Kad administratīvās tiesības šķita garlaicīgas

Vispirms mans komentārs – par administratīvajām tiesībām kā mācību priekšmetu. Kad savulaik Latvijas Universitātē apguvu padomju administratīvās tiesības, man tas šķita viens no garlaicīgākajiem priekšmetiem. Praksē noderīgas šķita tikai zināšanas par administratīvo pārkāpumu lietvedību.

Pēdējos divdesmit gados Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu aptaujās administratīvo tiesību pasniedzēji ne vienu reizi vien ir izvirzīti un arī godāti kā gada un pat piecgades labākie mācībspēki.

To nevar panākt tikai ar pasniedzēju personībām, ja mācāmais priekšmets pats par sevi ir garlaicīgs. Tātad administratīvās tiesības ir mainījušās, tās ir kļuvušas interesantas un praksē noderīgas. Vienlaikus piekrītu studentiem, kas aptaujās norāda, ka administratīvo tiesību mācību priekšmets ir sarežģīts. Modernā valsts pārvalde ir sarežģīta, jo regulējamie jautājumi ir komplicēti, turklāt tie ieguvuši starptautisku un starpvalstisku raksturu.

Komentāra otra daļa saistīta ar to, ka jau nedaudz vairāk nekā pusgadu pildu ilgtermiņa ekspertes pienākumus Eiropas Savienības projektā Ukrainā (projektā „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību jomā”). Ukrainas valsts pārvaldē arī ir notikušas un notiek pozitīvas pārmaiņas, tomēr mana pieredze saskarsmē ar valsts pārvaldi Ukrainā ļauj novērtēt, cik daudz tālāk mēs Latvijā tomēr esam tikuši administratīvo tiesību un administratīvi procesuālo attiecību jomā.