Ievads
Līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanu 1918.gadā tika pieņemti normatīvie akti, kuri bija pamats Latvijas tiesu sistēmas izveidei. Latvijas valstiskuma pamatā ir tiesiskas valsts koncepts, kura īstenošana ir Senāta kā kasācijas instances uzdevums. Analizējot pagājušajā gadā pieņemtos nolēmumus, varu apliecināt, ka Administratīvo lietu departaments ir sekmējis tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, tādējādi dodot ieguldījumu Latvijas kā tiesiskas valsts stiprināšanā.
Vispārējais pārskata perioda raksturojums
Pārskata periodā Administratīvo lietu departamenta lietvedībā kopumā bija 1719 lietas. Šajā periodā reāli strādāja 8,5 tiesneši. Salīdzinot ar 2017.gadu, 2018.gadā departamentā samazinājās saņemto lietu skaits par 14%.
Salīdzinot pēdējos gados saņemto lietu skaitu zemākajās instancēs, var prognozēt, ka šāda tendence varētu saglabāties.
2018.gadā departaments izskatīja 761 lietu (tas ir, 44% no lietvedībā esošajām lietā). Vidēji tās ir 90 lietas uz katru faktiski strādājošu tiesnesi. Lai gan tiesneša profesijai ir raksturīga paaugstināta emocionālā slodze, konfliktu risināšana un citi stresa pilni apstākļi, tomēr jānorāda, ka departamenta senatoru un darbinieku slodze pagājušā gadā vērtējama kā ļoti intensīva.
Attiecībā uz departamentā izskatītajām lietām to iestāžu trijnieks, kuru lietas izskatītas visvairāk, joprojām ir nemainīgs, proti, lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldību un ministriju lēmumus.
Septiņas lietas pārskata periodā nodotas izskatīšanai departamenta kopsēdē. Divās no tām departaments precizēja un arī pārskatīja iepriekš izteiktās judikatūras atziņas.
Departaments turpināja meklēt risinājumus, lai samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu un saīsinātu vidējos lietu izskatīšanas termiņus. Ir rasti vairāki risinājumi, taču to efektivitāti varēs novērtēt tikai jaunajā pārskata periodā.
Lietu izskatīšanas rezultāti
No kasācijas kārtībā pārsūdzētajām lietām kasācijas tiesvedību atteikts ierosināt 52% lietu (262 lietās). Šis rādītājs ir palicis iepriekšējā gada līmenī.
No ierosinātajām lietām, kas ir 43% no pabeigtajām lietām, zemākas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts 42%.
Savukārt spriedums pilnībā vai daļēji atcelts 54% gadījumos, kas atbilst 23,3% no kopējā pabeigto lietu skaita. 2017.gadā tie bija 20,7%, 2016.gadā – 18%. Tādējādi, salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, daļēji vai pilnībā atcelto spriedumu attiecība pret pabeigto lietu kopskaitu ir pieaugusi par 2,6%.
No lietām, kas pārskata periodā pārsūdzētas blakus sūdzības kārtībā, izskatīti 70% lietu. Zemāko instanču tiesas lēmumi atstāti negrozīti nedaudz vairāk kā 52% gadījumu.
Savukārt pārsūdzētais lēmums pilnībā vai daļēji atcelts nepilnos 33% gadījumos (2017.gadā – 25%, 2016.gadā – 25%). Salīdzinoši ar iepriekšējiem diviem gadiem, atcelto lēmumu attiecība pret pabeigto blakus sūdzības lietu kopskaitu ir pieaugusi apmēram par 8%.
Jāatzīmē, ka pārskata periodā būtiski palielinājies atcelto nolēmumu skaits. Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās jau otro gadu pēc kārtas pilnībā vai daļēji atcelto spriedumu skaits palielinājies apmēram par 3%. Savukārt attiecībā par blakus sūdzības kārtībā izskatītajām lietām, savā praksē neatminos tik strauju 8% atcelto lēmumu pieaugumu.
Kādi ir iemesli šādam atcelto nolēmumu pieaugumam? Vērojams, ka palielinājies to lietu skaits, kurās pierādījumi vērtēti salīdzinoši virspusēji, kā arī palielinājusies pārāk formāla un gramatiska tiesību normu izpratne.
Man nav izskaidrojuma šādām tendencēm, jo abās tiesu instancēs pamatā strādā pieredzējuši tiesneši. Turklāt, salīdzinot neizskatīto lietu atlikumu uz vienu tiesnesi visās instancēs, aptuvenā attiecība rajona tiesā ir apmēram 35 lietas, apgabalā – 30 lietas, Senātā – 90 lietas. Šāda slodze rajona un apgabaltiesas tiesnešiem ļauj vispusīgi un ļoti rūpīgi izvērtēt lietas apstākļus un sagatavot kvalitatīvu nolēmumu. Līdz ar to nolēmumu kvalitātes krituma iemels nav izskaidrojams ar slodzi.
Turklāt ir attīstījusies, nostiprinājusies un ir pieejama Senāta judikatūra, kas aptver pietiekami plašu tiesību jautājumu loku.
Lietu atlikums
Pārskata periodā lietu atlikums bija 958 lietas, tas ir, palielinājies par 10% (89 lietām) salīdzinoši ar iepriekšējo gadu. Kādi ir iemesli šādam rezultātam?
Tā vēl ir notikumu un lēmumu ietekme, kas risinājušies iepriekšējos gados. Lietas izskatīšanas termiņus un neizskatīto lietu skaitu būtiski ietekmēja senatoru maiņa iepriekšējos gados, ilgstoša senatoru prombūtne, kā arī būtiski ietekmēja tas, ka apgabaltiesā uz laiku tika palielināts tiesnešu skaits, nepalielinot tiesnešu skaitu Senātā. Lai nākotnē nenonāktu šādā situācijā, būtu jāpatur prātā, ka tiesnešu skaita izmaiņas zemākās instancēs atstāj būtisku ietekmi uz augstākas tiesu instances slodzi. Šobrīd termiņš, uz kuru tika palielināts apgabaltiesas tiesnešu skaits, ir beidzies, līdz ar to var prognozēt, ka jaunajā pārskata periodā arī šis apstāklis ietekmēs ienākošo lietu skaitu.
Tomēr, lai likvidētu lietu uzkrājumu, saglabājot tikpat intensīvu slodzi, departamenta sastāvs uz laiku – vismaz uz diviem gadiem – būtu jāpapildina ar divām senatoru vietām.
Lielo slodzi daļēji veido arī nekvalitatīvas un nepamatotas kasācijas sūdzības. Jāpiezīmē, ka daudziem, tostarp kvalificētiem juristiem, nav izpratnes par kasācijas instances būtību.
Efektīvs tiesu dialogs
Pārskata periodā Administratīvo lietu departaments ir turpinājis veidot veiksmīgu dialogu ar Satversmes tiesu, iesniedzot četrus pieteikumus (lietas Nr.SKA-64/2018, Nr.SKA-141/2018, Nr.SKA-300/2018, Nr.SKA-480/2018). Šajā laikā Satversmes tiesa ir pieņēmusi divus spriedumus lietās, kas bija ierosinātas pēc departamenta iesniegtajiem pieteikumiem iepriekšējā gadā (Nr.2018-04-01 un Nr.2018-06-0103).
Arī pārnacionālajā līmenī veidots veiksmīgs dialogs ar Eiropas Savienības Tiesu, uzdodot prejudiciālos jautājumus trīs lietās (lietas Nr. SKA18/2018, Nr. SKA31/2018, Nr. SKA-153/2018).
Jāatzīmē, ka veiksmīgs tiesu dialogs veicina cilvēktiesību aizsardzību, pilnveido tiesību sistēmu, kā arī sekmē tiesu varas vienotību un tiesu varas autoritāti.
Pasākumi tiesas spriešanas efektivitātes paaugstināšanai
Pārskata periodā izdevās pilnībā nokomplektēt departamenta sastāvu. Senatora amatā tika iecelta Anita Kovaļevska. Darbu departamentā turpināja, uz laiku pildot senatora amata pienākumus, Ieva Višķere. Departamenta senatoru sastāvu papildināja arī kolēģis Valters Poķis, kas uz laiku pilda senatora amata pienākumus. Savukārt ar Civillietu departamenta atbalstu un Tieslietu padomes jau šā gada lēmumu tika rasta iespēja uz laiku pārdalīt senatoru štata vietas, papildinot departamentu ar vienpadsmito senatoru. Vēlos pateikties gan Civillietu departamenta kolēģiem, gan kolēģim Normundam Saleniekam par pozitīvo savstarpējo sadarbību un koleģialitāti.
Kapacitāte stiprināta, arī piesaistot profesionālu atbalsta personālu. Vairāku konkursu rezultātā ir izdevies atrast augsti kvalificētus tiesnešu palīgus un padomniekus. Profesionāls atbalsta personāls ir nozīmīgs Senāta resurss, kura izaugsmē un profesionalitātē jāturpina ieguldīt arī nākotnē.
Vēl viens pasākums, kas tika ieviests pagājušajā gadā, ir rīcības sēžu lēmumu formu un argumentācijas stila pilnveidošana. Proti, rīcības sēdes lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību vairs netiek rakstīta aprakstošā daļa, bet vienīgi lēmuma motīvi kopsakarā ar kasatoru argumentu izvērtējumu. Līdz ar to tiek izkopts lakonisks izteiksmes stils, kas neietekmē argumentācijas kvalitāti. Vienlaikus tiek nodrošināta procesuāla ekonomija, jo tiek atspoguļoti Senāta apsvērumi par tiesību jautājumiem, nevis atreferēti fakti par tiesvedības gaitu. Šajā aspektā senatori juridiskus argumentus izklāsta tādējādi, lai procesa dalībnieki var izprast tiesību normu saturu un Senāta apsvērumus par to piemērošanu. Manā ieskatā, rīcības sēžu formas maiņa vērtējama kā inovācija, kas uzlabo tiesas spriešanas kvalitāti.
Sasniegumi
Vēlos atzīmēt arī pārskata perioda sasniegumus, kuri sekmējuši Senāta autoritāti un tiesiskas valsts vērtību aizsardzību
Nozīmīga judikatūra. Arī Latvijas valstiskuma otrajā gadu simtā prātā jāpatur tas, ka demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības nekad nav nodrošinātas līdz galam, par tām ik dienu jācīnās ne tikai jaunajās demokrātijās, bet arī valstīs ar senām un stabilām demokrātijas tradīcijām. Šā iemesla dēļ demokrātiskā tiesiskā valstī tiesnesim ir jāaizsargā tādas vērtības kā varas dalīšana, brīvas vēlēšanas, tiesiskums un cilvēktiesības. Senāta spriedumi vienmēr bijuši vērsti uz tiesiskas valsts vērtību aizsardzību, kā arī tiem ir bijusi ietekme uz tiesību sistēmas un zinātnes attīstību. Pārskata periodā Administratīvo lietu departaments ir taisījis vairākus spriedumus, kuriem ir būtiska nozīme demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtību stiprināšanā un aizsardzībā.
Departaments kopsēdē pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-237/2018, kurā sniedza interpretāciju par Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas piemērošanu. Senāts īpaši uzsvēra, ka šī doktrīna nav formāls princips, kuras praktiskā nozīme izbeigusies līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna ir saistoša ikvienai Latvijas valsts institūcijai un tām ir pienākums ievērot Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, īstenojot jebkuru tām uzticēto funkciju. Ir svarīgi, lai vispārējie tiesību principi nav abstrakti lozungi, bet tiesiskajā realitātē iegūtu konkrētu saturu un nodrošinātu privātpersonu tiesību aizsardzību. Līdz ar to Senāta nolēmumiem, kuros skaidrots vispārējo tiesību principu saturs un piemērošana, ir liela nozīme.
Kā nozīmīgu vēlos izcelt arī departamenta spriedumu lietā Nr.SA-3/2018, ar kuru tika aizsargātas Saeimas deputāta kandidāta subjektīvās tiesības pārsūdzēt Saeimas vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmumu par balsu skaitīšanas protokola rezultātu apstiprināšanu. Demokrātiskā valstī parlamenta vēlēšanas ir viens no nozīmīgākajiem konstitucionālajiem noteikumiem, par kura tiesiskumu nedrīkst pastāvēt ne mazāko šaubu. Līdz ar to arī tiesības kandidēt vēlēšanās demokrātiskā valstī ir atzīstamas par ārkārtīgi būtiskām personas tiesībām, kas turklāt kalpo kā garants demokrātiskas iekārtas pastāvēšanai. Vienlaikus tas nozīmē, ka arī tiesas kontrolei pār vēlēšanu tiesiskumu jābūt ātrai un efektīvai. Senatori minētajā lietā veica apjomīgu izvērtējumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātiem un radīja nozīmīgas atziņas par tiesiskas valsts principu saturu Saeimas vēlēšanu norisē.
Dialogs tiesiskajā telpā. Senāta uzdevums ir ne tikai risināt tiesiskos strīdus, bet arī sekmēt tiesiskumu un tiesiskas valsts vērtību aizsardzību. Nav šaubu, ka ikkatram tiesnesim ir pienākums taisnīgi atrisināt konkrētu tiesisko strīdu. Turklāt tiesnesim ir jāapzinās, ka sabiedrība, vērtējot tieši viņa rīcību un attieksmi, kā arī vērtības, kas šo rīcību un attieksmi caurvij, spriedīs par valsti un par to, vai valsts ir taisnīga. Tiesas spriešanā tiesnesis ir neatkarīgs, taču tiesneša neatkarība nenozīmē, ka tiesneša darbs vispār nav pārbaudāms. Nopietna šaubu ēna par tiesas darba kvalitāti prasa tādu skaidrojumu, kurš ar faktiem spēj novērst šīs šaubas. Pašai tiesu varai ir jābūt ieinteresētai pārbaudīt izskanējušus negatīvus faktus un dot tiem novērtējumu.
Pagājušajā gadā Senāts aktīvi iesaistījās problēmsituācijas risināšanā, kas izvērtās saistībā ar vairākām žurnāla „IR” publikācijām par tiesas nolēmumiem maksātnespējas jomā. Uzskatu, ka Tieslietu padomes ekspertu komisijas ziņojums par laikā no 2008. gada līdz 2014.gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu bija pienācīgs veids, kā veidot dialogu ar sabiedrību par tiesas darba kvalitāti. Esmu pārliecināta, ka Senāta iesaiste šajā problēmsituācijā ir vairojusi uzticību tiesu sistēmai.
Par konstruktīvu tiesas darba kritiku var runāt, ja kāds norāda uz kādu apstākļu nepareizību konkrētā spriedumā, un tieši tāpēc universitātēs ir vajadzīgi tādi tiesību zinātnieki un profesori, kas var analizēt tiesas nolēmumu argumentācijas kvalitāti, kā arī norādīt uz nepilnībām. Ceru, ka ekspertu komisijas ziņojums iedrošinās tiesību zinātniekus aktīvi iesaistīties tiesu nolēmumu vērtēšanā.
Komunikācija ar sabiedrību. Uzticība tiesu varai, tās autoritāte ir atkarīga ne vien no pieņemto spriedumu kvalitātes, bet arī no tā, cik daudz informācijas ir pieejams par tiesu darbu. Tas prasa arī ieguldījumu no tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kuri, piedaloties konferencēs, gatavojot publikācijas un lekcijas, gan skaidro tiesas spriešanas nianses, gan arī rada priekšstatu par attiecīgo profesiju. Tas ir darbs, kurš jādara kopīgi, ārpus tiesnešu kabinetiem un tiesu sēžu zālēm. Tikai no mums pašiem būs atkarīgs tas, cik lielā mērā tiesu varai uzticēsies sabiedrība. Tādēļ svarīga ir ne vien sabiedrības pārliecība, ka likumu piemērošana tiek īstenota neatkarīgā, taisnīgā un efektīvā veidā, bet arī izpratne par tiesneša darba būtību. Pārskata periodā departaments ir darbojies trīs virzienos, lai vairotu uzticību tiesu varai.
Senatori un darbinieki iesaistījās projektā, kura mērķis bija juristu auditorijai skaidrot administratīvo tiesu darbu un diskutēt par aktualitātēm tiesu praksē. Tapa žurnāla „Jurista Vārds” speciāls numurs, veltīts administratīvo tiesu darbam. Jānorāda, ka šis bija ļoti vērienīgs projekts, kurā apvienojās visu trīs tiesu instanču tiesneši un darbinieki. Kopīgi tika sagatavoti dažādi informatīvi materiāli un publikācijas. Visu trīs instanču savstarpējā sadarbība rada priekšstatu par tiesu sistēmu kopumā. Esam saņēmuši daudzas pozitīvas atsauksmes par žurnāla saturu.
Vēl viena nozīmīga aktivitāte ir saistīta ar skolnieku un studentu izglītošanu par tiesas darbu. Senatori un darbinieki aktīvi līdzdarbojās Ēnu dienā, kā arī vadīja stundas un diskusijas par tiesību nozīmi un tiesneša amatu. Iespēja uzrunāt skolnieku auditoriju ļauj pārdomāt tiesas darba būtību un mēģināt to izskaidrot vienkārši un saprotami. Šis darbs ir investīcija jaunajā paaudzē. Senatori un darbinieki iespēju robežās piedalās konferencēs. Minētais nodrošina gan tiesu darba kvalitātes uzlabošanu, gan zinātnisku diskusiju par tiesību piemērošanas jautājumiem. Vienlaikus šādas aktivitātes sabiedrībai rada priekšstatu par senatoru un tiesas darbinieku profesionālajām zināšanām un pieredzi.
Jāatzīmē, ka pārskata periodā gandrīz visi departamenta tiesneši ir komunicējuši ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, skaidrojot dažādus ar izskatītajām lietām saistītus jautājumus.
Starptautiskā sadarbība
Departaments aktīvi līdzdarbojas Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA Europe). Šīs organizācijas ietvaros 2018.gadā Latvija ir atbildējusi uz sešām citu valstu sagatavotām aptaujām (questionnaire), uzdevusi divus jautājumus un sniegusi desmit atbildes dalībvalstu kopīgajā forumā ACA Forum, kā arī sagatavojusi astoņpadsmit interesantāko un nozīmīgāko tiesu nolēmumu kopsavilkumus JuriFast asociācijas datubāzei, lai dalītos ar mūsu pieredzi lietās, kas skar ES tiesību normu piemērošanu. Kvalitatīvu sadarbību nodrošina Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks.
Tiesu dialogs reģionālā līmenī stiprināts ar senatoru dalību projektā „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”. Senatori kā eksperti piedalījušies semināros un dalījušies ar savu pieredzi par tiesiskas valsts vērtību aizsardzību un tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanu. Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz vienotu tiesību telpu, kuras pamatā ir tiesiskas valsts vērtības.
Senatoriem ir būtiska loma tiesnešu profesionālās pilnveides lekciju sagatavošanā. Sadarbībā ar Tiesnešu mācību centru esam sagatavojuši vairākas lekcijas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kas ļauj diskutēt par tiesību normu iztulkošanu un piemērošanu. Tā rezultātā uzlabojas tiesas spriešanas kvalitāte. Daloties ar pieredzi un zināšanām, ir iespējams panākt vienveidīgu tiesību normu piemērošanu.
Stratēģiskie mērķi
1. Kā galvenais stratēģiskais mērķis 2019.gadā ir samazināt neizskatīto lietu skaitu un saīsināt lietu izskatīšanas vidējos termiņus. Gada laikā varēs novērtēt pagājušajā pārskata periodā veikto pasākumu ietekmi uz lietu izskatīšanas dinamiku. Taču, kā jau minēju, lai izskatītu lietu uzkrājumu, departamentā pašlaik būtu nepieciešamas 12 senatoru vietas – papildu senatora vieta ir nepieciešama uz ilgāku laiku nekā pašlaik tas ir nolemts ar Tieslietu padomes lēmumu. Tāpēc aicināsim izvērtēt iespēju arī pēc augusta saglabāt departamentā 11. senatora vietu, aizpildot to ar apgabaltiesas tiesnesi, kas uz laiku varētu pildīt senatora pienākumus.
2. Departaments par stratēģisko mērķi izvirzījis arī darba organizācijas pilnveidi. Proti, ir svarīgi pēc iespējas nošķirt tiesas spriešanu no tiesas kā iestādes funkciju izpildes. Lietvedības organizēšana un dažādu tehnisku jautājumu risināšana liedz senatoriem pilnvērtīgi strādāt ar tiesību jautājumiem. Arī tiesnešu palīgu primārais uzdevums ir apgādāt senatorus ar pētījumiem par tiesību normu saturu, nevis nodarboties ar tehnisku jautājumu risināšanu.
Jāatzīmē, ka šis jautājums ir aktuāls ne tikai Augstākajā tiesā, bet visā tiesu sistēmā. No padomju laikiem saglabātā lietu aprite, kur visus tehniskos jautājumus risina tiesnesis, ir sevi izsmēlusi un jāveido jauna – moderna tiesa – kā iestāde, kurā administratīvo darbu ar lietu nodrošina cits atbalsta personāls.
3. Nozīmīgs stratēģiskais mērķis ir veicināt izpratni par tiesību piemērošanu un tiesu dialogu. Departaments turpinās veidot ciešu sadarbību ar zemākas instances tiesas tiesnešiem, organizējot kopīgas mācības un problēmjautājumu apspriešanu.
4. Par vēl vienu stratēģisko mērķi esam izvirzījuši informācijas apjoma paplašināšanu un aktualizēšanu par Administratīvo lietu departamenta darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu kasācijas sūdzību sagatavošanu. Ir svarīgi celt lietu vešanas tiesā kvalitāti, jo tas palīdz pieteicējam (klientam) un vienlaikus tas palīdz arī tiesai labāk saprast lietas apstākļus un pieņemt taisnīgāku spriedumu. Ja kasācijas sūdzība ir slikti sagatavota un slikti prezentēta tiesā, senatoram vajag ievērojami vairāk laika, lai saprastu lietas apstākļus, fokusētos uz to un izlemtu. Tāpēc tas ir vienlīdz svarīgi gan pieteicējam (klientam), gan arī tiesai, ka ir pieejama kvalitatīva informācija par kasācijas sūdzības sagatavošanu un tipiskākajām kļūdām.
QR
