Pārskats par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu 2016. un 2017.gadā.
Tiesneši kā amatpersonas un viņu rīcība bija un būs sabiedrības uzmanības redzeslokā.
Gan starptautiskie tiesību akti, gan Latvijas Republikas Satversme un likumi noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Turklāt tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā, ja viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.
Kā norādīts Latvijas Republikas Satversmes komentāros, tiesnešu neatkarības princips nav pašmērķis un nevar stāvēt pāri šā principa pamatmērķim – Satversmē nostiprinātajām cilvēka tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tādēļ tiesneša neatkarība nevar tikt uzskatīta par absolūtu un neierobežotu principu. Neatkarību organiski ierobežo tautas suverenitātes princips, tiesību uz taisnīgu tiesu princips, vienlīdzības princips u.c. cilvēktiesību principi, bet jo īpaši padotība likumam (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa Tiesa. VII nodaļa Valsts kontrole. Sagatavojis autoru kolektīvs. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 52.lpp.)
Pamati tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības noteikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.pantā. Tos nosacīti var iedalīt divās grupās:
- Tiesneša rīcība, kas saistīta ar lietas izskatīšanu un darba pienākumu pildīšanu;
- Tiesneša rīcība ārpus tiešo darba pienākumu pildīšanas.
Līdz ar to tiesneša rīcībai jāatbilst likumu un ētikas prasībām ne tikai tiesas telpās, bet arī ārpus tām.
2016.gadā Tiesnešu disciplinārkolēģija izskatīja 11 disciplinārlietas, 8 no tām bija ierosinātas pret rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem, bet 3 disciplinārlietas – pret apgabaltiesas tiesnešiem. Disciplinārlietas bija ierosinājuši Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, apgabaltiesas priekšsēdētāja un pilsētas tiesas priekšsēdētāja. Kā pamatojums disciplinārlietu ierosināšanai bija norādīts tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā (3 lietas), lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība (5 lietas), tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšana
(1 lieta), darba pienākumu nepildīšana un necienīga rīcība (1 lieta), tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšana, lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība (1 lieta).
Savukārt 2017.gadā Tiesnešu disciplinārkolēģija ir izskatījusi 10 disciplinārlietas, kuras bija ierosinājuši Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, rajona tiesas priekšsēdētāja. Viena lieta bija ierosināta pret Augstākās tiesas tiesnesi, viena lieta – pret apgabaltiesas tiesnesi, pārējās lietas – pret rajona tiesas tiesnešiem. Kā pamats disciplinārlietu ierosināšanai divās lietās bija norādīts tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā, četrās lietās – lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība, četrās lietās – administratīvais pārkāpums.
Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumam, izskatot disciplinārlietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu uzlikt disciplinārsodu, nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, ierosināt tiesnesi atcelt no amata un izbeigt disciplinārlietu. Izņēmuma gadījumā Tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu. Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu izbeidz, ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti, ja notecējuši termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.
Savukārt disciplinārsodi, kurus Tiesnešu disciplinārkolēģija var uzlikt tiesnesim, ir šādi:
- piezīme;
- rājiens;
- amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.
Turklāt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta sestā daļa noteic, ka līdz lietas izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā lēmumu vai rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu persona, kas to ierosinājusi, var atsaukt ar motivētu lēmumu vai rīkojumu.
Apskatāmajā periodā Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņēma šādus lēmumus: deviņās lietās tiesnešiem uzlika disciplinārsodu (piezīmi, rājienu, amatalgas samazināšanu uz 1 gadu, ieturot 20 procentus no amatalgas); piecās lietās aprobežojās ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu; septiņas disciplinārlietas tika izbeigtas, turklāt vienā no tām tika atsaukts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu.
Disciplinārsodi tika uzlikti 7 rajona tiesas tiesnešiem un 2 apgabaltiesas tiesnešiem. Savukārt disciplinārlietas tika izbeigtas pret 5 rajona tiesas tiesnešiem un 2 apgabaltiesas tiesnešiem.
Galvenās tēzes, kas izteiktas lēmumos par disciplinārlietas izbeigšanu, saistītas ar izpratni par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšanu un rupju nolaidību lietas izskatīšanā:
- nepietiekama tiesas lēmuma motivācija neveido tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;
- piemērojot un interpretējot tiesību normas, neskatoties uz to, ka šī interpretācija izrādījusies neatbilstoša likuma mērķim un uzdevumam, nevar tikt uzskatīta par rupju nolaidību;
- lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu nav norādīts normatīvais akts, ko tiesnesis pārkāpis.
Disciplinārlietā pieņemtie lēmumi pēc to spēkā stāšanās tiek nosūtīti visiem tiesu priekšsēdētājiem un jādomā, ka tie tiek apspriesti katrā tiesā. Turklāt tie tiek publicēti tīmekļvietnē.
Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumam tiesnesis viņam nelabvēlīgu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā. Apskatāmajā periodā Disciplinārtiesā Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu pārsūdzēja divi tiesneši. Vienā lietā Disciplinārtiesa atstāja negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu un noraidīja sūdzību, bet vienā lietā Disciplinārtiesa atcēla Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu daļā, ar kuru atzīts, ka tiesnese pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu divu civillietu izskatīšanā, un uzlikto disciplinārsodu, izbeidzot disciplinārlietu šajā daļā. Vienlaikus Disciplinārtiesa grozīja disciplinārsodu, uzliekot disciplinārsodu – piezīmi – par pārējiem tiesneses pieļautajiem pārkāpumiem. Galvenais Disciplinātiesas atzinums šajā lietā – tiesnese nav pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu minēto divu civillietu izskatīšanā. Jāatzīmē, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības – tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā – izraisa problēmas tā izpratnē, interpretēšanā un norobežošanā no minētā panta daļas 2.punktā paredzētā pamata – darba pienākumu nepildīšana vai lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība.
Līdzās disciplinārlietu izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek saņemtas un izskatītas personu sūdzības un iesniegumi, un disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs sniedz atbildes. Lielākoties šo iesniegumu, sūdzību satura būtība ir saukt kādu no tiesnešiem pie atbildības sakarā ar izskatāmo vai izskatīto lietu. Šie iesniegumi, sūdzības tiek nosūtīti pēc piekritības personām, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, bet, ja starp adresātiem ir arī šīs personas, tad tiek izskaidrota Tiesnešu disciplinārkolēģijas kompetence.
2017.gada 22.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 19.jūlijā. Likumprojekta izstrādes gaitā aktīvi piedalījās arī Tiesnešu disciplinārkolēģija, sēdēs apspriežot jautājumus, kas attiecas uz disciplinārkolēģiju, izsakot rakstisku viedokli un paužot mutiski ieskatu par apskatāmajiem jautājumiem likumprojekta izstrādes darba grupā, Saeimas komisiju sēdēs. Minētā likuma galvenie grozījumi, kas attiecas uz Tiesnešu disciplinārkolēģiju, ir disciplinārkolēģijas kā tiesnešu pašpārvaldes institūcijas finansiālā nodrošināšana, disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība, tieslietu ministra kompetences sašaurināšana disciplinārlietu ierosināšanā, disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatīšanas termiņi, lēmuma un disciplinārlietas materiālu pieejamība.
Jāuzsver, ka, publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļvietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Publicēto lēmumu no tīmekļvietnes dzēš vienas dienas laikā pēc viena gada no tā spēkā stāšanās dienas. Ja disciplinārsods noņemts pirms termiņa, publicēto lēmumu no tīmekļvietnes dzēš vienas darba dienas laikā no lēmuma par disciplinārsoda noņemšanu pieņemšanas.
Tiekoties ar citu valstu kolēģiem un pārrunājot jautājumus par tiesnešu disciplināratbildību, var izdarīt secinājumus, ka tiesnešu disciplinārās atbildības process Latvijā ir ļoti vienkāršs, turklāt ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi var arī izpildvaras pārstāvis. Tāpēc pašiem tiesnešiem arī vajadzētu rūpīgi izdiskutēt, izvērtēt, iniciēt šā procesa pilnveidošanu.
Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi apzinīgi ar augstu atbildību pilda savus pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijā. Akurāti, precīzi, rūpīgi kārto disciplinārkolēģijas lietvedību, veic sēžu sagatavošanas darbus, sagatavo nepieciešamo informāciju, atbilžu uz iesniegumiem, sūdzībām projektus disciplinārkolēģijas sekretāre Sanita Jefimova. Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi un sekretāre vienlaikus veic arī savus tiešos darba pienākumus, kas saistīti ar tiesas spriešanu. Paldies visiem par ieguldīto darbu. Ceru, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas kā tiesnešu pašpārvaldes institūcijas darba apjoms pakāpeniski samazināsies un sabiedrības izpratne par tiesnešu darbu pilnveidosies.
QR
