Sešiem no pašreizējiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem 2016.gada maijā beigsies otrais pilnvaru termiņš, un tiesnešiem jau laikus vajadzētu izraudzīt jaunus kandidātus, kuri atjauninātā sastāvā turpinās Ētikas komisijas darbu.
Iepriekšējās konferencēs informēju, ka Tiesnešu ētikas komisija strādā pie vienotām vadlīnijām komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem. 2015.gadā darbs ir rezultējies ar trim dokumentiem.
Viens no dokumentiem ir Tiesnešu ētikas komisijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas kopīgi izstrādātais skaidrojums par tiesnešu, zvērinātu advokātu un prokuroru profesionālās ētikas normām saziņā ar plašsaziņas līdzekļiem. Šī skaidrojuma nobeigumā uzskatījām par nepieciešamu norādīt, ka bez sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem nav iespējams nodrošināt skaidrojumā norādīto mērķu sasniegšanu, tāpēc aicinām plašsaziņas līdzekļus, darot zināmu tiesu varas pārstāvju sniegto informāciju, ievērot profesionālo ētiku, būt objektīviem, balstīties uz faktiskiem apstākļiem un pēc iespējas atspoguļot visu iesaistīto pušu viedokļus.
Savukārt Tieslietu padome 2015.gada 18.maijā apstiprināja Tiesu sistēmas vadlīnijas visām institūcijām, kas pārstāvētas Tieslietu padomē, un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kuru izstrādi iniciēja un uzsāka Tiesnešu ētikas komisija, bet vēlāk izstrādē aktīvi iesaistījās arī Tieslietu padome un Tieslietu ministrija. Lai informētu par šiem dokumentiem un diskutētu par labākajiem veidiem, kā tiesu komunikācijas stratēģiju izmantot tiesu darbā, Tieslietu padome un Tieslietu ministrija aicināja tiesu priekšsēdētājus, vietniekus, tiesu kolēģiju priekšsēdētājus un tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītājus uz tikšanos – diskusiju, kurā piedalījās arī Tiesnešu ētikas komisijas pārstāvji.
Pārskata periodā (kopš iepriekšējās Tiesnešu konferences 2014.gadā) Tiesnešu ētikas komisija ir sniegusi 1 atzinumu (vēl viens atzinums pēc būtības bija ietverts lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu) un 3 skaidrojumus (neskaitot jau pieminētās vadlīnijas komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem) (iepriekšējā pārskata periodā 4 atzinumi un 2 skaidrojumi).
Viens skaidrojums tapis sakarā ar tiesneša lūgumu skaidrot, vai saprātīgam vērotājam no malas varētu rasties šaubas par tiesneša objektivitāti, ja tiesnesis skatīs lietu, kurā pieteicējs ir Augstākās tiesas departamenta tiesnesis. Komisija secināja, ka saprātīgam vērotājam nav pamata šaubīties par tiesas objektivitāti tikai tā iemesla dēļ, ka tiesneši strādā vienā tiesu atzarā (nozarē) un tiesneša nolēmumus kolēģis vērtēs kā augstākas instances tiesas tiesnesis. Pretējā gadījumā neviens rajona tiesas tiesnesis nevar izskatīt pieteicēja lietu, jo visi tiesneši atrodas līdzīgā situācijā. Ja lieta ir piekritīga konkrētajai tiesai un iedalīta konkrētajam tiesnesim, tiesnesim šī lieta jāskata, ja nepastāv citi iemesli sevis atstatīšanai no lietas izskatīšanas.
Citā gadījumā komisija skaidroja, vai tiesnesis var būt pilnvarotais pārstāvis savam ģimenes loceklim tiesas procesā. Tiesnešu ētikas kodekss atļauj tiesnesim būt par pārstāvi, aizbildni, pilnvaroto vai citu uzticības personu savas ģimenes loceklim atsevišķos gadījumos ar nosacījumu, ka šāda darbība netraucēs tiesnesim godīgi veikt viņa pamatpienākumus. Tiesnešu ētikas komisija norāda, ka tiesnesim ir jābūt apdomīgam (piesardzīgam) attiecībā uz iesaistīšanos tiesas procesos. Pastāv risks, ka tiesneša dalība tiesas procesā lietas dalībnieka lomā var radīt iespaidu, ka tiesnesis izmanto savu amatu privāto interešu labā, kas mazinātu uzticēšanos tiesnesim un tiesu sistēmai kopumā. Komisijas ieskatā, katram pašam ir jāizvērtē, vai ārpustiesas aktivitātes, pārstāvot ģimenes locekļus, netraucē tiesnesim viņa pamatpienākumu veikšanu, kas jebkurā gadījumā ir primāra un kam ir pakārtojamas pārējās aktivitātes. Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, ņemot vērā iekšējo taisnīguma sajūtu, morāles normas pret sev ļoti tuviem cilvēkiem, tāpat izvērtējot katru konkrēto situāciju un apstākļus, tiesnesis, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus, var būt pārstāvis tiesā ārkārtas situāciju gadījumos īpašos apstākļos ļoti tuviem savas ģimenes locekļiem vai citiem sev ļoti tuviem cilvēkiem.
Vēl komisija skaidroja, vai tiesneša rīcība, lietojot zvērinātu advokātu birojam piederošu automašīnu, atbilst tiesnešu ētikas kodeksa normām. Komisija konceptuāli secināja, ka no profesionālās ētikas viedokļa nav pieņemama situācija, ka tiesnesis pastāvīgi lieto advokātu birojam piederošu automašīnu.
Tiesnešu ētikas komisijā vērsās Zvērinātu advokātu padome, kura lūdza gan Tiesnešu ētikas komisiju, gan Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisiju sniegt atzinumu saistībā ar tiesneša atrašanos vienlaikus arī zvērināta advokāta statusā, bet ar advokāta profesijā apturētu darbību.
Tiesnešu ētikas komisijas pārstāvji, pārrunājot problēmjautājumu ar Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas un Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjiem, secināja, ka iemesls, kura dēļ advokāti, kas kļuvuši par tiesnešiem, izvēlas lūgt apturēt zvērināta advokāta profesionālo darbību, nevis atstāt advokāta profesiju, ir saistīts ar nepieciešamību no jauna kārtot advokāta eksāmenu gadījumā, ja tiesnesis atkal gribētu kļūt par advokātu. Līdz ar to labākais risinājums būtu atbilstoša regulējuma paredzēšana likumos, kas izslēgtu nepieciešamību šādos gadījumos lūgt apturēt zvērināta advokāta profesionālo darbību.
Komisija nosūtīja Zvērinātu advokātu padomei provizorisku viedokli ar ieskatu, ja persona ir apturējusi savu zvērināta advokāta profesionālo darbību, tad nevajadzētu veidoties interešu sadursmei starp tiesneša pienākumiem un zvērināta advokāta pienākumiem, jo persona faktiski nedarbojas kā zvērināts advokāts. Tomēr, ņemot vērā, ka no ētikas normām izriet, ka tiesneša amatam vajadzētu būt prioritāram, Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, tiesneša amats nebūtu ilgstoši savienojams ar zvērināta advokāta amatu pat tad, ja persona ir apturējusi savu zvērināta advokāta profesionālo darbību. Līdz ar to, komisijas ieskatā, no ētikas normu viedokļa būtu pieļaujama tiesneša amata savienošana ar zvērināta advokāta amatu, apturot zvērināta advokāta profesionālo darbību tikai laikā, kamēr tiesnesis ir iecelts tiesneša amatā uz noteiktu laiku.
Vienlaikus atzīmējams, ka šis jautājums, tāpat kā daži citi, vēl gaida konkrētāku risinājumu.
Pārskata periodā komisija izskatīja divas lietas par iespējamu ētikas normu pārkāpumu tiesnešu rīcībā.
Tiesnesis bija vērsies pašvaldības policijā ar lūgumu atcelt piemēroto administratīvo sodu par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, norādot, ka tā novietota dienesta vajadzībām, kaut gan tas neatbilda patiesībai. Komisija secināja, ka minētajā situācijā tiesnesis izmantoja savu amatu personiskās interesēs, turklāt sniedza nepatiesu informāciju, kas tika atzīts par rupju tiesnešu ētikas normu pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā gan disciplinārlietu pret tiesnesi komisija neierosināja, ņemot vērā īpašus apstākļus.
Otrā gadījumā komisijai nosūtītajos materiālos bija norādīts uz tiesneša netaktisku attieksmi pret citiem tiesas darbiniekiem (pazemojoša, agresīva komunikācija), nepamatotu rīcību (stažieru izraidīšana no zāles, bez iemesla neļaujot tiem klausīties tiesas sēdes) un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu nepildīšanu, rezolūcijas veidā atsakoties pieņemt izskatīšanā nodotas lietas, kā arī nesniedzot pieprasīto paskaidrojumu. Komisija konstatēja, ka tiesneša rīcība ir necienīga, traucē tiesneša darba pienākumu pildīšanu, vairo sabiedrības neuzticību tiesu varai un ir pretēja likumam. Komisija šādu rīcību atzina par rupju ētikas normu pārkāpumu un ierosināja pret tiesnesi disciplinārlietu.
Saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 25.punktā noteikto komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi 3 mēnešos. Pēc iepriekšējās klātienes Tiesnešu konferences, kas notika 2014.gada 5.septembrī, sasauktas 14 komisijas sēdes (iepriekšējā pārskata periodā 10).
Iepriekšējā konferencē informēju, ka komisija nolēma rīkot izbraukuma sēdes, lai tiktos un diskutētu ar tiesnešiem par ētikas jautājumiem. Šajā periodā četras no minētajām 14 komisijas sēdēm bija izbraukuma sēdes. Komisija viesojās Valmieras rajona tiesā un Latgales apgabaltiesā, kur uz sēdēm aicināja attiecīgi Vidzemes un Latgales tiesu apgabalu tiesnešus. Viesojāmies arī Administratīvajā apgabaltiesā, kur aicinājām uz sēdi Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešus. Savukārt Tiesu administrācijas telpās uz komisijas sēdi tika aicināti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši. Komisija bija plānojusi rīkot izbraukumi sēdi arī Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā, bet organizatorisku problēmu un tiesnešu atsaucības trūkuma dēļ izbraukuma sēde tika atcelta.
Izbraukuma sēdēs komisijas dalībnieki ar tiesnešiem apmainījās viedokļiem par komunikācijas jautājumiem ar plašsaziņas līdzekļiem, par nepieciešamajiem grozījumiem Tiesnešu ētikas kodeksā, kā arī par citiem aktuāliem tiesnešu ētikas jautājumiem. Tiesnešiem bija iespēja arī pavērot komisijas darbu iesniegumu un sūdzību izskatīšanā. Šādu komunikācijas veidu ar tiesnešiem, rīkojot izbraukuma komisijas sēdes, turpināsim.
Pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas lūguma vairāki komisijas dalībnieki devās uz Zemgales priekšpilsētas tiesu, lai ar šīs tiesas tiesnešiem apspriestu gan konkrētas, gan teoretizētas situācijas saistībā ar tiesneša atstatīšanās jautājumiem.
Jautājumi par atstatīšanos vienmēr bijuši aktuāli, turklāt tiem risinājumi ne vienmēr ir vienkārši. Pārdomām citāts no ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pieņemtajiem Tiesnešu uzvedības Bangaloras principiem, konkrēti – 2.3.punktā norādītais saistībā ar objektivitātes principa piemērošanu – ciktāl iespējams, tiesnesis rīkojas tā, lai pēc iespējas samazinātu gadījumus, kad viņš būtu jāatstādina no noteiktu lietu izskatīšanas vai izlemšanas. Turklāt šajās uzvedības normās norādīts: jāņem vērā, ka tiesneša atcelšanu nevar pieprasīt, ja nav nevienas citas tiesas, kas var izskatīt attiecīgo lietu, vai pastāv ārkārtas apstākļi, kuru dēļ bezdarbība var būtiski apdraudēt tiesiskumu.
Tiesnešu ētikas komisija koncentrētā veidā apkopojusi atziņas no Tiesnešu ētikas komisijas dokumentiem, kas veltītas tiesnešu atstatīšanās institūtam. Tuvākajā laikā tās tiks papildinātas un elektroniski nosūtītas visiem tiesnešiem.
Ētikas komisija ir apspriedusi un sniegusi rakstveida atbildes uz 42 privātpersonu iesniegumiem (iepriekšējā pārskata periodā 31), kur iesniedzēji pārsvarā sūdzējušies par viņuprāt nepareizi izlemtiem procesuāla rakstura jautājumiem. Komisijas sēdēs tiek izskatīti visi iesniegumi un sūdzības. Ja tiek saskatītas pazīmes, kas norāda uz iespējamu konfliktu ar tiesnešu ētikas normām, lūdzam iesaistītās personas sniegt komisijai iesniegumā norādītās situācijas skaidrojumu, tomēr lielākoties tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumus nekonstatējām. Atbildēs iesniedzējiem šādos gadījumos esam norādījuši, ka mūsu kompetencē nav izskatīt privātpersonu iesniegumus, savukārt procesuāla rakstura jautājumi, ja netiek saskatīts iespējams ētikas normu pārkāpums, kuru ētikas komisija varētu izskatīt pēc savas iniciatīvas, ir risināmi atbilstošajos procesuālajos likumos paredzētajā kārtībā.
Tiesnešu ētikas komisijas anonimizēti atzinumi, skaidrojumi un lēmumi – atrodami un izlasāmi tiesu portālā www.tiesas.lv. Tur atrodamas arī visas nepieciešamās ziņas saistībā ar Tiesnešu ētikas komisiju: tās sastāvs, Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa teksts, manis pieminētie tiesnešu uzvedības Bangaloras principi, izraksts no likuma „Par tiesu varu”, Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta teksts un kontakti – komisijas e-pasts un korespondences adrese.
QR
