• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Augstāko tiesu komunikācija

Augstāko tiesu komunikāciju vispārīgi nosaka komunikācijas stratēģija, kas atbild uz četriem jautājumiem  – kādēļ komunicēt, par ko komunicēt, kā to izdarīt un kas ir mērķauditorija. Projektā pētīti divi no šiem jautājumiem – par ko augstākajām tiesām vajadzētu komunicēt un kā to labāk darīt.

Secināts, ka augstākajām tiesām noteikti vajadzētu publicēt lietu sadales kārtību, tiesas sēžu kalendāru, kā arī informāciju par disciplinārlietu izskatīšanas rezultātiem.  Ikvienam lietas dalībniekam ir tiesības saņemt informāciju par tiesnesi, kas izskatīs viņa lietu. Tas nozīmē, ka lietu sadales kārtībai ir jābūt publiski pieejamai. Tomēr aptaujas rezultāti rādīja, ka ne visās valstīs lietu sadales kārtība ir automātiski sabiedrībai pieejama (Augstākās tiesas mājaslapā vai citās valsts uzturētās internetvietnēs). Arī medijiem ir svarīga loma sabiedrības informēšanā par tiesu darbu, līdz ar to, lai mediji un sabiedrība varētu piedalīties sabiedrībai nozīmīgās tiesas sēdēs, viņu rīcībā ir jābūt tiesas sēžu kalendāram. Lai sabiedrība uzticētos tiesnešiem, nepietiek tikai ar to, ka viņi veic savu uzdevumu, tiesnešiem ir jāapzinās sava atbildība arī ētikas pārkāpumu gadījumā. Sabiedrības uzticēšanās ir būtiska tiesiskuma uzturēšanā. Tādēļ, kad pārbaude ir pabeigta un lieta ierosināta, disciplinārlietu izskatīšanai jābūt atklātai, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos tiesnešiem.

Projektā veiktā aptauja rāda, ka augstākajām tiesām ir dažāda prakse – dažās ir komunikācijas nodaļa, dažās ir runas persona, dažās ir tiesnesis – runas persona, bet vairākām augstākajām tiesām nav ne komunikācijas nodaļas, ne speciāli ieceltas runas personas. Pētījumā secināts: lai institucionāli nodrošinātu augstāko tiesu komunikāciju, tām jāizveido komunikācijas nodaļa un jāieceļ tiesnesis – runas persona un jānodrošina viņa apmācība darbam ar medijiem. Divi labi piemēri apmācībai sabiedrisko attiecību jomā ir Anglijā un Velsā, kā arī Nīderlandē. Anglijā un Velsā tiesneši – runas personas piedalās ikgadējos kvalifikācijas celšanas kursos. Mācības vada sabiedrisko attiecību konsultants. Tiesneši – runas personas dienu pavada valsts televīzijā un radio studijā. Tiesnešiem tiek iedoti scenāriji, un atbilstoši tiem viņi tiek intervēti. Intervija tiek atskaņota un analizēta. Savukārt Nīderlandes Tieslietu padome koordinē īpašus mācību kursus tiesnešiem, tai skaitā apmācības, kā runāt kameras priekšā. Vidēji sešpadsmit tiesneši gadā saņem apmācības sabiedrisko attiecību jomā.

Labā prakse ir arī organizēt sanāksmes, kuru laikā tiesneši – runas personas un padomnieki komunikācijas jomā apmainās pieredzē. Piemēram, Nīderlandē visi tiesneši – runas personas tiekas divreiz gadā, lai dalītos savā pieredzē pēdējo sešu mēnešu darbā ar medijiem. Sanāksmju laikā tiesneši – runas personas diskutē par savu pieredzi un precizē vadlīnijas darbam ar presi. Savukārt Ungārijas Tieslietu birojs sadarbībā ar tiesām divas reizes gadā organizē konferenci, kurā piedalās runas personas un komunikācijas nodaļu vadītāji. Konferencē tiek apspriestas aktuālākās problēmas, grūtības, kā arī dalībnieki dalās ar labākās prakses piemēriem.

Tāpat labā prakse ir augstāko tiesu komunikācijas speciālistiem konsultēt zemāko instanču tiesas, kurām nav savas komunikācijas nodaļas. Piemēram, Spānijas Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa sadarbojas un atbalsta zemāko instanču tiesu komunikācijas nodaļu aktivitātes.

Analizējot Eiropas Savienības valstu augstāko tiesu pieredzi par to, kādā veidā komunicēt ar sabiedrību, lietas dalībniekiem un likumdevēju, sagatavoti septiņi ieteikumi (labās prakses piemēri).

Pirmkārt, augstākās tiesas komunikācijas nodaļai ir jābūt atbildīgai par preses relīžu sagatavošanu. Ja preses relīze ir par konkrētu lietu, komunikācijas nodaļai tā jāsagatavo, cieši sadarbojoties ar lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem.

Otrkārt, tiesām jāizveido sava mājaslapa, kas saturētu vispārīgu informāciju par tiesu, kā arī praktiska rakstura informāciju un preses relīzes. Mājaslapā jāatspoguļo ne tikai vispārīga informācija par augstākās tiesas lomu un uzdevumiem, bet jāietver arī preses relīzes un praktiska informācija par tiesas apmeklēšanu, iekšējiem notikumiem, gaidāmajiem pasākumiem un cita informācija.

Treškārt, ja tiesa izmanto sociālos medijus, jāizstrādā atbilstoša stratēģija un politika, ņemot vērā mērķauditoriju un nosakot mērķus attiecībā uz katru sociālo mediju izmantošanas veidu. Stratēģijā jāprecizē persona, kas būtu atbildīga par sociālo mediju kontu administrēšanu, jānosaka, vai un kā tiesa atbild uz negatīviem komentāriem, vai tiesa sniedz atbildes uz sociālajos medijos uzdotajiem jautājumiem, un jāprecizē citi aspekti.

Ceturtkārt, jāizstrādā skaidras vadlīnijas audio un video ierakstu veikšanai tiesas sēžu laikā, ņemot vērā dažādās iesaistīto personu tiesības.

Piektkārt, ieteicams organizēt apaļā galda diskusijas ar citiem praktizējošiem juristiem, kuru viedoklis vai pieredze varētu būt būtiska attiecīgā jautājuma risināšanā; organizēt sabiedrību izglītojošas aktivitātes, kā arī preses konferences, lai skaidrotu tiesvedības procedūras un noteikumus.

Sestkārt, lai informētu likumdevēju un izpildvaru par problēmjautājumiem, kas izriet no tiesību aktiem, augstākajām tiesām šie jautājumi būtu jāietver savos spriedumos un gada pārskatos. Ja lietu izskatīšanas gaitā tiesas saskaras ar kādu problēmjautājumu, tās šo jautājumu var norādīt savā nolēmumā. Turklāt tās var akcentēt šādus problēmjautājumus savos gada pārskatos, darot to vispārīgā veidā, nevis attiecībā uz konkrētu lietu.

Septītkārt, papildus valsts mēroga aptaujām par sabiedrības viedokli par tiesu sistēmu ir jāveic arī speciālas aptaujas par augstākās tiesas darbu. Piemēram, Lietuvas Augstākā tiesa klientiem regulāri piedāvā aizpildīt apmierinātības izvērtēšanas veidlapu.