Par Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbu 2017.gadā

Ziņojums par Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbu veidots, ievērojot nodaļas nolikumā norādītās funkcijas un plānošanas dokumentos ietvertos uzdevumus.

Nodaļas nolikumā norādīti vairāki uzdevumi, kas attiecināmi uz nodaļas stratēģiskās eksistēšanas jēgu – atvieglot tiesu prakses atrašanu un aktualitātes izvērtēšanu.

Ikdienā tiek pārlasīti visi Augstākās tiesas nolēmumi, lai atlasītu juridiski interesantus vai judikatūrā nozīmīgus un pēc atbilstošas apstiprināšanas procedūras departamentos sagatavotu tos publiskošanai Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīva sadaļā. Uz atskaites plēnuma dienu Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā sistematizēti 2017.gada 238 nolēmumi. Tomēr darbs ar 2017.gada nolēmumu sistematizēšanu nav pabeigts, tāpēc nevar norādīt publicēto nolēmumu absolūtos skaitļus, bet iespējams runāt par tendencēm. Administratīvo lietu departamentam jau publicēti 60 nolēmumi, aptuveni 10% no tiem publicēti tikai ar virsrakstiem, nepievienojot tēzes; divos nolēmumos Administratīvo lietu departaments mainījis agrāko judikatūru. Civillietu departamentam mājaslapas katalogā pievienoti jau 124 nolēmumi, no kuriem vairāk nekā 55% tikai ar virsrakstu, bez tēzēm; diviem nolēmumiem pievienotas tiesnešu atsevišķās domas. Krimināllietu departamentam publicēti 54 nolēmumi, no kuriem 17% nolēmumi publicēti tikai ar virsrakstu, bez tēzēm.

Kopumā var atzīmēt, ka paplašinājusies publicēto nolēmumu dažādība – 2017.gadā pievienoti arī spriedumi un lēmumi, kas taisīti lietās ar slēgtas lietas statusu, kā arī lēmumi blakus sūdzības lietās, nolēmumi sakarā ar pieteikumiem par lietu jaunu izskatīšanu.

Papildus gada nogalē darba intensitāti palielināja nepieciešamība atbalstīt jaunās mājaslapas versijas funkcionalitātes un datu atbilstības pārbaudes veikšanu.

Jaunais mājaslapā pieejamās judikatūras nolēmumu formāts, kurā nodalīti ar atzīmi „Judikatūra” atzīmēti nolēmumi, ļauj pāris vārdus veltīt arī jautājumam par „Augstākās tiesas judikatūras” jēdziena saturu, jo tas var būt noderīgi arī tiesas darbā. Ir izteikti viedokļi, ka Augstākās tiesas judikatūra ir tikai nolēmumu Gadagrāmatās publicētie nolēmumi, tad tikai tie nolēmumi, kas publicēti ar virsrakstiem un tēzēm, tad ir dzirdēts, ka nolēmums kļūst par judikatūru, ja tam ir virsraksts un tēze, bet tikai no dienas, kad tas tiek ievietots Augstākās tiesas mājaslapā. Izmantojot pētniecības metodi – novērojumi, nodaļa ir secinājusi, ka šādi viedokļi neatspoguļojas Augstākās tiesas nolēmumu motīvu apsvērumos. Ievērojot Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā jau atzīto judikatūras nozīmi – arī tās vienotas izpratnes stiprināšana ir tiesu prakses vienotības aspekts. Ja precedents kā vienotas tiesu prakses stingrākais noteikums Latvijas tiesību sistēmā nav nostiprināts, savukārt vienveidīga tiesu prakse tiek vērtēta pie līdzīgiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tad „judikatūras” vērtībai vajadzētu parādīties tieši no faktiskajiem apstākļiem neatkarīgā tiesību normas interpretācijā – zināmā mērā sasaucoties ar „tiesnešu tiesībām”. Ieviesta skaidrība ļautu tiesu sistēmai nostiprināt tiesību uz taisnīgu tiesu saturu. Būtiski, lai tiesneši varētu tālāk pilnveidot konkrēto judikatūras atziņu, to papildinot vai ierobežojot tās interpretāciju, kā arī pašu svarīgāko – argumentēti nepiekrist judikatūrā izteiktai atziņai.

Paralēli Augstākās tiesas Judikatūras nolēmumu arhīvam pastāv un tiek uzturēts Tiesu informatīvās sistēmas Judikatūras modulis, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem veidots, lai visiem uz likuma pamata tiktu nodrošināta bezmaksas piekļuve Augstākās tiesas atlasītiem nolēmumiem. Šī moduļa aktualitāte būtiski samazinās, ņemot vērā nolēmumu pieejamību tiesu portālā manas.tiesas.lv un Augstākās tiesas aktīvo darbu tiesību piemērotājiem vērtīgo nolēmumu atziņu atlasīšanā un sistematizēšanā. Pagājušā gada ziņojumā norādīju, ka būtu lietderīgi paplašināt tiesu nolēmumu portālā pieejamo Augstākās tiesas nolēmumu klāstu, tajā iekļaujot arī nolēmumus procesuālas dabas jautājumos. 2017.gada laikā vairākos gadījumos Augstākajā tiesā ir vērsušies cilvēki, kuri lūdz veikt nolēmumu atlasi, kuru būtu iespējams veikt viņiem pašiem, ja nolēmumi būtu brīvi pieejami tiesu nolēmumu portālā. Šogad tas ir tikai faktiskais darba izpildes jautājums, kurā kopīgi jādarbojas vairākām struktūrvienībām, lai varētu droši norādīt, ka par visiem interesējošiem jautājumiem nolēmumus iespējams atrast tiesu nolēmumu portālā.

Līdz šim par būtisku tiesu prakses vienādības atslēgu ir uzskatīta regulāra aktuālo jautājumu aplūkošana tiesu prakses apkopojumu ietvaros. Arī 2017.gadā turpināta ilggadējā tradīcija apkopojumus veikt pašu resursu ietvaros, kā arī nodot tos ārpakalpojumā. Pēdējos gados aktualizēta problēma, kas sasaucas ar Augstākās tiesas nolēmumos pausto atziņu lomas nostiprināšanos tiesību normu interpretācijā, proti, stingri pausta nepieciešamība nošķirt tiesu prakses apkopojuma veicēja viedokli no tiesas atziņām. Tas sarežģī secinājumu un ieteikumu un jebkādu vispārinājumu veikšanas uzdevumu, jo jebkura vispārināšana ir iespējama, tikai balstoties uz „judikatūras” atziņu, kas ir patstāvīga pati par sevi.

Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) ekspertu komandai 2017.gada vasarā interesēja arī tiesu prakses vienotības aspekts. Kā īpaši pozitīvu viņi atzina Augstākās tiesas departamentu tradīciju iknedēļas sanāksmēs runāt arī par tiesu prakses jautājumiem, tiesību normu interpretācijas un piemērošanas problēmām. CEPEJ ekspertu ieskatā, daudzu valstu Augstāko tiesu problēmas ir tieši aspektā, ka netiek nodrošināta operatīva informācijas apmaiņa par tiesu prakses jautājumiem. Šajā ziņā pieredzes uzkrāšanas vizītē vienā no Kanādas tiesām uzzinājām, ka regulāri visi tiesneši tiek informēti par visiem tiesas aktuālajiem nolēmumiem. Lai arī tas ir apjomīgs darbs, kura izpildē nepieciešams papildu resurss, nodaļa jau pagājušā gada otrajā pusē ir aizsākusi departamentu nolēmumu ikmēneša pārskatu sagatavošanu. Pagaidām tas izmantots darbam ar nolēmumu atlasi Judikatūras nolēmumu arhīvam. Šajā gadā ceram uzsākt šādu ikmēneša pārskatu nodošanu arī departamentu priekšsēdētājiem. Ja mūsu iniciatīva gūs atbalstu, pārskats varētu tikt izmantots arī departamenta tiesnešu sapulcēs vai ikdienas darbā.

Parasti ar tiesu prakses apkopojumiem tiek apzīmēti īpaši plaši izvērsti un apjomīgi apkopojumi. 2017.gadā atzīmējams, ka nodaļai regulāri bijis jāsagatavo īsi aktuālās prakses apskati departamentos horizontāli risināmos līdzīgos jautājumos, kā arī pašu departamentu aktuālākie nolēmumi noteiktās tēmās. Būtisku pienesumu šādos gadījumos varam sniegt, ja ir laiks arī pavērtēt starptautisko tiesu praksi konkrētajā jautājumā – tas ļauj gan aktualizēt tiesas atziņas vai atsaucēs ietvertos nolēmumus, gan arī kritiski pārbaudīt pašas atziņas.

2017.gadā nodaļai bija uzdevums izstrādāt kārtību tiesu prakses apkopojumu vienotai noformēšanai Augstākajā tiesā. Rezultāts ir iekštīklā publiskotās vadlīnijas tiesu prakses apkopojumu un tiesību jautājumu pētījumu izstrādei un noformēšanai.

2018.gads ir iesācies ar uzdevumu, kuru Augstākajai tiesai devusi Tieslietu padome – apkopot noteiktu nolēmumu atziņas ar maksātnespējas jomu saistītajos jautājumos, meklējot problēmas, cēloņus un sakarības atceltajos nolēmumos. Tomēr tas nav vienīgais tiesu prakses apkopojums, kuru plānojam izpildīt šajā gadā. 2018.gada plānā ir gan departamentu pieteiktie, gan arī nodaļas darbā par aktuāliem atzītie pētāmie jautājumi: Administratīvo lietu departamentam 10 apkopojumi, Civillietu departamentam – 6, Krimināllietu departamentam – 9 apkopojumi. Apkopojumu temati sasaucas ar departamentu priekšsēdētāju ziņojumos norādītajām aktualitātēm. Tiesu prakses apkopojumi ir un paliek veids, kā tiesību piemērotājus informēt par aktuālo tiesu praksi, vienlaikus sniedzot plašāku pārskatu par izskatītajiem kāzusiem un netipisko situāciju risinājumiem.

Zināmā mērā nerealizēts ir uzdevums veicināt tiesu prakses secinājumu apspriešanu. Taču, ja vien tas ir bijis iespējams, mācību procesos un prezentācijās informējam tiesnešus par esošiem apkopojumiem un to veiksmīgāku izmantošanu sasaistē ar aktuālajiem nolēmumiem Judikatūras nolēmumu arhīvā.

Zemāku instanču kvalitātes rādītājs ir augstākā instancē pārbaudīto un atcelto vai grozīto nolēmumu koeficients. Tomēr koeficients ir skaitlisko datu rādītājs, tas neveicina kļūdu pieļāvušā tiesneša informēšanu par atcelto, grozīto vai tieši otrādi – izvērtēto un par pareizu atzīto – nolēmumu. Protams, paša tiesneša pienākums ir sekot savu nolēmumu pārbaudes secinājumiem, kā arī tiesas priekšsēdētāja pienākums ir pārrunāt aktualitātes tiesu praksē. Tomēr iespējams, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, informāciju par Augstākās tiesas nolēmumu nosūtīt tieši referējošajam tiesnesim vai tiesas sastāvam, kurā tas taisīts. Iespējams, arī pirmās instances tiesnesim, ja lieta skatīta abās instancēs. Dialogā ar zemākas instances tiesu būtiska ir tieša saite, un tādējādi tā tiktu nodrošināta.

Nodaļa pārrauga arī lasītavu. Atzīmējams, ka pēdējā laikā grāmatu pieticīgo klāstu, pateicoties Civillietu departamenta dalībai Ziemeļvalstu projektā, ir izdevies papildināt ar ļoti vērtīgām grāmatām. Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku vajadzībām digitāli ar meklēšanas iespēju pieejami Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 1996.–2004.gada nolēmumi.

Nodaļas nolikumā kā pēdējā funkcija norādīta tiesas statistikas apkopošana un pārskatu veidošana. 2017.gada sākumā veidotais 2016.gada pārskats bija pēdējais, kurā informācija bija gan par apelācijas, gan kasācijas instances darbu Augstākajā tiesā. 2017.gada darbības rādītāji sagatavoti mazliet savādākā pārskatā – koncentrējoties uz Augstākās tiesas kā kasācijas instances darbu.

CEPEJ eksperti sarunā ar Tiesu administrāciju uzsvēra Tiesu informācijas sistēmā esošo datu neprecizitāti, piemēram, lietu pārsūtīšanas un kopējās tiesu reformas procesā, tāpat arī statistikas datu aprēķinu formulās ir konstatētas kļūdas. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka, vērtējot tiesu darba ražīgumu, ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu pārskatu par darbu un tā faktisku pārrunāšanu tiesnešu kolektīvos. Ekspertu ieskatā, datu un procesu analīze ļauj savlaicīgi identificēt problēmas procesos un procedūrās, attiecīgi veicot pasākumus to novēršanai.

2017.gadā piedalījāmies Augstākās tiesas konferences „Kasācijas tiesvedības efektivitāte: problēmas un risinājumi” organizēšanā. Šī nebija ne diskusijas aizsākšana, ne nobeigums – tā bija iespēja pavērtēt un izvirzīt jaunus izaicinājumus.

Kā viena no iespējām minama nodaļas juridiskā redaktora zināšanu un prasmju izmantošana nolēmumu latviešu valodas kvalitātes pārbaudei.