Par Krimināllietu departamenta darbu 2017.gadā

Aizvadītais gads Krimināllietu departamenta darbībā bija spraiga darba piepildīts. Departamentā saņemts vairāk lietu, izskatīts vairāk lietu, neizskatītas palika mazāk lietu nekā 2016.gadā.

Vēlreiz nākas uzsvērt, ka tiešo tiesneša pienākumu pildīšanai – tiesas spriešanai, tiek veltītas apmēram divas trešdaļas no gada darba dienām, bet apmēram viena trešdaļa – papildpienākumu izpildei, tostarp Augstākajai tiesai neraksturīgu funkciju pildīšanai. Šī ilgstošā spriedze atstāj iespaidu uz tiesnešu darba spējām.

Aktīvākie kasācijas sūdzību un sūdzību iesniedzēji bija apsūdzētie un viņu aizstāvji. Prokurori iesnieguši vairāk par simts kasācijas protestiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados apmēram divās trešdaļās no visām lietām atteikts pārbaudīt tiesas nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, jo iesniegtās kasācijas sūdzības un protesti nebija pamatoti ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Kasācijas sūdzībās vai protestos šādos gadījumos atkārtoti apelācijas sūdzības vai protesta motīvi, kas jau izskatīti apelācijas instances tiesā. Kasācijas instances tiesa lietas faktiskos apstākļus neskaidro, pierādījumus lietā, tostarp sodu ietekmējošos apstākļus, no jauna nevērtē. Vai arī kasācijas sūdzībās vai protestos norādīta atsauce uz vispārīgām Kriminālprocesa likuma normām, piemēram, Kriminālprocesa likuma 1., 511., 512.panta pārkāpumiem, nekonkretizējot, kā likuma pārkāpumi izpaudušies.

Kriminālprocesa likumā noteiktais atteikuma pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā institūts ir efektīvs procesuālais veids nepamatotu kasācijas sūdzību un protestu ierobežošanai. Šis institūts būtu jāpilnveido, paredzot arī citus pamatus atteikumam.

Turklāt atteikums neizslēdz tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, tas ir, iesniedzot pieteikumu vai protestu par spēkā esošu nolēmumu izskatīšanu no jauna sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu. Pēdējos piecos gados lietās, kurās tiesnesis bija atteicis pārbaudīt tiesas nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā, bija iesniegti seši pieteikumi un viens protests.

No kasācijas kārtībā izskatītajām krimināllietām 44% tiesas nolēmumi atstāti negrozīti, 20% nolēmumu atcelti un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Galvenie tiesas nolēmumu atcelšanas iemesli ir

• tiesnešu un tiesas paviršības;
• Kriminālprocesa likuma pārkāpumi pierādījumu vērtēšanā;
• tiesas atzinumu nepamatošana ar pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem;
• nepilnīgi izvērtēti apelācijas sūdzības un protesta argumenti;
• kļūdaina Krimināllikuma normu interpretēšana un piemērošana.

Par daudziem Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanas jautājumiem ir skaidrots tiesu prakses apkopojumu rekomendācijās par vienotu tiesu praksi, runāts semināros un Tiesnešu mācību centra nodarbībās, visbeidzot konkrēti atzinumi izteikti Augstākās tiesas lēmumos. Taču kļūdas joprojām atkārtojas. Nerunājot par sarežģītākiem juridiskiem jautājumiem, tiesneši kā sodu ietekmējošus apstākļus norāda, vai apsūdzētais ir vai nav Latvijas Republikas pilsonis, sastāv vai nesastāv uzskaitē kādā medicīnas kabinetā utt. Nekā citādi kā paviršību nevar izskaidrot gadījumu, kad iztiesāšanu uzsāk viens tiesas sastāvs, bet pēc pārtraukuma tiesas sastāvā iemaldās cits tiesnesis, ko nepamana neviena no procesā iesaistītajām personām, tostarp pati tiesa to konstatē, vien aizejot apspriežu istabā taisīt galīgo nolēmumu.

Neapšaubāmi, tiesu prakses veidošanā liela loma ir apgabaltiesām. Turklāt vienota tiesu prakse veidojama ne tikai viena tiesu apgabala tiesās, bet saskaņoti visos tiesu apgabalos. Taču ir sastopamas novitātes, kuras nevar atzīt par veiksmīgiem likuma normu tulkojumiem. Piemēram, gan prokurora celtajā apsūdzībā, gan tiesas par pierādītu atzītajā noziedzīga nodarījuma aprakstā kukulis definēts šādi: „saņēma kukuļa 20 latu apmērā daļu izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā apmērā”, „pieņēma izmeklēšanā nenoskaidrotu kukuli, tas ir, vai nu pudeli degvīna „Absolut” 7 latu vērtībā vai tās ekvivalenta naudas izteiksmē daļu”, „saņēma kukuli 25 latu apmērā vai tā daļu izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā apmērā, kura preci nodeva citai personai”.

Decembrī Rīgas apgabaltiesa organizēja Krimināltiesību dienu, kurā piedalījās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs un tiesneši, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas un Rīgas rajona tiesas tiesneši. No sapulces protokola redzams, ka, „apspriežot jautājumu par personas aizturēšanā pavadīto ilgumu, sapulces dalībnieki vienojās, ka aizturēšanas ilgums ir 48 stundas, tas ir, divas dienas, aizturēšana nevar būt trīs dienas. Ja aizturēšana ilgusi nepilnu dienu, uzskatāms, ka persona ir aizturēta vienu dienu.”

Veicot aptauju, noskaidrots, ka citas apgabaltiesas neatbalsta šādu likuma tulkojumu, kas sevī ietver pretrunu un nenošķir krimināltiesības, kur soda termiņi tiek noteikti dienās, mēnešos un gados, no kriminālprocesa tiesībām, kur procesuālo darbību termiņi tiek noteikti arī stundās, vai administratīvo pārkāpumu tiesībām, kur sods tiek noteikts diennaktīs.

Lietās, kuras nebija skatītas kasācijas instances tiesā un kurās spriedums stājies spēkā, galvenais iemesls Ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protesta un advokāta pieteikuma iesniegšanai ir dubultās sodīšanas principa pārkāpums. Krimināllietas, kurās apsūdzēta viena un tā pati persona, netiek apvienotas, tās saņem izskatīšanai dažādas vai viena pirmās instances tiesa. Taisot notiesājošu spriedumu un nosakot galīgo sodu Krimināllikuma 50.panta piektās daļas vai 51.panta kārtībā, tiesas vairākkārt ņem vērā ar citu tiesas spriedumu noteikto sodu, tādējādi pārkāpjot dubultās sodīšanas nepieļaujamību. Pārdomas izraisa gadījumi, kad vienā tiesā ar vienas dienas vai dažu dienu intervālu tiek iztiesātas divas krimināllietas, kurās apsūdzēta viena un tā pati persona, un abos spriedumos, nosakot galīgo sodu, tiek ņemts vērā viens un tas pats cits spriedums. Vai tas ir komunikācijas trūkums tiesā vai elektroniskās sadales īpatnība, ka viens tiesnesis nezina par cita tiesneša tiesvedībā esošu lietu.

Praksē ir gadījumi, kad kasācijas instances tiesa atzīst, ka pēc prokurora iesniegtā kasācijas protesta motīviem nav tiesiska pamata tiesas nolēmuma atcelšanai vai grozīšanai.

Joprojām procesā iesaistītās personas procesuālajos dokumentos atsaucas uz Kriminālprocesa kodeksā bijušu, bet Kriminālprocesa likumā neesošu pamatprincipu –  lietas vienpusīgu, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu.

Par pirmstiesas procesu kvalitāti un problēmām pietiekoši daudz publiski ir izteicies ģenerālprokurors. Tādu prasību izvirzīšana pirmstiesas izmeklēšanai kā latviešu valodas un gramatikas ievērošana daudziem izmeklētājiem, acīmredzot, ir nākotne, bet prokuroriem, zvērinātiem advokātiem un tiesnešiem šāda prasība ir izvirzāma. Nav pieļaujama noziedzīga nodarījuma apstākļu ar visām kļūdām un nepareizībām pārkopēšana no lēmuma par kriminālvajāšanas uzsākšanas ierosināšanu lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības, lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, tiesas spriedumā vai lēmumā.

Nereti aizstāvju, zvērinātu advokātu sūdzībās un pieteikumos sastopami pārsteidzoši izteikumi un novitātes tiesību normu tulkošanā un piemērošanā. Varbūt tā ir aizstāvības taktika – jo niknāk un vairāk, jo labāk, gan jau tiesas kaut ko sapratīs. It īpaši, ja likums piešķir tiesai tiesības pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus, bet ir piebilde – par labu apsūdzētajam. Tā pagājušajā gadā kasācijas instances tiesa 13 lietās piemēroja minēto likuma nosacījumu. Tas liecina arī par aizstāvības kvalitāti.

Vēl joprojām aktuāls ir kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kura pārkāpums izraisa labvēlīgas sekas tikai apsūdzētajam.

No visiem pārsūdzētajiem un protestētajiem apelācijas instances tiesas nolēmumiem, ieskaitot atteikumus pārbaudīt nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā, atstāti negrozīti tiesas nolēmumi Rīgas apgabaltiesai 78%, Kurzemes apgabaltiesai 90%, Latgales apgabaltiesai 89%, Vidzemes apgabaltiesai 72%, Zemgales apgabaltiesai 76%, vidēji apelācijas instances tiesām – 80%. Savukārt rajona tiesām šis rādītājs ir 64%.

Krimināllietu departaments veiksmīgi sadarbojas ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu gan atsevišķu jautājumu noskaidrošanā, gan tiesu prakses apkopošanā. Jāņem vērā, ka kasācijas instances tiesā nonāk tikai daļa no pirmās instances un apelācijas instances tiesas izskatītajām lietām, tāpēc tiesu prakses apkopojumi dod pilnīgāku ieskatu tiesu darbā un likumu piemērošanā.

Biežie grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā neveicina tiesu prakses stabilitāti. Arī Krimināllietu departaments ir iniciējis Tieslietu ministrijas darba grupām atsevišķu jautājumu izskatīšanu, tostarp iesniedzot iespējamās likumu redakcijas. Joprojām līdz galam nav atrisināts jautājums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas ilgumu, kas ir komplekss jautājums un risināms kopā ar ārstniecības iestādēm, par ko esam nosūtījuši vēstuli arī tieslietu ministram. Šis jautājums ir ietverts Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas 2018.gada darba plānā.

Iespēju robežās esam snieguši gan mutiskas, gan rakstiskas atbildes uz plašsaziņas līdzekļu uzdotajiem jautājumiem. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš konferencē par sabiedriskā viedokļa ietekmi uz tiesu varu esot teicis, ka joprojām ir gadījumi, kad televīzijas kamera atbildes vietā uz žurnālista jautājumu fiksē tikai aizejoša tiesneša dibenu, tā arī ir sava veida komunikācija. Domāju, ka šāda veida komunikāciju mēs neesam piemērojuši, tomēr vēlos izteikt viedokli, ka ir jāstiprina Komunikācijas nodaļas kapacitāte ar sabiedrisko attiecību speciālistu, kas varētu profesionāli palīdzēt tiesnešiem šajā jomā. Komunikācijas stratēģijā un vadlīnijās, ko apstiprinājusi Tieslietu padome, galvenais slogs gulstas uz tiesnešiem. Bet stratēģijas īstenošanā nepieciešami arī profesionāli padomdevēji, jo ne visi labi baletdejotāji var būt labi svarcēlāji un ne visi labi svarcēlāji var būt labi baletdejotāji, lai arī abi kaut ko cilā. Kā parāda dzīve, daudzas problēmas saistītas ar neveiksmīgu komunikāciju.

Tāpat gribētu norādīt, ka, lai arī Latvijā ir izcili informācijas tehnoloģiju speciālisti, taču trūkst ekspertu krimināltiesībās kibernoziegumu izpratnes jomā.

Šajā gadā Krimināllietu departamentam jāturpina darbs pie profesionālās sagatavotības pilnveidošanas, likumu grozījumu analīzes, tiesas nolēmuma struktūras un satura uzlabošanas. Neapšaubāmi, ka procesa virzītāju slodzes samazināšanā ir divi galvenie ceļi – procesa vienkāršošana un izlīguma veicināšana. Bet, manuprāt, atsevišķos gadījumos priekšlikumi par procesa vienkāršošanu ir nonākuši līdz robežai, kad ir jāsāk nopietni domāt par kriminālprocesa pamatprincipu – tiesību uz aizstāvību un tiesību uz taisnīgu tiesu – ievērošanu.