Tiesību zinātņu doktores Diānas Hamkovas veiktajā pētījumā aptverti gan krimināltiesību teorijas, gan tiesu prakses jautājumi.
Pētījuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumu analīze, to papildinot ar ieskatu arī pirmās instances un apelācijas tiesu nolēmumos. Nolēmumi stājušies spēkā laikā no 2013.gada līdz 2017.gadam, atsevišķi no tiem – arī pirms 2013.gada.
Apkopojumam pievienoti Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulces secinājumi un rekomendācijas.
Secinājumi un rekomendācijas
[1] Būtisks kaitējums kā nodarījuma sekas ir apstāklis, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā. Tas ir vērtējuma jēdziens, kas Krimināllikumā tiek izmantots ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitīgo seku apzīmēšanai.
[2] Materiālos noziedzīga nodarījuma sastāvos, kuros būtisks kaitējums ir noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme, to kvalifikācijas procesā konstatējama ne tikai būtiska kaitējuma esība, bet arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām.
[3] Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai, noziedzīga nodarījuma norobežošanai no civiltiesiska delikta, administratīva vai disciplināra pārkāpuma.
[4] Kvalificējot noziedzīgos nodarījumus, kuru objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums, jānošķir noziedzīgi nodarījumi, kuru sastāvos būtiska kaitējuma esība ir pamatsastāva objektīvās puses pazīme, no tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros būtisks kaitējums ir kvalificējoša pazīme.
[5] Kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kuru objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums, jānošķir gadījumi, kad būtisks kaitējums nodarīts Krimināllikuma Sevišķās daļas normā nekonkretizētai interesei, no gadījumiem, kad kaitējums nodarīts vairākām alternatīvām konkretizētām vai arī vienai konkretizētai interesei. Nav pieļaujams paplašināt Krimināllikuma normā norādīto interešu loku, kad norādīta konkretizēta interese.
[6] Nav pieļaujams noziedzīgā nodarījuma sastāva objektā iekļauto aizsargāto interešu vai Krimināllikuma Sevišķās daļas panta dispozīcijā ietverto noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses interešu uzskaitījums bez konkrētas apdraudētas intereses norādes un kaitējuma pamatojuma.
[7] Gadījumos, kad likumdevējs interesi, kurai ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, nav precizējis, kaitējums var tikt konstatēts jebkurai likumīgai interesei.
[8] Mantisks zaudējums, kas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par 10 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, pats par sevi ir atzīstams par būtisku kaitējumu.
[8.1] Nosakot nodarītā mantiskā zaudējuma apmēru, ievērojot konstatētos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, jānošķir gadījumi, kad mantiskā zaudējuma apmēru aprēķina, summējot atsevišķiem cietušajiem nodarīto mantisko zaudējumu, no gadījumiem, kad katram cietušajam radītais mantiskais zaudējums tiek vērtēts atsevišķi.
[8.2] Konstatējot, ka vainīgais izdarījis vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, mantiskā zaudējuma apmērs nosakāms atsevišķi katram cietušajam.
[8.3] Konstatējot, ka vainīgais izdarījis atsevišķu (vienotu) turpinātu noziedzīgu nodarījumu, mantiskā zaudējuma apmēru nosaka, summējot cietušajiem nodarīto mantisko zaudējumu.
[9] Lai atzītu, ka ar nodarījumu ir radīts mantisks zaudējums, jāņem vērā, ka tam jābūt reālam, nevis varbūtējam.
[10] Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāņem vērā, ka viens un tas pats mantiskais zaudējums apmērā, kas atzīstams par būtisku kaitējumu, var veidot tikai viena, nevis vairāku atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvu.
[11] Konstatējot, ka būtisku kaitējumu veido nodarītais mantiskais zaudējums un apdraudējums citām ar likumu aizsargātām interesēm, jānorāda, kādas konkrētas ar likumu aizsargātas intereses tikušas apdraudētas un kā konkrēti izpaudies citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums.
[11.1] Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas normā ietverta norāde, ka būtisks kaitējums var tikt nodarīts ar likumu aizsargātām personas interesēm, tad jānorāda konkrēta persona, kuras interesēm būtisks kaitējums radīts, tiesību akts, kurā šīs intereses aizsardzība nostiprināta, kā arī jāapraksta, kā tieši kaitējums norādītajai interesei ir izpaudies.
[11.2] Piemērojot Krimināllikuma normas, kurās ietverta objektīvās puses pazīme – būtiskais kaitējums, tā esību nevar pamatot ar tām pašām darbībām (bezdarbību), kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.
[12] Lai atzītu, ka ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums gadījumos, kad Krimināllikuma Sevišķās daļas normā paredzētas vairākas vai alternatīvas intereses, kurām ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums, jākonstatē, ka būtisks kaitējums nodarīts vismaz vienai no interesēm atsevišķi, nevis summējot vairākām interesēm nodarītu kaitējumu.
[13] Lai atzītu, ka būtisks kaitējums ir nodarīts gan valsts varai, gan pārvaldības kārtībai, ir jānošķir to interesēm radītais kaitējums, jānorāda, kā izpaudies katrai atsevišķai interesei nodarītais kaitējums, un jāpamato, kādēļ tas atzīts par ievērojamu.
[14] Valsts vara ir saistāma ar konkrētu institūciju, tās publisku vērtējumu, autoritāti, bet pārvaldības kārtība – ar valsts varas realizēšanu, pārvaldības procesu, lēmumu pieņemšanas procedūru u.tml.
[15] Pamatojot atzinumu par būtiska kaitējuma Īpašā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē esību, nevar aprobežoties ar vispārīga rakstura formulējumiem, nekonkrētiem apgalvojumiem, pieņēmumiem un atsaucēm uz vispārzināmiem faktiem.
Visi apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājas lapā
https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi
QR
