Eiropas preču zīmju tiesnešu tīkla sanāksme

Eiropas preču zīmju tiesnešu tīkls (Circle of European Trade Mark Judges (CET-J)) apvieno Eiropas valstu tiesnešus – preču zīmju tiesību speciālistus (parasti pa vienam tiesnesim no valsts), lai dalītos pieredzē un apmainītos ar informāciju par jaunākajām dalībvalstu tiesu prakses tendencēm, apspriestu diskutablus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un to ietekmi uz nacionālajām sistēmām un kopīgi meklētu iespējamos risinājumus preču zīmju tiesību problēmām.

Sanāksmē piedalījās 24 pārstāvji no 17 valstīm: Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Spānijas, Šveices, Turcijas un Vācijas.

Lielākoties darbs notika prezentāciju un diskusiju formā. Katram pārstāvim bija jāprezentē grafiski attēlota nacionālā preču zīmju strīdu izskatīšanas sistēma, kā arī trīs aktuālas preču zīmju lietas. Latvijas tiesnese izvēlējās runāt par Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 4.jūnija spriedumu lietā Nr.C04494311 (SKC-103/2018), 2017.gada 14.jūlija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.C04384713 (SKC-935/2017) un 2017.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.C04217014 (SKC-337/2017).

Pirmā lieta bija saistīta ar vienu no šobrīd Eiropā visaktuālākajām preču zīmju tiesību tēmām – preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšanas ierobežojumiem. Šī tēma parādījās arī citu valstu prezentācijās, un bija interesanti un noderīgi redzēt, cik dažādi var izpausties minētie izņēmumi un kur varētu būt aptuvenā robeža.

Otrā lieta atklāj problēmas un īpatnības preču zīmju jomā, kas raksturīgas bijušās PSRS valstīm, proti, padomju laikā pazīstamu preču zīmju piederības problēmu pēc neatkarības atjaunošanas.

Savukārt trešā lieta ilustrē noilguma tecējuma sākumu prasības celšanai par preču zīmes pārkāpuma pārtraukšanu un sniedz atbildi uz jautājumu, vai preču zīmes īpašniekam ir pienākums monitorēt ierakstus Komercreģistrā iespējamu pārkāpumu atklāšanai, kā arī Komercreģistra publiskās ticamības principa jēgu un nozīmi. Šīs lietas apspriešana šādā forumā bija īpaši interesanta no tāda viedokļa, ka dalībvalstīs atšķiras noilguma skaitīšanas principi, piemēram, vai termiņu skaita no pārkāpuma vai no uzzināšanas par pārkāpumu.

Plašas diskusijas raisījās par vismaz trīs pavisam neseniem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem: Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu lietā Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise v EUIPO (Neuschwanstein), C-488/16 P, ECLI:EU:C:2018:673; Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018.gada 13.septembra spriedumu lietā ACTC v EUIPO – Taiga (tigha), T-94/17, ECLI:EU:T:2018:539; un Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 25.jūlija spriedumu lietā Mitsubishi Shoji Kaisha and Mitsubishi Caterpillar Forklift Europe, C-129/17, ECLI:EU:C:2018:594.

Pirmā lieta izpelnījās nopietnu kritiku, un vairums dalībnieku nespēja piekrist ne Eiropas Savienības Tiesas sprieduma motivācijai (īpaši par aprakstošo raksturu), ne lietas rezultātam, proti, ka vārdiskā preču zīme Neuschwanstein var pildīt preču zīmes funkciju un ka uz to var pastāvēt monopols, kas jo īpaši ietekmē suvenīru industriju. Trešā lieta bija vairāk diskutabla, tomēr speciālisti izteica bažas par to, ka preču zīmes noņemšanu no preces varētu kvalificēt kā preču zīmes izmantošanas darbību un līdz ar to pārkāpumu.

Sanāksmes pēdējā dienā apkopoti svarīgākie secinājumi un ieteikumi, kurus plānots arī publicēt.