Iepriekšējais gads un šis gads ir valsts un valsts institūciju dažādu jubileju gads. Arī saistībā ar tiesnešu disciplināratbildību šajā gadā ir divdesmit pieci gadi, kopš pieņemts un stājās spēkā Tiesnešu disciplinārās atbildības likums, un divdesmit gadi, kopš ievēlēta pirmā Tiesnešu disciplinārkolēģija.
Raugoties vēsturē, pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas tiesnešu disciplināratbildībā var izdalīt starpposmu un pirmo posmu, kas noslēdzas šajās dienās. Man bija dota iespēja piedalīties tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kuru kompetencē ietilpa disciplinārlietu izskatīšana, izņemot gadu, kad biju ievēlēts par jaunizveidotās Disciplinārtiesas priekšsēdētāju.
Ar 1990.gada 1.marta likumu tika apstiprināts „Nolikums par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu”. Nolikums noteica, ka tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības sakarā ar vainīgu darbību vai bezdarbību par likumības pārkāpumu tiesas lietu izskatīšanā, par citu dienesta pārkāpumu, par necienīgu rīcību. Lietas par tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem izskatīja attiecīgi tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Ierosināt disciplinārlietu bija tiesīgi Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Disciplinārsodu tiesnesim varēja uzlikt ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc disciplinārā pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot dienesta pārbaudes laiku un laiku, kad tiesnesis nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas. Kvalifikācijas kolēģija varēja uzlikt šādus disciplināros sodus: aizrādījumu; rājienu; stingro rājienu. Tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu varēja pārsūdzēt Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, bet Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu varēja pārsūdzēt PSRS Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā divu nedēļu laikā.
1992.gada 15.decembrī tika pieņemts tiesu varas pamatlikums – Latvijas Republikas likums „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī. Likums noteica, ka tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā; par darba pienākumu nepildīšanu; par necienīgu rīcību; par administratīvo pārkāpumu. Savukārt par kārtību, kādā tiesnesi sauc pie disciplinārās atbildības, bija norāde, ka to nosaka Latvijas Republikas likums. Ar minēto likumu tika izveidota arī apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un noteikta jauna kvalifikācijas kolēģiju lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, attiecīgi augstāka līmeņa tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.
1994.gada 27.oktobrī tika pieņemts Tiesnešu disciplinārās atbildības likums, kas stājās spēkā 1994. gada 24.novembrī. Šā likuma Pārejas noteikumos norādīts, ka ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1990.gada 1.marta likums „Par nolikuma „Par Latvijas PSR tiesnešu disciplināro atbildību, tiesnešu un tautas piesēdētāju atsaukšanu un pirmstermiņa atbrīvošanu” apstiprināšanu” un ka līdz Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ievēlēšanai tai likumā paredzētās funkcijas veic Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
1998.gada 15.oktobra likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas stājās spēkā 1998.gada 12.novembrī, noteica, ka tiesnešu konference, aizklāti balsojot, ievēlē tienešu disciplinārkolēģiju, savukārt pamatu un kārtību tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības nosaka speciālais likums.
Ar 1998.gada 15.oktobra likumu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” noteikts, ka lietas par rajona (pilsētu) tiesu, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata tiesnešu disciplinārkolēģija. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, trīs Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļus (izņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāju) ievēlē tiesnešu konference, aizklāti balsojot.
1999.gada 12.februārī notika Latvijas tiesnešu konference. Kā vēstīja Latvijas Republikas oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis”, uz konferenci bija pulcējušies aptuveni 300 no 397 Latvijas tiesnešiem. Tiesnešu konference, aizklāti balsojot, līdzšinējo triju kolēģiju vietā, kuras apsprieda gan tiesnešu kvalifikācijas, gan disciplinārlietas dažādu līmeņu tiesās, ievēlēja divas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un Tiesnešu disciplinārkolēģiju. Tiesnešu disciplinārkolēģija darbu uzsāka šādā sastāvā: Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš, senatore Ruta Zaķe, tiesneses Aiva Zariņa, Valda Eilande, apgabaltiesu priekšsēdētāji Jānis Muižnieks un Pēteris Dzalbe, rajona tiesu priekšsēdētāji Irēna Poļikarpova un Juris Kāvis, Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki Arnis Naglis un Inga Zālīte. Par disciplinārkolēģijas sekretāri tika iecelta Daina Cinkus.
Laika gaitā sakarā ar grozījumiem likumos, amatu izmaiņām, administratīvo tiesu izveidošanu Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs mainījās. Tās sastāvā bija senatori, tiesneši, priekšsēdētāji un priekšnieki Valerijans Jonikāns, Ivars Bičkovičs, Artūrs Freibergs, Anita Poļakova, Raimonds Grāvelsiņš, Jānis Neimanis, Aldis Laviņš, Sandra Strence, Helēna Muižniece, Iveta Krēvica, Andris Ozols, Gunārs Siliņš, Inese Kiršteine.
Pirmo posmu jeb tā saukto priekšnieku posmu Tiesnešu disciplinārkolēģija noslēdz šādā sastāvā: priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, priekšsēdētāja vietniece Edīte Knēgere, kolēģijas locekļi Pēteris Opincāns, Inta Lauka, Valerijs Maksimovs, Līvija Slica, Inguna Preisa, Ilze Freimane, Ilgvars Jaunģelže, Elga Guitāne, Žanna Zujeva, sekretāre Sanita Jefimova.
Ar 2018.gada 6.septembra likumu „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, kas stājās spēkā 2018.gada 5.oktobrī, likuma 2.panta otrās daļas pirmais teikums izteikts šādā redakcijā: „Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un divi rajona (pilsētu) tiesas tiesneši, no kuriem viens ir specializējies civillietu izskatīšanā, bet otrs – krimināllietu izskatīšanā”. Jau iepriekš, 2017.gadā, bija noteikts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģija no savu locekļu vidus. Līdz ar to Tiesnešu disciplinārkolēģijas ievēlēšanas principi ir pielīdzināti citu tiesnešu pašpārvaldes institūciju – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu ētikas komisijas – ievēlēšanas principiem.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma Pārejas noteikumi noteic, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs, kas ievēlēts līdz šā likuma 2.panta otrās daļas grozījuma par tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu spēkā stāšanās dienai, turpina savu darbu līdz jauna tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāva ievēlēšanai kārtējā tiesnešu konferencē. Kandidāti Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir pieteikti, un 5.novembrī paredzēta elektroniskā balsošana. Aicinu tiesnešus atbildīgi izvērtēt katru kandidātu un balsot, jo – kādus pārstāvjus un priekšstāvjus ievēlēsim vēlētās institūcijās, ar tādiem būs jādzīvo un jāstrādā.
Pašreizējās Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbā var izdalīt trīs pamatvirzienus:
1. disciplinārlietu izskatīšana;
2. dalība likumprojektu apspriešanā;
3. komunikācija ar sabiedrību.
Jāuzsver, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija nav institūcija, kas darbojas pastāvīgi, un tā uz sēdēm tiek sasaukta, ja nepieciešams izlemt disciplinārkolēģijas kompetencē esošus jautājumus. Tiesneša pamatpienākums ir tiesas spriešana, un lietu izskatīšana un iztiesāšana tiek plānota vairākus mēnešus uz priekšu. Piedalīšanās disciplinārkolēģijas sēdēs, materiālu izpēte saistīta ar tiesneša darba pārplānošanu, kas var skart arī procesos iesaistītās personas. Līdzšinējā prakse bija Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes sasaukt piektdienās, ievērojot katra jautājuma izskatīšanai noteikto termiņu. Jāatzīmē, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi apzinīgi, godprātīgi pildīja savus pienākumus.
Kopš 1999.gada, kad tika ievēlēta Tiesnešu disciplinārkolēģija, līdz 2019.gada 1.novembrim izskatītas 249 disciplinārlietas, vidēji gadā 11–12 lietas. Ir bijuši atsevišķi kāpumi un kritumi lietu skaita ziņā – tā 2003. un 2005.gadā izskatītas 19 disciplinārlietas, 2006., 2007., 2014. gadā 17 disciplinārlietas, bet 2008.gadā 5 disciplinārlietas.
Jau agrāk publiski esmu teicis, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija stāv tiesnešu neatkarības un padotības vienīgi likumam sardzē un tā nav tikai un vienīgi sodīšanai izveidota tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Ja tiesnesis vainojams disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, tad viņam jāpiemēro attiecīgi ietekmēšanas līdzekļi, bet ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti, ir jāaizstāv tiesnesis.
Tiesnešu disciplinārkolēģija nav tā pateicīgākā tiesnešu pašpārvaldības institūcija. Darbs tajā saistīts ar negatīvām emocijām, no tās nav sagaidāma profesionālas karjeras izaugsme, iespēja iegūt piemaksas pie algas, skaidrojumi par uzvedības modeļiem. Turklāt arī attieksme pret pieņemtajiem lēmumiem nebūs viennozīmīga. Neraugoties uz to, manuprāt, Tiesnešu disciplinārkolēģija strādāja organizēti, mierīgi, nosvērti, stabili un atbildīgi ārpus jebkādas ietekmes. Ja man būtu tiesības, es katram esošajam un bijušajam disciplinārkolēģijas loceklim un sekretārēm izsniegtu pateicības rakstus.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas darba sekmīgai organizēšanai un nodrošināšanai liela loma ir sekretārei. Turklāt Tiesnešu disciplinārkolēģija saņem personu iesniegumus un sūdzības gan par jautājumiem, kas saistīti ar tiesas spriešanu, gan par globāliem, ja tā drīkst teikt, jautājumiem. Atkarībā no iesnieguma, sūdzības satura tā tiek nosūtīta amatpersonai, kurai ir tiesības lemt par disciplinārlietas ierosināšanu, vai sniegta atbilde. Atbilžu sagatavošanu veic sekretāre.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā tā darbības laikā ir izdarīti 7 grozījumi. Iespējamo likuma grozījumu apspriešanā tika aicināta un piedalījās arī Tiesnešu disciplinārkolēģija, gan mutvārdos, gan rakstveidā paužot viedokli par attiecīgajiem grozījumiem dažādās institūcijās.
Būtiskākie grozījumi likumā bez jau minētā disciplinārkolēģijas sastāva jautājumiem jāatzīmē disciplināratbildības noilgums un Tiesnešu disciplinārkolēģijas kompetences paplašināšana.
Sākotnēji disciplināratbildības vispārējais termiņš bija 1 gads, speciālais – 1 mēnesis. Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1994.gada 24.novembra redakcijā vispārējais noilguma termiņš – seši mēneši, speciālais trīs mēneši, no 1998.gada 12.novembra vispārējais noilguma termiņš pagarināts līdz 2 gadiem. Kopš 2017.gada 19.jūlija Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noilgums reglamentēts šādi: „Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt triju mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas dienas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas. Par pagaidu prombūtnes laiku tiek uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darbnespējas laiks, kad tiesnesis nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Par pagaidu prombūtni šā likuma izpratnē netiek uzskatīts laiks, kurā tiesnesis ir atstādināts no amata”. Iespējams, ka tuvākajā laikā atkal tiks aktualizēts jautājums par tiesnešu disciplinārās atbildības noilgumu.
Ar 2018.gada 5.oktobri ir paplašināta Tiesnešu disciplinārkolēģijas kompetence, proti, Tiesnešu disciplinārkolēģija var noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Bet ar 2017.gada 19.jūliju ir samazināta tieslietu ministra kompetence disciplinārlietu ierosināšanā, ministrs ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietas par rajonu (pilsētu) tiesu, to zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu tiesnešiem, izslēdzot no ministra kompetences Augstākās tiesas tiesnešus.
Šobrīd Tieslietu padomē tiek apspriesti likumprojekti, kas saistīti ar tiesnešu administratīvās atbildības imunitātes atcelšanu, tiesneša atstādināšanas no amata procesu. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir iesniegusi Tieslietu padomei rakstveida un jau apspriestajā daļā mutvārdu viedokli šajos jautājumos ar piebildi, ka jaunievēlētajai Tiesnešu disciplinārkolēģijai var būt arī cits viedoklis.
Tāpat kā nemitīgi noris normatīvo aktu pilnveidošana, tā arī Tiesnešu disciplinārkolēģija turpina pilnveidot lēmumu kvalitāti.
Tiesneša disciplinārlietā pieņemtie lēmumi pēc to spēkā stāšanās tiek nosūtīti visiem tiesu priekšsēdētājiem. Disciplinārlietā pieņemtais lēmums, izņemot lēmumu par disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, pēc tā stāšanās spēkā tiek publicēts tīmekļvietnē, aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Kopš 2017.gada 19.jūlija, publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļvietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Tīmekļvietnē lēmums atrodas visu tā aktīvo periodu, proti, vienu gadu (disciplinārsoda dzēšana) vai laiku līdz disciplinārsoda noņemšanai. Līdz ar to interesentiem ir iespēja iepazīties ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem.
Ne mazāk svarīgs virziens Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbā ir komunikācija ar plašsaziņas līdzekļiem. Novērojumi un pieredze rāda – ja pats ko pateiksi, daudzi tam neticēs, ja to pateiks žurnālists, daudzi tam ticēs.
Līdzšinējā prakse bija tāda, ka informāciju (mutvārdu vai rakstveida) par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu sniedza kolēģijas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks vai kolēģijas loceklis. Nav jāsatraucas, ka intervija notiek, piemēram, pusstundu vai sniegta plaša atbilde, bet publiski parādās daži teikumi vai dažas sekundes un varbūt subjektīvi ne tie svarīgākie mirkļi. Svarīga ir attieksme, kā tiek pasniegts iegūtais materiāls. Komunikācija ir mijiedarbība, un sižets vai raksts ir tās rezultāts. Abām pusēm ir jābūt sapratnei, par ko runā vai raksta vai arī pilda kādu konkrētu uzdevumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija nav izvairījusies komunicēt caur žurnālistiem ar sabiedrību. Dažkārt, it īpaši pēdējā laikā, lasot, klausoties un skatoties paziņojumus, rodas pārdomas par dzīvošanu un darbošanos dažādās realitātēs.
Sniedzot ieskatu Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbā, pabeidzu strādāt Tiesnešu disciplinārkolēģijā. Paldies tiesnešiem par doto uzticību, Tiesnešu disciplinārkolēģijas bijušajiem un esošajiem locekļiem, sekretārēm par ieguldīto darbu, un novēlu izturību jaunievēlētajai Tiesnešu disciplinārkolēģijai.
* Ziņojums publicēts saīsināti
QR
