Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā. Spānija: Augstākā tiesa, Konstitucionālā tiesa, Tieslietu padome

Salīdzinot ar Latviju, Spānijā tiesu sistēma ir daudz sarežģītāka un plašāka, kas skaidrojams ar valsts teritoriālo izmēru un iedzīvotāju skaitu. Augstākā tiesu instance ir Augstākā tiesa, tai seko Spānijas Nacionālā tiesa (atbild par visu Spānijas teritoriju), 17 autonomo apgabalu tiesas (vairāki līmeņi), provinču tiesas, kā arī pašvaldību tiesas (lēmumu pieņem viens tiesnesis). Šobrīd Spānijā vēlas veikt tiesu reformu un apvienot mazākās tiesas, jo plašās tiesu sistēmas uzturēšana prasa lielus izdevumus. Spānijā ir apmēram 5700 tiesneši, 53% no tiem sievietes. Lai kļūtu par tiesnesi, personai pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas ir jāmācās speciālā Tiesnešu skolā (atrodas Barselonā) – viens gads mācības, viens gads stažēšanās. Uz 70 vietām katru gadu ir apmēram 5000 pretendenti. Pēc skolas pabeigšanas tiesneši sāk darbu zemākās instances tiesās.

Spānijas Augstākā tiesa. Augstākajā tiesā ir Civillietu kolēģija (10 tiesneši), Krimināllietu kolēģija (15 tiesneši), Administratīvo lietu kolēģija (33 tiesneši), Darba un sociālo lietu kolēģija (13 tiesneši), kā arī Militārā kolēģija (9 tiesneši). Tehniskās funkcijas veic Tehniskais kabinets, kura darbinieki palīdz arī sagatavot lietas izskatīšanai, veic judikatūras analīzi, ikdienā sagatavo un sniedz informāciju visiem Spānijas tiesnešiem par jaunumiem tiesu jomā, kā arī sniedz institucionālo atbalstu. Sekretāri atbild par tiesas dienas kārtību, sniedz atbalstu tiesnešiem. Katram tiesnesim ir divi juridiskie asistenti (palīgi).

Augstākā tiesa aktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbībā. Reizi divos gados tiek rīkota augsta līmeņa tikšanās Latīņamerikā. Piedalās REDUE un REJUE tīklos. Regulāri sadarbojas ar kaimiņvalstīm Portugāli, Maroku, Franciju, Itāliju, jo ir līdzīgas tiesu sistēmas.

Visi tiesvedības dokumentu tiek reģistrēti sistēmā Lexnet, kas ir kopīga visu instanču tiesām (izņemot Konstitucionālo tiesu un autonomo apgabalu tiesas). Lietas ir papīra formātā, šobrīd tiek ieviesta elektroniskā lieta. E-lietu ieviešana ir noteikta ar likumu – piemēram, šī gada 23. aprīlī stājās spēkā likuma norma, kas nosaka, ka civillietās visi dokumenti tiek iesniegti tikai elektroniski (ar drošu elektronisko parakstu). Ja kaut kas tiek iesniegts papīra veidā, tas tiek ieskenēts un uzreiz atdots iesniedzējam (katrā tiesas zālē ir skeneris). Ja rodas šaubas par dokumenta juridisko spēku, tiek lūgts to iesniegt atkārtoti. Elektroniskā sistēma palīdz būtiski ieekonomēt laiku, cilvēkresursus un papīra patēriņu. Visiem lietas dalībniekiem ir pieeja savai lietai un tās dokumentiem E-lietas sistēmā. Sistēma ir ļoti pārskatāma – ekrāns ir sadalīts divās daļās: kreisajā pusē ir „satura rādītājs” – visu lietā esošo dokumentu nosaukumi. Uzklikšķinot uz konkrēta dokumenta, tas atveras ekrāna labajā pusē. Tiesnesim un palīgam, strādājot ar lietu, ir iespējams elektroniskos dokumentus grupēt un atlasīt pēc dažādām pazīmēm, kā arī veikt elektroniskajos dokumentos pasvītrojumus un piezīmes. Darbojas automātiskā lietu sadale tiesnešiem. Spriedumu parakstīšana ir sarežģīta, jo tie jāparaksta 10 tiesnešiem precīzā secībā – vispirms referējošais tiesnesis, tad pārējie secībā pēc stāža Augstākajā tiesā. No 23.aprīļa tiesneši spriedumus paraksta elektroniski.

Spānijas Tieslietu padome. Tieslietu padome Spānijā būtiski atšķiras no Tieslietu padomes Latvijā – tai ir plašākas funkcijas. Tieslietu padome Spānijā ir finansiāli un administratīvi neatkarīga organizācija, tai ir autonomija kā konstitucionālai iestādei. Tieslietu padomes plēnumā darbojas 21 tiesnesis.

Tieslietu padomes budžetu nosaka padomes plēnums. Lēmuma pieņemšanā plēnumam ir liela brīvība, tomēr, pieņemot Tieslietu padomes budžetu, analizē arī valsts budžetu un tā pieaugumu un cenšas iespēju robežās Tieslietu padomes budžetu korelēt ar valsts budžeta pieaugumu vai samazinājumu (2018.gadā pieaugums bija 2,4 %).

Tiesnešu algas Spānijā tiek maksātas no Tieslietu ministrijas budžeta, vadoties pēc vienādiem principiem. Tiesneša alga sastāv no divām komponentēm: viena ir pamatalga, otra ir piesaistīta konkrētā tiesneša produktivitātei.

Budžeta izpildes kontroli atšķirībā no Latvijas veic iekšējais neatkarīgais kontrolieris, tomēr, līdzīgi kā Latvijā, to pārbauda arī Valsts kontrole.

Augstākās tiesas budžets ir iekļauts Tieslietu ministrijas budžetā, Augstākajai tiesa ir mazāka finansiāla autonomija nekā Tieslietu padomei. Neskatoties uz to, Spānijas Augstākā tiesa ir apmierināti ar piešķirtā budžeta apmēru.

Spānijas Tieslietu padome atbild par vienotu tiesu komunikāciju. Kopā pa visām Spānijas tiesām ir 35 komunikācijas speciālisti. 2015.gadā ir aktualizēts Komunikāciju protokols, kas nosaka tiesu komunikācijas vadlīnijas. Tiesas regulāri rīko preses konferences par svarīgākajām lietām. Ja lieta tiek izskatīta atklātā sēdē, to drīkst filmēt (ar likumā noteiktiem izņēmumiem). Tiesneši, kuri darbojas Tieslietu padomē, drīkst sniegt intervijas par vispārīgiem tiesu sistēmas jautājumiem. Tiesneši nesniedz medijiem informāciju par tiesu lietām, to dara tikai komunikācijas speciālisti, tiesneši palīdz komunikācijas speciālistiem sagatavot informāciju par lietām. Visām tiesām ir vienota mājaslapa, kurā nodrošina pēc iespējas vairāk publiski pieejamas informācijas (piem., publicē tiesnešu kandidātu interviju video, CV utt.). Nolēmumus pirms publicēšanas anonimizē, to veic speciāls Dokumentācijas centrs. Tiesas komunicē sociālajos tīklos.

Tieslietu padome pēdējos gados virzās uz maksimālu informācijas digitalizāciju, lai sabiedrībai būtu pieejama plašāka informāciju un tiesu darbs tiktu padarīts ātrāks un efektīvāks. Tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ir sava informatīvā sistēma, kur var atrast visu informāciju par lietām, kā arī informāciju par personu adresēm, īpašumiem, nodokļiem utt. Vienā sistēmā ir saslēgtas daudzas iestādes – tiesas, Tieslietu padome, policija, bankas, pašvaldību nodokļu inspekcijas u.c. Šajā sistēmā tiesneši var, piemēram, uzlikt liegumu kontiem bankās – agrāk šis process varēja ilgt vairākus mēnešus, šobrīd aizņem dažas minūtes. Komunikācija ar cietumiem arī notiek elektroniski. Šobrīd tiek veidoti tiesu elektroniskie arhīvi.

Attiecībā uz Personas datu aizsardzības regulu, tieslietu jomu uzrauga Tieslietu padome, nevis Datu valsts inspekcija.

Spānijas Konstitucionālā tiesa. Konstitucionālajai tiesai ir autonomija gan budžeta, gan tiesiskā regulējuma ziņā. Tiesa pati apstiprina savu gada budžetu. Konstitucionālajā tiesā ir 12 tiesneši, kas darbojas četrās kolēģijās. Pagājušajā gadā izskatītas 6900 lietas, lietu skaits samazinās.

Konstitucionālās tiesas IT nodaļā strādā 32 darbinieki, tajā skaitā programmētāji – tiesa pati nodrošina visu savu IT sistēmu darbību, uzturēšanu un pilnveidošanu, praktiski nepiesaistot ārpakalpojumus. Uzsākta visu procesu elektronizācija, jau vairāk nekā gadu sūdzību iesniegšana Konstitucionālajā tiesā privātpersonām ir pieejama tikai elektroniski. Viss vadības darbs, personāla vadība, finanšu vadība notiek elektroniski speciālās sistēmās. Tiesnešiem un darbiniekiem ir nodrošināta iespēja strādāt attālināti, tiek lietota CURIA mobilā aplikācija. Asistenti ar dokumentiem strādā praktiski tikai elektroniski, bet tiesneši joprojām papīra formātā.