procesā. Mutvārdu procesā jau otro gadu pēc kārtas ir izskatīts mazāk par 10 lietām (2015.gadā – 8 lietas).

Pēdējos gados nemainīgs – ap 60% (2014.gadā – 60%, 2015.gadā – 62%) – ir saglabājies lietu skaits, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lai gan pēdējos gados vērojama pozitīva tendence samazināties atcelto zemāku instanču tiesu spriedumu skaitam (2013.gadā – 31%, 2014.gadā – 21%, 2015.gadā  – 17%), tomēr jāatzīmē, ka atcelto un laboto nolēmumu, kuros novērstas zemākas instances tiesas argumentācijas nepilnības, skaits ir ievērojams un neapmierinošs. Reizēm lieta atgriežas Augstākajā tiesā divas, trīs reizes, līdz tiek novērstas tiesību normu piemērošanas kļūdas.

Atšķirībā no kasācijas kārtībā izskatīto lietu statistikas rādītājiem diemžēl ir palielinājies blakus sūdzības kārtībā atcelto zemāku instanču tiesu lēmumu skaits (2014.gadā  – 18%, 2015.gadā – 24%).

Kopumā vērtējot zemāko instanču tiesu darbu, jāatzīmē arī atsevišķas negatīvas tendences, piemēram:

• nepilnības lietu izskatīšanas plānošanā. Kasācijas kārtībā saņemtajās lietās nereti ir novērojama tendence, ka tiesa ir noteikusi vienu sprieduma sastādīšanas datumu, taču spriedums tiek sastādīts nevis pēc viena, bet pat vairākkārtējiem sprieduma termiņa pagarinājumiem, kas nenoliedzami neveicina sabiedrības uzticēšanos tiesai;

• apgabaltiesa neizmanto iespēju atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību, ja jautājums ir skaidrs un tiesu praksē jau nostabilizējies. Šāds regulējums pastāv jau kopš 2013.gada;

• tiesas nolēmumu kvalitāte, piemēram, tiesu nolēmumos gari un plaši tiek aprakstīti praksē jau nostabilizējušies jautājumi, pretrunīgi argumenti u.tml.

Departamenta kapacitāte

Līdz 2016.gada sākumam Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaits bija nemainīgs – 9 tiesneši.

Neraugoties uz saņemto un nepabeigto lietu atlikuma pieaugumu, viens rādītājs Administratīvo lietu departamentā jau astoņus gadus ir nemainīgs, un tas ir departamentā izskatīto lietu skaits uz vienu tiesnesi. Kopš 2008.gada tas konsekventi ir bijis vairāk nekā 100 lietas un pagājušajā gadā tas sasniedza savu maksimumu, proti, viens Administratīvo lietu departamenta tiesnesis izskatīja vidēji 118 lietas. Īpaši vēlos izcelt kolēģi Jāni Neimani, kurš, neskatoties uz specializāciju salīdzinoši sarežģītās lietās, 2015.gadā izskatīja 169 lietas, kā arī kolēģi Ilzi Skultāni, kura izskatīja 141 lietu, un Līviju Slicu, kuras izskatīja 139 lietas.

Jāsaka gan, ka šādi rādītāji ir ļoti intensīva darba, kas robežojas ar izdegšanu, rezultāts. Jāņem vērā arī tas, ka departaments kā kasācijas instances tiesa pamatā izskata sarežģītas lietas. Tiesas spriešana nav joma, kurā kvalitāti varētu upurēt par labu kvantitātei, it īpaši tādēļ, ka tiesas spriešana ir cieši saistīta ar cilvēktiesību īstenošanu.

Viens no veidiem, kā samazināt lietu izskatīšanas ilgumu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti, ir stiprināt tiesnešu atbalsta personāla kapacitāti. Augstākā tiesa 2015. gadā spēra vairākus soļus, lai stiprinātu tiesnešu atbalsta personāla korpusu. Viens no tiem bija zinātniski analītiskā padomnieka amata izveide katrā departamentā. Lai gan esošais padomnieku korpuss Augstākajā tiesā joprojām nav pietiekams, atzinīgi vērtējams jau paveiktais, paužot cerību, ka padomnieku un tiesnešu palīgu korpuss nākotnē tiks nostiprināts un paplašināts.

Tāpat vērā ņemams, ka kvalificēti un motivēti tiesnešu palīgi ir gan labs resurss lietu izskatīšanas ilguma samazināšanai un nolēmumu kvalitātes paaugstināšanai, gan labs „rezervistu soliņš” tiesnešu korpusam. Tomēr augsti kvalificēta tiesnešu atbalsta personāla izveide ir iespējama vienīgi tad, ja rokrokā iet augsti personāla atlases kritēriji un konkurētspējīgs atalgojums.

Aktuālie tiesību jautājumi

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2015.gadā departaments nevērsās ar pieteikumiem Satversmes tiesā, taču sagaidīja divus Satversmes tiesas spriedumus saistībā ar departamenta iepriekšējā gadā iesniegtajiem pieteikumiem.

Vienā no šīm lietām departamentam bija šaubas par to, vai Ministru kabinets nebija pārkāpis likumdevēja doto pilnvarojumu, nosakot uz noteiktu laiku apturēt elektroenerģijas obligāto iepirkumu, lai novērstu elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīgu pieaugumu (sk. departamenta 2014.gada 19.decembra lēmumu lietā Nr.SKA-797/2014 (SKA-107/2015) un Satversmes tiesas 2015. gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.2015-05-03). Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets nav pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, bet rīkojies tā ietvaros, un atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 64.pantam.

Otra bija plaši apspriestā un arī tiesnešu vidū rezonansi izraisījusī lieta saistībā ar informācijas pieejamību par ierosinātu, bet vēl neizskatītu disciplinārlietu pret tiesnesi (sk. departamenta 2014.gada 19.decembra lēmumu lietā Nr.SKA-370/2014 (SKA-15/2015) un Satversmes tiesas 2015.gada 12.novembra spriedumu lietā Nr.2015-06-01). Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam apstrīdēto Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma normu, kas noteic, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir pieejami tikai personām, kurām šādas tiesības noteiktas šajā likumā.

Piecās lietās departaments 2015.gadā vērsās ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā. Prejudiciālie jautājumi bija saistīti ar preču muitas vērtības noteikšanu nodokļu vajadzībām (lieta Nr.SKA-48/2015), importējamai precei piemērojamo nomenklatūras kodu (lieta Nr.SKA-9/2016), fizisko personu datu aizsardzību (lieta Nr.SKA-17/2016), Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai atmaksāšanu (lieta Nr.SKA-19/2016) un atbalsta maksājumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (lieta Nr.SKA-302/2016).

Tāpat ir bijusi virkne nozīmīgu tiesību jautājumu, kurus departaments risinājis, neiesaistot Satversmes tiesu un Eiropas Savienības Tiesu.

Ņemot vērā nodokļu lietu lielo īpatsvaru, daudzi nozīmīgi nolēmumi ir taisīti tieši nodokļu lietās. Tie aptver, piemēram, jautājumu par nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākumu auditā (lieta Nr.SKA-801/2015), pierādīšanas pienākumu nodokļu tiesībās un audita termiņa aprēķināšanu (lieta Nr.SKA-102/2015), Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par deklarācijas precizēšanu tiesisko dabu (lieta Nr.SKA-1015/2015), Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļu parāda dzēšanu tiesisko dabu (lieta Nr.SKA-1054/2015).

Atsevišķos jautājumos nodokļu jomā 2015.gadā ir mainījusies prakse. Tas ir jautājums par nodokļu administrācijas tiesībām veikt auditu pēc tematiskās pārbaudes (lieta Nr.SKA-86/2015) un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par ziedojumu (lieta Nr.SKA-119/2015).

Kontekstā ar tiesu prakses vienveidību kā tādu vērā ņemams ir departamenta spriedums, kurā analizēts tiesiskās vienlīdzības princips tiesas spriešanā (lieta Nr.SKA-482/2015). Protams, no judikatūras viedokļa nozīmīgi nolēmumi ir bijuši arī citās lietu kategorijās. Piemēram, konkurences lietās nozīmīgs bija jautājums par juridiskās personas izbeigšanās ietekmi uz administratīvo procesu un Konkurences padomes lēmuma izpildi (lieta Nr.SKA-407/2015), kā arī konkurences ierobežojumiem „pēc mērķa” un „pēc sekām” (lieta Nr.SKA-8/2015).

Vairāki nozīmīgi jautājumi tika risināti arī lietās saistībā ar bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību. Piemēram, jautājums par bāriņtiesas lomu bērna piespiedu nodošanas procesā nogādāšanai atpakaļ uz viņa dzīvesvietas valsti (lieta Nr.SKA-1142/2015) un bāriņtiesas pienākumu izšķirt vecāku strīdu par bērna fotogrāfiju publiskošanu (lieta Nr.SKA-864/2015).

Aktuāls bija arī spriedums saistībā ar trauksmes cēlāja identitātes aizsardzību (lieta Nr.SKA-380/2015), kā arī vairāki nolēmumi saistībā ar Paziņošanas likuma piemērošanu (sk., piemēram, lietu Nr.SKA-1023/2015 un Nr.SKA-848/2015).

Šie ir tikai atsevišķi piemēri, kas izlases kārtībā ilustrē departamenta izspriesto lietu daudzveidību 2015.gadā.

Administratīvo lietu departaments taisīja arī vairākus blakus lēmumus, ar kuriem centās pievērst sabiedrības un valdības uzmanību būtiskiem jautājumiem.

Departaments konstatēja, ka valsts pārvalde bieži izsludina juridisko pakalpojumu iepirkumu, lai gan šādus pakalpojumus var sniegt valsts pārvaldes darbinieki. Departaments norādīja, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.¹ panta pirmajai daļai publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos (lieta Nr.SKA-79/2015).

Citā lietā departaments vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ministru kabineta, vēršot uzmanību uz faktu, ka vairākas Latgales novada pašvaldības izveidojušas atkritumu apsaimniekotāju, kas tīši pārkāpa likumu un, neskatoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja aizliegumu, noslēdza iepirkuma līgumu (SKA-46/2015).

Departaments ir arī vērsies pie Advokātu padomes, informējot, ka advokāti izveidojuši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas piedāvāja juridiskos pakalpojumus, lai gan tas ir pretēji advokātu ētikas noteikumiem (lieta Nr.SKA-257/2015).

Citas aktivitātes

Departamenta pārstāvjiem līdzdarbojoties sabiedrības informēšanas jomā, tika turpināta sadarbība ar skolām. Vairākas klases apmeklēja Augstāko tiesu, un tām tika novadīta tiesību zinību stunda.

Administratīvo lietu departamenta tiesneši arī lasījuši lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā, piedalījušies normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupās.

Nākotnes izaicinājumi

1) Vienotas prakses veidošana pieaugoša lietu daudzuma kontekstā.

2) Pārsūdzības ieviešana bēgļu un patvēruma meklētāju lietās. Pieaugot šo lietu skaitam, varētu būt nepieciešams vienot tiesu praksi šajās lietās un būs jāievieš kasācijas instance.

3) Valsts kontroles lēmumu pārsūdzības ieviešana.

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU ATBILDĒTĀJIESTĀDES (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)