Šobrīd Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darba mērķis ir Augstākās tiesas pamatfunkcijas – vienveidīgas tiesu prakses veidošanas – izpilde. Tiesu prakses vienādošanas problemātika bija aktuāla arī starpkaru posma Latvijas Senātā. Šajā rakstā īss pārskats par Spriedumu biroju, kas no 1938.gada maija (faktiski no septembra) līdz 1940.gada oktobrim darbojās Senātā.
Atbalstot Spriedumu biroja izveidošanu, Tieslietu ministrija norāda, ka gadiem ilgajā Senāta darbā, teorētiskos jautājumus diskutējot un apspriežot, dažāds senatoru sastāvs var tomēr dažkārt spriest par vienu un to pašu jautājumu pat pretrunīgi, vismaz atziņas var novirzīties. Atzīmēts, ka sava loma ir arī apstākļiem, kas katru gadu tomēr nedaudz mainās. Spriedumu biroju bija paredzēts izveidot, lai pārredzētu un sistematizētu Senāta praksi un rūpētos par tās saskaņošanu. Tas tika pamatots šādi: noorganizējot Senātā Spriedumu biroju, īpašā kartotēkā varēs pārliecināties par Senāta līdzšinējo praksi katrā jautājumā un tādā kārtā saskaņot tagadējās atziņas ar agrākajām.
Juridiskais pamats Spriedumu biroja kā institūcijas izveidei bija Ministru kabineta 1938.gada 29.martā pieņemtais likums „Pārgrozījums un papildinājums Tiesu iekārtā”, kura 61.1 –61.11 pants attiecās uz Spriedumu biroju. Biroja uzdevums tika formulēts 61.2 pantā – dot iespēju saskaņot un pārredzēt Senāta praksi.
Kā viens no Senāta tiesu prakses saskaņošanas veidiem likuma 61.7 pantā tika noteikts – ja izspriežamā lietā kāds no senatoriem vai virsprokuratūras amatpersonām ierosina atzīt par vēlamu grozīt līdzšinējo praksi departamentā, lieta nododama departamenta kopsēdei vai nu izspriešanai, vai jautājuma izšķiršanai. Lieta, kurā viens departaments atzīst par vēlamu atkāpties no citu departamentu prakses, nododama Senāta Apvienotai sapulcei jautājuma izšķiršanai.
Likuma papildinājums par Spriedumu biroju tapa pēc padziļinātas Rietumeiropas valstu tiesu līdzīgu institūciju izpētes, kuru personīgos apmeklējumos veica Latvijas Patstāvīgās Starptautiskās Tiesas organizācijas pārstāvis senators Kārlis Ducmanis. Viņš arī kļuva par pirmo un vienīgo Spriedumu biroja vadītāju.
Senāta Spriedumu biroja instrukcijas I daļa (Spriedumu biroja darbvedība) un II daļa (Spriedumu biroja funkcijas) pieņemta Senāta Apvienotas sapulces 1939.gada 13.jūnija rīcības sēdē. Apvienotā sapulce 1940.gadā apsprieda instrukcijas II daļas papildināšanu un III daļas (Publikācijas) pievienošanu, tomēr tās tā arī netika oficiāli apstiprinātas. Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir atrodami senatora K.Ducmaņa paskaidrojumi pie instrukcijas un darba plāna Senāta spriedumu birojam, kas satur arī instrukcijas nepubliskoto III daļu.
Nepilna pusotra gada laikā četru darbinieku kolektīva (neskaitot mašīnrakstītājas) darba rezultātā krājumos bija ievestas 3006 tēzes un 294 atzīmes, kas izvilktas: no Senāta Apvienotās Sapulces (44 tēzes, 2 atzīmes), Administratīvā (815 tēzes, 99 atzīmes) un Kriminālā (696 tēzes, 96 atzīmes) departamenta 1937.–1940.gada spriedumiem. Pat mūsdienu datorizētajā laikā atliek vien apbrīnot šī biroja darba spējas un ražīgumu.
Interesantu ieskatu Spriedumu biroja darbības ieceru īstenošanā sniedz K.Ducmaņa atskaites par biroja darbu. Tās attiecas gan uz biroja darbiniekiem, darba intensitāti, lai apkopotu judikatūras atziņas jau no 1938.gada sākuma, gan sadarbību ar Senāta departamentiem nolēmumu norakstu saņemšanā. Tāpat detalizēti aprakstīti tēžu klasifikācijas apsvērumi un zīmvārdu (atslēgvārdu) norādīšana. Ievērību pelna arī kartotēku veidošanas praktiskie aspekti, piemēram, noteikta (gumijota) papīra izvēle, lai pasargātu to no nolietošanās un saplēšanas, un speciālu „riņķa grāmatu”, kas dod iespēju katrā laikā izņemt vai apmainīt jebkuru lapu, lietošana tēžu krājumiem.
Daļa no šiem materiāliem 3500 lapu kopapjomā ir digitalizēti un pieejami Valsts Vēstures arhīva internetvietnē. Tajā ir aplūkojamas 1699 tēzes, t.i., 57% no 3006 tēzēm, kas bija izveidotas līdz 1940.gada novembrim. Publiskotas 30 arhīva lietas no 1535.fonda, kas ir 0,042% no šajā fondā esošajām 71 383 lietām. Lai atvieglotu starpkaru Latvijas Senāta tiesu prakses apzināšanu un izvērtēšanu, Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā atrodama vēsturiskā judikatūra (līdz 1940.gadam), kurā papildus minētajam digitalizētajam materiālam pieejams satura rādītājs un Civillikuma salīdzināmais pantu rādītājs, kas dod pārskatu par to, kuri 1937.gada izdevuma Civillikuma panti atvieto 1864.gada izdevuma Civillikuma pantus (1937.g. likuma sākotnējās redakcijas izdevuma pielikums), kas ļauj orientēties Civillikuma pantu pārmantojamībā.
Digitalizētie Spriedumu biroja materiāli sniedz ieskatu 1937.–1940.gada tiesu praksē, kā arī piedāvā juridiskās informācijas atlases un apstrādes modeli, kas var noderēt arī mūsdienās.
Šobrīd Augstākajā tiesā veiktā judikatūras apzināšana pamatos atbilst Sprieduma biroja aizsāktajam darbam. Arī dažas iecerētās izmaiņas vienotas tiesu prakses nodrošināšanā atbilst Sprieduma biroja vadītāja iecerēm. Piemēram, tēžu kopumā, kas izkārtots Civillikuma normu secībā, bija iekļautas ne vien Civilā departamenta atziņas, bet arī Administratīvā un Kriminālo lietu departamentu atziņas par attiecīgo normu. Tādējādi tēzes tiesu darbības jautājumos 1938.–1940.gadā atspoguļo ne tikai katra departamenta, bet visa Senāta jurisprudenci.
Plašāks vēsturisko materiālu pārskats pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Vēsturiskā judikatūra (līdz 1940.gadam).
QR
