Lieta Nr. DT-2/2019
LĒMUMS
Rīgā 2019.gada 15.februārī
Disciplinārtiesa šādā sastāvā:
priekšsēdētāja senatore Ināra Garda,
senatore-referente Inguna Radzeviča,
senators Andris Guļāns,
senatore Vēsma Kakste,
senatore Ļubova Kušnire,
senatore Anita Poļakova
ar sekretāri Santu Vīganti,
piedaloties [..] tiesnesei [..], tiesneses pārstāvim zvērinātam advokātam [..] un [..] tiesas priekšsēdētājai [..],
izskatīja tiesneses [..] un viņas pārstāvja [..] sūdzības par Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu, ar kuru ierosināts [..] tiesas tiesnesi [..] atcelt no amata.
Aprakstošā daļa
[1] 2018.gada 10.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.[..] par to, ka [..] 2018.gada 10.novembrī plkst.14.53 vadīja transportlīdzekli BMW 530, valsts reģistrācijas numurs [..], pa autoceļu Ulbroka-Ogre 3 kilometrus no Ogres puses Ulbrokas virzienā, alkohola reibuma stāvoklī, alkohola koncentrācija asinīs 2,93 promiles.
Tādējādi pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.
[2] [..] tiesas priekšsēdētāja [..], pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 4.punktu, ierosinājusi disciplinārlietu par [..] tiesas tiesneses [..] izdarīto administratīvo pārkāpumu.
[3] Ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas (turpmāk arī – Disciplinārkolēģija) 2019.gada 4.janvāra lēmumu atzīts, ka tiesnese [..] ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu un, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta otrās daļas 3.punktu, likuma „Par tiesu varu” 84.panta pirmo daļu, nolemts ierosināt tiesnesi [..] atcelt no amata, kā arī izteikt priekšlikumu tieslietu ministram atstādināt tiesnesi no amata līdz dienai, kad nolēmums disciplinārlietā stāsies spēkā.
Disciplinārkolēģijas lēmums pamatots ar šādiem argumentiem:
[3.1] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, – uzliek naudas sodu velosipēda vai mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Faktu, ka [..] ir vadījusi transportlīdzekli, apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols Nr.[..] un to neapstrīd arī pati tiesnese, savukārt faktu, ka pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija [..] asinīs pārsniedza 1,5 promiles, apstiprina protokols alkohola ietekmes noteikšanai.
Administratīvais pārkāpums ir izdarīts ar nodomu, jo no tiesneses [..] paskaidrojumiem Disciplinārkolēģijas sēdē un no protokola alkohola ietekmes noteikšanai izriet, ka tiesnese ir apzinājusies, ka lietojusi alkoholu neilgi pirms transportlīdzekļa vadīšanas.
Lietā nav konstatēti apstākļi, kas izslēdz atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
[3.2] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 51.panta pirmās daļas 4.punktu par tiesnesi var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija.
Tiesneses [..] izdarītais administratīvais pārkāpums atzīstams par vienu no nopietnākajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, jo tas rada augstu bīstamību ne tikai pašam pārkāpējam, bet arī pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Savukārt pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs – 2,93 promiles – ievērojami pārsniedz to robežu, no kuras iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu. Minētais liecina, ka tiesnese ne vienmēr spēj kritiski izvērtēt situāciju un savu rīcību un pieņemt adekvātus lēmumus. Tiesneša uzvedība, vadot transportlīdzekli lielā alkohola reibumā un tādējādi radot nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai, nav savienojama ar tiesneša statusu un neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām.
[3.3] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 84.panta pirmo daļu gadījumā, ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, saņēmis Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā.
Tiesu varas leģitimitāte lielā mērā balstās uz tās autoritāti un sabiedrības uzticību. Lai veiksmīgi pildītu savus pienākumus un netiktu apdraudēta tiesu varas leģitimitāte, tiesnesim ir jābauda sabiedrības uzticība. Situācijā, kad ir konstatēts, ka tiesneša uzvedība nav savienojama ar tiesneša statusu un neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām, nav sagaidāms, ka sabiedrība uzticēsies tiesneša nolemtajam, līdz ar to šāds tiesnesis būtībā nespēj izpildīt savus pienākumus. Tādējādi konstatējams pamats izteikt priekšlikumu tieslietu ministram atstādināt tiesnesi [..] no amata.
[4] Par Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu tiesneses [..] pārstāvis zvērināts advokāts [..] iesniedzis Disciplinārtiesā sūdzību, kurā, atsaucoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta ceturtās daļas 3.punktu, 8.panta otro daļu, 11.1 panta pirmo un trešo daļu, 11.3 panta trešo un septīto daļu, 11.4 panta otrās daļas 3.punktu, lūdz grozīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu, piemērojot tiesnesei disciplinārsodu – amatalgas samazināšana uz 1 gadu, ieturot 20% no amatalgas.
Savu lūgumu pārstāvis pamatojis ar šādiem argumentiem.
[4.1] Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumā nav vērtēti vairāki būtiski apstākļi, kuriem ir liela nozīme pareiza un taisnīga lēmuma pieņemšanā.
[4.1.1] [..] pēc viņas vadītās automašīnas apturēšanas 2018.gada 10.novembrī pilnībā pakļāvās Valsts policijas pārstāvju norādījumiem, vienlaikus paskaidrojot, ka viņa ir tiesnese un šādā gadījumā normatīvie akti paredz citu kārtību, kādā veicama administratīvā pārkāpuma lietvedība.
[4.1.2] [..] rīcība nav kriminālsodāma, tā nav bijusi saistīta ar darba pienākumu veikšanu un notikusi no darba brīvajā laikā. Turklāt [..] rīcības rezultātā nav nodarīti nekādi zaudējumi, nav radīts kaitējums trešajām personām un nav cietusi neviena fiziska vai juridiska persona.
[4.1.3] [..] ir valsts amatpersona kopš 1994.gada un tiesnese kopš 2006.gada. Šajā laikā [..] nav pieļāvusi nekādus disciplinārpārkāpumus un vienmēr ievērojusi gan normatīvos aktus, gan amatpersonas ētikas normas un principus. Arī [..] tiesas priekšsēdētājas vietniece [..] tiesnesi [..] raksturojusi pozitīvi, norādot, ka tiesneses darbs un sastāva darbs ir organizēts, lietas tiek nozīmētas savlaicīgi, ievērojot likumā noteiktos termiņus. Turklāt 2018. gada 25.oktobrī tiesnese [..] saņēmusi pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas novērtējumu. Minētais liecina, ka tiesneses izdarītajam pārkāpumam ir izteikti gadījuma raksturs un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tiesnese varētu izdarīt kādus pārkāpumus nākotnē.
[4.1.4] Lietā konstatējami vairāki [..] atbildību mīkstinoši apstākļi, tostarp fakts, ka viņa ir vaļsirdīgi atzinusi savu pārkāpumu, patiesi nožēlo izdarīto, pati nosoda savu neapdomīgo un nepareizo rīcību un pārdzīvo notikušo. Par [..] atbildību mīkstinošo apstākli ir atzīstams faktu kopums, kas raksturo viņu kā personu, kura ievēro likumus. Minētais rada objektīvu pamatu uzskatam, ka tiesnese turpmāk nekādus likumpārkāpumus neizdarīs. Tāpat par [..] atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams faktu kopums, kas pierāda, ka viņas līdzšinējā profesionālā darbība tiesneses amatā ir bijusi ar nevainojamu reputāciju, jo par tiesneses darbu iesniegtās sūdzības nekad nav bijušas pamatotas.
[4.1.5] Lietā nav konstatējami nekādi [..] atbildību pastiprinoši apstākļi.
[4.2] Tiesnešu disciplinārkolēģija nepareizi secinājusi, ka tiesnese [..] ne vienmēr spēj kritiski izvērtēt situāciju un savu rīcību un pieņemt adekvātus lēmumus, jo savus atzinumus šajā daļā pamatojusi vienīgi ar atsauci uz tiesneses pieļauto administratīvo pārkāpumu, kas nevar būt par objektīvu kritēriju, lai viennozīmīgi un visaptveroši spriestu par tiesneses spēju analizēt savu rīcību vai adekvāti izvērtēt kādu situāciju.
[4.3] Tiesnešu disciplinārkolēģija nav pamatojusi savu atzinumu par to, ka [..] uzvedība nav savienojama ar tiesneša statusu un neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām. Tiesību teorijā atzīts, ka jēdziens „nevainojama reputācija” ir ģenerālklauzula, taču Tiesnešu disciplinārkolēģija kā tiesību piemērotājs nav pareizi piemērojusi šo ģenerālklauzulu, jo nav aizpildījusi to ar konkrētu saturu. Disciplinārkolēģija nav analizējusi, kā konkrētais administratīvais pārkāpums pašsaprotami rada uzvedības neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām. Disciplinārkolēģijas atzinumi šajā daļā ir subjektīvi un neargumentēti, līdz ar to nepamatots ir arī Disciplinārkolēģijas secinājums, ka sabiedrība varētu neuzticēties [..] kā tiesneses lēmumiem viņas ārpustiesas rīcības dēļ. [..] uzvedība kopumā neapdraud tiesu varas leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tiesām.
[4.4] Tiesnešu disciplinārkolēģija, ierosinot atcelt tiesnesi [..] no amata, nav ievērojusi soda samērīguma un individualizācijas principus. Disciplinārkolēģijas lēmumā nav izvērtēti lietas faktiskie apstākļi un nav pamatots, kādēļ [..] nav uzlikts disciplinārsods, bet uzreiz lemts par ierosināšanu atbrīvot viņu no amata. Turklāt pretēji Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajam lēmumā nav norādīti Disciplinārkolēģijas secinājumi par ierosinājumu atcelt [..] no amata. Disciplinārkolēģijas lēmums ir pārāk bargs, un tas nepamatoti ierobežo [..] tiesības.
[4.5] Informācija par tiesneses [..] pieļauto administratīvo pārkāpumu nolūkā nomelnot tiesnesi tendenciozi tika atspoguļota plašsaziņas līdzekļos. Tiesnešu disciplinārkolēģija acīmredzami ir pakļāvusies plašsaziņas līdzekļu spiedienam un tas ir traucējis pieņemt pamatotu lēmumu un noteikt samērīgu sodu.
Turklāt pirms Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019. gada 4.janvāra lēmuma savu klaji negatīvo vērtējumu par tiesneses [..] rīcību 2018.gada 22.novembra TV3 raidījumā „Bez tabu” ir paudusi [..] tiesas priekšsēdētājas vietniece [..], norādot, ka šis pārkāpums tiesnesim ir nepiedodams. Arī [..] tiesas priekšsēdētāja [..] 2018.gada 25.novembra TV3 raidījumā „Nekā personīga” atzinusi, ka šāda rīcība nav savienojama ar tiesneša amatu. Kritiskus vārdus par tiesnesi [..] 2018.gada 25.novembra TV3 raidījumā „Nekā personīga” paudusi arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece [..]. Turklāt [..] un [..] ir piedalījušās Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra sēdē un varēja negatīvi ietekmēt Disciplinārkolēģiju objektīva lēmuma pieņemšanā.
[4.6] Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmums krasi atšķiras no pēdējo gadu prakses citās disciplinārlietās. Piemēram, 2018.gada 2.februārī disciplinārlietā Nr.D-2/2018 Disciplinārkolēģija par diviem tiesneša pieļautiem administratīvajiem pārkāpumiem aprobežojusies vienīgi ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē. Ievērojot minēto, atzīstams, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmums pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka līdzīgā gadījumā tiesa lietu izskatīs līdzīgi.
[5] Par Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu tiesnese [..] Disciplinārtiesā iesniegusi sūdzību, kurā, atsaucoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta ceturtās daļas 3.punktu, 8.panta otro daļu, 11.1 panta pirmo un trešo daļu, 11.3 panta trešo un septīto daļu, 11.4 panta otrās daļas 3.punktu, lūdz grozīt tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu, piemērojot tiesnesei disciplinārsodu – amatalgas samazināšana uz 1 gadu, ieturot līdz 20% no amatalgas.
Tiesnese sūdzībā norādījusi, ka pilnībā uztur sava pārstāvja [..] sūdzību, un sniegusi šādus papildu argumentus.
Tiesnešu disciplinārkolēģija pretēji Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam nav izvērtējusi [..] darbību tiesneša amatā.
[..] ir valsts amatpersona kopš 1994.gada un tiesnese kopš 2006.gada. 2006.gada 7.septembrī Latvijas Republikas Saeima iecēlusi [..] par [..] zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, bet 2009.gada 20.augustā apstiprinājusi viņu šajā amatā. Pildot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus [..] regulāri devusies komandējumos uz Daugavpils un Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļām, lai mazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu, kā arī aizvietojusi [..] zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci viņas prombūtnes laikā. 2011.gada 11.aprīlī ar Tieslietu padomes lēmumu tiesnesei [..] uzdots pildīt [..] tiesas tiesneša pienākumus tiesneša pagaidu prombūtnes laikā. 2011.gada 1.jūlijā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija piešķīrusi tiesnesei [..] piekto kvalifikācijas klasi. 2012.gada 13.aprīlī ar Tieslietu padomes lēmumu tiesnese [..] pārcelta no [..] zemesgrāmatu nodaļas uz [..] tiesu. 2013.gada 15.novembrī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veikusi tiesneses [..] profesionālās darbības novērtējumu un sniegusi pozitīvu atzinumu. 2018.gada 1.martā sakarā ar tiesu reformu [..] atzīta par [..] tiesas tiesnesi. Savas kvalifikācijas celšanai tiesnese [..] no 2013.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim ir piedalījusies 31 Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajā seminārā, kā arī Tiesu administrācijas un Latvijas Pašvaldību mācību centra rīkotajās mācībās „Bērnu tiesību aizsardzība”. 2018.gada 25.oktobrī tiesnese saņēmusi pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas novērtējumu, kas ir pamats turpmākai amata pienākumu pildīšanai. Tiesnese [..] ilgstoši ir bijusi publiska persona, ievērojusi likumus un amatpersonas ētikas normas un principus. Vieglā transportlīdzekļa vadītājas apliecību tiesnese ieguvusi 1996.gada janvārī un šajā laikā nav pieļāvusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, par kuriem viņa būtu sodīta. Iegūstot izglītību, strādājot un apgūstot tiesneša profesionālās iemaņas, tiesnese [..] mērķtiecīgi virzījusies uz profesionālo izaugsmi, tiesnese ciena savu amatu un vēlas turpināt to pildīt. Savu pārkāpumu tiesnese atzīst un patiesi nožēlo.
[6] Disciplinārtiesas sēdē tiesnese [..] un viņas pārstāvis iesniegtās sūdzības uzturēja, pamatojoties uz sūdzībās izklāstītajiem argumentiem. [..] tiesas priekšsēdētāja [..] lūdza Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmumu atstāt negrozītu, bet tiesneses [..] un viņas pārstāvja sūdzības noraidīt.
Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka tiesneses [..] rīcība ir negatīvi ietekmējusi visas tiesas reputāciju. Tiesas darbinieki un tiesneši saņem no procesa dalībniekiem un tiesas apmeklētājiem aizskarošas un nievājošas piezīmes saistībā ar tiesneses pieļauto administratīvo pārkāpumu, kurās cita starpā tiek apšaubīta pārējo tiesnešu spēja objektīvi, neatkarīgi un taisnīgi izskatīt lietas.
Motīvu daļa
[7] Disciplinārtiesa atzīst, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019.gada 4.janvāra lēmums atstājams negrozīts, bet tiesneses [..] un viņas pārstāvja sūdzības noraidāmas šādu argumentu dēļ.
[7.1] Likuma „Par tiesu varu” 51.panta 4.punkts noteic, ka par tiesnesi var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija. No minētā panta satura izriet, ka šai prasībai ir obligāts raksturs, un nevainojamas reputācijas neesamība ir atzīstama par tiesneša amata ieņemšanu un pildīšanu izslēdzošu faktoru.
Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personām, kuras pilda valstij nozīmīgas funkcijas (piemēram, tiesneši, prokurori, advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.) var būt stingrāki amata ierobežojumi nekā citās jomās. Tostarp arī kritēriji, kas saistīti ar amata pretendenta personību. Šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesa saista ar valsts pienākumu nodrošināt pienācīgu tās institūciju darbību un noteikt tādu regulējumu, lai valsts vara tiktu īstenota atbilstoši sabiedrības interesēm, bet plašākā nozīmē – arī ar demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 23.februāra sprieduma lietā Nr.2005-22-01 9.punktu un 10.2 punktu).
Skaidrojot, kādēļ tiesnešu ētikai izvirzāmas augstākas prasības nekā sabiedrības kopējai ētikai, Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova norādījusi uz diviem aspektiem. Pirmkārt, tieši tiesneši ir tie, kurus valsts, tātad visa sabiedrība, pilnvaro garantēt pārējiem sabiedrības locekļiem tiesībās balstītu taisnīgumu. Tātad tiesnešiem ir nepieciešama dziļa un kompleksa izpratne par vērtībām un pareizu uzvedību un pašiem ar savu uzvedību šī izpratne arī jāapliecina. Tiesnesis sabiedrībā iemieso „tiesību ideju”, jo tikai caur tiesu, proti, ar konkrētu cilvēku – tiesnešu – starpniecību, persona var aizstāvēt savas aizskartās tiesības. Otrkārt, augstās tiesnešu ētikas prasības ir saistītas ar lielo varu savu amata pienākumu ietvaros lemt par citu cilvēku dzīvi. Šāda vara tiesnešiem ir piešķirta līdz ar attiecīgajām tiesībām. Te ir saskatāma gan varas dimensija, kas izriet no tiesneša amata pilnvarām lemt par citu cilvēku mantu, brīvību, privāto dzīvi, gan arī tiesneša neatkarības dimensija, kas ietver mehānismus, kuri tiesnesi aizsargā pret kriminālo un administratīvo atbildību (sk. Prof. Dr.iur. Sanita Osipova, Satversmes tiesas tiesnese. Tiesneša ētika. Komunikācijas ētikas dimensija: nodotās informācijas skaidrība. Referāts nolasīts Tiesnešu konferencē Rīgā 2016.gada 13.maijā).
Tādējādi, ievērojot to, ka tiesnesis ir apveltīts ar plašām pilnvarām un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām, nepieciešamība, lai viņš atbilstu prasībai pēc nevainojamas reputācijas, izriet no pašas tiesneša amata būtības, turklāt šajā gadījumā piemērojami visaugstākie nevainojamas reputācijas standarti.
Ietverot likumā „Par tiesu varu” obligātu prasību pēc tiesneša nevainojamas reputācijas, likumdevējs nav sniedzis šī jēdziena definīciju. Šāda definīcija nav sniegta arī nevienā citā normatīvajā aktā, kurā ietverta prasība par amata pretendenta nevainojamu reputāciju, līdz ar to šī jēdziena skaidrojums meklējams tiesību teorijā, literatūrā un praksē. Jēdziens „nevainojama reputācija” tiesību teorijā atzīts par ģenerālklauzulu, proti, par nenoteikta satura tiesību jēdzienu, kurš normas piemērošanas procesā jāpiepilda ar noteiktu saturu, lai konkrēto tiesību normu varētu piemērot attiecīgā dzīves gadījuma izšķiršanai (sk. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība (I). Likums un Tiesības, 2003, 5.sējums, Nr.6 (46)). Ar ģenerālklauzulas palīdzību likumdevējs piešķīris tās piemērotājam tiesības likuma normu lietderīgi un saprātīgi konkretizēt, ievērojot to, lai ģenerālklauzulas piemērošanas rezultātā attiecībā uz konkrēto gadījumu tiktu radītas taisnīgas sekas.
Viens no veidiem, kā atklāt ģenerālklauzulas „nevainojama reputācija” saturu, ir jēdzienu „nevainojams” un „reputācija” terminoloģiskā analīze.
Latviešu konversācijas vārdnīcā vārds „reputācija” skaidrots kā „gods, cieņa, sabiedrības domas par kādu personu, laba vai ļauna slava par kādas personas personiskām vai aroda īpašībām” (Švābe A., Būmanis A., Dišlers K. (red.)
Latviešu konversācijas vārdnīca. Rīga: Antēra, 2004, 35510). Latviešu literārās valodas vārdnīcā norādīts, ka reputācija ir vispārējs sabiedrības uzskats par kāda īpašībām, par kāda vērtību, nozīmīgumu (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Pieejams: http:// tezaurs.lv/#/ sv/reputacija). Svešvārdu vārdnīcā vārds „reputācija” tiek skaidrots kā cilvēka vai organizācijas, uzņēmuma, firmas utt. novērtējums ļaužu apziņā (Autoru kolektīvs. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Avots, 2008, 755.lpp.). Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane norādījusi, ka reputācija ir cilvēka morālais novērtējums, viņa publiskā identitāte jeb uzticamība (Eksperti: Reputācija nav juridiski pierādāma lieta. Pieejams: http://www.diena.lv/ latvija/politika/eksperti-reputacija-nav-juridiski-pieradamalieta-13996882). Tiesībzinātnieks Andrejs Judins reputāciju skaidrojis kā sabiedrībā izplatītu vērtējošu uzskatu par kādu cilvēku, tā īpašībām un darbības nozīmīgumu (Judins A. Reputācijas algoritms. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/andrejs-judinsreputacijas-algoritms.d?id= 40051175).
Savukārt ar īpašības vārdu „nevainojams” apzīmē tādu cilvēku vai lietu, kam nepiemīt nekādi trūkumi, nekādas nosodāmas, nevēlamas rakstura, personas īpašības (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Pieejams: http://tezaurs.lv/#/sv/ nevainojams).
No minētajiem jēdzienu skaidrojumiem izriet, ka viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņas un uzticības baudīšana. Šis aspekts jo būtiskāks ir tiesnesim, kura nolēmumi autoritatīvu spēku var iegūt tikai tad, ja tiesnesis bauda sabiedrības cieņu un uzticību. Savukārt viens no priekšnosacījumiem sabiedrības cieņas un uzticības iegūšanai ir tiesneša rīcības atbilstība likuma, ētikas un morāles normām.
[7.2] Disciplinārkolēģija pamatoti atzinusi, ka tiesnese [..] ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu. Disciplinārtiesa pilnībā pievienojas Disciplinārkolēģijas sniegtajam pierādījumu vērtējumam un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts šajā daļā nav nepieciešams.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles – uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Ievērojot minētajā panta daļā paredzētās sankcijas smagumu, atzīstams, ka tiesnese [..] izdarījusi vienu no vissmagākajiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Tiesneses [..] asinīs konstatētā alkohola koncentrācija – 2,93 promiles – gandrīz divkārt pārsniedz to robežu, no kuras iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu. Ir vispārzināms, ka alkohola ietekmē pasliktinās cilvēka uzmanība un koncentrēšanās spējas, alkohols bloķē ķermeņa raidīto ziņu nonākšanu līdz smadzenēm, izmaina uztveri, emocijas, redzes un dzirdes spējas, tādēļ transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē ir ārkārtīgi riskanta, jo nopietni apdraud sabiedrisko drošību, jo īpaši gadījumos, kad alkohola koncentrācija transportlīdzekļa vadītāja asinīs sasniedz tādu līmeni, kāds konstatēts tiesnesei [..]. Turklāt minēto administratīvo pārkāpumu tiesnese [..] izdarījusi ar tiešu nodomu, proti, vadot automašīnu alkohola reibumā, viņa apzinājās savas darbības kaitīgumu un apzināti to veica. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas izslēdz atbildību par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
[7.3] Disciplinārkolēģija pamatoti konstatējusi, ka tiesneses rīcība, pieļaujot minēto administratīvo pārkāpumu, nav savienojama ar tiesneša statusu un neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām. Gadījumos, kad tiesnesis pārkāpj tiesību normas, viņš neveicina sabiedrības uzticību konkrētai tiesai un visām tiesām kopumā, un šāda tiesneša rīcība rada nopietnas šaubas par tiesneša objektivitāti.
[7.3.1] Uzticība tiesu varai balstās ne tikai uz to, ka tiesneši ir kompetenti un rūpīgi, bet arī uz tiesnešu godīgumu. Tiesnesis ir ne tikai solījies kalpot taisnīguma un patiesības ideāliem, uz kuriem balstās arī tiesiskums un demokrātija, bet arī apņēmies pats tos iemiesot. Līdz ar to tiesneša personīgās īpašības, uzvedība un tēls, ko viņš rada, ietekmē visu tiesu sistēmu kopumā un sabiedrības uzticību tiesu varai. Turklāt sabiedrība sagaida no tiesneša uzvedību, kas atbilst daudz augstākiem ētikas standartiem, nekā citu sabiedrības locekļu uzvedība, proti, nevainojamu uzvedību (Commentary on the Bangalore Principles of Judicial Conduct, 109.punkts. Pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/ ccje/textes/BangalorePrinciplesComment.PDF).
Ja tiesnesis pārkāpj tiesību normas, tad viņš diskreditē tiesneša amatu, veicina necieņu pret tiesībām un grauj sabiedrības uzticību tiesu varai (turpat, 108.punkts). Turklāt tiesnesim ir ne tikai faktiski jābūt godīgam, bet tiesneša darbībai un uzvedībai ir jābūt tādai, lai saprātīgam vērotājam no malas arī nerastos šaubas par tiesneša godīgumu. Tā kā radītajam iespaidam ir tikpat liela nozīme kā tam, ko tiesnesis faktiski ir darījis, tad tiesneša uzvedībai ir jābūt tādai, kas ir ārpus jebkurām saprātīgām šaubām par viņa godīgumu (turpat, 110.punkts).
Personai, uzņemoties tiesneša pienākumus, ir jāsaprot, ka tās rīcībai arī tajos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu, nav vienīgi personisks raksturs. Ikviena tiesneša rīcība sabiedrībai parāda tiesu varas kopumā izpratni par tiesībām un morālām vērtībām. Tiesu varas uzdevums ir tiesiski un taisnīgi izšķirt strīdus. Katra tiesneša individuāla rīcība norāda, vai tiesu vara spēj to pildīt. Ikviena tiesneša atbildība ir veidot stipru un taisnīgu tiesu varu (sk. Tiesnešu ētikas komisijas 2015.gada 4.septembra atzinuma 6.punktu. Pieejams: http://www.tiesas.lv/ tiesnesu-etikas-komisijas-sedes).
Tiesneses [..] pieļautā pārkāpuma raksturs, tostarp tas, ka tiesnese šo pārkāpumu izdarījusi ar tiešu nodomu, liecina par to, ka tiesnese neapzinās tiesneša amata nozīmi un pienācīgi negodā to. Pieļaujot minēto tiesību normu pārkāpumu, tiesnese [..] ir nonākusi pretrunā ar tām vērtībām, kuras viņa kā tiesnese sludina, un šāda nesakritība noteikti ir iemesls, lai konstatētu nevainojamas reputācijas neesamību. Šādos apstākļos nav arī sagaidāms, ka sabiedrība uzticēsies tiesneses nolēmumiem.
[7.3.2] Disciplinārtiesa atzīst, ka par pamatu apstrīdētā lēmuma atcelšanai vai grozīšanai nevar būt tiesneses [..] pārstāvja sūdzībā ietvertās norādes par to, ka tiesneses rīcība nav kriminālsodāma, tā nav bijusi saistīta ar darba pienākumu veikšanu un notikusi no darba brīvajā laikā.
Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanons noteic, ka tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības. Savukārt šī kanona 6.punkts noteic, ka aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību, attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi.
Tātad atbilstoši šim kanonam tiesnesim ir jāievēro augsti uzvedības standarti gan profesionālajā dzīvē, gan privātajā dzīvē. Ja šie standarti ir dažādi, tiesnesis var zaudēt sabiedrības uzticību, kas tālāk ietekmē arī sabiedrības uzticību tiesu varai kopumā.
Savukārt gadījumā, ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību –, viņš saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 84.panta trešo daļu tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam. Ja tiesnesis tiek notiesāts un tiesas spriedums stājies spēkā, saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 83.panta 1.punktu tiesnesi atceļ no amata.
[7.3.3] Disciplinārtiesa nenoliedz tiesneses [..] profesionālās darbības pozitīva novērtējuma esību, taču uzskata, ka tas neatspēko pieļauto likuma pārkāpumu un nevar būt par pietiekamu pamatu atzinumam par nevainojamu reputāciju. Likumā „Par tiesu varu” ietvertajai nevainojamas reputācijas prasībai ir patstāvīgs raksturs. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav vēlējies aprobežot jēdziena „nevainojama reputācija” saturu vienīgi ar personas profesionālās darbības pozitīvu vērtējumu, bet tas aptver arī citus tiesneša dzīves aspektus, tostarp privāto dzīvi.
Ievērojot to, ka tiesneses [..] pieļautais likuma pārkāpums nav savienojams ar likumā „Par tiesu varu” tiesnesim izvirzīto prasību pēc nevainojamas reputācijas, Disciplinārtiesa atzīst, ka lēmums ierosināt tiesnesi atcelt no amata ir samērīgs un atbilst izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam. Ar pārkāpuma izdarīšanu saistīto nevainojamas reputācijas zaudējumu nevar kompensēt arī tas apstāklis, ka tiesnese savu vainīgumu pārkāpumā atzinusi pilnībā, nožēlojusi izdarīto un iepriekš likuma pārkāpumus nav pieļāvusi.
[7.3.4] Disciplinārtiesa atzīst par nepamatotu tiesneses [..] pārstāvja sūdzībā pausto apgalvojumu par to, ka Disciplinārkolēģija, pieņemot lēmumu ierosināt tiesnesi atcelt no amata, pakļāvusies plašsaziņas līdzekļu spiedienam.
Atbilstoši Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 4.punktam tiesnesim ir jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā. Ievērojot tiesnesim piešķirto pilnvaru un garantiju apjomu, tiesneša darbs un viņa lēmumi bieži ir pakļauti sabiedrības vērtējumam un kritikai. Sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir tiesneša darba neatņemama sastāvdaļa. Tiesneses [..] pārstāvja sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka Disciplinārkolēģija pieņēmusi lēmumu plašsaziņas līdzekļu spiediena ietekmē, ir nepamatota pieņēmuma raksturs. No lietas materiāliem redzams, ka Disciplinārkolēģija savus atzinumus par nepieciešamību ierosināt tiesnesi [..] atcelt no amata ir pamatojusi ar lietas materiāliem, nevis plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju. [..] tiesas priekšsēdētāja [..], priekšsēdētājas vietniece [..] un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece [..] nav personas, kurām ir tiesības lemt par tiesnesei [..] piemērojamo sodu, un viņu plašsaziņas līdzekļos paustais viedoklis šajā sakarā ne Disciplinārkolēģijai, ne Disciplinārtiesai nav saistošs. [..] kā disciplinārlietas ierosinātājas un [..] kā Tieslietu ministrijas pārstāves klātbūtne Disciplinārkolēģijas sēdē izriet no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma, tādēļ viņu Disciplinārkolēģijas sēdē paustais viedoklis par tiesnesei [..] piemērojamo sodu nav atzīstams par mēģinājumu nelikumīgi ietekmēt Disciplinārkolēģiju, kā to nepamatoti traktējis tiesneses [..] pārstāvis.
[7.3.5] Disciplinārtiesa noraida tiesneses [..] pārstāvja sūdzības argumentus par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu lietas izskatīšanā.
Vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai (Levits E. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 89.lpp).
Savus atzinumus šajā daļā tiesneses pārstāvis pamatojis ar atsauci uz Disciplinārkolēģijas 2018.gada 2.februāra lēmumu lietā Nr.D-2/2018. Disciplinārtiesa konstatē, ka minētajā lietā konstatējami atšķirīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Lietā Nr.D-2/2018 Disciplinārkolēģija konstatējusi, ka tiesnesis ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu – vadījis automašīnu, neievērojot vadīšanas tiesību aizliegumu – bez termiņā veiktās kārtējās veselības pārbaudes.
Disciplinārkolēģija, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu, atzinusi, ka tiesnesis izdarījis maznozīmīgu pārkāpumu ceļu satiksmē.
Ievērojot izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, kā arī to, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, un to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi tiesnesis jau bija veicis kārtējo veselības pārbaudi, Disciplinārkolēģija atzinusi par iespējamu aprobežoties ar lietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot tiesnesim disciplinārsodu.
Attiecībā uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.13 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu Disciplinārkolēģija atzinusi, ka lietā nav iegūti neapšaubāmi pierādījumi par tiesneša vainīgumu minētā pārkāpuma izdarīšanā, un disciplinārlietu šajā daļā izbeigusi.
Tādējādi minētās lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi nav salīdzināmi ar izskatāmās lietas apstākļiem, līdz ar to nav pamata konstatēt tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, Disciplinārkolēģijai nolemjot ierosināt atcelt tiesnesi [..] no amata.
[7.4] Ievērojot minēto, Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums atstājams negrozīts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.4 panta otrās daļas 1.punktu, Disciplinārtiesa
nolēma
atstāt negrozītu Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2019. gada 4.janvāra lēmumu, bet tiesneses [..] un viņas pārstāvja sūdzības noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Pilns lēmums sastādīts 2019.gada 8.martā.
QR
