Eiropas Augstāko Administratīvo tiesu un Valsts padomju asociācijas Ģenerālā asambleja

Ģenerālajā asamblejā sniegta atskaite par ACA padarīto un finanšu resursiem, kā arī izklāstīti turpmākās darbības plāni, tostarp norādīts, ka Itālijas prezidentūras laikā latvijā tiks organizēts ACA seminārs.

Nākotnē paredzēts aplūkot arī tādus tiesību jautājumus kā zaudējumu atlīdzināšana administratīvo tiesu praksē, tiesas kontroles robežas, tiesas rīcība sociālās aizsardzības jautājumos, kā arī iestāžu bezdarbības pārbaude.

Seminārs „Augstāko administratīvo tiesu funkcijas un pieeja tiesām” bija organizēts kā paneļu diskusija, kurā trīs runātāji uzstājās ar prezentācijām par dažādām tēmām, pēc kurām bija diskusija. Pirmais panelis iepazīstināja ar augstāko administratīvo tiesu pamatfunkcijām. Vairums dalībvalstu kā galveno pamatfunkciju iezīmēja vienotas tiesu prakses veidošanu, tiesību tālākveidošanu, lietu izspriešanu, kā arī procesuālo normu ievērošanas nodrošināšanu. Prezentācijās un diskusijās iezīmējās, ka dalībvalstis pamatā dalās divās grupās – pirmkārt, valstis, kas piešķir lielāku nozīmi vienotas prakses veidošanai un tiesību tālākveidošanai, otrkārt, valstis, kas piešķir lielāku nozīmi lietu izspriešanai un procesuālo normu ievērošanas nodrošināšanai. Valstīs, kas lielāku nozīmi dod tiesību tālākveidošanai, vispārīgi izskata mazāk lietu un piemēro stingrāk kasācijas filtrus, savukārt valstis, kas piešķir lielāku nozīmi lietu izspriešanai, parasti velta lielāku nozīmi individuālām lietām un cīnās ar lielu lietu uzkrājumu. Vācija un Zviedrija norādīja, ka to uzdevums ir nodrošināt procesuālo normu ievērošanu, taču šī funkcija ir mazsvarīgāka, salīdzinot ar vienotas prakses veidošanu (Zviedrijas tiesa pieņem izskatīšanai tikai 1%, Vācija – 15%, Igaunija – 10% iesniegto sūdzību). Savukārt Luksemburga kā vienu no savām pamatfunkcijām uzsvēra samierināšanas funkciju. Vairums dalībvalstis vienoja arī tas, ka to augstākās tiesas izņēmuma gadījumā izspriež lietas arī kā pirmās (un vienīgās) instances tiesas, piemēram, vēlēšanu lietās.

Otrais runātāju panelis sniedza informāciju par tiesu nolēmumu saistošo spēku ārpus konkrētās lietas ietvariem. pamatā visās dalībvalstīs likums nepadara augstāko administratīvo tiesu nolēmumus saistošus citās „svešās” lietās. Tomēr zemāko instanču tiesas vispārīgi seko augstāko tiesu judikatūrai un ievēro to kā autoritatīvu avotu. Pienākums ievērot augstāko tiesu praksi dalībvalstu tiesās vispārīgi izriet, pirmkārt, no fakta, ka augstākas instances tiesa var atcelt nepareizu zemākas instances tiesas nolēmumu, un, otrkārt, no tiesiskās noteiktības, paredzamības un vienlīdzības principiem. Pamatā atkāpšanās no augstāko tiesu nolēmumiem tiek pieļauta gadījumā, ja zemākas instances tiesa norāda atkāpšanās pamatojumu. Līdzīgi tas ir arī augstāko tiesu gadījumā, ja notiek atkāpšanās no esošās judikatūras, turklāt šāda judikatūras maiņa dalībvalstīs notiek parasti paplašinātos tiesas sastāvos. Savukārt Francijā pastāv nerakstīta vienošanās, ka judikatūras maiņa konkrētā tiesību jautājumā pieļaujama ne biežāk kā reizi desmit gados. Polijas pārstāvis prezentēja abstraktās rezolūcijas mehānismu, kas ļauj pieņemt zemāko instanču tiesām saistošus izskaidrojumus par likuma piemērošanu. Šis mehānisms savā būtībā ir līdzīgs plēnuma saistošajam izskaidrojumam par likuma piemērošanu Latvijā (likuma „par tiesu varu” 49.panta otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2002.gada 3.decembrim)), ko Satversmes tiesa lietā Nr.2002-06-01 atzina par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 83.pantam. Polijas gadījumā tiesnešu neatkarības princips tiek aizsargāts tādējādi, ka, ja zemāko instanču tiesneši nepiekrīt abstraktajā rezolūcijā noteiktajam izskaidrojumam par likuma piemērošanu, viņi var lūgt savu augstāko administratīvo tiesu pārskatīt rezolūcijā nospriesto. polijas pārstāvis norādīja, ka šāds abstraktās rezolūcijas mehānisms palīdz efektivizēt lietu izspriešanu vienveidīgās lietās, kā arī nodrošina lietas dalībniekiem tiesisko noteiktību, paredzamību un vienlīdzību (pro future). Tomēr šā mehānisma trūkums ir tajā, ka tas var ierobežot tiesības uz taisnīgu tiesu. Ungārijas pārstāvis norādīja, ka arī Ungārijā pastāv līdzīgs abstraktās rezolūcijas mehānisms, tomēr tas tiek izmantots salīdzinoši reti.

Trešais runātāju panelis uzstājās par lietu pieņemšanas kritērijiem jeb „filtriem” augstākajās administratīvajās tiesās. lietu pieņemšanas filtri ir izveidoti, lai mazinātu lietu uzkrājumu un veiksmīgāk atlasītu tās lietas, kas ir visnozīmīgākās judikatūras veidošanai. Materiālo kritēriju formulējums lietu atlasei valstīs atšķiras, taču tos ir iespējams iedalīt vairākās grupās. viena formulējumu kategorija ir saistīta ar vienotas prakses veidošanu, piemēram, „fundamentālas nozīmes tiesību jautājums”, „lietas vispārēja sabiedriskā nozīme”, „svarīgs tiesību jautājums”, „nozīme, kas pārsniedz konkrētās lietas robežas”, „atkāpe no judikatūras”, „tiesu prakses nepietiekamība konkrētajā tiesību jautājumā”, „nozīme vienotas tiesu prakses veidošanai”. Otra formulējumu kategorija ir saistīta ar izspriesto lietu pareizību un tādējādi kritērijiem, kas ir vērsti uz individuālo strīdu izspriešanu, piemēram, „nepareiza normas piemērošana”, „būtiska fakta vai likuma kļūda”, „lietas pieņemšana tiesiskuma/ taisnīguma interesēs”.

Savā prezentācijā Francijas valsts padomes (Conseil d’Etat) pārstāvis saistībā ar atteikuma pieņemt sūdzību motivāciju norādīja, ka atteikumam saskaņā ar likumu ir jābūt motivētam, taču praksē atteikuma pamatojums pamatā ir ļoti kodolīgs „aucun de ces moyens n’est de nature a permettre l’admission de la requete” (neviens no sūdzību pieņemšanas kritērijiem neļauj pieņemt šo lietu izskatīšanai (kasācijas kārtībā)).

Dānijā un Norvēģijā šo tiesu ietvaros ir izveidotas īpašas institūcijas, kas lemj patstāvīgi par lietu pieņemšanu izskatīšanai tiesā, savukārt Igaunijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē par lietu pieņemšanu izskatīšanai lemj trīs šo tiesu vecākie tiesneši, pārējie tiesneši lietu pieņemšanā jeb atlasē nepiedalās.