Tiesu atklātības robežas

Slovākijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros organizētajā konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās un diskusijās piedalījās gan Eiropas Savienības, gan citu valstu, piemēram, Ukrainas, Amerikas Savienoto Valstu tieslietu sistēmu un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Būtiskākās diskusijas bija par tiešraidēm no tiesām – vai atļaut, ar kādiem nosacījumiem. Piemēram, Dānijas Augstākajā tiesā atļauja jāsaņem jau lai ienestu kameras tiesas ēkā, jo arī pie tiesas zāles filmēt var tikai ar personas piekrišanu. Īpaša atļauja jālūdz, lai filmētu apsūdzēto. Lietuvas Augstākā tiesa vēlas atteikties no absolūtā filmēšanas aizlieguma un atļaut tiesas spriedumu pasludināšanas pārraidīšanu.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) pārstāvis norādīja, ka žurnālisti tiesvedības procesā pilda sabiedrības uzraudzības funkciju un tāpēc jāveicina to darbībai labvēlīga vide, piemēram, ja tiek izlemts par slēgtas sēdes statusu, tad ļaujot žurnālistiem zāli pamest pēdējiem.

Izskanēja viedoklis, ka tiesām jāatbalsta „saprātīgie” profesionālie žurnālisti, lai informācija sabiedrībai būtu korekta.

Atsevišķu interesi izpelnījās jautājums, vai tiesām ir Facebook, Twitter un citi sociālo portālu konti, kā notiek informācijas apmaiņa. Lietuvai ir tiesu konts ar mērķi, lai ar savu publicēto ziņu sasniegtu arī jauniešu auditoriju. Nolēmumus tajā nepublisko. Austrijas Augstākā tiesa visu informāciju publisko mājaslapā. Čehijas Augstākajai tiesai ir Twiter un Linked-in konti.

Dānijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja par nolēmumu publicēšanas kārtību, uzsverot, ka procedūra veidota, lai lietas dalībnieki par nolēmumu tiktu informēti vispirms un tikai tad tas parādītos publiski pieejams. Internetā tiek publiskots kopsavilkums, pievienojot norādi uz pilnu nolēmuma tekstu.

 Latvijas pārstāve uzstājās ar priekšlasījumu par anonimizācijas problēmu situācijās, kad noticis dialogs starp nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesu vai lieta tiek izskatīta pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma. Šajos gadījumos, iztrūkstot vienotai pieejai personas datus atklājošas informācijas aizsegšanai, veidojas situācijas, ka atsaucēs uz starptautisko tiesu nolēmumiem var izlasīt informāciju, kas tiek anonimizēta Latvijas tiesas nolēmumā (fiziskas personas – lietas dalībnieka – uzvārds). Konferences dalībnieki diskusijās vērsa uzmanību, ka informācijas nepubliskošanai jānotiek pēc vienotiem principiem. Tajā pašā laikā pārlieku intensīva datu anonimizēšana var traucēt tiesu nolēmumu saprotamībai un pieejamībai. Dānijas Augstākās tiesas tiesnese norādīja, ka spriedumu publicēšana nodalāma no tiesas spriešanas un tāpēc datu apstrādei piemērojami vispārējie standarti. Spānijā noteikts, kāda informācija no krimiminālprocesa nav izpaužama, piemēram, ziņas par cietušajiem, un šis pienākums attiecas arī uz žurnālistiem.Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis norādīja, ka lietas dalībnieki var izmantot arī tiesības lūgt „tikt aizmirstiem”.

Eiropas Savienības Tiesas prezidents informēja, ka notiek darbs, lai uzlabotu nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas saziņu prejudiciālo nolēmumu procesā attiecībā uz datu aizsardzību.

Uzmanība bija pievērsta arī tiesnešu un tiesu komunikācijai ar sabiedrību un tiesu iekšējai komunikācijai. Šajos jautājumos būtiska nozīme ir ētikas kodeksiem, gan lai aizsargātu tiesnešus, gan arī lai tos disciplinētu kontekstā ar tiesnešu tiesībām uz izteiksmes brīvību. Par visdetalizētāko tiek uzskatīts Bulgārijas tiesnešu ētikas kodekss.

Secinājumi:

•  Tiesu nolēmumu publiskošanai nav viena vispārpieņemta prakse, katra valsts to pielāgo savai „kultūrai un izpratnei”.
• Tiesnešu komunikācijas vadlīniju skaidrība un izpratne gan no tiesnešu, gan žurnālistu viedokļa ir labas komunikācijas pamatā.
• Tiesas spēja veidot pozitīvu tēlu ir iespējama tikai pie nosacījuma, ka tiesa ar savu ziņu var sasniegt sabiedrību tieši – neizmantojot masu mediju starpniecību.