Patentu tiesvedības jautājumi
Civillietu departamenta tiesnese Zane PĒTERSONE piedalījās Eiropas Patentu iestādes (European Patent Office) un Spānijas Patentu un preču zīmju biroja organizētā seminārā par patentu tiesvedības jautājumiem
(Madride, 2016.gada jūnijs)
Seminārā tika papildinātas zināšanas par patentu tiesību aizsardzību un šo lietu izskatīšanu tiesā.
Semināra pirmajā dienā runāts par trīs apjomīgiem tematiem: prioritātes tiesības; patenta pretenziju labojumi; otrreizējas jeb tālākas medicīniskās izmantošanas pretenzijas. Savukārt semināra otrajā dienā apskatīti šādi temati:
-
Patentu valdē sākotnēji veiktās patentspējas pārbaudes lietas dokumentu izmantošanas iespējas patentu tiesvedībā, kas uzsākta pēc patenta piešķiršanas;
-
Eiropas patentu tiesvedības jautājumi nākotnē: jurisdikcijas jautājumi;
-
pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi;
-
kā aprēķināt zaudējumus patenta tiesību pārkāpuma gadījumā.
Katrs temats tika apskatīts no dažādu valstu tiesu prakses un dažādu lektoru skatu punkta, kā arī raisījās interesantas un vērtīgas diskusijas dalībvalstu starpā. Piemēram, par to, kā aprēķināt zaudējumus patenta tiesību pārkāpuma gadījumā, tika prezentētas Šveices, Vācijas, Spānijas un Lielbritānijas pieejas šim jautājumam.
Būtiski bija noskaidrot lektoru un citu valstu pārstāvju viedokli par pušu un tiesas pienākumu apjomu gadījumā, kad prasību par patenta atzīšanu par spēkā neesošu atbildētājs atzīst daļēji, lūdzot ierobežot patenta pretenzijas. Latvijas Patentu likuma 58.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka patenta piešķirto tiesību apjomu var ierobežot, ja tiesa, izskatot lietu par patenta atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 57.pantu, atzīst patentu par daļēji spēkā neesošu; tiesa ierobežo patenta pretenzijas, ja šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi neattiecas uz patentu pilnā apjomā. Latvijas praksē ir radušies strīdi par to, kādi šīs normas piemērošanā ir pušu un tiesas pienākumi, proti, vai tiesai ir pienākums pašai revidēt patenta pretenzijas, ja patenta īpašnieks nav iesniedzis konkrētu piedāvājumu, kā to izdarīt. Visu valstu pārstāvji vienprātīgi atzina, ka tiesa pati pretenzijas neierobežo, ja prasītājs nav piedāvājis konkrētu variantu, kā patenta pretenzijas ierobežot, proti, nav iesniedzis jauno pretenziju variantu.
Ņemot vērā, ka Latvijā šāda līmeņa mācību par patentu jautājumiem tiesnešiem nav, gan jaunās zināšanas, gan iespējas dalīties pieredzē un pārrunāt problēmjautājumus bija ļoti nepieciešamas un vērtīgas.