Jāteic, ka šī konference ir ārkārtīgi savlaicīga un ārkārtīgi nepieciešama. Mēs redzam pēdējos gados visā Eiropā būtiskus izaicinājumus demokrātijai un likuma varai. Politika mainās ātrāk, nekā mēs būtu varējuši iedomāties, jaunās tehnoloģijas ienes savas lietas. Partiju demokrātija, kas likās pamats modernajām demokrātijām, ir mainījusies. Partijas vairs nav tādas kā agrāk un pilsoņi vairs nav tādi kā agrāk. Vēlētājs ir gatavs eksperimentēt, vēlētājs ir gatavs paspēlēties ar valsti, lai pavērotu, lai būtu interesantāk. Šajā brīdī ārkārtīgi būtiski jebkurā valstī pieaug tiesu varas loma. Tiesu vara joprojām ir tas enkurs, kas notur valstiskumu. Enkurs, kas valstiskumu notur pie fundamentālām lietām kā taisnīgums, likuma vara, arī ticība savai valstij.
Ir arī jāatzīst, ka šis laiks nāk kā izaicinājumu laiks. Arī tiesu vara ir spiesta mainīties līdzi laikam. Jo „pastāvēs tas, kas pārvērtīsies,” teicis jurists Pliekšāns – dzejnieks Rainis.
Modernās tehnoloģijas ienes savu. Tiesas mūsdienās strādā savādāk. Un Latvijas progress šajā ziņā ir novērtēts nesenajā tiesu sistēmas ziņojumā – Latvija ir 5.vietā Eiropas Savienībā – tātad pašā augšgalā tehnoloģiju ieviešanā.
Mainās saziņa ar sabiedrību, komunikācijas rīki. Ir pilnīgi normāli, ka Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts Amerikas Savienotajās Valstīs izveido Twitter kontu un aģitē par sevi. Arī Latvijā ir tiesneši, kuriem ir Twitter konts, kuri aktīvi pauž savu pozīciju sabiedrībai būtiskos jautājumos ar moderniem līdzekļiem.
Uz tiesu daudzi apmulsuši raugās pēc līderības, pēc stabilitātes, pēc atsauces uz lielajām, mūžīgajām vērtībām. Šodien mēs šīs lietas diskutēsim. Par Tieslietu padomēm, par tiesas spriešanu un par tiesu dialogu. Un es ļoti ceru, ka tie kolēģi, kas šeit ir pulcējušies, ir norūpējušies un ir gatavi kopīgi domāt. Nedomāju, ka būs uzreiz gatavas atbildes, bet ceru, ka pēc šīm divām stundām mēs paliksim ar jaunām domām bagātāki un varbūt gūsim iedvesmu turpmākajam darbam.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja un reizē Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņojumā dzirdējām lietas, ar kurām šī konference varētu rezultēties turpmākajā darbā. No Tieslietu padomes izskanēja gatavība diskutēt vai pārdomas par politiķu darbību Tieslietu padomes sastāvā. Pieļauju, ka šī diskusija varētu virzīties uz Saeimas Juridisko komisiju ar to jautājumu, kas ir klasiskais jautājums pie mums, jo Latvijā Tieslietu padomes locekļi ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Tieslietu padomes priekšsēdētāja priekšlasījumā tika parādīti šīs izvēles zināmi riski Venēcijas komisijas un arī tiesu varas atzītu rekomendāciju kontekstā.
Čehijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesneša doktora Zdeneka Kūna tēma – starp racionālu lēmuma pieņēmēju un Deus ex Machina – Dievu no mašīnas, kas bija klasiska lieta, kā grieķu dramaturgi atrisināja lietas. Tad, kad viņi savērpa sižetu trakāk nekā Hameleonu rotaļās, lai atrisinātu lietu, parādījās kāds Dievs, kas pateica – tam būs tas, tas būs tā, un viss bija kārtībā. Tā šis izteiciens ir ienācis ne tikai dramaturģijā, bet arī jurisprudencē.
No Zdeneka Kūna priekšlasījuma saprotams, ka nākamie tiesu uzdevumi ir diezgan skaidri – Twitter konts, sociālie mediji un sociālie tīkli ir iespēja kļūt tuvāk interesentiem, kuriem ir svarīgs tiesas lemtais. Un klātesošie kolēģi, kas ir Twitterī, arī apliecinās, ka tie tiesneši, kas lieto Twitter, tur parasti veido ļoti saturīgas un interesantas diskusijas par nolēmumiem, par aktuālām pozīcijām. Un tas ir ļoti efektīvs rīks.
Zdeneka Kūna skartā tēma sasaucās ar Slovēnijas Augstākās tiesas Sabiedrisko attiecības nodaļas vadītāja Gregora Strojina tēmu par svarīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem tiesu komunikācijā.
Runājot par juridiskās argumentācijas tehniku – izvērsto vācu stilu vai precīzo un lakonisko franču stilu – mēs varbūt pamazām tuvojamiem Twitter stilam – 140 zīmēs izspriesta lieta. Acīmredzot tas būs liels izaicinājums – apjoms un laiks sāk runāt par sliktu pamatīgam, lēnam izpētes darbam. Tas ir jautājums pārdomām, kāda būs rītdiena.
Anita Kovaļevska, Universitātes kolēģe, Augstākās tiesas tiesnese un arī Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja, ar tēmu – sadarbība starp Augstāko tiesu un zemākas instances tiesām Latvijas pieredzē – deva skatu no abām „ierakumu” pusēm – kā tas ir no apelācijas un kā no kasācijas instances raugoties. Divas lietas piefiksēju pārdomām – pilotspriedumi, kas tiek praktizēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā kā instruments lietu ilguma samazināšanai, un sarunas – sarunāties, diskutēt, apmainīties viedokļiem. Un tas ir arī tas, ko darījām šajā konferencē.
Paldies projekta organizētājiem un dalībniekiem. Šajā sesijā izskanēja ļoti daudz jaunu, praktisku izaicinājumu, ar ko saskaras visi Eiropā, un izskanēja arī idejas, kā to risināt. Šī konference paliks atmiņā ar to, ka te ir izskanējis ārkārtīgi daudz mazu, praktisku lietu, kas varētu tikt darītas, lai uzlabotu, pilnveidotu, efektivizētu procesus, lai mēs viens otru labāk saprastu.
QR
