No 2017.gada 4.marta līdz 2019.gada 4.jūlijam Ukrainā tika īstenots Eiropas Savienības Twinning projekts „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”, kurā kā eksperti līdz ar vācu, austriešu, nīderlandiešu un slovēņu kolēģiem piedalījās arī Latvijas Augstākās tiesas senatori un darbinieki.
Projekts uzsāka darbību Ukrainas Augstākajā tiesā (Верховний Суд України), kad bija jau zināms, ka šī tiesa tiks likvidēta un tās vietā izveidota jauna Augstākā tiesa (Верховний Суд). Reformas galvenais iemesls bija tas, ka Ukrainā pastāvēja četru līmeņu tiesas, kas dažādu iemeslu dēļ nebija pietiekami efektīvas. Augstākajai tiesai tika pārmests, ka tai nav vienotas judikatūras un trūkst vadošās lomas tiesību normu interpretācijā.
Projekta īstenošanas pirmajos mēnešos eksperti, tostarp Latvijas Augstākās tiesas tiesnesis (šobrīd Satversmes tiesas) Jānis Neimanis, līdz ar Vācijas, Austrijas un Nīderlandes ekspertiem iesaistījās Ukrainas procesuālo likumu grozījumu projektu izpētē un priekšlikumu izstrādāšanā. Galvenie ekspertu ieteikumi bija vērsti uz Augstākās tiesas kā kasācijas instances lomas pastiprināšanu. Eksperti secināja, ka projektos iestrādātie kasācijas filtri ir ļoti vāji, kas potenciāli radīs risku, ka jaunā Augstākā tiesa netiks galā ar lielo lietu uzkrājumu. Apšaubīta bija arī norma, kas ļāva Konstitucionālajā tiesā vērsties tikai Augstākajai tiesai, liekot zemāko instanču tiesnešiem normas, kas viņuprāt ir pretrunā Konstitūcijai, piemērot. Diemžēl, pieņemot procesuālo likumu grozījumus, ekspertu ieteikumi netika ņemti vērā. Tas vēlāk būtiski ietekmēja jaunās Augstākās tiesas efektivitāti, jo tā nespēja tikt galā ar lietu milzīgo uzkrājumu.
Jaunās Augstākās tiesas tiesneši pirmo reizi Ukrainā tika izraudzīti atklātā konkursā, vairākās kārtās, kārtojot gan zināšanu, gan psiholoģiskos testus. No vairāk kā tūkstots pretendentiem (tiesnešu, advokātu, zinātnisko aprindu pārstāvju) 2017.gada rudenī tika izvēlēti 126 pretendenti uz Augstākās tiesas tiesnešu amatiem. Tikai 4 no tiem pirms tam bija strādājuši Ukrainas Augstākajā tiesā. Pēc atlases, bet pirms tiesnešu iecelšanas Ukrainas Tiesnešu mācību skola sadarbībā ar vairākiem starptautiskajiem projektiem organizēja tiesnešu mācības par tiesību principu un tiesību normu piemērošanu, tiesību tālākveidošanu, kasācijas filtriem un citiem tiesību jautājumiem. Kā lektori šajās mācībās uzstājās arī Latvijas Augstākās tiesas (šobrīd Satversmes tiesas) tiesneši Jānis Neimanis un Aldis laviņš.
Jaunā Augstākā tiesa Ukrainā tika dibināta 2017.gada 15.decembrī. Darbu uzsāka 126 tiesneši (kopā bija paredzēti 200, vēl daļa tika iecelti šā gada sākumā). lai palīdzētu viņiem risināt aktuālus jautājumus, projekta ietvaros vairākkārt tika rīkoti semināri un ekspertu diskusijas, kurās piedalījās arī Latvijas Augstākās tiesas senatores Aija Branta, Veronika Krūmiņa, Anita Kovaļevska un Zane Pētersone. Kā pēc semināriem un ekspertu diskusijām atzina ukraiņu kolēģi, viņiem bija svarīgi uzdot jautājumus un saņemt atbildes kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka viņi domā tāpat kā viņu Eiropas kolēģi.
Senatore Veronika Krūmiņa kopā ar latvijas Tiesnešu mācību centra darbinieci Inesi Avotu arī analizēja tiesnešu mācību programmas un izstrādāja ieteikumus, kādas mācības nepieciešamas tieši Augstākās tiesas tiesnešiem. Interesanti, ka viena no pieprasītākajām tēmām bija tiesību normu interpretācija un piemērošana. Semināru par šo tematu Veronika Krūmiņa kopīgi ar ukraiņu Augstākās tiesas tiesnesi tiesnešiem arī novadīja. Tā laikā atklājās, ka ukraiņu kolēģi, tostarp arī pieaicinātā lektore, principā zina, bet praktiski minimāli māk piemērot tiesību normu interpretācijas metodes.
Projekta ietvaros mācības tika organizētas arī Augstākās tiesas palīgiem, uz kurām savukārt kā lektori tika aicināti Latvijas Augstākās tiesas konsultanti, padomnieki un palīgi. Tie bija Agris Dreimanis (šobrīd Administratīvās rajona tiesas tiesnesis), Rihards Gulbis, Nora Magone un Aleksandrs Potaičuks. Ar tiesnešu palīgiem faktiski tika apspriesti tie paši jautājumi, kas tiesnešu semināros ar tiesnešiem. Jāatzīmē, ka tiesnešu palīgu mācības bija jo īpaši vērtīgas tādēļ, ka iespējas mācīties ārpus šā projekta ietvariem tiesnešu palīgiem bija nodrošinātas daudz mazākā mērā kā tiesnešiem. Projekta ietvaros tika organizētas vairākas konferences, kurās ar referātiem uzstājās arī mūsu tiesas pārstāvji. Tā konferencē par valsts dienesta aktuālajām problēmām uzstājās senatore Veronika Krūmiņa, savukārt konferencē par judikatūras vienotības nodrošināšanu – Judikatūras nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
2018.gada septembrī Ukrainas Augstākās tiesas delegācija septiņu cilvēku sastāvā viesojās arī mūsu Augstākajā tiesā un Tieslietu ministrijā. Vizītes laikā tiesā delegācijas dalībnieki tikās ar priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un visu departamentu pārstāvjiem. Galvenais sarunu temats bija lietu pieņemšanas un tiesvedības rosināšanas atteikšanas problemātika kasācijas instancē. Viena no tēmām, kas gandrīz visos projekta pasākumos uzjundīja diskusijas, bija kasācijas filtru izmantošana. Gan mūsu, gan citu valstu eksperti centās iedrošināt ukraiņu kolēģus plašāk izmantot vismaz to sietu, kas ir iestrādāts normatīvajos aktos, mēģinot tos interpretēt kaut nedaudz plašāk, ievērojot, ka, piemēram, pierādījumu pārbaude nav kasācijas instances tiesas uzdevums un kompetence. Diemžēl ukraiņu Augstākās tiesas tiesnešu vairākums nosliecās domāt, ka, ņemot vērā tiesības uz taisnīgu tiesu, pēc iespējas vairāk cilvēkiem jādod iespēju viņa lietu izskatīt Augstākajā tiesā. Vairāki tiesneši, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētāja Valentīna Daniševska, uzsvēra, ka Ukrainā ir zema uzticēšanās tiesu varai, tāpēc šāda pieeja esot attaisnojama. Neraugoties uz to, ka tiesneši bieži strādāja līdz vēlam vakaram, lietu uzkrājums kļuva arvien lielāks. Diemžēl pilnībā netika sasniegts arī viens no galvenajiem jaunās Augstākās tiesas izveidošanas mērķiem – nodrošināt vienotu judikatūru, jo tiesu prakse joprojām nav uzskatāma par vienveidīgu.
Šobrīd Ukrainas tiesu sektorā atkal notiek pārmaiņas. Jaunā Ukrainas prezidenta komanda ir uzsākusi arī Augstākās tiesas reformu, jo tiesa esot sevi parādījusi kā neefektīvu, tāpēc tiesnešu skaits tikšot samazināts līdz 100. Ļoti gribas cerēt, ka Augstākajā tiesā turpinās strādāt tiesneši, kas aktīvi piedalījās projekta rīkotajos pasākumos, kas saprot Augstākās tiesas lomu, māk piemērot tiesību principus un izmantot tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metodes.
QR
