Augstskola tiesiskās attiecības ar administratīvo personālu nodibina uz darba līguma pamata. Līdz ar to strīds par katedras vadītājam uzlikto disciplinārsodu izriet no darba tiesiskajām attiecībām un tas nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Rīgā 2017.gada 18.oktobrī
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs
un departamentu priekšsēdētāji:
Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša,
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa,
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe,
sēdē izskatīja Administratīvās rajona tiesas jautājumu par lietas pakļautību.
[1] Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors 2017.gada 15.februārī pieņēma lēmumu Nr.4.3-7/162 [..] katedras vadītājam [pers.A] kā disciplinārsodu piemērot rājienu un ierosināt [..] fakultātes vadībai izskatīt jautājumu par [pers.A] atbilstību katedras vadītāja amatam.
[Pers. A] iesniedza prasības pieteikumu Jelgavas tiesā par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Jelgavas tiesā ir ierosināta civillieta atbilstoši minētajam prasības pieteikumam.
[2] Par rektora lēmumu pieteicējs [pers.A] vērsās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa ar 2017.gada 19.aprīļa lēmumu izbeidza lietu, tā kā konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu.
Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas 2017.gada 19.aprīļa lēmumu, un Administratīvā rajona tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu.
[3] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu, norādot, ka atbilstoši Augstskolu likuma 26.panta astotajai daļai un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes 5.6.apakšpunktam augstskolas personāls rektora pieņemtos lēmumus var apstrīdēt augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Tās pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Tāpēc, tā kā jautājums par iepriekš minēto lietu pakļautību uzskatāms par sarežģītu, tiesnesis lūdza izlemt jautājumu par lietas pakļautību.
Motīvu daļa
[4] Pieteicējs [pers.A] atbilstoši Augstskolu likuma 27.panta pirmajai daļai ir augstskolas akadēmiskā personāla sastāvā, jo pieteicējs ir asociētais profesors, kā arī atbilstoši šā likuma 43.pantam ir augstskolas vispārējā administratīvā personāla sastāvā, jo pieteicējs ir katedras vadītājs.
Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes 5.6.apakšpunkts, ir procesuālo tiesību norma, kas norāda, kādā kārtībā augstskolas personāls var apstrīdēt un pārsūdzēt augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību. Tomēr tas, vai augstskolas izdots konkrēts lēmums ir administratīvais akts, ir atkarīgs no pieņemtā lēmuma tiesiskās dabas – vai konkrēts lēmums ir pieņemts publisko tiesību jomā. Citiem vārdiem, ne jebkuru attiecībā uz augstskolas personālu pieņemto lēmumu var uzskatīt par administratīvo aktu.
[5] Augstskolu likuma 19.panta pirmā daļa, kas nosaka augstskolu šķīrējtiesu kompetenci, paredz, ka šķīrējtiesa izskata iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos. Tāds pats regulējums ietverts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes 5.9.apakšpunktā.
Augstskolu likumā tieši noteiktie gadījumi, kad ir runa par administratīvā procesa kārtībā izskatāmiem augstskolas lēmumiem, ir ietverti šā likuma 33.panta otrajā daļā (profesoru padomes lēmums par profesora ievēlēšanu) un 49.panta otrajā daļā (personas izslēgšana no studējošo saraksta (eksmatrikulācija)). Konkrētajā gadījumā nav runa par šāda satura lēmumiem.
Tomēr nav izslēdzama situācija, ka konkrēts lēmums, lai arī tam pārsūdzība administratīvā procesa kārtībā Augstskolu likumā nav tieši noteikta, tomēr atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc būtu pārbaudāms administratīvajā tiesā. Tā, piemēram, augstskolas atteikums izsniegt informāciju studējošajam (augstskolas personāls) ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā (Augstākās tiesas 2017.gada 1.marta lēmuma lietā Nr.SKA-779/2017 10.punkts).
Tādējādi pārbaudāms, vai konkrētajā gadījumā augstskolas šķīrējtiesā izskatīšanai bija nodots administratīvā procesa kārtībā izskatāms jautājums.
[6] Saskaņā ar Augstskolu likuma 27.panta piekto daļu, 30.panta ceturto daļu, 43.pantu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes 5.4.apakšpunktu pieteicējs asociētā profesora un katedras vadītāja pienākumus veic uz darba līguma pamata. Šīs tiesiskās attiecības praksē arī tiek apspriestas pēc darba tiesisko attiecību regulējuma, tostarp pieteicēju kā darbinieku aizsargā darba koplīgums (Latvijas Lauksaimniecības universitātes [..] fakultātes nolikuma 6.punkts). Arī par pieteicēja kā katedras vadītāja pienākumu pārkāpšanu saistībā ar katedras sēdes organizēšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors pieteicējam ir piemērojis disciplinārsodu – rājienu –, pamatojoties uz Darba likuma 90.panta pirmo daļu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Darba kārtības noteikumu 8.1.2.apakšpunktu. Tas nozīmē, ka arī disciplinārsods pieteicējam ir ticis piemērots kā darbiniekam, pamatojoties uz darba tiesiskās attiecības regulējošām tiesību normām.
Tātad pieteicēja un Latvijas Lauksaimniecības universitātes starpā pastāv darba tiesiskās attiecības, un praksē tās arī kā tādas tiek piemērotas.
Darba tiesiskie strīdi nav administratīvā procesa kārtībā izskatāms jautājums.
[7] Konkrētajā gadījumā augstskolas lēmums par darbiniekam piemēroto disciplinārsodu iepriekš minēto argumentu dēļ ir pieņemts darba tiesisko attiecību ietvaros, kas nav publiski tiesiskas attiecības. Līdz ar to konkrētajā gadījumā nav pieņemts administratīvais akts, kurš būtu pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.
[8] Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumā nepareizi ietvertai norādei par tā pārsūdzību administratīvajā tiesā nav tiesiski izšķirošas nozīmes, tā kā saturiski lieta neatbilst administratīvās tiesas kompetencei. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa ir arī mehānisms strīdu izšķiršanai augstskolas ietvaros. Līdz ar to tas, ka jautājums vispār ar personas iesniegumu ir bijis nodots izskatīšanai augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā, automātiski nenozīmē, ka konkrētās lietas tālākā virzība notiek administratīvajā tiesā. Noteicoša ir konkrētā strīda būtība.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
Atzīt, ka pieteikums par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Akadēmiskās šķīrējtiesas 2017.gada 19.aprīļa lēmuma atcelšanu nav pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.
QR
