Justīcija attīstībai. Dānija un Islande: tiesu nolēmumu pieejamība un sistematizācija, tiesu prakses pētniecība

Atziņas

1. Islande un Dānija ir nelielas valstis, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir salīdzināmas ar Latviju, tāpēc to pieredze tiesu sistēmas organizēšanā ir jo īpaši vērtīga arī mūsu valstij. Dānijas tiesu sistēmai ir senas tradīcijas, turpretim neatkarīgās Islandes tiesu sistēma, līdzīgi kā Latvijas tiesu sistēma, ir salīdzinoši jauna, un tā balstās uz citu valstu pieredzi (Islandes gadījumā galvenokārt uz Norvēģijas un Dānijas pieredzi). Ņemot vērā Latvijas un šo valstu salīdzinoši līdzīgo iedzīvotāju skaitu un tiesu sistēmas tradīcijas, būtu apsverama iespēja pārņemt vērtīgākos risinājumus tiesu darba organizācijā.

2. Lai nodrošinātu tiesu prakses vienotību noteiktā laika posmā, gan arī tiesu prakses kontinuitāti, Dānijā un Islandē ieviesta šāda prakse:

• Dānijas Augstākajā tiesā tiesas sastāvs tiek bieži mainīts, bet Islandes Augstākajā tiesā, kur tiesnešu un lietu skaits ir neliels, visu lietu izskatīšanā piedalās gandrīz visi tiesneši;

• Abās valstīs tiesas palīgpersonāls nestrādā tikai konkrētam tiesnesim, kas veicina informācijas apmaiņu un vienveidību lietu izskatīšanā;

• Dānijā liela nozīme tiek piešķirta tiesas procesa dokumentēšanai un jo īpaši tiesnešu viedokļu dokumentēšanai. Šis aspekts būtu pelnījis ievērību, jo tam ir praktiska nozīme vienveidīgas tiesas spriešanas nodrošināšanā ilgstošā periodā.

3. Islandes Patentu valdes projekts sava darba kvalitātes novērtēšanai (ISO sertifikāts) šai iestādei ļāvis apzināt tiešo funkciju izpildei nepieciešamos resursus. Tāpat arī izvērtējama Islandes Patentu valdes veiktā lēmumu aprakstošās daļas aizstāšana ar pušu procesuālo dokumentu publicēšanu.

4. Islandes apelācijas instances tiesa bija piemērs tam, ka tiesu reformas var radīt negatīvu ietekmi uz individuālu lietu izskatīšanu. Tas varētu būt nozīmīgi, apsverot reformas Latvijas tiesu sistēmā, piemēram, veidojot specializētās tiesas.

5. Islandes pirmās instances tiesas, kurās nereti ir tikai viens tiesnesis, ir labs piemērs tam, kā nodrošināt efektīvu lietu izskatīšanu tiesu pārslodzes vai citos gadījumos. Islandē atbalstu tiesu darbības efektivitātei sniedz Tiesu administrācija – lietu pārdales, tiesnešu tālākizglītības un citos jautājumos.

6. Kopenhāgenas universitātes pētnieciskā institūta „iCourts” pieredze publiskā finansējuma piesaistē ir paraugs, kā iegūt līdzekļus jurisprudences pētījumiem. Empīrisko pētījumu metožu un informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošana nodrošina šo pētījumu salīdzināmību ar pētījumiem dabaszinātnēs. Nozīmīgi ir norādīt uz pētnieku neatkarību, proti, ja institūta pētnieki iesaistās aktivitātēs, kur, piemēram, kā advokāti pārstāv puses atsevišķās lietās, šos projektus strikti nodala no institūta pētījumiem.

Plašāk par redzēto

Dānijas Augstākajā tiesā (Højesteret) kā kasācijas instancē strādā tiesas priekšsēdētājs un 17 tiesneši. Viens no tiesnešiem uz diviem gadiem tiek norīkots kasācijas atļauju panelī, viens tiesnesis darbojas ar lietu sagatavošanu. Vidēji Augstākā tiesa izskata 120 līdz 150 lietas gadā. Lietu sagatavošanu izspriešanai uzrauga viens tiesnesis, kas ir nozīmēts uz noteiktu laiku. Viņš arī izlemj visus procedūras jautājumus. Visi tiesneši skata visas lietas (nav specializācijas). Ir divi tiesas sastāvi. Lai nodrošinātu tiesu prakses vienveidību, tiesas sastāvs tiek mainīts katrus divus mēnešus. Kasācijas atļauju panelis sastāv no trīs tiesnešiem (1 pirmās instances, 1 apelācijas instances un 1 Augstākās tiesas), viena tiesībzinātnieka un viena advokāta. Kasācijas atļauju panelis lūgumus izlemj 1 līdz 2 gadu laikā. Kasācijas atļauju panelis nav Augstākās tiesas daļa. Skatot lietu, Augstākās tiesas tiesneši nezina, kāpēc lietā ir piešķirta kasācijas atļauja – vai nolēmums šķitis nepareizs, vai saskatīta nepieciešamība nostiprināt tiesu praksi. Lietas, kuras skatītas tikai vienā tiesu instancē, var tikt pārsūdzētas Augstākajā tiesā bez kasācijas atļaujas.

Tiesas nolēmums tiek sagatavots nedēļu pēc tiesas sēdes. Tas lietas dalībniekiem tiek paziņots elektroniski un tūlīt arī pievienots datubāzē (attiecīgi – pieejams tiesas tīmekļa vietnē). Augstākajā tiesā tiek uzkrāti visi tās nolēmumi. Tiek sagatavotas nolēmumu grāmatas – visi gada nolēmumi iesietā veidā. Papildus nolēmumi ir pieejami arī elektroniski iekšējā tīklā.

Tikai trijos no desmit spriedumiem ir atsauces uz agrāko judikatūru, pārējos spriedumos lielākoties nav nekādu atsauču, tiesa norāda, ka pievienojas zemākās instances tiesas viedoklim. Reti dotas atsauces uz Eiropas tiesu judikatūru. Likums un tā skaidrojumi ir pietiekami tiesai, lai tā varētu taisīt nolēmumu. Ļoti plaši tiek izmantoti normatīvo aktu izstrādes materiāli (anotācijas), uz ko arī visbiežāk ir atrodamas atsauces nolēmumos.

Tiesnešu disciplinārtiesa izskata gan tiesnešu, gan tiesnešu palīgu pārkāpumus. Piemēram, tiesnesis var saņemt disciplinārsodu, ja spriedumā nav iekļāvis pietiekamu pamatojumu. Disciplinārtiesa lemj arī par blakusdarba atļaušanu tiesnešiem – saskaņā ar noteikumiem blakus darbā tiesneši nedrīkst pelnīt vairāk nekā pusi no algas apmēra, ko tie saņem par tiesneša amata pildīšanu.

Islandes Augstākā tiesa (Hæstiréttur Islands) ir izveidota 1919.gadā. Tā ir pēdējās instances tiesa. Islandē 2018.gada 1.janvārī tika ieviests jauns tiesas līmenis (apelācijas instances tiesa), aizstājot iepriekšējos divus līmeņus ar trīspakāpju sistēmu. 

Pārsvarā lietas Augstākajā tiesā tiek izskatītas mutvārdu procesā. Advokāti var iegūt patstāvīgas tiesības pārstāvēt klientus Augstākajā tiesā, ja kā praktikanti ir veduši noteiktu skaitu lietu šajā tiesā. Līdzīgi arī, lai varētu iegūt tiesības praktizēt Apelācijas tiesā, advokātiem ir jāiegūst noteikta pieredze.

Visi Augstākās tiesas spriedumi tiek publicēti tīmekļa vietnē (https://www.haestirettur.is). Augstākās tiesas tīmekļa vietne tiek uzturēta un regulāri pilnveidota kopš 1999.gada. Tajā tiek publicēta visaptveroša informācija par Augstāko tiesu, tās mērķiem un uzdevumiem. Tīmekļa vietnē tiek publicēti ne tikai pasludinātie spriedumi, bet arī tie, kas nodoti pārskatīšanai. Spriedumi pieejami bez maksas, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedrības informētību. Tīmekļa vietnē pieejams saraksts ar aktuālajām lietām, kas tiek izskatītas Augstākajā tiesā, šis grafiks parasti ir pieejams vairākas nedēļas uz priekšu.  Augstākās tiesas nolēmumi ir pieejami Augstākās tiesas tīmekļa vietnē, kur pēc pasludināšanas tie tiek publicēti ar atslēgvārdiem un īsu lietas aprakstu.

Augstākā tiesa savā darbā plaši izmanto Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, lai gan uz tās nolēmumiem atsaucas tikai pēdējā laikā; iepriekš tiesa tika kritizēta par neatsaukšanos uz šīs tiesas praksi. Izmantota tiek arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) tiesas prakse, savukārt Eiropas Savienības Tiesu prakse – pavisam nedaudz. Tāpat tiesa izmanto Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas tiesu praksi, ņemot vērā, ka liels skaits normatīvo aktu Islandē ir pārņemti no šīm valstīm. Arī advokāti tiesas sēdēs atsaucas uz šo valstu praksi. Tiesa spriedumos necitē ne nacionālo, ne ārvalstu doktrīnu, neatsaucas uz ārvalstu tiesu praksi.

Islandē tika apmeklēta arī Apelācijas tiesa un Dienvidu rajona tiesa.

Islandē ir viena apelācijas instances tiesa (Landsréttur) visu kategoriju lietās. Šī tiesa tika izveidota 2018.gada 1.janvārī, lai mazinātu lietu izskatīšanas noslodzi Islandes Augstākajā tiesā. Šobrīd apelācijas tiesā strādā 15 tiesneši.

Islandes Dienvidu rajona tiesa (Héraðsdómur suðurlands) ir viena no astoņām pirmās instances tiesām, kas izskata visu kategoriju lietas. Šobrīd tiesā strādā trīs tiesneši. Vēl Islandē pastāv atsevišķa Darba tiesa (Félagsdómur) un Impīčmenta tiesa (Landsdómur) (līdz šim ir izskatīta tikai 1 lieta).

Kopumā Islandē strādā 42 pirmās instances tiesneši. Atbalsta personāla skaits ir mazs – valstī uz 65 tiesnešiem ir 25 tiesnešu palīgi. Tiesu nami tiesnešu sastāva ziņā ir ļoti mazi; četrās no astoņām tiesām strādā tikai viens tiesnesis. Ja kāda reģiona tiesa nevar nodrošināt lietas iztiesāšanu, piemēram, sakarā ar tiesneša īslaicīgu prombūtni vai interešu konfliktu, tad tiesa par šādiem apstākļiem ziņo Tiesu administrācijai, kas piesaista tiesnesi no cita reģiona. Tādējādi Islande ļoti elastīgi nodrošina mazo tiesu darbības nepārtrauktību.

Pirmās instances tiesā, tāpat kā citu instanču tiesās, nepastāv tiesnešu specializācija, viens un tas pats tiesnesis izskata krimināllietas, civillietas un arī administratīvās lietas. Visiem Islandes tiesnešiem tiek nodrošināts apmaksāts mācību atvaļinājums (līdz pat 6 mēnešiem), kuru laikā tie var doties stažēties vai mācīties uz ārvalstīm. Dienvidu rajona tiesas tiesnesis stāstīja, ka viņš šādu mācību atvaļinājumu izmantojis, lai stažētos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tādējādi tiesnešiem periodiski tiek nodrošinātas īpašas, apmaksātas pilnveides iespējas.

Nesen tika nolemts aizliegt žurnālistiem un citām personām tiesas sēdes fotografēt, filmēt, veikt skaņu ierakstus. To veicināja pirms diviem gadiem notikušais tiesas process, kas bija saistīts ar jaunas sievietes slepkavību. Šis process bija plaši apspriests medijos, sensitīva informācija no tiesas sēdēm nepastarpināti nonāca sociālajos tīklos, kas negatīvi ietekmēja noslepkavotās sievietes tuviniekus un varēja ietekmēt tiesas procesa iznākumu. Ierakstu veikšana tiesas zālē liecinieku nopratināšanas laikā var arī radīt iespēju, ka par jau nopratināto liecinieku liecībām uzzina vēl nenopratinātie liecinieki, kas savukārt var ietekmēt to liecību saturu.

Spriedumi tiek publiskoti katras tiesas mājaslapā. Spriedumos tiek anonimizēti personvārdi, taču netiek anonimizēti krimināllietās notiesāto personu vārdi. Pastāv arī vienota tiesas spriedumu datubāze, ko uztur privāts uzņēmums. Tiesas šo datubāzi abonē. Tajā ir pieejami digitalizēti Augstākās tiesas spriedumi jau no pagājušā gadsimta 20.gadiem. Katram spriedumam ir pievienoti atslēgvārdi. Šajā datubāzē iekļauti arī doktrīnas materiāli.

Islandē tika apmeklētas divas iestādes, kuru darbs ir tiešā veidā saistīts ar tiesu darbu, – Islandes Patentu iestāde un Tiesu administrācija.

Islandes Patentu iestādē (Einkaleyfastofan) strādā 36 darbinieki. Iestādes pamatfunkcija ir rūpnieciskā īpašuma tiesību (patentu, preču zīmju, dizainparaugu) reģistrācija, vēl tā sniedz uzņēmumiem ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistītus pakalpojumus (piemēram, patentmeklējumus un intelektuālā īpašuma diagnostikas pakalpojumu, kas paredz apzināt uzņēmuma nemateriālos resursus un, ņemot vērā ar intelektuālo īpašumu saistīto potenciālu un riskus, rekomendē noteiktu intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģiju). Lielāko daļu iestādes lēmumu iesniedzēji un iebildumu iesniedzēji neapstrīd, un tikai nedaudzas reģistrācijas atteikuma, iebildumu vai spēkā neesamības atzīšanas lietas nonāk līdz tiesai. Viena no lietām, ar ko iepazīstināja iestādes darbinieces, saistījās ar preču zīmes „Time travel” reģistrāciju interaktīvās televīzijas pakalpojumam (pakalpojums paredz iespēju televīzijā pārraidītus raidījumus noskatīties vēlāk). Patentu iestāde un Apelācijas padome noraidīja trešās personas iebildumu, ka šāda preču zīme nav reģistrējama, jo ir aprakstoša attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu. Tiesa šo lēmumu atcēla, atzīstot, ka preču zīme ir šo pakalpojumu aprakstoša. Citā lietā iestāde nekonstatēja pieteicēja negodprātību, ēdināšanas pakalpojumiem reģistrējot preču zīmi „Sushisamba”, kas ir pazīstama preču zīme ASV, taču tiesa vēlāk lēma, ka pieteikums ir iesniegts ar negodprātīgu nolūku.

No 2019.gada Islandes Patentu iestāde ir ieviesusi izmaiņas lēmumu noformēšanā iebildumu lietās. Normatīvajos aktos nav noteikta lēmumu forma, un, ņemot vērā, ka gadā ir jāpieņem vairāki simti šādu lēmumu, lai ietaupītu iestādes laiku, lēmumā vairs netiek iekļauta faktus un pušu argumentus aprakstošā daļa, bet tikai lēmumu pamatojošā un lemjošā daļa. Taču līdz ar lēmumu tiek publicēti arī pušu iesniegumi, kuros ir iekļauts gan faktu izklāsts, gan pušu argumenti. Sensitīvā informācija (komercnoslēpumi u.tml.) iesniegumos tiek aizkrāsota. Kā atzina iestādes darbinieces, šāda kārtība ne vien atvieglo iestādes darbu, bet arī veicina to, ka puses vairāk apdomā, kādu informāciju iekļaut iesniegumos, rosina izvairīties no tādas informācijas, kas nav nepieciešama, kā arī cenšas argumentus formulēt skaidrāk.

Islandes Tiesu administrācija (Dómstólasýslan) darbojas kopš 2018.gada 1.janvāra, kad Islandē tika ieviesta trīspakāpju tiesu sistēma. Iestādē šobrīd strādā pieci darbinieki – trīs pārstāvji no katras tiesu instances, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvis un ar šīm iestādēm nesaistīta amatpersona.

Viens to Tiesu administrācijas galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt tiesas budžetu un iesniegt priekšlikumus par budžetā nepieciešamajām izmaiņām.

Tiesu administrācija arī nosaka tiesnešu un citu darbinieku skaitu rajona tiesās, kā arī pieņem lēmumu par to, kurā rajona tiesā katram tiesnesim jāstrādā.

Šobrīd tiesas tehnoloģiju pilnveidošanas ietvaros tiek attīstīta lietu reģistra sistēma rajona tiesās, kas būtu nozīmīgs solis tiesu digitalizācijā. Tiesu administrācijas ieskatā, digitālās sistēmas drošības nodrošināšana tiesās ir viena no būtiskākajām un aktuālākajām problēmām šajā jomā.

Regulāri tiek organizēta tiesnešu un tiesas darbinieku tālākizglītība. Ļoti nozīmīga ir Tiesas diena – ikgadējais seminārs, kas tiek organizēts visiem 144 tiesu darbiniekiem. Semināri parasti nav ilgāki par divām stundām, jo tiek uzskatīts, ka tad tie ir efektīvāki, tāpat ilgākiem semināriem tiesneši nevar atvēlēt laiku.

Tiesu administrācija sagatavo un publicē statistikas datus par tiesu iestāžu darbību. Pirmais gada pārskats par 2018.gadu tika publicēts 2019.gada jūnijā. Tiesas iestāžu darbinieki e-pastā saņem arī tieši darbinieku vajadzībām pielāgotu žurnālu.

Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbinieki iepazinās arī ar pētniecības centru darbu.

Kopenhāgenas Universitātes Juridiskās fakultātes pētniecības centrs „iCourts” (Københavns Universitet – iCourts) izveidots 2012.gadā ar Dānijas Nacionālā pētniecības fonda atbalstu, tas saņēma finansējumu turpmākajiem sešiem gadiem. Pagājušajā gadā pēc rezultātu apkopošanas finansējums pagarināts vēl uz četriem gadiem. Finansējuma saņemšanu institūta pētnieki skaidroja ar to, ka institūts nodarbojas ar pētījumiem, kas var tikt klasificēti kā fundamentāli, tie tiek veikti, izmantojot metodoloģiju, kas nodrošina objektivitāti, kā arī tiek izmantotas empīriskās pētniecības metodes (pretstatā pētījumiem, kas tikai analizē tiesību dogmatiku), tiek attīstīti pētniecības rīki, kas analizē liela apjoma datus un ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju palīdzību tiek analizētas tendences tiesu nolēmumos un uzlaboti spriedumu meklēšanas rīki, piemēram, izstrādāta alternatīva Eiropas Cilvēktiesību tiesas meklēšanas rīkam HUDOC. Institūtā darbojas 25 pētnieki gan no Eiropas, gan arī ASV, no tiem astoņi ir nodarbināti pastāvīgā darbā. Institūts specializējas starptautisko tiesu prakses izpētē, tās dokumentēšanā un tiesu nolēmumu datubāzes veidošanā. Tā pamatdarbība saistās ar starptautisko tiesu funkcionalitātes izpēti un autoritātes (ietekmes) apzināšanu. Institūta pētnieki apceļo arī maz zināmas starptautiskās tiesas Dienvidamerikā un Āfrikā. Pētnieki analizē katru starptautisko tiesu un kopējo starptautisko tiesu ainu institucionalizācijas, autonomizācijas un leģitimācijas kontekstā. Institūts veic arī savu pētniecības projektu izstrādi, publikācijas (tiešsaistes platformās un grāmatās), kā arī piesaista pētniekus īsām prezentācijām (pusdienlaika semināriem) un starptautiskām konferencēm.

Izņēmuma gadījumos institūts pēc pasūtījuma nodrošina pētniecības darbus Augstākajai tiesai par ES un starptautisko tiesību un tiesu prakses jautājumiem. Institūta izstrādātie informācijas tehnoloģiju risinājumi var, piemēram, sniegt ieteikumus, kā izvairīties no valstij nelabvēlīgiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem kādā noteiktā jomā. Mākslīgā intelekta risinājumi var tikt izmantoti, lai prognozētu lietu iznākumu.

Institūta pētnieki neiesaistās lietu iztiesāšanā kā pušu pārstāvji, taču atsevišķās lietās ir līdzdarbojušies kā advokāti, tomēr šī darbība tiek nošķirta no institūta darbības, lai tas saglabātu institucionālo neitralitāti. Šajās lietās advokāti ir izmantojuši liela datu apjoma informāciju, lai prognozētu tendences tiesību normu attīstībā un piemērošanā. Šīs ir vienīgās Dānijas tiesās izskatītās lietas, kurās līdz šim ir izmantotas šādas metodes.

Islandes Universitātes Juridiskajā fakultātē (Háskóli Íslands, Lagadeild) ir izveidoti divi pētniecības institūti: Cilvēktiesību institūts un Tiesību institūts. Tiesību zinātnes studijas piedāvā vēl arī trīs citas Islandes augstskolas, tomēr šīs fakultātes ir jaunākas un mazāk prestižas. Visi tiesneši, kas šobrīd strādā Islandes tiesās, ir pabeiguši tieši Islandes Universitātes (vecākās universitātes Islandē) Juridisko fakultāti.

Cilvēktiesību institūts ir neatkarīga institūcija, ko 1994.gadā nodibināja Islandes Universitāte, Islandes Juridiskā biedrība un Islandes tiesnešu biedrība. Institūta galvenie uzdevumi ir veikt pētījumus un atbalstīt apmācību cilvēktiesību jomā. Institūts rīko dažādus seminārus par cilvēktiesību jautājumiem gan studentiem, gan pasniedzējiem un juristiem. Piemēram, tiek rīkoti semināri par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem, kas ir pieņemti lietās pret Islandi.

Islandes Universitātes Tiesību institūts ir zinātniski pētniecisks institūts, ko pārvalda Islandes Universitāte, un tas ir daļa no Juridiskās fakultātes. Institūta galvenā funkcija ir veicināt un atbalstīt pētījumus un apmācību tiesību jomā. Institūts sagatavo dažādus atzinumus un sniedz arbitrāžas pakalpojumus. Dažkārt pētījumus pasūta valdība. Pētījumus veic pasniedzēji kopā ar studentiem. Šādos gadījumos studentiem tiek maksāts par padarīto darbu.

Universitātes pasniedzēji seko līdzi Augstākās tiesas judikatūrai, analizē nolēmumus, kritizē tos. Universitātes pārstāve norādīja, ka Augstākā tiesa kritiku uztver ļoti pozitīvi un to ņem vērā, izskatot turpmākās lietas. Islandes Augstākā tiesa izmanto gan Islandes Universitātes pētnieku paustās atziņas, gan arī citu Skandināvijas valstu zinātnieku pētījumus, sevišķi Norvēģijas un Dānijas. Tas ir saistīts ar Skandināvijas valstu dziļo tiesību integrāciju un tradīciju līdzību. Starp universitātēm pastāv veselīga sāncensība par tiesas uzmanību.

Divi no Augstākās tiesas tiesnešiem ir universitātes profesori, tomēr tā tiek uzskatīta par izņēmuma situāciju, jo šo amatu savienošana neesot vienkārša. Reizēm tiesneši pēc amata pilnvaru beigšanās kļūst par augstskolas profesoriem. Atsevišķās lietās universitātes profesori tiek piesaistīti kā ad hoc tiesneši – tas nepieciešams, piemēram, tāpēc, ka, ņemot vērā nelielo Islandes iedzīvotāju skaitu, tiesneši bieži nonāk interešu konfliktā un ir nepieciešami citi tiesneši, kas varētu izskatīt lietu. Vairāki tiesneši no dažādu līmeņu tiesām piedalās eksāmenu komisijās universitātē.