Eiropas preču zīmes un dizainparaugi

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO, agrāk – OHIM) rīkotais Eiropas preču zīmju un dizainparaugu tiesnešu simpozijs ir nozīmīgākais preču zīmju tiesnešu mācību un pieredzes apmaiņas pasākums, kas notiek reizi divos gados. Šogad pirmo reizi simpozija programma bija paplašināta, ietverot arī autortiesību un domēnu vārdu jautājumus, kas, visticamāk, saistāms ar biroja nosaukuma neseno maiņu un darbības jomu paplašināšanu.

Simpozijā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, pārstāvji no EUIPO, Apelācijas padomēm, Eiropas valstu tiesneši, kas specializējušies intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšanā. Dalībnieki bija no Albānijas, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Francijas, Grieķijas, Islandes, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas. Latviju pārstāvēja Zane Pētersone un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta.

Simpozijs sākās ar EUIPO Apelācijas padomju 20 gadu pastāvēšanai veltītām uzrunām, kuras teica EUIPO Apelācijas padomju prezidents Teofīls Margeloss (Theophilos Margellos) un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas prezidents Marks Jēgers (Marc Jaeger). Sniegts pārskats par Apelācijas padomju darbu 20 gadu garumā un turpmākajām iecerēm, kā arī par Apelācijas padomēm Eiropas Savienības Vispārējās tiesas skatījumā.

Prezentēta par godu minētajai gadadienai iznākusī grāmata „20 years of the Boards of Appeal at EUIPO: celebrating the past, looking forward to the future. Liber Amicorum”. Tiesneses rīcībā arī ir viens šīs grāmatas eksemplārs, un interesentiem ir iespēja ar to iepazīties.

Simpozija darbs lekciju un debašu veidā bija organizēts piecās sesijās:

• Preču zīmju reforma
• Netradicionālās preču zīmes
• Vai dizainparaugu tiesību akti ir apmierinoši?
• Cīņa pret saitēm uz nelegālu, ar autortiesībām aizsargātu saturu
• Tiesību aizsardzības nākotne digitālajā laikmetā.

Tiesnesei bija uzticēts vadīt trešo simpozija sesiju, kā arī piedalīties kā debašu runātājai piektajā sesijā.

Pirmā sesija bija veltīta preču zīmju reformai un jaunajām prasībām saskaņā ar 2015.gada 16.decembra direktīvu Nr.2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un 2015.gada 16.decembra regulu Nr.2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr.207/2009 par Kopienas preču zīmi, Komisijas Regulu (EK) Nr.2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi). Šīs sesijas diskusijā piedalījās arī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese no Latvijas Inga Reine, kura runāja par preču zīmju reformu Vispārējās tiesas skatījumā un uzsvēra to, ka preču zīmes ir viens no svarīgākajiem Eiropas vienotā tirgus elementiem.

Otrajā sesijā runāts par netradicionālajiem jeb retāk sastopamajiem preču zīmju veidiem, tādiem kā skaņu zīmes, krāsu zīmes, trīsdimensiju zīmes un zīmes kustībā, apskatot arī vairākus piemērus no EUIPO Apelācijas padomju un Eiropas Savienības Tiesas prakses. Pieminētas arī smaržu zīmes, kuru reģistrācijas šķērslis ir tas, ka smaržu joprojām nav iespējams atveidot preču zīmju reģistrā tādā veidā, kas ļautu kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt skaidru un precīzu to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmetu.

Trešās sesijas laikā meklētas atbildes uz jautājumu, vai dizainparaugu tiesību akti ir apmierinoši un pietiekami. Secināts, ka ne visas dizainparaugu tiesību normas darbojas slikti, tomēr vairākās jomās ir nepieciešami un ir arī paredzami ievērojami grozījumi. Šādi jautājumi ir, piemēram, preces rakstura ietekme uz dizainparauga reģistrācijas spēkā esību un pārkāpumu; dizaina redzamība; tehniskā funkcija un apraksta ietekme uz dizainparauga aizsardzības apjomu. Plaši diskutēts par Eiropas Savienības tiesas izskatīšanā esošajām lietām C-395/16 Doceram un C‑435/16, C-397/16 Acacia un ģenerāladvokāta jau sniegtajiem viedokļiem tajās.

Ceturtā sesija bija veltīta cīņai pret saitēm (linking) uz nelegālu, ar autortiesībām aizsargātu saturu tīmekļa vietnēs.

Piektās sesijas laikā lielākoties diskutēts par izaicinājumiem domēna vārdu aizsardzības jomā. Tiesnese savā runā pamatā apskatīja divas tēmas:

1) Starptautiskā, Eiropas Savienības un nacionālā normatīvā regulējuma trūkums domēna vārdu aizsardzībai. Galvenās problēmas šajā jomā rodas tad, kad domēna vārda reģistrācija vai lietojums nepārkāpj preču zīmju tiesības vai konkurences tiesības, bet ir citādā veidā kaitīgs. Piemēram, ja privātpersona piereģistrē domēna vārdu, kas ietver vārdus „pašvaldības policija”. Rodas jautājums, vai ar negodprātīgu nolūku pietiek tīmekļa vietnes aizvēršanai. Un ko darīt gadījumā, kad nav apzinātas negodprātības, bet domēna vārda lietojums ir citādi maldinošs. Tāpat problēmas rodas, ja nepieciešams vērsties pret citā valstī reģistrētu domēna vārdu;

2) Arvien pieaugošā tehnisko zināšanu nepieciešamība tiesneša darbam digitālajā laikmetā. Piemēram, lai piemērotu efektīvus un izpildāmus tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem virtuālajā vidē, tostarp pret nelikumīgu vai negodprātīgu svešu domēna vārdu izmantošanu, tiesnesim jāsaprot, kā faktiski darbojas domēna vārdu sistēmas. Ne mazāk aktuāla var būt izpratne par to, kā darbojas darknet un kriptovalūta bitcoin, kas tiek plaši izmantoti noziedzīgām darbībām, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai.

Jau otro simpoziju pēc kārtas uzmanība tika veltīta trīs Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo darinājumu sistēmām, kas popularizē un aizsargā kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas preču nosaukumus: aizsargāta izcelsmes norāde (protected designation of origin (PDO)), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (protected geographical indication (PGI)) un garantēta tradicionālā īpatnība (traditional specialities guaranteed (TSG)). Katras dalībvalsts pārstāvjiem bija uzdevums atvest no savas valsts produktu, kas ir aizsargāts vienā no minētajām sistēmām. Ja pagājušajā simpozijā no Latvijas šis produkts bija Carnikavas nēģi, tad šogad piedāvājām pelēkos zirņus un salināto rudzu rupjmaizi. Mums bija pārsteigums, ka vairāki citu valstu dalībnieki vispār nesaprata, kas tie „brūnie graudiņi” (proti, pelēkie zirņi) ir. 

Dalība simpozijā deva iespēju papildināt zināšanas par vairākiem preču zīmju, dizainparaugu, autortiesību un domēna vārdu lietu izskatīšanā būtiskiem jautājumiem, EUIPO, Eiropas Savienības Tiesas un nacionālo valstu tiesu prakses jaunākajām tendencēm. Ļoti noderīga bija arī neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa.