IEVADS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja VERONIKA KRŪMIŅA pārskatu par administratīvajām lietām, kurās atbildētāja ir pašvaldība, sāka ar statistiku. Proti, šādas lietas ir otrā vai trešā „populārākā” administratīvo lietu grupa Augstākajā tiesā pēc lietām pret Valsts ieņēmumu dienestu un aptuveni vienādi ar ministrijām. Gan 2015.gadā, gan 2016.gadā pašvaldību lietas bija 19% no visām Administratīvo lietu departamentā izskatītajām lietām.
No lietām, kurās atbildētāja ir pašvaldība, 2016.gadā 78 lietas jeb 40% bija Rīgas pašvaldības lietas (2015.gadā – 88 jeb 43%). Otrajā vietā – Jūrmala (2016.gadā – 17 lietas jeb 9%, 2015.gadā – 11 jeb 5%). Pārējām pašvaldībām lietu skaits reti pārsniedz 10 (2015.gadā Liepājas pilsētas pašvaldība bija atbildētāja 11 lietās, bet 2016.gadā – 7).
Biežākās konfliktu jomas ir četras: sociālā palīdzība, būvniecība un vide, nekustamā īpašuma nodoklis un publiskie iepirkumi. Veronika Krūmiņa atzina: īpaši publiskie iepirkumi varētu būt plašs darba lauks pētnieciskajai žurnālistikai.
Sīkāk Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja analizēja sešas tiesu lietas, kurās pieteikuma iesniedzēji bija vērsušies pret pašvaldībām.
RĪGAS DOMES IETEKME UZ AZARTSPĒĻU TIRGU
2017.gada 24.februāra spriedums un blakus lēmums
lietā Nr.SKA-34/2017
Rīgas dome 2012.gadā atteica izsniegt atļauju komersantam spēļu zāles atvēršanai Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, pamatojoties uz domes 2006.gadā izdotajiem saistošajiem noteikumus, kas liedz turpmāku spēļu zāļu atvēršanas atļauju izsniegšanu šajā teritorijā.
Tiesa konstatēja, ka pirms noteikumu spēkā stāšanās šajās teritorijās darbojās un bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles (7 komersanti), bet pašvaldība vairāk nekā 10 gadu laikā nav rīkojusies, lai sakārtotu šīs teritorijas atbilstoši pašas izdotajiem noteikumiem. Līdz ar to šie 7 komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā, jo jauni komersanti teritorijā netiek ielaisti.
Atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt spēļu zāli, un izsniegtā atļauja zaudē spēku pēc pieciem gadiem.
Augstākā tiesa, skatot šo lietu, pieņēma blakus lēmumu, vēršot Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas domes uzmanību uz pašvaldības bezdarbību, neizmantojot ar likumu piešķirtās tiesības, lai veicinātu pašas izdoto noteikumu prasību ievērošanu.
JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA NEIZSNIEDZ DEPUTĀTAM DOKUMENTU KOPIJAS
2016.gada 27.maija lēmums un blakus lēmums lietā
Nr.SKA-1075/2016
Jelgavas novada domes deputāts vairākkārt vērsās pašvaldībā ar lūgumu izsniegt juridiskā pakalpojuma audita dokumentu kopijas, kuras pašvaldība iesniedza Iepirkumu uzraudzības biroja komisijai. Pašvaldība atteica izsniegt informāciju, jo prasītajiem dokumentiem noteikts ierobežotas pieejamības dokumentu statuss.
Tiesa atzina, ka saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības iepazīties ar valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts.
Pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām ir pienākums deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā izsniegt deputātam viņa pilnvaru īstenošanai nepieciešamo dokumentu norakstus.
Ja pašvaldības domes deputātam ir tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad vēl jo vairāk šādas tiesības viņam ir attiecībā uz pašas domes rīcībā esošo informāciju.
Augstākā tiesa ar blakus lēmumu vērsa Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas uzmanību, ka, nesniedzot pieprasītos dokumentus novada domes deputātam, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs savā darbībā pārkāpis Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu.
Līdzīgs lēmums un arī blakus lēmums bija pieņemts lietā Nr.SKA-508/2013, kurā Rīgas pašvaldības uzņēmums (kapitālsabiedrība) bija atteicis sniegt deputātam informāciju par uzņēmumā pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar sabiedriskā transporta izmantošanu bez maksas.
LOĢISKI NEIZSKAIDROJAMA NEKONSEKVENCE JŪRMALAS DOMES RĪCĪBĀ
2017.gada 13.marta spriedums lietā Nr.SKA-682/2017
un 2017.gada 21.marta spriedums lietā Nr.SKA-760/2017
Jūrmalas pilsētas pašvaldības darbību hronoloģija:
- 19.08.2015. izsludina iepirkumu D klases ielu ikdienas uzturēšanas darbiem;
- 16.11.2015. pārtrauc iepirkumu, jo nepieciešami uzturēšanas darbi visos gadalaikos (jāmaina tehniskā specifikācija);
- 30.12.2015. noslēdz līgumu ar SIA „JLD” (pēc sarunu procedūras ar diviem pretendentiem);
- 24.02.2016. izsludina iepirkumu D klases ielu ikdienas uzturēšanas darbiem; piedāvājumu iesniedz 3 pretendenti, lētāko piedāvā cits pretendents, nevis SIA „JLD”;
- 24.03.2016. pārtrauc iepirkumu, jo šādi darbi pašvaldībai nav nepieciešami;
- 15.06.2016. izsludina jaunu iepirkumu ar identisku iepirkuma priekšmetu;
Augstākā tiesa atzina, ka pasūtītāja mērķis bija noslēgt iepirkuma līgumu ar konkrētu pakalpojumu sniedzēju, tādējādi apzināti pieļaujot piegādātāju brīvas konkurences un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu pārkāpumu
JŪRMALAS DOME NEPAMATOTI PĀRTRAUC IEPIRKUMU
2016.gada 3.augusta lēmums lietā
Nr.SKA-1307/2016
Jūrmalas pilsētas iepirkumu komisija izsludināja iepirkumu būvuzraudzības būvdarbiem Dubultu kultūras un izglītības centrā. Tika iesniegti 11 piedāvājumi un tie tika atvērti. Pēc aptuveni mēneša iepirkums pārtraukts sakarā ar nepieciešamību pārstrādāt atlases prasības. Nākamajā dienā izsludināts jauns iepirkums par tādu pašu būvuzraudzības pakalpojumu (precizēts, ka atbildīgajam būvuzraugam jābūt reģistrētam pretendenta – būvkomersanta – speciālistam (darbiniekam), kā arī grozīta prasība par būvuzrauga pieredzi iepriekšējo piecu gadu laikā).
Augstākā tiesa atzina, ka pirmšķietami otrā iepirkuma prasības ir nebūtiski atšķirīgas, tāpēc lēmumam par iepirkuma pārtraukšanu trūkst pamatojuma.
DETĀLPLĀNOJUMĀ IETVERTĀ JĒDZIENA „PARKA BŪVES BĒRNU ATPŪTAI” SATURS
2014.gada 18.jūlija spriedums lietā
Nr.SKA-546/2014
Jūrmalas pilsētas domes būvvalde izsniedza plānošanas un arhitektūras uzdevumu bērnu atpūtas kompleksa jaunbūves projekta izstrādei, uz ko pamatojoties, izstrādāts būvprojekts un izsniegta būvatļauja. Faktiski bērnu atpūtas kompleksa „aizsegā” Jūrmalas pilsētas būvvalde atļāva Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā būvēt kafejnīcu, ko nepieļauj ne detālplānojums, ne teritorijas plānojums.
Augstākā tiesa atzina, ka jēdziens „parka būves bērnu atpūtai” neaptver sabiedriskās ēdināšanas objekta izbūvi, turklāt nav nozīmes, ka ēdināšanas pakalpojumu saņēmēji būtu bērni. Parka būve bērnu atpūtai nevar būt ne kafejnīca, ne cits tirdzniecības vai pakalpojumu objekts.
ATKRITUMU „SALA” ĶĪŠEZERĀ
2016.gada 23.februāra rīcības sēdes lēmums lietā
Nr.SKA-38/2016
Vides valsts inspekcija uzlika pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai izvest būvgružus no Ķīšezera krasta un atjaunot ezera krasta līniju atbilstoši ģeodēziskajiem uzmērījumiem. Tā kā zemes gabals pieder pašvaldībai, tai jānodrošina atkritumu aizvākšana.
Pašvaldība pārkāpumu novērsa tādējādi, ka daļu būvgružu jeb atkritumu „pagrūda” tālāk ezerā, starp atkritumiem un zemi izveidoja grāvi (seklu līci) un uzskatīja, ka valstij piederošajā ezerā ir izveidojusies sala.
Augstākā tiesa atzina, ka pretēji pašvaldības pieņēmumam atkritumu kaudze ezerā nav „sala” Civillikuma izpratnē. Šajā gadījumā sala bija radusies domes prettiesiskas rīcības rezultātā.
Neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu „sala” ir jāizved Rīgas pilsētas pašvaldībai.
QR
