Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2017.gadā

Departamentā 2017.gadā saņemts par 11% mazāk lietu (123 lietas) nekā 2016.gadā. Tomēr šie skaitļi paši par sevi neļauj secināt, ka darba apjoms departamentā ir samazinājies. Saņemto lietu skaita samazinājumu pamatā veido blakus sūdzības kārtībā skatāmās lietas (13,8% blakus sūdzību kārtībā pret 6,8% kasācijas kārtībā), kā arī pieteikumi par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (no 32 lietām 2016.gadā uz 6 lietām 2017.gadā). Šo pieteikumu skaita būtiskās izmaiņas saistāmas ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kuru rezultātā kopš 2017.gada 1.marta nozīmīgi sašaurināta departamenta kompetence šo lietu kategoriju pieteikumu izskatīšanā.

Kā redzams, saņemto lietu samazinājums ir noticis pārsvarā uz vienkāršāko lietu rēķina. Līdz ar to departamenta kopējo darba apjomu saistībā ar lietu izskatīšanu kasācijas kārtībā tas būtiski neietekmēja.

Izskatīšanas rezultāti

Lietu izskatīšana kasācijas kārtībā

Pārskata periodā vērojamas nelielas izmaiņas kasācijas kārtībā izskatīto lietu rezultātos.

Departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību 52% lietu, kas ir par 10% mazāk nekā 2016.gadā.

No ierosinātajām lietām (kas ir 41% no pabeigtajām lietām) zemākas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts 49% lietu.

Savukārt spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 51% no ierosinātajām lietām, kas atbilst 20,7% no pabeigtajām lietām (2016.gadā – 18%, 2015.gadā – 17%).

Tādējādi salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem atcelto spriedumu attiecība pret pabeigto lietu kopskaitu ir pieaugusi apmēram par 3%.

Blakus sūdzību izskatīšana

No blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām pēc būtības izskatīts 71% lietu, no kurām lēmums atstāts negrozīts nedaudz vairāk par 63% gadījumu.

Savukārt pārsūdzētais lēmums pilnībā vai daļēji atcelts nepilnos 25% gadījumu (2016.gadā – 25%, 2015.gadā – 24%). Salīdzinoši ar iepriekšējiem pārskata periodiem šis rādītājs palicis nemainīgs.

Kopsēdes

Pārskata periodā septiņas lietas nodotas izskatīšanai departamenta kopsēdē, un divās no tām departaments precizēja un pārskatīja iepriekš izteiktās judikatūras atziņas.

Lietu atlikums

„Nokavēts tiesiskums ir neīstenots tiesiskums”. Administratīvo lietu departamentā pārskata periodā, salīdzinot ar 2016.gadu, izskatīto lietu skaits samazinājies par 143 lietām jeb 14%. Statistikas datu un situācijas analīze apliecina, ka minētajam ir vairāki iemesli.

Šajā pārskata periodā departamenta divi pieredzējuši tiesneši uz laiku pārgāja darbā uz citām institūcijām, savukārt viens tiesnesis gada beigās atstāja tiesneša amatu. Ir pašsaprotami, ka pirms tiesneša pienākumu pildīšanas izbeigšanas attiecīgie tiesneši intensīvāk strādāja, lai pabeigtu iesāktās lietas, taču vairs nesaņēma un nestrādāja ar jaunajām lietām (parastā situācijā arī jaunās lietas tiek gatavotas izskatīšanai). Lai gan šajā laikā salīdzinoši ātri departamentā darbu uzsāka divi jauni augsti profesionāli tiesneši, arī šajā gadījumā jānorāda, ka jaunajiem kolēģiem bija nepieciešams laiks, lai spētu uzsākt darbu ar pilnu jaudu. Tāpat pārskata periodā trīs tiesneši atradās ilgstošā prombūtnē, kas saistīta gan ar ilgstošu darbnespēju (divi mēneši un ilgāk nekā pieci mēneši), gan ar atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā. Šie minētie apstākļi palielināja pārējo departamenta tiesnešu slodzi, piedaloties sastāvos kā nereferējošajiem tiesnešiem.

Lietu struktūra

Saturiski departamenta nolēmumos risināts plašs tiesību jautājumu loks. Izskatīto lietu apjomīgāko kategoriju nemainīgi veido lietas par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu pārbaudi (27% izskatīto lietu). Joprojām departamenta praksē aktuāls ir problēmjautājums par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli sakarā ar nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem.

Tomēr pārskata periodā izskatītas arī lietas par retāk analizētiem tiesību jautājumiem. Piemēram, departaments kā pirmā instance izskatīja lietu par tiesas spriedumu krimināllietās, kuros atzīti vēlēšanu tiesību pārkāpumi, ietekmi uz Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

Pieņemti arī vairāki būtiski nolēmumi pulcēšanās brīvības jomā, skaidrojot gan pulcēšanās dalībnieku, gan iesaistītās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu tiesību apjomu. No risinātajiem procesuālajiem jautājumiem atzīmējami divi, kuros departaments skaidrojis Administratīvā procesa likumā 2017.gadā grozīto normu saturu – attiecībā uz  pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, kā arī valsts nodevas atmaksas jautājumiem. Ar atlasītiem nozīmīgākajiem un no tiesību viedokļa interesantākajiem nolēmumiem var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā un nolēmumu krājumā.

Darbi vai sasniegumi, kurus vēlos izcelt

Gribētu atzīmēt arī vairākas lietas, kas pārskata periodā būtu jāizceļ kā veiksmīgas. Vispirms jāmin, ka Administratīvo lietu departaments ir veidojis veiksmīgu dialogu ar Satversmes tiesu un Eiropas Savienības Tiesu. Šajā periodā departaments sešās lietās vērsās ar pieteikumiem Satversmes tiesā (lietās Nr.SKA-65/2017, SKA-128/2017, SKA-151/2017, SKA-165/2017, SKA-272/2017,
SKA-884/2017), savukārt divās lietās – Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem (lieta Nr.50/2017 un Nr.220/2017). Iesniegtie pieteikumi veidojuši tiesu dialogu gan nacionālā līmenī, gan pārnacionālā līmenī. Šī sadarbības forma ļāvusi stiprināt cilvēktiesību aizsardzību un pilnveidot tiesību sistēmu. Vienlaikus jānorāda, ka pieteikumu sagatavošana bijusi laikietilpīga.

Lai arī kasācijas instance lietas skata rakstveida procesā, jāatzīmē, ka pārskata periodā 1,6% no lietām tika izskatītas mutvārdu procesos. Mutvārdu procesu skaits ir optimāls un ļauj panākt līdzsvaru starp procesuālo ekonomiju un pienācīgu lietas dalībnieku viedokļu noskaidrošanu.

Pārskata periodā departaments pieņēma trīs blakus lēmumus:

• Nr.SKA-996/2017 (par notiesātā iespējām aizsargāt tiesiskās intereses saistībā ar soda izciešanas režīma sākotnējo noteikšanu);
• Nr.SKA-1251/2017 (par iestādes rīcību, izveidojot amatu bez funkcionālas šāda amata nepieciešamības);
• Nr.SKA-34/2017 (par domes bezdarbību, nepiemērojot azartspēļu regulējuma normas Rīgas vēsturiskajā centrā).

Pārskata periodā departaments plaši ir izmantojis tehnoloģiju sniegtās iespējas dokumentu apritē. Elektroniskā saziņa ar lietas dalībniekiem un iestādēm ļauj efektīvi virzīt tiesas procesu un taupa resursus (laiku un naudu). Arī nolēmumu parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ļauj nodrošināt ātru dokumentu apriti un efektīvu komunikāciju ar lietas dalībniekiem.

Risinājumi

Tiesu varas uzdevums ir sapratīgā termiņā taisnīgi izšķirt strīdu. Augstākā tiesa šo uzdevumu ir izvirzījusi kā stratēģisko mērķi laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gadam.  Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana nozīmē to, ka pastāv līdzsvars starp kvantitāti un kvalitāti. Administratīvo lietu departamentam ir augsti kvalitatīvie radītāji (nolēmumu kvalitāte), tomēr, kā jau minēju, kvantitatīvie radītāji (lietu skaits) liecina par to, ka jādomā par strukturāliem risinājumiem, kas ļaus sasniegt izvirzītos mērķus.

Šīs strukturālās problēmas Administratīvo lietu departaments iecerējis risināt un jau uzsācis risināt ar vairākiem mehānismiem.

Statistikas dati apliecina, ka lietu pieaugums ir tieši proporcionāls viena tieneša slodzei. Būtiska nozīme kapacitātes stiprināšanā būs tiesas sastāva komplektēšanai. Pozitīvi vērtējams, ka priekšlikumi, kas izskanēja pagājušajā atskaites plēnumā, ka Augstākās tiesas tiesneša kandidātu atlasē ir jāpalielina departamenta loma, ir īstenojušies un likumā „Par tiesu varu” ir izdarīti attiecīgi grozījumi, kas jau stājušies spēkā. Šobrīd kopā ar citiem departamentiem ir uzsākts darbs pie atlases kritēriju izstrādes, galveno uzmanību veltot tam, lai šis process būtu caurspīdīgs un skaidrs, par prioritāti izvirzot kandidāta profesionalitāti un reputāciju. Mērķis ir nodrošināt visprofesionālākā pretendenta atlasi.

Pārskata perioda beigās tika izveidota konsultanta amata vieta, kā arī viena tiesneša palīga amata vieta tika pārveidota par padomnieka amata vietu. Jaunā konsultanta kompetencē nodota lietu sagatavošana, lai nodrošinātu kasācijas sūdzību pieļaujamības kritēriju izvērtēšanu. Šāds mehānisms ļaus samazināt lietu izskatīšanas termiņus, jo ātri tiks identificētas kasācijas sūdzības, kas nav pieļaujamas. Jaunais padomnieks, kas specializējies cilvēktiesību jautājumos, ļaus ātrāk un kvalitatīvāk sagatavot lietas, kas saistītas ar cilvēktiesībām, it īpaši ieslodzīto strīdos par apstākļiem ieslodzījumu vietās.

Tāpat 2018.gadā ir sagaidāms 2017.gada izdarīto grozījumu Administratīvā procesa likumā efekts.

Stratēģiskie mērķi

Viens no nākamā pārskata perioda stratēģiskajiem mērķiem ir departamenta kapacitātes stiprināšana. Tiesas sastāva komplektēšana un strukturāli risinājumi ļaus uzlabot kvantitatīvos radītājus, kā arī nodrošināt augstu kvalitāti arī turpmāk. 

Jāņem vērā arī tas, ka administratīvais process balstās uz objektīvās izmeklēšanas principu. Līdz ar to arī kasācijas instances uzdevums ir pārbaudīt objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanas pareizību zemāku instanču tiesas nolēmumos. Taču pilnvērtīga šī pārbaude ir salīdzinoši laikietilpīgs process. Līdz ar to arī tuvākajā nākotnē nevar prognozēt, ka lietu izskatīšanas termiņi strauji samazināsies. Tomēr, īstenojot plānotās ieceres, mūsu mērķis ir kā vidējo lietu izskatīšanas termiņu sasniegt 12 mēnešus.

Viens no stratēģiskiem mērķiem ir veicināt izpratni par tiesību piemērošanu un tiesu praksi. Meklējot risinājumus zemāko instanču tiesu nolēmumu stabilitātes uzlabošanai, departaments sadarbībā ar Judikatūras nodaļu šogad plāno izstrādāt vairākus tiesu prakses apkopojumus. Plānots sagatavot tiesu prakses apkopojumus jautājumos, kuri ir sabiedrībā nozīmīgi (būvniecība, informācijas atklātība un nodokļi). Tas veicinātu izpratni par tiesību aizsardzības mehānismiem un vienveidīgu tiesu praksi. Papildus jāmin, ka tiesu prakses apkopojumi kalpo arī tam, lai samazinātu izskatāmo lietu skaitu, jo pieejama tiesu prakse padara iespējamu prognozēt tiesvedības iznākumu.

Gan tiesu prakses apkopojumu veidošanā, gan ikdienas darbā ar departamenta nolēmumu publicēšanu tiesas mājaslapā mums jāmeklē un jāatrod pēc iespējas veiksmīgāks sadarbības modelis ar Judikatūras nodaļu.