Tiesībzinātnes nozīme kvalitatīvas tiesiskas vides nodrošināšanā

Tautsaimniecības sekmīgu attīstību nosaka vairāki faktori. Kā vienu no nozīmīgākajiem var minēt tās tiesisko ietvaru. Tiesību normas mūsdienās kļuvušas par katra cilvēka ikdienu. Tiesību normas nosaka cilvēku darbības modeļus, tās ierobežo un tās arī aizsargā. Arvien vairāk jautājumu mūsdienās tiek tiesiski reglamentēti, un situācijās, kuras kādreiz bija atstātas ārpus jurisprudences, tas notiek arvien intensīvāk. Kur kādreiz, iespējams, pietika tikai ar sabiedrības nosodījumu, ieviesta juridiskā atbildība. Visa mūsu dzīve tiek „juridiskota”. Tas savukārt uzskatāmi apliecina, ka pieaug arī profesionālu juristu loma sabiedrībā.

Ikviens indivīds, jo īpaši tautsaimniecībā iesaistītais, vēlas, lai viņa profesionālā dzīve būtu stabila, paredzama, lai varētu justies droši un neapdraudēti. Tas attiecināms arī uz profesionālās darbības tiesisko vidi. Mūsdienu Latvijā tiesisko vidi diemžēl nevar vērtēt kā stabilu. Tiesību normas tiek mainītas bieži un daudz. Visai bieži nosakot nesamērīgi īsu to spēkā stāšanās termiņu. Nereti pirms normu pieņemšanas neveicot pietiekamu to ietekmes izvērtējumu, kas rada nepieciešamību tiesību normas grozīt atkal un atkal. Šāda situācija apdraud tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības kā tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu. Tas rada neskaidrību un nestabilitāti, kas savukārt būtiski apgrūtina tiesībpiemērotāju darbu, rada pamatu iedzīvotāju neapmierinātībai ar tiesisko sistēmu kopumā.

Tāpat sabiedrības uzticību valsts tiesiskumam mazina tās uzskatam netaisnīgi konkrētu situāciju risinājumi. Sava daļa atbildības te tiešām jāuzņemas juristiem – gan tiem, kas rakstītās tiesību normas izstrādā, gan tiem, kas dažādos statusos piedalās tiesiskajos procesos valstī. Tomēr nereti sabiedrība mēdz vainot tos, kas konkrēto situāciju nemaz nav radījuši. Bieži tiesību normas izstrādā un pieņem cilvēki bez pietiekamām juridiskām zināšanām, bez spējas saskatīt „tiesisko kopainu”.

No šādām situācijām pilnībā neizbēgt, taču to negatīvo iespaidu var mazināt, ja tiesību normu izstrādes procesā pietiekami tiek uzklausīti speciālisti, kuri situāciju pārzina, saprot un spēj ieteikt sistēmiski iederīgus un tiesiski korektus, ilgtspējīgus risinājumus. Šeit īpaša loma atvēlama tiesībzinātniekiem, kuru izpētes rezultātu izmantošanai būtu jākļūst par neatņemamu likumdošanas procesa iezīmi.

Tāpat tiesībzinātnieku loma ir svarīga arī tiesību piemērošanas praksē. Kļūdu novēršana un ierastās prakses attīstība nenoliedzami ir nozīmīga arī šajā darbības jomā. Kā tiesu sistēmas pārstāvis varu droši un ar pārliecību apstiprināt, ka tieši tiesībzinātnieku veiktie tiesu prakses apkopojumi ir bijuši īpaši noderīgi tiesu prakses pilnveidei. Tāpat teorētiskie pētījumi plaši izmantoti kā tiesību avots tiesu nolēmumos un rosinājuši tiesnešus teorētiski – praktiskām diskusijām.

Projektā „Ilgtspējīga tautsaimniecības transformācijas tiesiskā ietvara efektivitātes paaugstināšanas modeļa izstrāde” pētīti daudzi nozīmīgi tiesiskās vides pilnveides jautājumi. Īpašu ievērību pelnījusi pievēršanās publiski tiesiskajiem piespiedu līdzekļiem šī jēdziena plašākā izpratnē attiecībā uz tautsaimniecībā iesaistītajiem subjektiem. Šīs tēmas aktualizēšana  ir īpaši nozīmīga šobrīd, kad bieži tiek popularizēta un ar tiesību normu pieņemšanu ieviesta pieeja, kas daudzu problēmu risinājums tiek saistīts ar juridiskās atbildības ieviešanu vai pastiprināšanu. Tomēr to nevar uzskatīt par burvju nūjiņu. Protams, atbildība ir nepieciešama. Tomēr rūpīgi izvērtējams, kad piespiedu pasākumi ir tiešām nepieciešami un kad tie kļūst par pārāk apgrūtinošiem, tautsaimniecības attīstības kontekstā skatoties, to bremzējošiem. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka jebkurš piespiedu pasākums piemērojams taisnīgā procesā, nodrošinot skaidru, saprotamu to piemērošanas pamatu un tiesisko procedūru, kurā tiek ievērotas iesaistīto personu tiesības. Tāpat taisnīga procesa prasība nodrošināma situācijā, kad nepieciešams aizsargāt ar prettiesisku rīcību aizskarto personu, tai skaitā valsts, tiesības un likumiskās intereses. Būtiska loma ir personu konstitucionālai aizsardzībai, kam arī pievērsta uzmanība projekta gaitā.

Līdz šim tiesībzinātnieku veikums ne vienmēr ir pietiekami novērtēts. Iespējams, tas saistāms ar apstākli, ka ne vienmēr tiek izprasts, ka arī tiesībzinātnieki rada tiesību avotus, kas līdzās citiem rakstītiem un nerakstītiem tiesību avotiem ņemami vērā tiesību piemērošanas procesā.

Mūsdienu mainīgās tiesiskās vides apstākļos apsveicami ir jebkādi kvalitatīvi veikti pētījumi tiesību jomā, kas būtiski sekmē tiesu spriešanu, kā arī rada pamatu tiesiskās vides pilnveidei. Izņēmums nav arī apskatāmā projekta gaitā veiktie pētījumi, kuri jau guvuši plašu atpazīstamību profesionālajās aprindās un veicinājuši apskatīto jautājumu tiesiskās reglamentācijas un praktiskās piemērošanas kvalitatīvu uzlabojumu.